Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Vēja tuneļu operators SIA "Aerodium" pērn strādāja ar 350 450 eiro apgrozījumu, kas ir par 36% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 111 514 eiro apmērā pretstatā peļņai 2021.gadā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kā aģentūrai LETA skaidroja "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns, pērn uzņēmuma apgrozījuma kritums saistīts ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem Ķīnā, kas ietekmēja "Aerodium" sadarbību ar "Disneyland Shanghai". Minētais uzņēmums ir ilgs "Aerodium" sadarbības partneris, kam regulāri tiek sniegti vēja tuneļu tehniskās apkopes pakalpojumi, sacīja Beitāns.

Tāpat Beitāns uzskaitīja, ka pērn "Aerodium" veica Siguldas vēja tuneļa un atbalsta ēku rekonstrukciju, kopumā ieguldot aptuveni 100 000 eiro. Līdztekus uzņēmumu ietekmēja pērn kāpušās elektrības cenas.

Kā atklāja Beitāns, elektrības cenas pērn pieauga no ierastajiem 7000 eiro mēnesī līdz pat 30 000 līdz 40 000 eiro mēnesī.

Vēloties atbalstīt Ukrainas ekonomiku un sniegt cilvēkiem jaunas izklaides iespējas, Kijivā 29.aprīlī tiks atklāts jauns Latvijas uzņēmuma Aerodium Technologies vēja tunelis.

Vēja tunelis ir daļa no 2022. gadā atklātā T/C Respublika, kas ar 300 000 m2 lielu tirdzniecības platību ierindojas lielāko Eiropas tirdzniecības centru topa ceturtajā vietā. Tā izveidē Ukrainas franšīzes turētāji investējuši apmēram piecus miljonus eiro

Atklāšanas pasākumā savu meistarību demonstrēs lidotāji no Ukrainas, Latvijas, Lielbritānijas un Polijas. Pasākuma laikā īpaši tiks uzsvērts, ka vēja tunelis ir Latvijā ražots produkts, un tiks akcentēta arī draudzība un sadarbība starp Latvijas un Ukrainas tautām. Kopējais atklāšanas pasākuma budžets pārsniedz 100 000 eiro.

“Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka kara dēļ Ukrainā viss ir apstājies, ka izklaides pasākumi šobrīd ir nevietā. Bet tā nav tiesa, jo Ukrainas partneri bija iniciatori šī projekta atvēršanai tieši šobrīd. Tam ir vairāki iemesli: cilvēki ir noguruši no negācijas un viņiem ir nepieciešama iespēja atslābināties un izjust arī pozitīvas emocijas; bērni aug arī kara laikā un viņu bērnību jāmēģina padarīt laimīgu arī šajos apstākļos; jebkura komercdarbība ar nodokļiem pilda Ukrainas valsts kasi un tādā veidā palīdz kaldināt uzvaru; jebkurš uzņēmums ienākot Ukrainā šajos apstākļos demonstrē ticību uzvarai un iedrošina arī citus investorus rīkoties līdzīgi!,” komentē Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

"Atbalsta instrumenti tika piešķirti krietni par vēlu un par maz! Valsts diemžēl atkal jau parādīja, ka birokrātija nespēj turēt līdzi uzņēmēju ātrumam un nesaprot uzņēmēju dilemmas".

Tā uzskata SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns, kurš veidu, kā uzņēmumi uzzināja par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, salīdzina ar detektīvu, nevis ideāli atstrādātu sistēmu.

Atšķirīga pieredze pandēmijas glābiņa finansējuma saņemšanā 

Latvijas valsts kopējais plānotais atbalsts Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai mērāms 3,8...

“Es, piemēram, par šiem instrumentiem uzzināju uzņēmēju WhatsApp grupas čatā. Tie, kas šajā grupā nebija, droši vien neuzzināja. Normāli, manuprāt, būtu, ja valsts izveidotu tiešu komunikācijas kanālu ar uzņēmējiem, kur tiktu komunicētas šādas ziņas. Piemēram, katrs uzņēmējs saņem e-pastu ar viņam pieejamiem finanšu instrumentiem, katram uzņēmējam ir valsts nozīmēts konta menedžeris, kura uzdevums ir palīdzēt (līdzīgi, kā bankas to dara). Es neesmu grāmatvedis un pats fiziski nesniedzu šos pieteikumus, bet mana profesionālā grāmatvede teica, ka iesniegt esot bijis samērā viegli. Par citām firmām esmu dzirdējis, ka grāmatveži nav tik apmierināti un procesu izprotoši,” stāsta I.Beitāns.

FOTO: Aerodium līdzīpašnieks uzsāk jaunu biznesu 

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem...

Viņš dalās ar piemēru no sava uzņēmuma viedokļa: “Martā, kad sākās pandēmijas ierobežojumi, mums ofisā tobrīd strādāja apmēram 45 kvalificēti speciālisti, kuriem algu budžets mēnesī bija ap 100 000 eiro. Pirmo un vienīgo atbalstu no valsts mēs 2020. gadā saņēmām tikai septembrī aptuveni 130 000 eiro, bet tajā pašā laikā, ja mēs komandu gribētu noturēt pilnā komplektā, tad no marta līdz gada beigām mums būtu jāiztērē 1 000 000 eiro. Tātad man būtu šogad jāzaudē 870 000 eiro, tikai lai saglabātu firmu šī gada sākuma izmērā. No darbinieka viedokļa: neviens no augsti kvalificētiem darbiniekiem nestrādā par tik zemu atalgojumu, lai valsts izdomātie dīkstāves pabalsti ar griestiem 700 eiro būtu viņiem kaut cik ievērojams motivators palikt darba attiecībās. Tāpēc visi kā viens šie speciālisti izvēlējās apmaksātu bezdarbnieka statusu un turpināja šovasar saņemt savus 80% no iepriekšējās algas. Kurš gan gribētu palikt neskaidrās darba attiecībās par 700 eiro, ja var neko nedarīt un saņemt divas, trīs reizes vairāk? Ja es būtu bijis ministrs: valsts pārvaldei nevajadzēja pieņemt sabiedrības mazāk apmaksātajiem dalībniekiem populārus lēmumus. Jāsaprot, ka jaunus, eksportspējīgus produktus rada augsti kvalificēti speciālisti ar daudz lielākām algām. Attiecīgi pareizi būtu bijis atbalstu veidot simetrisku konkrētā darbinieka pirms tam saņemtajam atalgojumam un nomaksātajiem nodokļiem. Jo, ja valsts atbalsts būtu bijis ātrāks, nepārprotamāks un lielāks, tad, piemēram, Aerodium šos speciālistus vai vismaz pusi no tiem varētu uzlikt uz jaunajiem R&D projektiem un mēs būtu ļoti spēcīgi sagatavojušies periodam pēc pandēmijas”.

Visu viedokli lasiet 19.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS

Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.

Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība

“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem "Adventures zone".

Jauno piedzīvojumu parku, kas izvietots tirdzniecības parkā "Alfa", ir projektējuši "Aerodium" inženieri – komanda, kura 2018. gadā Toma Krūza filmas vajadzībām uzbūvēja lielāko vēja tuneli pasaulē.

"Adventures zone" ir jauna koncepta aktīvās atpūtas un izklaides piedzīvojumu parks bērniem un viņu vecākiem, kas vienuviet 700 kvadrātmetru platībā, divos stāvos ļauj izmēģināt spēkus dažādās aktivitātēs.

Tajā pieejama "Nindzju" šķēršļu josla, kāpšana pa māju fasādēm un klinšu sienām, četru stāvu labirinti, batuti un tīklu parks, caurspīdīgs tilts septiņu metru augstumā un attīstošas spēles.

"Man pašam ir trīs bērni, un es kopā ar viņiem regulāri apmeklēju visdažādākos rotaļu laukumus. Kā jebkurš vecāks, gribu, lai bērni rotaļās attīstās un izaug sportiski, kreatīvi un gudri. Redzēju, ka Latvijā rotaļu laukumu līmenis diemžēl ne vienmēr ir apmierinošā kvalitātē, kā arī piedāvājuma dažādības ziņā mums vēl ir krietni, kur augt. Tā arī radās doma atvest uz Rīgu labāko, ko esmu redzējis pasaulē. Esot kopā ar bērniem, man ir vēlēšanās aktīvi līdzdarboties, tādējādi gūstot gan fizisku nodarbi sev, gan kopīgu piedzīvojumu ar bērniem. Tieši tas tagad ir iespējams "Adventures zone". Mums ir svarīga arī augstākā līmeņa drošība, laukuma higiēna un serviss. Gribējās radīt augstāko kvalitāti rotaļu laukumu segmentā. Ceru, ka to pamanīs un novērtēs arī citi vecāki," stāsta jaunā parka idejas autors un izveidotājs, "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 17.oktobrī atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta LIAA prasība nepilnu divu miljonu eiro apmērā pret SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) bijušo valdes locekli Ivaru Beitānu, kā arī Reini Rūtentālu un Kārli Marku.

LIAA prasības pamatā bija apstākļi, ka 2006.gada 20.decembrī starp LIAA un GSSC tika noslēgts līgums par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu.

Tā kā projekta īstenošana tika atzīta par atbilstošu, LIAA izmaksāja atbildētājai atbalsta finansējumu 1 346 386 latu apmērā, no kura vairāk nekā puse bija Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums, bet pārējais Latvijas finansējums.

Tomēr vēlāk, 2011.gadā LIAA pieņēma lēmumu par finansējuma atmaksāšanu, pamatojoties uz to, GSSC nav sasniedzis plānotos rezultātus saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to LIAA ieskatā īstenotajā projektā tika veiktas būtiskas izmaiņas un bija pārkāpti atbalsta sniegšanas nosacījumi.

Izskatot Aerodium līdzīpašnieka Ivara Beitāna un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola strīda sekas, ir pamats satraukumam par uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Šobrīd no sešus gadus ilgās tiesāšanās pāri ir palikusi tikai krimināllieta pret Ivaru Beitānu, un tā var kļūt par precedentu, ka uzņēmējs tiek krimināli sodīts par uzņēmējdarbību.

Īsumā – 2008. gadā ar Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa Sporta sertifikācijas centrs (GSSC) saņem LIAA sniegto ES un valsts atbalstu Jelgavas gaisa tuneļa būvniecībai – aptuveni divus miljonus eiro. 2011. gadā LIAA pieprasa naudu atpakaļ, jo finanšu sasniegumi ir tālu no prognozēm, kas izdarītas pirms krīzes. Augstākajā tiesā pierāda, ka maksātnespējīga uzņēmuma dalībniekiem divi miljoni nav jāatmaksā.

Tas nav mainījis Ozola nostāju, ka Beitānam jāpiedzīvo sods par paveikto, – par to, ka valsts nav saņēmusi atpakaļ naudu, ko piešķīra kā atbalstu GSSC. Varēja taču pagaidīt ar biznesa rezultātiem, bet negaidīja. Tuneli pārdeva izsolē.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.aprīļa numurā lasi:

«Atrakcijas ir pastāvīgs, dzīvotspējīgs un peļņu nesošs bizness, kas sevi ir pierādījis 26 gadu garumā, būdams nepārtraukts veiksmes stāsts,» laikrakstam Dienas Bizness uzsver uzņēmējs Ivars Beitāns.

99% peļņas tiek gūti ārzemēs, tomēr arī Latvijā gumijlēkšana, lidojumi vēja tunelī un nobrauciens pa gaisa trošu ceļu ļauj nopelnīt.

Pagājuša gada vasarā Sigulda Adventures (ar šo zīmolu dažādas atrakcijas piedāvā uzņēmumi SIA LGK grupa, SIA LGK Atrakcijas un SIA Aerodium) izklaides piedāvājumu portfeli papildināja ar nobraucienu pa gaisa trošu ceļu ar Zērgli.

Lidojums vēja tunelī tiek piedāvāts Belfāstā (Lielbritānijā), divu mēnešu laikā to varēs baudīt arī Floridas pilsētā Maiami un Misuri štatā (ASV), līdz šī gada beigām atrakcija būs arī Lasvegasā (ASV). «Lielbritānijā investīcijas atpelnījām nepilna gada laikā, kas no biznesa viedokļa ir ļoti ātri,» secina I. Beitāns.

Ivars Beitāns - SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu grupas Sigulda Adventures, kura apvieno tādas aktivitātes kā Siguldas vagoniņu, gumijlēkšanu, Zērgli, Smart Bike elektrisko velosipēdu un atrakciju nomu, dibinātājs un līdzīpašnieks

I.Beitāns sākumā nav mācījies uzņēmējdarbību, bet gan studējis Vēstures un filozofijas fakultātē un tajā laikā pat domājis, ka rakstīs grāmatas vai kļūs par pasniedzēju. Tie bija 90. gadi, un tajā laikā ar finansēm klājās grūti, tāpēc nācās sākt pašam domāt, kā nopelnīt, lai studētu un nodrošinātu sevi.

“Tajā laikā daudz sportoju un biju kaskadieru grupā kinostudijā. Mums bija izrādes, kuru laikā braucām pa Latvijas pilsētām, rādījām šovus, un mums sanāca nopelnīt kaut kādu naudu. Vecākie kaskadieri visus labākos trikus jau bija rezervējuši sev, attiecīgi, lai ko nopelnītu, man pašam bija jāizdomā jauns triks. Es televīzijā noskatījos Jaunzēlandē tikko sākto lēkšanu ar gumiju un 1989. gadā uztaisīju pats savu pirmo triku – sagriezu riepu kameras strēmelēs, izveidoju no tām gumiju, ar kuru nolēcu Siguldā no tilta,” stāsta I. Beitāns.

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

Grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem plānots izsniegt vismaz sešus grantus, ceturtdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programmā «(ie)dvesma» šogad jaunajiem uzņēmējiem būs pieejami 60 000 eiro. Grantu programmas aizsācējiem - «SEB bankai», Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem, šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apmēru.

Pēc viņa sacītā, maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un granta līdzekļus uzņēmēji varēs izmantot mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei, lai uzsāktu savu biznesu.

«Esam partneri, kuri kopā strādā, meklējot saprātīgas idejas, ko atbalstīt,» sacīja Škapars.

Viņš atgādināja, ka grantu programma (ie)dvesma tika aizsākta 2017.gadā. No pirmajā sezonā saņemtajiem vairāk nekā 30 projektiem žūrija atbalstīja sešus grantu ieguvējus, kopumā tiem piešķirot 40 000 eiro. Starp šiem projektiem, pēc viņa teiktā, bija «pilnīgi trakas, jaunas, »zaļas« idejas». Piemēram, rotaļlietas bērniem - koka dārzeņu dobes, kur stādīt tamborētus dārzeņus. Ražotājs iegādājies tehnoloģisko iekārtu, lai varētu paplašināt darbību.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Latvijā radītais viesuļvētras simulators "Beat The Storm" pasaulē lielākajā atrakciju industrijas izstādē Orlando, ASV izcīnījis 2. vietu labāko jauno produktu kategorijā.

Atrakcija vēja tunelī drošos apstākļos ļauj iepazīt vēja stiprumu līdz 160 km/h, kas līdzvērtīgs otrās kategorijas viesuļvētrai.

Globālā atrakciju industrijas asociācija (IAAPA) ir pasaulē lielākā šāda veida organizācija, kas dibināta 1918. gadā un apvieno dalībniekus no vairāk kā 100 valstīm. "IAAPA EXPO Orlando" ir gada lielākais asociācijas organizētais pasākums, kas pulcē atrakciju nozares profesionāļius no visas pasaules. Vienas nedēļas garumā notiek gan konferences, gan izstāde, kur tiek prezentēti aktuālie produkti un pakalpojumi. Šis pasākums pulcē vairāk kā 40 000 interesentu.

"Mēs gatavojāmies gadu, lai visas pasaules atrakciju parku nozarei prezentētu savu jauno produktu. Pirmo reizi klientu vērtējumam tas tika nodots 2022. gada jūnijā, kad pirmie divi vētras pieredzes tuneļi tika uzstādīti "Universe Science Park" Dānijā. Jau pāris mēnešos "Beat The Storm" kļuva par vienu no iecienītākajām parka atrakcijām. Šosezon to izmēģinājuši jau vairāk kā 100 000 interesentu," stāsta "Beat The Storm" autors Ingus Augstkalns.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Skaidras naudas norēķini Latvijā sarūk. Šo tendenci sekmē politiskie lēmumi banku darbībā. Darījumus ar skaidru naudu nevar tik brīvi veikt kā pirms pieciem, desmit gadiem, jo likumdošana piespiež bezskaidras naudas norēķiniem kļūt par dzīvesveidu.

Skaidras naudas darījumus ierobežo komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu, banku noteiktie limiti skaidras naudas iemaksā un izmaksā, valsts noteiktie darījumu griesti, bailes nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā un iespējamie sodi par šiem pārkāpumiem. Vai tās ir skaidras naudas ēras beigas?

Lasi žurnāla #DienasBizness 4. februāra numurā:

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Uzņēmumi novēro negatīvu vīrusa ietekmi uz biznesu, norāda Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", kas ir apzinājusi eksportējošos uzņēmumus. Daļai uzņēmumu vīruss var būt kritisks un būs nepieciešams valsts atbalsts nodokļu brīvdienu formā.

Šobrīd lielākā problēma ir nevis darbinieku prombūtne, bet fakts, ka ir kritušies pārdošanas apjomi uz vīrusa skartajiem eksporta tirgiem vai ir sarežģījumi produktu komplektācijas un piegādes ķēdē. Lai gan uzņēmumi komplektē vai ražo produkciju Latvijā, bieži sastāvdaļas vai izejmateriāli tika iepirkti no Ķīnas vai citām vīrusa skartajām valstīm. Ja šīs piegādes kavējas, tad nav iespēju nokomplektēt produkciju un kavējas piegādes, kas attiecīgi ietekmē uzņēmuma finanšu plūsmu.

Daudzi uzņēmumi ir sajutuši pārdošanas apjomu kritumu, kas iespaido arī ražošanai nepieciešamās jaudas. "Mūsu biznesu vīruss skar negatīvi, jo mūsu klientiem krīt pārdošanas apjomi, kas ietekmē to, vai klients no mums var pirkt iekārtas un pakalpojumus. Valsts atbalsts būtu svarīgs, ja situācija uzņēmumā kļūs kritiska," pauž Kristiāns Vēbers, "Vendon" vadītājs.

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

No šī gada uzņēmumiem Baltijas valstīs ir vēl nebijusi iespēja piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma attīstībai ar savstarpējās aizdevumu platformas www.capitalia.com palīdzību. Vadošais uzņēmumu alternatīvais finansētājs Baltijas valstīs Capitalia ir izstrādājis jauna koncepta savstarpējo aizdevumu platformu, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt investīcijas sākot no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan biznesa attīstībai.

Jau šobrīd ar platformas starpniecību finansējumu saņēmuši 12 investīciju projekti vairāk nekā miljons eiro apmērā, to vidū mežistrādes un IT uzņēmumi, tā arī mazumtirdzniecības, būvniecības un citu pakalpojumu uzņēmumi. Finansējumu piesaiste uzņēmumam ar savstarpējās aizdevumu platformas palīdzību ir līdzīgi kā akciju izvietošana fondu biržā vai riska kapitāla piesaiste. Šādā veidā uzņēmums apliecina, ka par savu biznesa potenciālu var pārliecināt daudzus privātos investorus un, iegūstot šo investoru uzticību, stiprina savu zīmolu. Savukārt privātajiem investoriem ieguldījums vietējos uzņēmumos ir arī ne tikai finansiāls ieguvums, bet personisks pienesums vietējās ekonomikas attīstībā.

Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.