Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

2011. gada maijā ASV vēstniecība piedzīvoja Jurģus – no jau pierastās vietas Raiņa bulvārī vēstniecība pārcēlās uz Pārdaugavu, Remtes ielu 1. Ar ASV jauno vēstniecību pirmdien preses pārstāvjus iepazīstināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, kas pastāstīja, ka galvenais iemesls vēstniecības atrašanās vietas maiņai bija tas, ka jaunajā vietā iespējams nodrošināt lielāku drošību nekā pilsētas centrā, kā arī tas, ka iepriekš vēstniecības darbs notika vairākās telpās, kas bija «izmētātas» pa visu Rīgu.

Vēstniece norādīja, ka viņai ir prieks, ka jaunās telpas ir tik lieliskā vietā un ar brīnišķīgiem kaimiņiem. Vēstniecībā strādās 37 ASV, kā arī nedaudz vairāk nekā simts vietējo darbinieku. Jaunajās telpās ir pietiekoši daudz vietas visiem vēstniecības darbiniekiem kā nebija agrāk, uzsvēra ASV vēstniece.

Jaunajā ASV vēstniecībā tiek ievēroti pamatīgi drošības pasākumi - pie ieejas tiek pārbaudītas apmeklētāju mantas, kā arī galvenajās telpās nedrīkst ienest mobilos telefonus un cita veida elektroniku.

Iespaidīgos drošības pasākums ASV vēstniece pamatoja ar to, ka, neskatoties uz to, ka Latvija ASV ir draudzīga valsts – pasaulē tomēr ir «daudz cilvēku, kas vēlas nodarīt ļaunu ASV interesēm». Prakse liecina, ka gadījumos, kad pret ASV vēstniecībām ir veikti teroristu uzbrukumi, visvairāk cietuši vietējie iedzīvotāji, tāpēc vēstniecība lielu uzmanību pievērš savu kaimiņu drošībai, norādīja Džūdita Gārbere.

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Šī gada deviņos mēnešos azartspēļu un izložu nozares ieņēmumi (pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem) ir 139,93 miljoni eiro, un tas ir par 8,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši par 6,2% un veido 109 miljonus eiro, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 15,2% un sasniedz 10 miljonus eiro, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – 264,9% salīdzinot ar iepriekšējā gada šo periodu un sasniedz 3,55 miljonus eiro.

Stabils ieņēmumu pieaugums vērojams arī izložu organizētājam, t.i., 10,8% pret pagājušā gada līdzīgu periodu, un veido 15,8 miljonus eiro. S. Birne to skaidro ar iedzīvotājiem interesanto un atraktīvo Superbingo piedāvājumu, kā arī ar veiksmīgo darbību Eiropas valstu apvienotajā loteriju sistēmā Viking loto un Eurojackpot, kas piedāvā nozīmīgus laimestus tās dalībniekiem. Pieaugums vērojams arī atsevišķu momentloteriju apgrozījumā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Galvaspilsētas iedzīvotājiem ilgs laiks jāpavada milzīgās rindās, lai saņemtu Rīdzinieka kartes, kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis, Rīgas satiksmei ir astoņi klientu apkalpošanas centri, kuros šīs kartes var saņemt.

Klientu apkalpošanas centru laiks pagarināts, un tie strādā bez brīvdienām no plkst.9 līdz plkst.21. No novembra papildu astoņi klientu apkalpošanas centri atklāti sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku. Arī šie centri decembrī strādā no plkst.9 līdz 21.

Savukārt pašvaldības rajonu izpilddirekcijās atvērti vēl trīs klientu apkalpošanas centri.

Minētie apkalpošanas centri nestrādās tikai Ziemassvētkos un gadu mijā - 24.decembrī un 25.decembrī, kā arī 31.decembrī un 1.janvārī.

Eiropas Parlaments (AP) ceturtdien atbalstīja aicinājumu atjaunot ASV pilsoņiem vīzu režīmu, jo Vašingtona joprojām pieprasa vīzas piecu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem.

EP deputāti apstiprinātajā rezolūcijā aicina Eiropas Komisiju (EK), kuras pilnvarās ir ierosināt šādas darbības, «divu mēnešu laikā» panākt vīzu režīma atjaunošanu ASV pilsoņiem.

ASV un ES līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām stājās spēkā 2014.gada janvārī, taču līdz šim EK nav spērusi nopietnus soļus pret Savienotajām Valstīm par šī līguma neievērošanu.

Saskaņā ar līgumu ASV pilsoņi bez vīzām var ceļot uz visām ES dalībvalstīm un ES pilsoņi attiecīgi bez vīzām ieceļot ASV. Tomēr Bulgārijas, Horvātijas, Kipras, Polijas un Rumānijas pilsoņiem joprojām nav ļauts bez vīzām ieceļot Savienotajās Valstīs.

Otrdien, 7.februārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā, informē ministrijas pārstāvji.

Likumprojekts paredz administratīvās atbildības par pārkāpumiem preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas jomā iekļaušanu Preču un pakalpojumu loteriju likumā.

Likumprojekts paredz Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikt administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas kārtības pārkāpšanu, nodalot administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļaujas saņemšanas, paredzot par šādiem pārkāpumiem lielāku soda apmēru, ņemot vērā to, ka šādi pārkāpumi ir smagāki, aizskarot būtiskāk sabiedriskās intereses.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

Valsts policija pabeidz izmeklēšanu tā dēvētajā «Nanotehnoloģiju lietā», par ko tika ierosināts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu saistībā ar nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu piegādi Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas Satiksme». Par minēto noziedzīgo nodarījumu aizdomās tiek turētas četras personas, kuru rīcības sekas izmeklēšanas ieskatā radījušas zaudējumus Rīgas pašvaldības uzņēmumam vairāk nekā 700 000 eiro apmērā.

Kriminālprocesā noskaidrots, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu uzsākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti. Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju 2013.gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija.

Izmeklēšanas laikā gūtie pierādījumi liecina, ka krāpšanas īstenošanas nolūkā, lai minētā prece tiktu pieņemta, tika viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Tāpat, ņemot vērā kāda aizdomās turētā ieņemtā amata pienākumus pašvaldības uzņēmumā, visticamāk, minēto krāpšanu varēja noslēpt arī no tiem darbiniekiem, kuriem minētie ķīmijas līdzekļi jāpielieto transportlīdzekļu apstrādē.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā, un poti saņēmušajiem cilvēkiem dalībai tajās nebūs speciāli jāpiesakās, jo tas notiks automātiski, intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Ir sākusies reģistrēšanās ASV Valsts departamenta DV imigrācijas vīzu loterijai DV-2014 tiešsaistes režīmā un turpināsies līdz 2012. gada 3.novembrim.

Lai piedalītos ikgadējā imigrācijas vīzu loterijā, tās dalībniekiem ir jāatbilst vienkāršiem, taču stingriem kritērijiem. Uzvarētājus, kuri varēs pieprasīt DV imigrācijas vīzas, nosaka pēc nejaušības principa datorizētas izlozes rezultātā. Vīzas tiek sadalītas starp sešiem ģeogrāfiskiem reģioniem, turklāt lielāks vīzu skaits tiek piešķirts reģioniem, no kuriem uz ASV emigrējuši vismazāk cilvēku. Vīzas netiks piešķirtas to valstu pārstāvjiem, no kurām pēdējo piecu gadu laikā uz ASV emigrējuši vairāk nekā 50,000 cilvēku. Neviena no loterijas dalībvalstīm nesaņem vairāk par septiņiem procentiem DV imigrācijas vīzu viena gada laikā.

Kopējais vīzu pieteikumu skaits Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 47 %. Pērn pieņemti gandrīz 11 tūkstoši, bet šogad – vairāk nekā 16 tūkstoši vīzu pieteikumu.

Ievērojams vīzu pieteikumu skaita procentuālais palielinājums maijā ir bijis vēstniecībā Baltkrievijā – tas pieaudzis par 105 %, attiecīgi tie ir 1178 vīzu pieteikumi pagājušā gada maijā un 2414 vīzu pieteikumi šogad.

Vīzu pieteikumu skaits par 113 % palielinājies arī vēstniecībā Turcijā, kur pērn maijā tika pieņemti 82 vīzu pieteikumi, bet šā gada maijā 175 vīzu pieteikumi. Savukārt vēstniecībā Ķīnā pērn maijā tika pieņemti 57 vīzu pieteikumi, bet šogad attiecīgajā mēnesī jau 116 vīzu pieteikumi, kas ir par 104 % vairāk.

Ārlietu ministrija atzīmē arī vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 55 % vēstniecībā Krievijā, salīdzinājumam: 1010. gada maijā pieņemti 4998 un 7759 vīzu pieteikumi šogad. Vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 48 % vērojams vēstniecībā Ukrainā, kur pērn maijā pieņemti 803 vīzu pieteikumi, bet šogad 1185 vīzu pieteikumi. Par 48 % pieaudzis arī vīzu pieteikumu skaits vēstniecībā Uzbekistānā, pieņemot attiecīgi 137 un 203 vīzu pieteikumus.

Pērn Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs kopumā pieņemti 163 304 vīzu pieteikumi, salīdzinot ar 137 810 vīzu pieteikumiem 2010. gadā, tādējādi kopējais vīzu pieteikumu skaits pārstāvniecībās ir pieaudzis par 18%.

Par vīzu pieteikumu izskatīšanu Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pērn tika iekasēta valsts nodeva 3,9 miljonu latu apmērā, kamēr 2010. gadā iekasētās valsts nodevas summa veidoja 3,6 miljonus latu.

Procentuāli vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums pērn bijis Latvijas vēstniecībā Kazahstānā - salīdzinot ar 2010. gadu, tas pieaudzis par 48% un no 823 vīzu pieteikumiem 2010. gadā palielinājies līdz 1 222 vīzu pieteikumiem aizvadītajā gadā.

Vīzu pieteikumu skaits nozīmīgi pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Uzbekistānā (19%), Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā (15%), kā arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā (14%).

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada jūnijā pieņemts 21,41 tūkst. vīzu pieteikumu, kas ir par 32% vairāk nekā pērnajā jūnijā, kad tika pieņemti 16,23 tūkst. vīzu pieteikumu.

Valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu jūnijā iekasēts 505,81 tūkst. Ls, kas ir apmēram par 101 tūkst. Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, DB informēja Ārlietu ministrija.

Visievērojamākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums jūnijā bijis Latvijas vēstniecībā Turcijā. Salīdzinot attiecīgo laika periodu 2010. un 2011.gadā, tas pieaudzis par 75%, attiecīgi tie ir 138 vīzu pieteikumi pagājušā gada jūnijā un 241 vīzu pieteikums šā gada jūnijā.

Vīzu pieteikumu skaits par 74% pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā, kur pērn jūnijā pieņemti 243 vīzu pieteikumi, bet šogad jūnijā - 423. Procentuāli liels vīzu pieteikuma skaita pieaugums bijis arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā.

Otrdien, 5.janvārī, valdība vienojās, ka Latvijas Goda ģimenes apliecības 3+ Ģimenes karte, kas izsniegtas līdz 2015.gada 31.decembrim, turpinās darboties visu 2016.gadu, informē Labklājības ministrija (LM).

Šīs kartes piešķir, ja ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja bērns mācās. Tās mērķis ir veicināt daudzbērnu ģimeņu labklājību, sniedzot atvieglojumus dažādu pakalpojumu saņemšanā daudzbērnu ģimenei.

LM uzsver, ka 3+ Ģimenes karte ir ne tikai kā daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošs dokuments, bet šīs kartes īpašniekiem ir arī tiesības saņemt atvieglojumus tiem pakalpojumiem, kurus sniedz atsevišķas valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskas un fiziskas personas.

Lai ieviestu Latvijas Goda ģimenes apliecības atbalsta programmu, laikā no 2013.gada līdz 2015.gada decembrim norisinājās pilotprojekts. Tā laikā sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi izstrādāta kartes izsniegšanas kārtība un nodrošinātas atlaides daudzbērnu ģimenēm vairāk nekā 150 dažādu nozaru uzņēmumos.

Latvijā strādājošās bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā, taču vairākas bankas vēl plāno pārmaiņas šo prasību ieviešanai.

Eiropas Centrālās bankas ieteikumi drošiem pirkumiem internetā un Eiropas Padomes foruma SecuRePay prasības par e-komercijas darījumu apstiprināšanu paredz izmantotās statiskās paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi, proti, galvenais nosacījums ir autentifikācijas metode, kas nepieļauj viena vienīga koda vai paroles izmantošanu. Nordea banka līdz šim klientus, kas veic pirkumus internetā ar kredītkarti, aicinājusi ievadīt kodu kartes lietotāja numuru un ik reizi unikālu kodu no kodu kartes, tādēļ izmaiņas autorizēšanās kārtībā nav plānots ieviest. Domājot par klientu datu drošību, veicot pirkumus internetā, no oktobra Nordea klienti varēs veikt drošus e-pirkumus, izmantojot arī Nordea Maestro norēķinu kartes. Līdzīgi kā gadījumā, kad pirkums tiek veikts ar kredītkarti, lai veiktu pirkumu internetā ar Nordea Maestro norēķinu karti, klients tiks aicināts ievadīt gan Nordea internetbankas lietotāja numuru, gan kodu no bankas kodu kartes vai kodu kalkulatora, tādējādi garantējot vēl lielāku drošību un klientu personīgo datu aizsardzību no trešajām pusēm, aģentūru LETA informēja Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Signe Lonerte.

Pieaugošā maksājumu karšu popularitāte sniedz iespēju uzņēmējiem izmantot tās kā mārketinga rīku, - apvienojot lojalitātes un maksājumu funkciju vienā un izdot kopzīmola kartes. 2015. gadā Latvijā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bijis maksājumu kartes, kā liecina Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati.

Karšu maksājumu skaits 2015. gadā bija 215,2 miljoni, bet to apjoms – 4,2 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, karšu maksājumu skaits pieaudzis par 12,7%, bet apjoms – par 11,1%.

«Kopzīmola kartes sāk aktīvi savā ikdienā izmantot arvien jaunāki lietotāji. Piemēram, tā saucamā Millenium paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ir risks konservatīvajai banku nozarei. Kāpēc? Šī paaudze ne tikai izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu, bet ir arī daudz atvērtāki dažādiem lojalitātes piedāvājumiem. Kopzīmola kartes ir viens no veidiem,» atzīst Maksims Jaroševskis, Transact Pro valdes loceklis.

Vairāki Swedbank klienti ir saņēmuši krāpnieciskus viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar lūgumu sinhronizēt savas internetbankas kodu kartes, noklikšķinot uz saites, kurā pēc tam tiek lūgts ievadīt internetbankas kodu kartes paroles. Kredītiestāde aicina nekādā gadījumā to nedarīt un par šādiem e-pastiem informēt banku.

Šis ir pasaulē izplatīts krāpšanas veids, ko sauc par «phishing» jeb «pikšķerēšanu», kad ar viltus vēstulēm it kā bankas vai kādas citas iestādes vārdā cenšas maldināt cilvēkus un uzzināt viņu konfidenciālos datus, informē kredītiestādes pārstāve Vineta Savicka.

Banka pārbauda šo gadījumu un atgādina, ka banka nekad nelūgs klientam ievadīt visus kodus no internetbankas kodu kartes.

Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu sekojošus datus:

•internetbankas parole;

•kodu kartes vai kalkulatora pilnie numuri;

•kartes numurs;

•kartes derīguma termiņš,

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.