Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

«Apšaubāma iniciatīva ir vienkāršota pieeja atsevišķu tirdzniecības telpu un kases aparātu nodalīšanai alkohola tirdzniecībai. Tas atbalsta lielo tirdzniecības tīklu biznesu, kuri to spējīgi īstenot lielākās telpās un ar atbilstošām investīcijām. Ko darīt lauku veikala īpašniekam - telpu nenodalīsi, kases aparātu otru nopirkt un izvietot arī nav viegli,» komentējot Veselības ministrijas virzīto Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam portālam db.lv sacīja a/s Latvijas balzams zīmolu direktors Valters Kaže.

«Atteikties no alkohola tirdzniecības - citu iepirkšanās vietu bez nelegālajām miestā bieži vien nemaz nav... Iegūst visi, tikai ne tas mazais bizness, par kura attīstību visi skaļi iestājas,» viņš piebilda.

Runājot par VM plānu, V. Kaže norādīja, ka «virkne priekšlikumu pozitīvi ietekmēs sabiedrības veselību un veicinās mērenību alkohola patēriņā - galvenokārt tie, kas vērsti uz pastiprinātu kontroli pār alkohola apriti».

«Pozitīvi vērtējama sodu efektivizācija par alkohola tirdzniecību nepilngadīgām personām, industrija no savas puses ir gatava iesaistīties, un to jau darām sabiedrības izglītošanas jautājumos alkohola lietošanas sakarā. To mēs redzam kā būtiskāko prioritāti - prevencijai ir jābūt svarīgākai par novēlotiem mēģinājumiem cīnīties ar sekām. Izglītots patērētājs būs arī mazāk tendēts riskēt un lietot nelegālu produktu - iegūs valsts (lielāki nodokļu ieņēmumi, mazāks slogs sociālajam un veselības budžetam), iegūs patērētājs (veselības kaitējuma samazinājums), sabiedrība (darba vietas un mazāka nelabvēlīgo sociālo faktoru ietekme), kā arī legālā industrija (netiek radīti nelegālajam tirgum labvēlīgāki apstākļi),» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA) vērsusies pie Saeimas komisijām, frakcijām un atbildīgajām ministrijām ar ierosinājumu uz pusi samazināt ievešanai pa sauszemi vai ar jūras transportu atļauto alkohola daudzumu fiziskām personām noteiktā laika periodā, veicot attiecīgus grozījumus Akcīzes nodokļa likumā.

Šobrīd fiziskas personas masveidā ieved alkoholu tādos mērogos, kas nekādi neliecina par personīgo patēriņu, bet gan komerciāliem nolūkiem t.i. peļņas gūšanu, vēsta ARTA. Legālā stiprā alkohola un vīna ražotāji un izplatītāji uzskata, ka, likuma ietvaros samazinot fiziskām personām atļauto alkohola ievešanas daudzumu, izdotos ierobežot vienu no nelikumīgas alkohola tirdzniecības kanāliem.

ARTA ierosinātās izmaiņas Akcīzes nodokļa likumā paredz samazināt ievest atļauto alkoholu daudzumu dzērieniem ar spirta saturu virs 22 % - no 1 litra uz 0.5 litriem; dzērieniem ar spirta saturu līdz 22 %, izņemot negāzēto vīnu un alu - no 2 litriem līdz 1 litram; 4 litru negāzētā vīna un 16 litru alus vietā attiecīgi atļaut ievest 2 litrus negāzētā vīna un 8 litrus alus.

Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA) iesniegusi Iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei un Veselības ministram Ivaram Eglītim vēstuli ar četrdesmit piecu nelikumīgā alkohola tirdzniecības vietu adresēm visā Latvijā.

«Sagatavojot šo vēstuli, mūsu mērķis ir vērst valdības uzmanību uz to, ka garām valsts kasei aizplūst līdzekļi, ko valsts nesaņem nodokļos, jo legālā alkohola realizācijas apjomi kopš gada sākuma kritušies par vidēji 30%, un šo kritumu veiksmīgi «kompensē» alkohola kontrabanda pierobežā un nelegālas dziras ražotnes un tirdzniecības punkti visā Latvijā», pauž ARTA biedri.

Vēstulē Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA) vērš ministru uzmanību uz straujo pieaugošo nelegālā alkohola tirgu un mazaktīvo tiesībsargājošo dienestu darbību tā apkarošanā. Iekšlietu un Veselība ministriem iesniegtajā vēstulē ir minētas 45 nelegālā alkohola izstrādājumu tirdzniecības vietas Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Bauskā un Liepājā, kuras nozares uzņēmēji ir apzinājuši saviem spēkiem.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Par valsts ekonomikas, finanšu un iekšlietu politiku atbildīgie ministri, valdības vadītājs un vairāku Saeimas komisiju priekšsēdētāji Ziemassvētku apsveikumu no Alkohola nozares uzņēmumu apvienības (ARTA) šogad saņems simboliskā tukšā 0.7 l tilpuma degvīna pudelē ar melnu lentīti, krustu un drūmu etiķeti Legālais alkohols 2009.

Ko nesīs valsts politika nākamajos gados - tā arī nav skaidrs, norāda ARTA.

«Diemžēl dāsnās dāvanas šogad izpaliek, un tas ir viss, ar ko varam iepriecināt - gan tiešā nozīmē, gan simbolizējot valsts ieņēmumus no akcīzes nodokļa, ko ienes legālās alkohola nozares uzņēmumi,» teikts ARTA Ziemassvētku apsveikumā valsts premjerministram, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu ministrijas vadītājiem un atbildīgajām amatpersonām, kā arī Saeimas Tautsaimniecība agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājiem.

«2009.gads paliks nozares uzņēmēju atmiņā kā netālredzīgu, destruktīvu, uzņēmējdarbību graujošu lēmumu gads un nelegālās uzņēmējdarbības triumfa gājiens, kas pēc aplēsēm veido jau 30% no visa Latvijas alkohola tirgus,» tā teikts simboliskajā ARTA biedru apsveikumā.

Nesen, dodoties mājās no darba slimnīcā, neparko nespēju «izmest no galvas» kādu jaunieti, kura dzīvība reti muļķīgas reibuma pārgalvībā gūtas traumas dēļ bija karājusies mata galā. Viņš atveseļosies, es pie sevis domāju. Taču vai pilnībā? Tas nav zināms. Zināms ir tikai tas, ka ārstēšana aizņems daudz laika un puiša tālākā dzīve būs ļoti grūta. Operācija, rehabilitācija, operācija, rehabilitācija. Tad, iespējams, vajadzēs operēt vēl un vēl.

Interesanti, ko par liktenīgā vakara notikumiem tagad domā viņš pats un viņa draugi, kas atbraukuši uz slimnīcu stāstīja, ka alkoholu «tikpat kā neesot» lietojuši. Bijušas vien vairākas divu litru pudeles stiprā «plastmasnieka». Cik pudeļu stiprā «plastmasnieka» izdzerts? Divas, trīs, desmit? To neviens no draugiem nosaukt nespēja, taču, spriežot pēc sekām, pietiekami. Par dažu stundu dullumu, ko sniegusi brūnajā polietilēna (PET) pudelē rodamā žļurga, nu samaksāts ar veselību. Vai bija vērts?

Paradoksāli. Mēs tik bieži karojam ar sekām, nedomājot kā novērst cēloņus, jo šis tāpat kā daudzi citi negadījumi varēja arī nebūt. Strādājot par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arvien biežāk mēdzu aizdomāties par postu, ko Latvijai nes alkohola lietošana. Kā likums, divi no trijiem traumas guvušiem cilvēkiem ir alkohola reibumā. Kā likums, lielākā daļa no tiem, kas reibumā gūst traumas, ir vīrieši darbaspējīgā vecumā. Ļoti daudz ir jauniešu. Skaidri saskatāma tendence - vismaz puse negadījumu varētu nenotikt, ja cilvēki nebūtu lietojuši pārāk daudz alkohola.

Lielākā daļa no nelegālā alkohola tirdzniecības adresēm, ko savā vēstulē iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei norādījusi Latvijas Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība ARTA, jau iepriekš bijušas policijas redzeslokā, taču vairākās vietās izdevies arī konstatēt jaunas nelikumības un vainīgās personas saukt pie atbildības.

Valsts policijas sagatavotajā atbildes vēstulē Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienībai ARTA norādīts, ka policijas darbinieki rūpīgi pārbaudījuši ikvienu no nosauktajām 45 adresēm un vairākās izdevies konstatēt gan nelikumīgi ražota alkohola tirdzniecību, gan izņemtas nelegāli Latvijā ievestas cigaretes, kas tirgotas ar citu valstu akcīzes markām.

Tā, piemēram, kādā veikalā Elvīras ielā, Rīgā, policisti pārbaudes laikā konstatējuši ne tikai nelikumīgi ražota alkohola glabāšanu, bet veikalā atrastas arī cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes marķējumu. Tāpat līdzīgi pārkāpumi atklāti arī Rīgas Centrāltirgū, Āgenskalna un Matīsa tirgos, kā arī Daugavpils tirgū un citur, taču kopumā adrešu pārbaude būtiskus pārsteigumus policistiem nav nesusi, jo lielākā daļa no vēstulē nosauktajām adresēm jau iepriekš bija iekļauta policijas uzraugāmo un kontrolējamo nelegālā alkohola iespējamo tirdzniecības vietu sarakstā.

Katrs Igaunijas pilngadīgais iedzīvotājs pērn vidēji patērēja 11,2 litrus absolūtā alkohola, tādējādi alkohola patēriņš Igaunijā turpina pieaugt kopš 2019.gada, liecina pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti.

Igaunijas Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka visvairāk Igaunijā pērn patērēti stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Pārvēršot dzērienos, 11,2 litri absolūtā alkohola nozīmē 11,9 litri stipro alkoholisko dzērienu, 79,6 litri jeb apmēram 160 pudeles alus, 16,1 litrs jeb apmēram 21 pudele vīnogu vīna un 10,6 litri citu vieglo alkoholisko dzērienu katram pieaugušajam.

Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt saistāms ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņa kāpumu, kamēr alus patēriņš nedaudz samazinājies.

Ekonomikas pētījumu institūta direktors Pēters Raudseps norādīja, ka iedzīvotāju pirktspēja alkohola iegādei pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir straujāks nekā cenu kāpums.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti saņēma informāciju, ka Jūrmalā, Kauguru mikrorajonā notiek nelikumīga alkohola tirdzniecība. Likumsargi uzsāka izmeklēšanu, kuras laikā aizturēja trīs personas. Tāpat tika atklāta nelikumīga alkohola ražotne, kopumā atsavināti 1823 litri nelegāli izgatavota alkohola, kā arī atklāta marihuānas audzētava ar trīs marihuānas stādiem, informē policijā.

Pirms kāda laika Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicija saņēma informāciju par iespējamu nelegāli izgatavotu alkoholisko dzērienu realizāciju Jūrmalā, Kauguru mikrorajonā. Policijā tika uzsākts kriminālprocess un izmeklēšana. Pārbaudot operatīvo informāciju, likumsargiem izdevās noskaidrot, ka ar šo nelegālo rūpalu nodarbojas organizēta grupa trīs cilvēku sastāvā.

Otrdien, 26.jūlijā tika aizturēts grupas organizētājs - 1967.gadā dzimis vīrietis. Pārbaudot vīrieša automašīnu, tajā tika atrasti un atsavināti 240 litri nelegāli izgatavota alkohola. Pēcāk aizturēts arī nelegālā alkohola tirgotājs,1983.gadā dzimis vīrietis, pie kura atrasti un atsavināti 14 litri nelegālā alkohola.

Jūnija sākumā Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki atklājuši nelegālā alkohola ražotni un atsavinājuši ievērojamus nelegālā alkohola krājumus. Par nelegālā alkohola ražošanu, glabāšanu un pārvadāšanu ir aizturētas vairākas personas, informē VP pārstāve Diaāna Lūkina.

Šī gada 10.jūnijā Valsts policijas Salaspils iecirknī tika nogādāts 1953. gadā dzimis vīrietis, jo Stopiņu novada pašvaldības policijas darbinieki vīrieša automašīnā Ford Sierra bija pamanījuši ievērojamu daudzumu nelegālā alkohola - aptuveni 300 litrus.

Izmeklēšanas laikā Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki noskaidroja iespējamo alkohola iegādes vietu un tirgoni. Dodoties veikt kratīšanu iespējamajā alkohola tirdzniecības vietā, policisti pamanīja automašīnu Fiat Alhambra, kuru vadīja 1956. gadā dzimusi sieviete. Šī sieviete tikko no aizdomās turamās personas bija iegādājusies aptuveni 125 litrus nelegālā alkohola.

Izanalizējot pagājušā gada rezultātus un valstī notiekošos ekonomiskos procesus, Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri prognozē, ka legālais alkoholisko dzērienu (izņemot alu) tirgus Latvijā arī šogad turpinās lejupslīdi un var kristies vēl par 10 līdz 15%.

Kā galvenos lejupslīdes iemeslus nozares uzņēmumi min nelabvēlīgu valsts nodokļu politiku, vāji apkaroto un pieaugošo nelegālo alkohola tirgu un kopējo pirktspējas kritumu.

Kā jaunas tendences, kas šogad ietekmēs vietējo alkoholisko dzērienu tirgu, ARTA biedri atzīmē arī maksājumu kavēšanos un zaudējumus, ko rada tirgotāju bankroti, kā arī arvien augošo konkurenci, kas jau iezīmējās 2009.gadā.

2009.gadā legālu alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācijas apjomi kritušies par 29%. Alkoholisko dzērienu sadārdzinājums vairākkārtīgas akcīzes nodokļu likmju paaugstināšanas rezultātā un straujš nelegālā alkohola tirgus pieaugums, kas pēc ARTA aplēsēm 2009.gadā veidoja jau 35% ir divi galvenie iemesli tik straujam kritumam. Statistika uzrāda, ka alus realizācijas apjomi, neskatoties uz pacelto akcīzes nodokli, arī smagajā 2009.gadā ir tikai auguši. Pateicoties alkohola sadārdzinājumam, akcīzes rezultātā alus pieprasījuma ziņā izkonkurējis stipro alkoholu un iekasētais akcīzes nodoklis par alu ir audzis par 36,54%, salīdzinot ar 2008.gadu.

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

«Latvijas legālo alkoholisko dzērienu nozares konkurētspēju šogad būtiski vājinājusi valsts realizētā nodokļu politika un nelegālās uzņēmējdarbības uzvaras gājiens, ko tiesībsargājošās institūcijas diemžēl nav spējušas sekmīgi apkarot».

To secina Latvijas alkoholisko dzērienu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās apvienības ARTA biedri.

Šīs situācijas rezultātā potenciālie ieņēmumi, ko valsts šogad neieņēma uz nelegālā tirgus rēķina, ir aptuveni 68.8 miljoni latu (ņemot par pamatu akcīzes ieņēmumus no legālā alkohola tirgus litrāžas un nelegālā tirgus īpatsvara pieaugumu līdz 45%).«Šie valsts neieņemtie līdzekļi būtu pietiekami, lai, piemēram, izbēgtu no pensiju samazinājuma par 10%,» uzskata apvienības ARTA biedri.

Pie būtiski zemākas pirktspējas alkohola akcīzes nodokļa līmenis Latvijā ir tuvu ES vidējam, pārspējot tādas valstis kā Austrija, Itālija, Spānija. Acīmredzamā akcīzes nodokļu atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm tandēmā ar augošu nelegālu uzņēmējdarbību graujoši ietekmē Latvijas alkoholisko dzērienu biznesu, uzskata ARTA biedri.

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Salīdzinot ar pērnā gada sešu mēnešu rādītājiem, visvairāk alkohola patēriņš palielinājies alkoholisko kokteiļu grupā (par 9%), tāpat arī konjaku un brendiju grupā (par 16%) un viskija grupā (par 29%), liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmā pusgada dati par alkoholisko dzērienu realizācijas apjomiem.

Savukārt vislielākais alkoholisko dzērienu samazinājums vērojams degvīnam (- 4%) un dabīgajiem vīniem (-2%).

«Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību - tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras kā, piemēram, konjaks un viskijs, šī gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to - arī lielākus akcīzes ieņēmumus. Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka visticamāk tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū, un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai,» uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes priekšsēdētājs, SIA Liviko ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs.

Eiropas Komisijai vēlākais 2016.gadā jāiesniedz priekšlikums noteikumiem par uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu uz alkoholisku dzērienu etiķetēm, prasa Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti aicina pieņemt jaunu ES stratēģiju alkohola jomā, kas vērstos pret alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū, braukšanu alkohola reibumā un alkohola lietošanu grūtniecības laikā.

EP aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie jaunas ES stratēģijas alkohola jomā (2016–2022), lai palīdzētu dalībvalstu valdībām mazināt alkohola radīto kaitējumu. Stratēģijā jāparedz datu apkopošanas pasākumi, profilakse un ārstēšana, dzērumā izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaita mazināšana un atšķirīgu alkohola lietošanas modeļu analīze, EP deputāti saka trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

Viena no reālām iespējām, kā palielināt valsts budžeta ienākumus 2011.gadā par 9,4 miljoniem latu, nepaaugstinot nodokļu slogu valstī, ir legālu alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa samazināšana un mērķtiecīga valsts rīcības programma alkohola pelēkā tirgus apkarošanā.

Tā uzskata legālo alkoholisko dzērienu nozares uzņēmumu pārstāvji no apvienības ARTA (Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība). ARTA pārstāvji vērsušies pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska ar aprēķiniem un prasību nodrošināt organizētu tiesībsargājošo iestāžu pretdarbību kontrabandas alkohola un brūvējuma tirgotājiem. «Ir jārada nosacījumi un situācija, kad risks nodarboties ar nelegālu dzērienu tirdzniecību kļūst tik augsts, ka pat potenciālā peļņa to neatsver,» uzskata ARTA biedri.

Pēc apvienības ARTA aprēķiniem, legālo stipro alkoholisko dzērienu un vīna akcīzes nodokļa samazinājums par 20% pie pašreizējās pirktspējas un mērķtiecīgas nelegālā tirgus apkarošanas programmas - samazinot tā daļu no pašreizējiem 40% līdz 20%, dotu ieņēmumus valsts budžetam 9,4 miljonus latu apmērā.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Šā gada pirmajā pusgadā iekāsētā akcīzes nodokļa apjoms par alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, audzis par 6% - to ietekmējos gan pērnā gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums, gan legālā alkoholisko dzērienu patēriņa stabilizēšanās. Tajā pašā laikā nelegālais alkohols Latvijā vēl aizvien aizņem 35% - 40% no kopējā tirgus, norāda Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) iekasēts 39,55 milj. LS apmērā, kas ir par 2,16 milj. Ls vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

«Lai arī šī brīža rādītāji demonstrē pozitīvu tendenci, atslābt nedrīkst, jo pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35% - 40%,» pauž ARTA biedri.

«Pēc pagājušo gadu krituma šobrīd tirgū vērojams stabilizācijas un nostiprināšanās process, pēdējos sešus mēnešos alkohola tirgū vērojams pat 3% - 5% kāpums,» norāda ARTA biedri, piebilstot, ka «pozitīvi, ka Finanšu ministrija tomēr secināja, ka vēl tālāka akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana ir nelietderīga. Pierādījies, ka, palielinot akcīzi, alkohola patēriņš īpaši nesamazinās, toties šis solis noved pie nelegālā alkohola tirgus paplašināšanās,» secina ARTA pārstāvji.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.