Slavenā padomju automašīna Lada ir izdzīvojusi pāreju uz kapitālismu un ir pilna apņēmības aizstāvēt Krievijas autotirgu no tādām kompānijām kā General Motors Co. (GM), Volkswagen (VW) un Fiat, raksta Bloomberg.

Autobūves kompānija, kurai pieder Lada zīmols, AvtoVAZ plāno investēt 153 miljardus rubļu (5,4 miljardi ASV dolāru), lai nākamo trīs gadu laikā ieviestu septiņus jaunus Lada modeļus.

Lai gan Lada Krievijas autotirgū ir dominējošs zīmols (kontrolē 24% no tirgus), tā saskaras ar pieaugošu minēto kompāniju spiedienu, kuras agresīvi laužas iekšā valsts autotirgū, kas, kā tiek paredzēts, pēc trijiem gadiem būs lielākais Eiropā. GM kontrolē 8,9%, bet VW 7,5% Krievijas autotirgus; to pārdošanas apjomi šī gada pirmajos piecos mēnešos ir lielāki nekā Lada.

Krievijas automašīnu ražotājs AvtoVAZ, izmantojot Rīgas ostu, uz Venecuēlu sācis eksportēt automašīnas Lada. Pirmā partija ar 450 automašīnām jau vakar pametusi Rīgas ostu, lai tālāk dotos uz Latīņamerikas valsti, ziņo laikraksts Biznes&Baltija.

Līdz šā gada beigām caur Rīgas ostu paredzēts eksportēt vēl 1 500 automašīnas Lada.

Kā laikrakstam norāda Rīgas tirdzniecības ostas pārstāve Kristīne Vizule, tad AvtoVAZ sadarbība ar Rīgas ostu aizsākusies jau šā gada septembrī, kad uz Nikaragvu nosūtītas 550 automašīnas Lada. AvtoVAZ automašīnu tranzītam izvēlējies Rīgas ostā esošo Rīgas centrālo termināli.

Krievijas kompānija ar Venecuēlu noslēgusi darījumu vairāk nekā 17 miljonu ASV dolāru vērtībā. Līgums ietvaros caur Rīgas ostu uz Venecuēlu nosūtītas automašīnas Lada 4x4, Lada Kalina, Lada Priora.

Automašīna Lada pēc 13 gadu pārtraukuma, iespējams, atgriezīsies Lielbritānijas tirgū, ziņo Daily Mail.

Kompānija Renault, kurai pieder 25% akciju Krievijas lielākajā automašīnu ražotājkompānijā AvtoVAZ, nolēmusi atjaunot automašīnas Lada tirdzniecību Lielbritānijā.

Kompānija ir pārliecinātā, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Ladas tirdzniecība būs laba.

«Lielbritānija bija viens no tirgiem, kur automašīnai Lada bija labi pārdošanas rādītāji. Esmu pārliecināts, ka šis ir īstais brīdis, lai atjaunotu tirdzniecību Lielbritānijā,» norādīja kompānijas Renault viceprezidents Stīvs Normans (Steve Norman).

Lielbritānijā Lada tika tirgota no 1992. līdz 1997. gadam, bet tad tai nācās atteikties no šī tirga, jo nespēja izpildīt Lielbritānijas drošības un vides prasības.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Automašīnu LADA tirgotājs SIA LatLADA pagājušajā gadā apgrozījis 656,026 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Apgrozījums audzis vairāk nekā divas reizes, un, kā norāda uzņēmuma valde, ja nebūtu stingras Eiropas Savienības prasības saistībā ar jaunu automašīnu pārdošanu, uzņēmuma apgrozījums varētu būt bijis vēl lielāks.

Jānorāda, ka lielāko daļu jeb 70% no uzņēmuma apgrozījuma pērn veidojuši ieņēmumi no automašīnu tirdzniecības, savukārt atlikušo daļu – ieņēmumi no rezerves daļu un pakalpojumu pārdošanas.

2014.gadā biežāk pārdotais LADA modelis uzņēmumā bijis LADA 4X4, kas plašāk pazīstams arī kā Ņiva. Kā norāda SIA LatLADA vadība, lietoto automašīnu rezerves daļu tirgū ik gadu vērojams skaita kritums LADA automašīnām, kas iziet tehnisko apskati. Tas ļauj secināt, ka automašīnas faktiski netiek lietotas un drīzumā tiks norakstītas, tiesa gan, vecāka gadagājuma cilvēki vēl labprāt turpina remontēt savas vecās automašīnas, taču, ņemot vērā, ka ražotājrūpnīcas ar katru gadu ievērojami ceļ cenas rezerves daļām, tas kļūst neiespējami.

Ar vērienīgu svētku programmu Latvijā tiek atzīmēta Padomju autobūves ikonas žiguļa jeb Lada 40 gadu jubileja.

Vispirms līdz 25. aprīlim tirdzniecības centrā Galerija Azur ir atklāta Lada markas automašīnu izstāde Lada 40, kurā ir apskatāmi septiņi dažādi žiguļi, ieskaitot arī žiguļu ciltstēvu, leģendāro VAZ 2101. Izstādes eksponātus nodrošina Latvijas Antīko Automobiļu kluba Padomju auto sekcija un Rīgas Motormuzejs.

Bez tam, dzimšanas ballītei par godu 24. aprīlī no plkst. 12.00-14.00 tirdzniecības centrā pulcēsies Latvijas Antīko Automobiļu kluba Padomju auto sekcijas biedri ar dažāda izlaiduma gada «žiguļiem», lai plkst. 14.00 startētu ikgadējā sezonas atklāšanas braucienā, kura galamērķis ir Ogres Servisa centrs, kur Latvijā top slavenais maratonrallija sacīkšu auto OSCar.

Vieglo automašīnu pārdošanas apjomi Krievijā turpina pieaugt, liecina Eiropas biznesa asociācijas (EBA) dati. Šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, autotirgus pieaugums veidoja 27% - mēneša laikā valstī pārdoti 224,6 tūkstoši automašīnu.

Savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pirms gada, Krievijas autotirgus audzis par 50% un veido 1,46 miljonus automašīnu, vēsta Avtostat.

Autotirgus apjoms Krievijā turpinās pieaugt un līdz gada beigām veidos 2,45 miljonus vienību, prognozē EBA. «Saglabājas vienmērīgs tirgus pieaugums, tomēr tam ir tendence samazināties. Šī tendence saglabāsies arī 2011. gada otrajā pusē,» norāda EBA Autoražotāju komitejas priekšsēdētājs Deivids Tomass.

Krievijas tirgus līderis joprojām ir LADA – šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārdoti 342 tūkstoši šī zīmola automašīnu, kas ir 25% pieaugums, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada. Vispopulārākās ir bijušas LADA Kalina automašīnas – šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārdoti 83,4 tūkstoši LADA Kalina.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Biķernieku ovāla trasē startēja Baltijas autošosejas čempionāta ceturtais posms «Motul Grand Prix». «Latvijas Nascar» sacensības Rīgā norisinājās jau otro gadu.

«Latvijas Nascar» sacīkstēs 1740 metrus garajā Biķernieku ovāla trasē devās aptuveni 40 sportisti. Šī Biķernieku trases konfigurācija ir vairāk nekā divas reizes īsāka par Biķernieku tradicionālo auto apli.Kā pirmie sacīkstes atklāja «Hankook Trophy» klašu sportisti. Pirmais sacensību brauciens izvērtās notikumiem bagāts – riteni nolauzt izdevās kādreizējam S1600 klases čempionam Nikolajam Žurovļevam, tikmēr Jānis Blušs braucienu noslēdza trases malā ar pārsistu riepu, bet lietuviešu sportistu, Lada Open klases līderi Arūnu Kudarausku pievīla motors. Braucienā uzvarēja Dmitrijs Savatējevs (S1600 klase), Nacionālajā klasē uzvara Jānim Vankam.

Otrais «Hankook Trophy» brauciens sākās ar atceltu startu, jo līdera Savatējeva spēkratam radās eļļas noplūde. Brauciens sākās bez Krievijas sportista, lai gan vēlāk viņam tomēr izdevās doties trasē. Savu pirmo uzvaru S1600 ieskaitē posma kopvērtējumā izcīnīja Reinis Trūps, otrā vieta šoreiz Savatējevam, bet trešais bija igauņu sportists Stīvens Pūsts. Lada Open klasē šajā posmā uzvara jaunpienācējam Alvim Staškēvicam.

Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs konstatējis iespējamus pārkāpumus pašvaldības lielākā namu apsaimniekotāja Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) iepirkumos, kuru vidū ir arī ar sniega tīrīšanas iekārtām aprīkotu pilnpiedziņas automašīnu Lada Ņiva iegāde, vēsta laikraksts Diena.

KNA konkursu par šo auto iegādi nerīkoja, lai arī astoņas nokomplektētas mašīnas izmaksāja 69 282 latus jeb 8 660 latu viena.

J. Radzevičs lūgs domes Audita un revīzijas pārvaldi veikt vispusīgu pārbaudi un pēc tam lems par amatpersonu atbildību.

Db.lv jau vēstīja, ka pašvaldības uzņēmums KNA šī gada februārī izrādīja četras jaunas krievu autoražotāja LADA mašīnas Ņiva, kuras aprīkotas ar sniega tīrīšanas iekārtām, kas īpaši pielāgotas iekškvartālu teritoriju un piebraucamo ceļu atbrīvošanai no sniega.

Rīgas dome iepriekš norādīja, ka KNA ir viens no turīgākajiem uzņēmumiem galvaspilsētā, kas nodarbojas ar māju apsaimniekošanu, tādēļ šādu pirkumu varot atļauties.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz 10% - 12% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd šīs izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem, lai gan iepriekšējā periodā bija iespēja depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, norāda Latvijas Alus darītāju asociācija (LADA).

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd aktīvi plāno depozīta sistēmas ieviešanu, lai gan iepriekš noteica, ka depozīta sistēma netiks ieviesta. Mums nav skaidra VARAM argumentācija par kraso viedokļa maiņu. Šobrīd, kad ES naudu nav iespējams piesaistīt, depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas būs daudz lielākas un gulsies uz uzņēmēju pleciem,» pauž LADA vadītāja Ināra Šure. Viņa atzīmē, ka depozīta sistēmas ietvaros vienas atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs vismaz septiņas reizes augstākas nekā pie esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas, kurā jau šobrīd ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro.

Kā liecinot Lietuvas pieredze, depozīta sistēma mūsu kaimiņvalstī strādā ar aptuveni 2 milj. eiro lieliem zaudējumiem. Turklāt pēc depozīta sistēmas ieviešanas vienas vienības cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem plus pievienotās vērtības nodoklis. Tāpat, pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam, iegādājoties produktu, ir papildu jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to, kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildu ir jāmaksā vismaz 15 centi, skaidro I. Šure.

Šā gada pirmajā pusē kompānija AvtoVAZ peļņa sasniegusi vienu miljardu rubļu, tiekoties ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, paziņoja kompānijas AvtoVAZ prezidents Igors Komarovs.

Lenta.ru ziņo, ka galvenais iemesls tam, kāpēc kompānijai ir izdevies pirmo pusgadu nobeigt ar pozitīvu zīmi ir izveidotā utilizācijas programma. 2010. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kompānijas pārdošanas apjomi palielinājušies divas reizes.

V. Putins uzsvēra, ka utilizācijas programmas ietvaros vispārdodamākie modeļi bijuši novecojušie, klasiskie Lada 2105 un Lada 2107. Krievijas auto pārdošanas dati liecina, ka jūnija laikā abi šie modeļi pārdoti 16,8 tūkst. klientiem. Savukārt kompānija AvtoVAZ kopumā šajā mēnesī pārdevusi 51,2 tūkstošus automašīnu.

Latvijas alus darītāju asociācija (LADA) pauž neizpratni par Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Pētera Apiņa izteikumiem par stiprināto alu.

«Neizprotami ir Apiņa kunga argumenti, ka eksistējot «stiprinātais alus», kurā alkohols netiekot iegūts dabīgas raudzēšanas procesā un kuram būtu jāpalielina akcīzes nodoklis. Apiņa kunga apgalvojumi par alu, kura alkohola stiprums ir lielāks par 5,6 %, ir nepatiesi, uzsver LADA pārstāvji, kas ar informāciju ar Apiņa kunga priekšlikumiem attiecībā uz vēlmi graut alus nozares attīstību iepazinusies no preses. Šobrīd nozares uzņēmumi šos izteikumus vērtē no juridiskā viedokļa, un gatavo dokumentus ar mērķi, lai labprātīgi tiktu atsauktas nepatiesās ziņas, kas aizskar alus ražotāju reputāciju. Tāpat tiek apsvērta iespēja vērsties tiesībsargājošās institūcijās alus ražotāju interešu aizstāvībai.

Par Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) jauno prezidenti Latvijā ievēlēta Dr. Lada Kaļiņina, kura kopš 2003. gada ir Jungheinrich Lift Truck izpilddirektore Baltijas valstīs.

Iepriekš L. Kaļiņina strādājusi ADE SI, Wella pārstāvniecībā Latvijā un Henkel Latvia par izpilddirektori, kā arī par tiesību zinātņu dekāni un lektori Starptautiskajā Baltijas Russina akadēmijā.

Dr. Kaļiņina ir ieguvusi doktora grādu uzņēmējdarbībā/ menedžmenta ekonomikā Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskolā.

Jungheinrich Lift Truck ir AHK biedrs jau vairāk kā 15 gadus. Līdz šim Lada Kaļiņina bija Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidente Latvijā. Viņai kļūstot par prezidenti, ir ievēlēts arī jauns Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidents un tas ir Laflora Latvija vadītājs Uldis Ameriks.

Līdzšinējais AHK prezidents Latvijā Kaspars Kalviškis, Bosch Latvija vadītājs, šo amatu atstāja pēc AHK statūtos paredzētā maksimālā termiņa.

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA Eko Osta pārsūdzējis Konkurences padomes (KP) lēmumu – padomes uzlikto sodu par dominējušā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās atteikumā atjaunot līgumu ar SIA Corvus Company.

KP lēmums paredzēja, ka SIA Eko Osta ir jāatjauno līgums ar atkritumu savācēju uzņēmumu Corvus Company par bīstamo atkritumu nodošanu un pārstrādi. Eko Osta piemērots arī naudas sods vairāk nekā 22,6 tūkstošu Ls apmērā. Uzņēmuma ražošanas direktors Ivars Briedis uzskata, ka KP lēmums «nav objektīvs un juridiski korekts».

«KP, pieņemot lēmumu, nav pierādījusi uzņēmuma Eko Osta vainu pārkāpumā un nav ņēmusi vērā vairākus būtisku faktorus. Piemēram, KP ignorēja faktu, ka Eko Osta nav vienīgais pakalpojumu sniedzējs un līdz ar to ir tiesīgs izvēlēties darījumu partnerus,» norāda I. Briedis.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM kapitāldaļas varētu tikt pārdotas arī atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes, pirms tam juridiski nodrošinot metalurģijas ražotnei ostas pakalpojumu pieejamību. Šis pārdošanas veids varētu būt izdevīgāks, nekā pārdodot Liepājas osta LM akcijas komplektā ar metalurģijas pamatražotni, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Patlaban Liepājas osta LM pārdošanas veids administratora izstrādātajā pārdošanas plānā nav noteikts, un tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - pamatražotnei ir jānodrošina pieeja ostas infrastruktūrai, skaidroja Velmers.

«Maksātnespējīgajam uzņēmumam pieder gandrīz 97% Liepājas osta LM akciju, protams, varētu ņemt šīs akcijas, ielikt pārdodamajā uzņēmuma mantas kopumā, un investors nopirktu pamatražotnes aktīvus kopā ar ostas uzņēmuma akcijām. Taču no efektivitātes viedokļa un vadoties pēc principa - iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no Liepājas metalurga mantas pārdošanas, izdevīgāk būtu Liepājas osta LM akcijas pārdot atsevišķi,» sacīja Velmers.

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 18,794 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 10,22 miljoni tonnu, kas ir par 29,5% mazāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,728 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 2,4%, bet lejamkravas - 846 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 42,4%.

Konteinerizētās kravas pērn Rīgas ostā pārkrautas 5,108 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 27,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gadā - 19,8%).

Labība un labības produkti pērn Rīgas ostā pārkrauti 3,261 miljona tonnu apmērā, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 17,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 2,337 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%).

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 15,819 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 9,083 miljoni tonnu, kas ir par 32,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 4,865 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 12%, bet lejamkravas - 1,87 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 23,6%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad astoņos mēnešos veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,038 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2019.gada astoņos mēnešos, veidojot 19,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15,2%).

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).