«Esmu sava priekšteča, 1595. g. dzimušā, 1666. g. uzpostā, 1776. g. ugunī apzeltītā Doma Gaiļa kopija,» vēsta uzraksts uz Rīgas Doma gaiļa sekstes. Krāšņais putns nesen noņemts apzeltīšanai un šobrīd atrodas a/s Būvuzņēmums Restaurators telpās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Gaiļa un lodes apzeltīšanu finansē būvuzņēmums Arčers, kas ir Doma baznīcas rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs. Uzņēmuma sagatavotajā informācijā citēts tā valdes loceklis Kaspars Garkanis: «Nebūtu pareizi neizmantot lielisku iespēju, lai šobrīd Domā notiekošo rekonstrukcijas procesu ietvaros ar šeit koncentrētiem profesionāliem resursiem netiktu pienācīgi sakopts arī viens no Rīgas atpazīstamākajiem simboliem.» Savukārt a/s Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs Dienai stāsta, ka šī uzņēmuma zeltītāji jau strādājuši Doma baznīcas iekštelpās, kā arī nesen pabeiguši darbus Rīgas pils Baltajā zālē. Septembra beigās gailim un lodei jābūt gataviem.

Latvijā ir nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Liepājas metalurga pārdošanā radušies šķēršļi.

DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks. Pašvaldību budžeta veidošanas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šai laikā daudz kas ir mainījies, un nevar būt tā, ka pilsētās vai pašvaldībās, kurās ir attīstīta ražošana, noteicošais kritērijs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādējādi pašvaldībās, kas ir netālu no Rīgas, nav daudz darbavietu, bet cilvēki tajās dzīvo, ir deklarējušies, rezultātā to budžets ir lielāks nekā Latvijas lielākajās pilsētās.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Bauskas novada Gailīšu pagasta Pāces iedzīvotājus satrauc daudzstāvu mājas avārijas stāvoklis, tāpēc viņi lūdz pašvaldības palīdzību. Sešstāvu dzīvojamā ēka būvēta 1978. gadā, un tās sliktais stāvoklis draud ar ārsienas fragmentu nobrukšanu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Mājai jau ilgāku laiku ir plaisas ārsienā, kas radušās, atdaloties ēkas pilastriem. «Šķirbas kļūst arvien lielākas. Pa kādam apmetuma gabalam kāpņu telpā jau ir nokritis. Es eju pa iekšējo malu, jo baidos, ka man kāds ķieģelis var uzkrist uz galvas,» situāciju raksturojusi ceturtā stāva iemītniece Miroslava Stiranko.

Kaimiņiene Alla Ruķere piebildusi, ka nelielas šķirbas ārsienā izveidojušās pirms vairākiem gadiem. Esot grūti novērtēt, cik ātri tās palielinās, tomēr nedrošība ir. «Esam rakstījuši visiem, kam vien varam. Atbrauc, paskatās, novērtē un aizbrauc. Bet mums te bail dzīvot! Zolitūdē veikals sabruka, vai mums arī jāpiedzīvo līdzīga nelaime, lai atbildīgās personas sāktu rīkoties?» vaicā A. Ruķere.

Garantētā minimālā ienākuma saņēmēju skaits sarūk. Cilvēki aizbrauc prom no Latvijas, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies gan trūcīgo iedzīvotāju, gan garantētā minimālā ienākuma (GMI) saņēmēju skaits, liecina gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan pašvaldību dati. Šī tendence turpinās arī šajā gadā. Tā, piemēram, ja 2013. gada janvārī GMI saņēmēju īpatsvars starp iedzīvotājiem bija 1,91%, tad 2014. gada janvārī tas samazinājās līdz 1,31%, bet 2015. gada janvārī - līdz 1,07%, liecina Labklājības ministrijas informācija.

To, ka sarūk trūcīgo iedzīvotāju un GMI saņēmēju skaits, apliecina arī Dienas aptaujāto pašvaldību sociālajos dienestos. Tiesa, iemesli tam ir atšķirīgi. Ja Rīgā minētais sarukums ir skaidrojams ar bezdarba samazināšanos un ekonomiskās situācijas uzlabošanos, tad Ludzas un Pļaviņu novados to skaidro ar iedzīvotāju aizbraukšanu uz ārzemēm.

Latu maiņa pret eiro rit visā Latvijā. Visintensīvāk jauno valūtu savā īpašumā iedzīvotāji iegūst pasta nodaļās. Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Pasts» ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa informējusi, ka šā gada pirmajā darbdienā, 2. janvārī, Latvijas 302 pasta nodaļās pret eiro samainīts vairāk nekā viens miljons latu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pasta nodaļās valsts reģionos, kur nav pieejami banku pakalpojumi un bankomāti, latus pret eiro bez maksas mainīs līdz 31. martam.

«Bauskas Dzīve» noskaidrojusi, ka daudz darba ir arī pastniekiem. Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras pasta nodaļas operatore Nadežda Mereščenkova atteikusi, ka nav laika runāt, jo jāapkalpo rindā stāvošie klienti. Pensionāre no Gailīšu pagasta Aļina Mūrniece skaidrojusi, ka degošas vajadzības pēc eiro neesot. Atnākusi uz pastu samainīt latus pret eiro, lai redzētu, kāda izskatās jaunā nauda.

Arī Vecumnieku novada Stelpes pasta nodaļas vadītāja Rudīte Pelūde sacījusi, ka esot daudz darba, iedzīvotāji nākot cits pēc cita, taču maiņas naudas pietiekot.

Vācijas banka Deutsche Bank, kas nodrošina ASV dolāru maksājumu veikšanu vairākām Latvijas bankām, nolēmusi pārtraukt korespondējošās attiecības ar bankām Latvijā.

Jau pērn Deutsche Bank sašaurināja darbību Latvijā un pārtrauca sadarbību ar vairākām Latvijas bankām, kuru biznesa modelī nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai. Tagad Deutsche Bank nolēmusi pilnībā izbeigt sadarbību ar bankām Latvijā.

Deutsche Bank aģentūrai LETA nesniedza nekādus komentārus par saviem darbības plāniem Latvijā. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji uzsvēra, ka Deutsche Bank lēmums to darbību neietekmēs, un skaidroja, ka šis Vācijas bankas lēmums varētu būt saistīts ar pašas Deutsche Bank biznesa stratēģijas izmaiņām.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere atzina, ka Deutsche Bank lēmums pārtraukt Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus savā ziņā ir vērtējums kopējai Latvijas finanšu sektora darbībai, tā ilgtspējai un industrijas biznesa standartu atbilstībai. «Pēdējo gadu notikumi finanšu sektorā Latvijā vairāk ir sašķobījuši kopējo reputāciju, nekā stiprinājuši. Tai pat laikā - lēmums nenodrošināt ASV dolāru maksājumus pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem, visticamāk, ir saistīts arī ar pašas Deutsche Bank attīstības un darbības plāniem. Būtiski, ka finanšu sektorā šobrīd notiek jau ilgstoši nepieciešamās pārmaiņas, kuras, manā skatījumā, tikai stiprinās kopējo finanšu sektora reputāciju,» skaidroja Tetere.

Jaunos, idejām bagātos un darboties gribošos uzņēmējus gaida biznesa inkubators Bauskas novada Gailīšu pagastā, bet kopumā Zemgalē izveidoti vairāki biznesa inkubatori.

Gailīšu Biznesa inkubatora savu uzņēmējdarbību varēs uzsākt četri topošie uzņēmēji un ir jau izrādīta interese par šādu iespēju, Bauskas Dzīvei atklājusi inkubatora vadītāja Irēna Kalniņa. Biznesa inkubatorā iespējams saņemt bezmaksas konsultācijas dažādās uzņēmējdarbības jomās. Tāpat jaunie uzņēmēji ir atbrīvoti no telpu īres maksas savas darbības pirmajā gadā.

Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) speciālists Juris Kālis pastāstījis, ka šajā reģionā izveidoti vairāki biznesa inkubatori, kuros var darboties arī kaimiņu novadu uzņēmēji.

Piemēram, arī Jelgavas inovāciju centrs sācis pieņemt Zemgales biznesa inkubatoros strādāt gribošo uzņēmēju pieteikumus. «Vide uzņēmējdarbībai veidojas arvien labvēlīgāka. Tie, kuri pirmie šīs iespējas tagad izmantos, būs ieguvēji,» stāsta Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Daina Nikolājeva.

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Sākušies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.jūnijam. Kopējās Sv.Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas projekta izmaksas (bez gaiļa un pulksteņa restaurācijas) ir aptuveni 165 000 eiro, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Atjaunošanas darbi sākti ar sastatņu uzstādīšanu apkārt baznīcas tornim līdz pat baznīcas gailim. Tas ļaus novērtēt baznīcas torņa pulksteņa un gaiļa tehnisko stāvokli un lemt par tālāko darbu gaitu. Lēmums par gaiļa nomaiņu vai atjaunošanu tiks pieņemts pēc ekspertīzes veikšanas un konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

L. Moča norāda, ka tuvākajā laikā plānots nomērīt un pasūtīt kaparu jaunajam baznīcas torņa jumta segumam un veikt esošā seguma demontāžu. Tad būs iespējams novērtēt koka konstrukciju stāvokli un precīzāk noteikt veicamo darbu apjomu.

Veicot renovācijas darbus, plānots iespēju robežās saglabāt veselās jumta koka konstrukcijas. Projekta realizācijas gaitā nav paredzēts izmainīt esošo jumta siluetu. Oriģinālo jumta koka konstrukciju nomaiņa plānota tikai gadījumos, kad nebūs iespējama to saglabāšana sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai gadījumā, ja šis elements vai tā izpildījums pavājinās jumta konstrukcijas nestspēju kopumā.

Pirms teju diviem gadiem pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.

“Es bieži pats sev uzdodu jautājumu – vai muiža atrada mani, vai es atradu muižu. Man vēl grūti ir atbildēt uz šo jautājumu, bet, iespējams, ka tas arī nav tik svarīgi. Skaidrs ir viens, ka es apzināti nemeklēju. Es vēroju, skatījos, un it īpaši man šī interese ir atnākusi pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta uzņēmējs, kurš šobrīd ikdienu aizvada starp Ikšķili, kur atrodas A. Pikāna ģimenes māja, Rumbulu, kur bāzējies viņa vadītais transporta un loģistikas uzņēmums Kurbads un Ko, un Ropažiem, kur enerģija veltīta Lantes muižas atdzimšanai.

Pirms pieciem gadiem viņš kopā ar domubiedriem un fondu Viegli aizsāka projektu 1836 un ir viens no tiem vīriem, kas ar motocikliem apbraukāja Latvijas robežu un veidoja stāstus. Tas ir A. Pikāna hobijs un sociāls projekts. “Braucot apkārt robežai, es pirmo reizi ieraudzīju tik masīvi daudz pamestas vēsturiskās, vecās apbūves. Ļoti daudz var ieraudzīt to postažu. Vispirms tas ir ķermenisks, emocionāls šoks, kāds bijis liktenis lieliskajām celtnēm, kas Latvijā ir bijušas, un cilvēkiem, kuri savā veidā ir veidojuši un ielikuši pamatus kultūrai, radošumam. Arī liela daļa no brīvmūrniecības, kura šobrīd jau vairs nepastāv, ir iznīcināta. Arī amatniecība, jo, protams, lielākā daļa amatnieku, kas būvēja muižas, bija vācieši. Tie jau nebija latvieši. Protams, ka vēlāk viņu zeļļi un mācekļi pārņēma zināšanas, bet mēs tās esam ieguvuši no vāciešiem, un mums nevajag dzīvot ilūzijās. Manuprāt, tas ir forši, ka mēs varam mācīties, un no tā nevajag kautrēties. Tas, visdrīzāk, man deva lielo pamatu un interesi par šīm vēsturiskajām ēkām. It īpaši mani uzrunā koka apbūve,” stāsta A.Pikāns.

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Liepājas mērs Uldis Sesks uzsver, ka valdību viennozīmīgi vadot Valdis Dombrovskis (Vienotība), nevis Ventspils mērs Aivars Lembergs. Intervijā Dienai U.Sesks uzsver, ka V.Dombrovskis ir kā kuģa kapteinis, kurš vada šo kuģi.

Esot jautājums, cik daudz kapteinis uzklausa koalīcijas komandas padomus un cik argumentēti tos māk pasniegt. Problēma esot tā, ka krīžu laikā pazaudēts kuģa kurss.

«Ir milzīgi daudz dažādu attīstības dokumentu, bet mums nav reģionālā skatījuma. Ja valdības vadītājs ar visu savu komandu aizbrauktu uz Liepāju, Daugavpili vai Ventspili... Katram no attīstības centriem būtu jānodefinē džentlmeņa komplekts, kam ir jābūt, » stāsta U.Sesks.

Piemēram, Liepājā esot rūpniecība un valdība varētu to atbalstīt kā atsevišķu nozari. Jelgava esot nozīmīgs izglītības centrs. Tā U.Sesks vēlētos skatīties uz Latvijas attīstību.

Kā piemēru viņš min Lietuvu, kurā Kauņa ir rūpniecības, Palanga – tūrisma un izklaides, bet Klaipēda ir ostas un loģistikas centrs.

Atlikušie divi maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs iegādes pretendenti plāno paplašināt rūpnīcā ražoto preču klāstu, un tas nozīmē kārtējo rūpnīcas modernizāciju, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Tās ir lielas kompānijas, kuras pārvalda lielus aktīvus un kurām ir reāla interese atjaunot rūpnīcas darbību,» sacīja Sesks. «Ir dzirdēts arī par plāniem Austrumeiropā veidot diezgan lielu metālapstrādes holdingu, kurā ietilptu arī Liepājas metalurgs.»

Kā norādīja Sesks, saskaņā ar apstiprināto plānu nākamajā nedēļā, iespējams, otrdien, varētu kļūt zināms galvenais pretendents, ar kuru tālāk notiktu līguma slēgšana, darījuma struktūras precizēšana un citu juridisko nianšu saskaņošana.

«Tikko jaunajam īpašniekam atslēgas būs rokā, jāsāk reāli rīkoties - slēgt līgumus ar piegādātājiem, darbiniekiem un veikt citas darbības, lai rūpnīca atsāktu pilnvērtīgi darboties,» sacīja Sesks.

Iespējams, a/s Liepājas metalurgs paplašinās sadarbību ar Baltkrieviju, preses konferencē Liepājas domē informēja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Līdz šim Liepājas metalurgs izmantoja Baltkrievijā ražotas sagataves, pēc a/s Liepājas metalurgs modernizācijas ražošanas jaudas palielināsies, un sagatavju ražošana varētu daļēji no Baltkrievijas pārcelties uz Liepāju. U. Sesks arī pieļāva, ka pēc modernizācijas varētu tēraudkausēšanas cehu atdalīt no Liepājas metalurga un tajā kā akcionāri varētu ienākt baltkrievi.

Liepāja varētu gūt ievērojamu ekonomisko labumu no sadarbības ar Baltkrieviju, uzskata U. Sesks. Tāpēc jau novembrī Liepājā plānots Gomeļas uzņēmēju forums. Baltkrievus interesē arī Liepājas osta, turklāt ne tikai kā kravu apkalpotājs, bet arī kā ražošanas un kravu apstrādes vieta, sacīja U. Sesks. Jau pašreiz Liepājas ostā gadā apkalpo aptuveni vienu miljonu tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravu. Tikko sāktā ostas padziļināšana varētu būt papildu pluss Baltkrievijas kravu piesaistei. Baltkrievu uzņēmējus interesējot arī sadarbība zivju pārstrādē. Liepājas mērs atzina, ka, viņaprāt, Latvijā vajadzētu paplašināt Prezidenta pilnvaras, jo Baltkrievijā biznesam svarīgi lēmumi tiekot pieņemti nesalīdzināmi ātrāk un vienkāršāk.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Lielo pilsētu pašvaldības janvārī iesniegs savu redzējumu par 2014. - 2020.gada plānošanas periodā paredzētajām Eiropas Savienības fondu programmām.

Lielo pilsētu asociācija par to vienojusies sarunās ar Finanšu ministriju. Viena no versijām, ko izteikusi Finanšu ministrija, bija programmu izmaiņas, atsakoties no Pilsētvides jeb urbānās programmas. Savukārt lielo pilsētu pašvaldības tieši šajā programmā saskata attīstības iespējas, preses konferencē klāstīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Pilsētvides programmas ietvaros realizēta izglītības iestāžu energoefektivitāte, sakārtoti pilsētu apgaismojumi, veidota infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstīšanai. Tā kā šobrīd no Briseles saņemtas ziņas, ka Baltijas valstīm atbalsta apjomu nesamazinās, pašvaldības saredz iespēju pilsētvides programmu paplašināt. Zem šīs programmas varētu apvienot visus projektus, kas vērsti uz komunālās saimniecības sakārtošanu, tā ietaupot laiku, resursus un samazinot birokrātisko procedūru, skaidroja U. Sesks. Līdz šim, rekonstruējot vienu ielu, katra komunālā saimniecība ES atbalstam rakstīja savu projektu, katru programmu administrēja cita ministrija. Rezulātā bija daudz tehnisko projektu, katram savu termiņi, katram savs finansējuma grafiks, kas sarežģīja projektu izpildi.

Garkalnes mērs, domes juriste, finanšu direktore un pašvaldības konsultants kopā ar uzņēmēju delegāciju devušies gūt pieredzi Azerbaidžānā. Pašvaldības apmaksātā brauciena jēgu pašvaldības priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš gan nav spējis izskaidrot, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Jaunu kontaktu dibināšanā un pieredzes apmaiņā uz Azerbaidžānu šīs nedēļas vidū bija Latvijas delegācija ar valdības un biznesa pārstāvjiem.

Iepazīties ar naftas un dabasgāzes lielvalsts ekonomiku un kultūru brauca arī Garkalnes pašvaldības darbinieki. Garkalnes galvenā vēlme bijusi veidot kultūras un pieredzes apmaiņu ar Azerbaidžānu.

Četru dienu garajā vizītē Azerbaidžānā premjers ar kolēģiem diskutēja par izglītību, eksportu un pārvaldību, bet uzņēmēji apmeklēja biznesa forumus un meklēja Latvijai jaunus eksperta tirgus.

Starp deviņdesmit trīs uzņēmējiem delegācijā, četri cilvēki pārstāvēja Garkalnes pašvaldību. Priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš, finanšu direktore Ilesa Tiona, juriste Sandra Kalnāja un Bauzes partijas biedrs, bijušais Zaļo un zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševičs, kurš Garkalnē strādā par konsultantu.

«Šāds notikums bieži var izraisīt šoku un paniku, radīt prātos pārspīlējumus, tāpēc pilnībā norobežojos no muļķīgiem un nepamatotiem komentāriem par ugunsnelaimes vaininiekiem.»

Liepājas mērs Uldis Sesks pašreiz ir atvaļinājumā ārpus Latvijas, taču elektroniski sniedza komentāru db.lv. «Skumji, ka neilgi pirms Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem Liepāju piemeklējusi šāda ugunsnelaime. (Foto: Elīna Kursīte, DB)

Tomēr svarīgi, ka nav cietuši ne kluba apmeklētāji, ne darbinieki, ne nejauši aculiecinieki. Šāds notikums bieži var izraisīt šoku un paniku, radīt prātos pārspīlējumus, tāpēc pilnībā norobežojos no muļķīgiem un nepamatotiem komentāriem par ugunsnelaimes vaininiekiem. Skaidrojumus par notikumu dos uzsāktā kriminālprocesa rezultāti,» raksta U. Sesks.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Liepājas mērs Uldis Sesks piedāvājis Azerbaidžānas valdībai atbalstīt Azerbaidžānas loģistikas centra izveidi Liepājas ostā.

Azerbaidžānā ir valsts naftas un gāzes fondi, no kuriem tiek atbalstīti vērienīgi privātuzņēmēju projekti, preses brīfingā klāstīja U. Sesks. Tāpēc vairākiem Azerbaidžānas ministriem izteikts priekšlikums izmantot brīvās teritorijas Liepājas ostā pie Karostas kanāla, lai tur būvētu termināļus Azerbaidžānas kravām. Janvāra beigās, iespējams, notiks Azerbaidžānas delegācijas vizīte Liepājā, lai turpinātu sarunas par potenciālajiem investīciju projektiem.

Liepājas mērs pārrunājis ar Azerbaidžānas ministriem arī iespēju ieguldīt kurortoloģijas atjaunošanā Liepājā. U.Sesks piedalījies arī a/s Liepājas metalurgs lietišķajās sarunās, tostarp ar Azerbaidžānas dzelceļa vadību pārrunāta iespējamā sadarbība un a/s Liepājas metalurgs pārstāvniecības izveidošana Azerbaidžānā.

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

«Man nav pieņemamas «ugunsdzēsēju metodes». Valsts pārvaldē pa druskai var samekēt, kur ietaupīt, bet, protams, visvieglāk ir atrast lielāko budžetu un automātiski nogriezt. Neatbalstām šādu risinājumu,» raidījumā 900 sekundes norāda Liepājas domes priekšsēdētās Uldis Sesks.

Viņš arī norāda, ka ne no premjera Vada Dombrovska, ne finanšu ministra Andra Vilka neesot skaidra redzējuma, kas būtu darāms, lai ekonomika un bizness Latvijā būtu veiksmīgs un attīstītos, un, pats galvenais, lai valstī rastos jaunas darba vietas vietas. Griežot ekonomika siltāka nepalikšot, varāk esot jādomā, kur iegudīt.

U.Sesks visiem iesaka arī izlasīt Hadžūna Čanga grāmatu «Sliktie samarieši», kurā esot stāstīts, ka Pasaules Banka, Pasaules tirdzniecības organizācija un SVF nav labdarības organizācijas, un, pēc U.Seska domām, ir jāmeklē pašiem savi ekonomikas glābšanas risinājumi. Viņš arī piebist, ka Latvija ir nogurusi no konsolidācijām.