Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Latvijā ir nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Liepājas metalurga pārdošanā radušies šķēršļi.

DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks. Pašvaldību budžeta veidošanas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šai laikā daudz kas ir mainījies, un nevar būt tā, ka pilsētās vai pašvaldībās, kurās ir attīstīta ražošana, noteicošais kritērijs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādējādi pašvaldībās, kas ir netālu no Rīgas, nav daudz darbavietu, bet cilvēki tajās dzīvo, ir deklarējušies, rezultātā to budžets ir lielāks nekā Latvijas lielākajās pilsētās.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 15. decembrī apturēja šogad jau trīspadsmito ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb «naudas atmazgāšanu» saistītu noziedzīgu grupējumu, kura plānos bija no valsts izkrāpt 2.35 miljonus latu.

VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji nākuši uz pēdām šim grupējumam, turpinot izmeklēt jau šī gada 5. janvārī uzsākto kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un šādā veidā iegūtu noziedzīgu līdzekļu legalizāciju. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka daži no grupējuma «klientiem» turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, iesaistoties jau citā noziedzīgā «naudas atmazgāšanas» shēmā ar nolūku izkrāpt no valsts budžeta 2.35 miljonu latu.

2009. gada 15. un 16. decembrī VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros kopumā veica 11 kratīšanas Salaspilī, Smiltenē, Rīgā un Jūrmalā.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Liepājas mērs Uldis Sesks uzsver, ka valdību viennozīmīgi vadot Valdis Dombrovskis (Vienotība), nevis Ventspils mērs Aivars Lembergs. Intervijā Dienai U.Sesks uzsver, ka V.Dombrovskis ir kā kuģa kapteinis, kurš vada šo kuģi.

Esot jautājums, cik daudz kapteinis uzklausa koalīcijas komandas padomus un cik argumentēti tos māk pasniegt. Problēma esot tā, ka krīžu laikā pazaudēts kuģa kurss.

«Ir milzīgi daudz dažādu attīstības dokumentu, bet mums nav reģionālā skatījuma. Ja valdības vadītājs ar visu savu komandu aizbrauktu uz Liepāju, Daugavpili vai Ventspili... Katram no attīstības centriem būtu jānodefinē džentlmeņa komplekts, kam ir jābūt, » stāsta U.Sesks.

Piemēram, Liepājā esot rūpniecība un valdība varētu to atbalstīt kā atsevišķu nozari. Jelgava esot nozīmīgs izglītības centrs. Tā U.Sesks vēlētos skatīties uz Latvijas attīstību.

Kā piemēru viņš min Lietuvu, kurā Kauņa ir rūpniecības, Palanga – tūrisma un izklaides, bet Klaipēda ir ostas un loģistikas centrs.

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14), kas paredz, ka turpmāk tikai uz aizdomu pamata varēs likumīgo uzņēmumu vadītājus aizstāt procesa virzītāju iecelti pārvaldnieki, un kam nebūs nekādas atbildības par to, kas tālāk notiks ar pārņemto uzņēmumu man gluži tāpat kā filmā ’’Tās dullās Paulīnes dēļ’’ Paulīnes māsai Līzbetei ir jāiesaucas: -’’Viens no mums nav gudrs un es tā neesmu…’’

Vai Tieslietu ministrija ir piemirsusi, ka tieši tāpat savulaik tika radīta maksātnespējas administratoru mafija, kuras administratori pārņemot uzņēmumus dažkārt tos speciāli noveda līdz kliņķim, tagad steidzamības kārtā grib izveidot līdzīgu pārvaldnieku mafiju?

Es nesaprotu, kā šādu ’’molotova kokteili’’ uzņēmējiem var piedāvāt Tieslietu ministrija, kuras uzdevums ir dienu un nakti stāvēt uz vakts par savu pilsoņu tiesībām un īpašumu? Un Ekonomikas un Finanšu ministrijas atbalsta šādu soli?!Ir jāpaskaidro, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais Kriminālprocesa 365.1 pants paredz, ka procesa virzītājs (izmeklētājs vai prokurors) var uzlikt arestu uzņēmumam un tūlīt par to nodot pārvaldniekam. Faktiski legāli atsavināt uzņēmumu, it, kā pagaidām…

Rīgas apgabaltiesa jau aprīļa sākumā slēgtā rakstveida procesā varētu izskatīt apelācijas sūdzību par mākslinieka Aivara Vilipsona arestēto dzīvokli, informē tiesā.

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un Ministru kabineta rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses 2021.gada 4.marta lēmumu atzīts, ka sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 17.februāra lēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu var tikt izskatītas rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.

Ja līdz 18.martam kriminālprocesa dalībnieki neizteiks motivētus iebildumus pret izskatīšanu slēgtā rakstveida procesā, apelācijas instances tiesas nolēmums viņiem būs pieejams 1.aprīlī.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Iepriekš vēstīts, ka 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, un 6.martā stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā pavēstīja, ka nākamajā nedēļā varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo labticīgi iegūto dzīvokli. Iespējams, gala lēmums šajā jautājumā būs tiesai.

Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās plašāk, uzsvēra politiķis.

Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. "Tātad šeit būs arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga," cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām, kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Kā ziņots, likuma izmaiņu sākotnējo pamatu izstrādāja Judins un virzīja Juridiskā komisija.

Jau vēstīts, ka jautājums par regulējumu saistībā ar labticīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja tā atzīta par noziedzīgi iegūtu, aktualizēta pēc tam, kad publiski izskanēja informācija, ka māksliniekam Vilipsonam tiek konfiscēts dzīvoklis, kuru viņš labticīgi iegādājies, taču kas arestēts kriminālprocesā.

Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību, informēja ministra pārstāvji.

"Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij," pauda ministrs. "Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014.gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.

Līdz šim noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu. "Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu," sacīja Bordāns.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.

Valsts policija (VP) pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par kāda uzņēmuma iespējamām nelikumīgajām darbībām ar Obligāto iepirkuma komponenti (OIK) vairāku gadu garumā, valstij nodarot zaudējumus vismaz divu miljonu eiro apmērā, informē VP pārstāve Ilze Jurēvica.

Kriminālprocesā noskaidrots, ka noziedzīgais nodarījums veikts juridiskas personas interesēs un par aizdomās turēto atzīts attiecīgā uzņēmuma valdes loceklis. Kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

2018.gada jūlija vidū Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika saņemts iesniegums par kāda uzņēmuma iespējamām nelikumīgām darbībām ar OIK. Par saņemto informāciju tika uzsākta faktu pārbaude, pēc kā 2018.gada 25.oktobrī tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā. Tāpat kriminālprocesa ietvaros uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu attiecība pret juridisku personu.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Atlikušie divi maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs iegādes pretendenti plāno paplašināt rūpnīcā ražoto preču klāstu, un tas nozīmē kārtējo rūpnīcas modernizāciju, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Tās ir lielas kompānijas, kuras pārvalda lielus aktīvus un kurām ir reāla interese atjaunot rūpnīcas darbību,» sacīja Sesks. «Ir dzirdēts arī par plāniem Austrumeiropā veidot diezgan lielu metālapstrādes holdingu, kurā ietilptu arī Liepājas metalurgs.»

Kā norādīja Sesks, saskaņā ar apstiprināto plānu nākamajā nedēļā, iespējams, otrdien, varētu kļūt zināms galvenais pretendents, ar kuru tālāk notiktu līguma slēgšana, darījuma struktūras precizēšana un citu juridisko nianšu saskaņošana.

«Tikko jaunajam īpašniekam atslēgas būs rokā, jāsāk reāli rīkoties - slēgt līgumus ar piegādātājiem, darbiniekiem un veikt citas darbības, lai rūpnīca atsāktu pilnvērtīgi darboties,» sacīja Sesks.

Iespējams, a/s Liepājas metalurgs paplašinās sadarbību ar Baltkrieviju, preses konferencē Liepājas domē informēja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Līdz šim Liepājas metalurgs izmantoja Baltkrievijā ražotas sagataves, pēc a/s Liepājas metalurgs modernizācijas ražošanas jaudas palielināsies, un sagatavju ražošana varētu daļēji no Baltkrievijas pārcelties uz Liepāju. U. Sesks arī pieļāva, ka pēc modernizācijas varētu tēraudkausēšanas cehu atdalīt no Liepājas metalurga un tajā kā akcionāri varētu ienākt baltkrievi.

Liepāja varētu gūt ievērojamu ekonomisko labumu no sadarbības ar Baltkrieviju, uzskata U. Sesks. Tāpēc jau novembrī Liepājā plānots Gomeļas uzņēmēju forums. Baltkrievus interesē arī Liepājas osta, turklāt ne tikai kā kravu apkalpotājs, bet arī kā ražošanas un kravu apstrādes vieta, sacīja U. Sesks. Jau pašreiz Liepājas ostā gadā apkalpo aptuveni vienu miljonu tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravu. Tikko sāktā ostas padziļināšana varētu būt papildu pluss Baltkrievijas kravu piesaistei. Baltkrievu uzņēmējus interesējot arī sadarbība zivju pārstrādē. Liepājas mērs atzina, ka, viņaprāt, Latvijā vajadzētu paplašināt Prezidenta pilnvaras, jo Baltkrievijā biznesam svarīgi lēmumi tiekot pieņemti nesalīdzināmi ātrāk un vienkāršāk.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu kopumā pret 17 personām saistībā ar amatpersonu kukuļošanu AS Latvenergo realizētajos Pļaviņu HES un TEC-2 rekonstrukcijas projektos, informē birojs. Bijušās Latvenergo amatpersonas kukuļos saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro.

Par kukuļņemšanu kriminālvajāšanu rosināts uzsākt pret četrām bijušajām a/s Latvenergo amatpersonām, pret divām no tām – arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt par kukuļdošanu pret četriem ārvalstu komercuzņēmumu pilnvarotajiem pārstāvjiem, bet par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – pret astoņām personām, pret vienu no tām – arī par starpniecību kukuļdošanā, kas izdarīta atkārtotu. Pret vienu personu rosināts sākt kriminālvajāšanu par starpniecības kukuļdošanā atbalstīšanu.

KNAB norāda - pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka a/s Latvenergo amatpersonas un darbinieki, izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēmušas kukuļus lielā apmērā, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairākās ārvalstīs – Spānijā, Turcijā un Zviedrijā, reģistrētu uzņēmumu interesēs saistībā ar a/s Latvenergo publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde turpina izmeklēt 2012.gada aprīlī uzsākto apjomīgo kriminālprocesu pret noziedzīgo grupējumu, kas darbojās metāllūžņu jomā un no budžeta izkrāpis ievērojamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksas summu, informē VID.

Kriminālprocesa ietvaros veikto kratīšanu laikā izņemtie un arestētie finanšu līdzekļi 290 tūkstošu eiro, 9483 dolāru, 15 latu apmērā saskaņā ar Rīgas Apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas 2015.gada 18.februāra lēmumu tiek konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā. Minētais lēmums nav pārsūdzams.

VID Finanšu policijas pārvalde, izmeklējot 2012.gada 2.aprīlī uzsākto kriminālprocesu un veicot vērienīgas kratīšanas, apturēja noziedzīga grupējuma, kas darbojās metāllūžņu jomā, darbību. Personu grupa, izmantojot savā rīcībā esošu uzņēmējsabiedrību dokumentus un rekvizītus, laika posmā no 2009.gada janvāra līdz 2012.gada 1.aprīlim izvairījās no nodokļu nomaksas, kā arī veica krāpnieciskas darbības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodarot valstij zaudējumus 643 tūkstošu eiro apmērā (PVN).

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss, apliecināja Vējoņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa.

Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem. Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.

Saskaņā ar likumu liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem. Lieciniekam jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, kā arī iesniegt sūdzību par pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Liecinieks juridiskās palīdzības saņemšanai var uzaicināt advokātu. Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, teikts likumā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Mūžībā devies divās krimināllietās iesaistītais bijušais pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins.

Februārī prokuratūra tiesai bija nodevusi krimināllietu, kurā Volkinšteins un viņa ģimenes locekļi apsūdzēti lietā par uzņēmuma degvielas kartes nelikumīgu izmantošanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu plānojusi skatīt 7.jūlijā plkst.13.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska teica, ka prokuratūra par apsūdzētā nāvi uzzinājusi no publiskās informācijas, un prokuratūrai oficiālas informācijas patlaban nav. Prokurors lietā turpināšot uzturēt valsts apsūdzību saskaņā ar likuma nosacījumiem.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, ja apsūdzētais ir miris, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Tāpat likumā teikts, ka, ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Tādā gadījumā lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Tā dēvētās Olainfarm reiderisma lieta, kurā par mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērtu kontrolpaketi aizdomās tiek turētas piecas personas, tiesā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, prognozē lietu uzraugošais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušelis.

Teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija (VP) uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest.

Šogad 21. martā izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām. "Tāda apmēra un juridiskas sarežģītības lietām nepilnu trīs gadu izmeklēšanas process nebūtu uzskatāms par pārmērīgi ilgu. Jāņem vērā, ka kriminālprocesā ir sūtīti Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kas pats par sevi ir laikietilpīgs process. Tāpat jāņem vērā izmeklēšanā noskaidrojamo apstākļu kopums, iesaistīto personu skaits un virkne veikto izmeklēšanas un procesuālo darbību, līdz ar ko nepilnu trīs gadu izmeklēšana tiešām nav daudz," Dienai skaidroja M. Trušelis.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir aizdomās turētā statusā vēl vienā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošā kriminālprocesā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Publiski netiek atklāts, kādi Krimināllikuma panti Rimšēvičam tiek inkriminēti. Taču aģentūrai LETA ir zināms, ka lieta saistīta ar «ABLV Bank» un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») ziņojumu.

Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA no komentāriem par šo lietu atturējās. Arī otrs advokāts, bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs nesniedza komentārus, piemēram, vai Rimšēvičam tiek pārmesta ļaunprātīga nepatiesu ziņu sniegšana ASV iestādēm saistībā ar «ABLV Bank». Tāpat komentārus nesniedza arī likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» šogad martā ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu pēc «ABLV Bank» pārstāvju iesnieguma un kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ar FinCEN ziņojumu, kurā bija pieminēta iespējama Latvijas valsts amatpersonu kukuļošana. «ABLV Bank» vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji, veicot vairāk nekā 30 kratīšanas, Rīgā apturēja kādas organizētas personu grupas darbību, kas laikā no 2014.gada janvāra līdz šā gada maijam izvairījās no nodokļu nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. Kriminālprocesa ietvaros par aizdomās turētām ir atzītas astoņas personas un četras no tām ir uzskatāmas par noziedzīgā nodarījuma organizatoriem.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, tika noskaidrots, ka noziedzīgais grupējums, izmantojot vairāku uzņēmumu datus un kredītiestāžu kontus, organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un legalizētu noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus. Apturētais grupējums, kas nodarbojās ar autoriepu tirdzniecību un elektronisko ierīču tirdzniecību internetveikalos, veica faktisku preču piegādi no Eiropas Savienības valstīm ar 0 % pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi un realizēja tās Latvijā, nesamaksājot valsts budžetā PVN. Tādējādi VID tika radīts priekšstats, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un uzņēmumi ieguva tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā pusmiljona eiro (583 503 eiro) apmērā, kas turpmākajā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tiks precizēts.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par "aplokšņu" algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu.

Veicot pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā, noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2021.gada janvāra līdz decembrim grāmatvedības uzskaitē nav pilnā apmērā uzrādījis darba ņēmējiem izmaksāto darba samaksu, kā arī noskaidrots, ka grāmatvedības uzskaitē nenorādītā darba samaksa uzņēmuma darbiniekiem tika izmaksāta skaidrā naudā.

Uzņēmumā kopā tika nodarbināts 51 darbinieks, kuram oficiālā darba samaksas daļa veidoja līdz 1000 eiro, savukārt atlikusī summa tika izmaksāta neoficiāli skaidrā naudā jeb kā "aplokšņu" alga.

Valstij nodarītā zaudējuma apmērs nesamaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā.