Salīdzinot ar pērnā gada sešu mēnešu rādītājiem, visvairāk alkohola patēriņš palielinājies alkoholisko kokteiļu grupā (par 9%), tāpat arī konjaku un brendiju grupā (par 16%) un viskija grupā (par 29%), liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmā pusgada dati par alkoholisko dzērienu realizācijas apjomiem.
Savukārt vislielākais alkoholisko dzērienu samazinājums vērojams degvīnam (- 4%) un dabīgajiem vīniem (-2%).
«Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību - tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras kā, piemēram, konjaks un viskijs, šī gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to - arī lielākus akcīzes ieņēmumus. Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka visticamāk tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū, un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai,» uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes priekšsēdētājs, SIA Liviko ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs.
Savukārt Vitolds Bremmers, SIA Altia Latvia un ARTA valdes loceklis, norāda, ka nelegālā alkohola tirgus apkarošanā un sabiedrības veselības veicināšanā nelīdzēs «ne 21 gada vecuma cenzs alkohola iegādei, ne arī Saeimas darba grupas rosinājums alkoholu no 18-25 gadiem pārdot tikai, uzrādot identifikācijas dokumentu».
ARTA pārstāvji uzskata, ka jāturpina stingrāka dzērienu pārdošanas kontrole mazgadīgajiem veikalos; jārosina atbildības pastiprināšana pārdevējiem, piemēram, darba līgumos jāparedz atbildība par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā jānosaka precīzi sodi, kā arī atbildība trešajām pusēm - kas alkoholu nopērk un pēc tam dod nepilngadīgajiem.
Savukārt par nozares prioritāti aizvien noteikta izsvērta akcīzes nodokļu politika un mērķtiecīga nelegālā alkohola tirgus apkarošana, tomēr «alkohola sektors jau tā ir viens no visvairāk kontrolētajiem biznesiem Latvijā un iepriekšējā pieredze rāda, ka ierobežojošie pasākumi parasti pie gaidītā rezultāta nemaz simtprocentīgi nenoved,» norāda ARTA biedri.