Pārtika

Latvijas iedzīvotāji vairāk sākuši dzert viskijus, brendijus un kokteiļus

Gunta Kursiša,21.08.2012

Jaunākais izdevums

Salīdzinot ar pērnā gada sešu mēnešu rādītājiem, visvairāk alkohola patēriņš palielinājies alkoholisko kokteiļu grupā (par 9%), tāpat arī konjaku un brendiju grupā (par 16%) un viskija grupā (par 29%), liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmā pusgada dati par alkoholisko dzērienu realizācijas apjomiem.

Savukārt vislielākais alkoholisko dzērienu samazinājums vērojams degvīnam (- 4%) un dabīgajiem vīniem (-2%).

«Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību - tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras kā, piemēram, konjaks un viskijs, šī gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to - arī lielākus akcīzes ieņēmumus. Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka visticamāk tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū, un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai,» uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes priekšsēdētājs, SIA Liviko ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs.

Savukārt Vitolds Bremmers, SIA Altia Latvia un ARTA valdes loceklis, norāda, ka nelegālā alkohola tirgus apkarošanā un sabiedrības veselības veicināšanā nelīdzēs «ne 21 gada vecuma cenzs alkohola iegādei, ne arī Saeimas darba grupas rosinājums alkoholu no 18-25 gadiem pārdot tikai, uzrādot identifikācijas dokumentu».

ARTA pārstāvji uzskata, ka jāturpina stingrāka dzērienu pārdošanas kontrole mazgadīgajiem veikalos; jārosina atbildības pastiprināšana pārdevējiem, piemēram, darba līgumos jāparedz atbildība par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā jānosaka precīzi sodi, kā arī atbildība trešajām pusēm - kas alkoholu nopērk un pēc tam dod nepilngadīgajiem.

Savukārt par nozares prioritāti aizvien noteikta izsvērta akcīzes nodokļu politika un mērķtiecīga nelegālā alkohola tirgus apkarošana, tomēr «alkohola sektors jau tā ir viens no visvairāk kontrolētajiem biznesiem Latvijā un iepriekšējā pieredze rāda, ka ierobežojošie pasākumi parasti pie gaidītā rezultāta nemaz simtprocentīgi nenoved,» norāda ARTA biedri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neatrodam sakarību starp lielāku alkohola akcīzi un mazāku reālo patēriņu Latvijā

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols,06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs Igaunijas pilngadīgais iedzīvotājs pērn vidēji patērēja 11,2 litrus absolūtā alkohola, tādējādi alkohola patēriņš Igaunijā turpina pieaugt kopš 2019.gada, liecina pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti.

Igaunijas Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka visvairāk Igaunijā pērn patērēti stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Pārvēršot dzērienos, 11,2 litri absolūtā alkohola nozīmē 11,9 litri stipro alkoholisko dzērienu, 79,6 litri jeb apmēram 160 pudeles alus, 16,1 litrs jeb apmēram 21 pudele vīnogu vīna un 10,6 litri citu vieglo alkoholisko dzērienu katram pieaugušajam.

Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt saistāms ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņa kāpumu, kamēr alus patēriņš nedaudz samazinājies.

Ekonomikas pētījumu institūta direktors Pēters Raudseps norādīja, ka iedzīvotāju pirktspēja alkohola iegādei pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir straujāks nekā cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons,07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BBanka krājkases (ALBB Finanses) īpašniece Arta Liepiņa piedāvā naudu krāt caurspīdīgās un neatveramās stikla burkās, lai varētu vērot, kā aug nauda un būtu motivācija turpināt krāt, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Man patīk nauda un vienmēr ir bijusi vēlme pēc tās, līdz ar to allaž esmu domājusi par to, kā lai to iegūst vairāk. Biju mazs bērns, man tolaik bija astoņi gadi, un es gribēju redzēt, kā tā aug, krājas, bet vienlaikus zināju, ka tai nedrīkst tikt klāt – sāku aptīt burkas ar līmlenti. Bērnībā krājkases izmantoju ilgu laiku, tad pārstāju un nesen atkal atsāku, jo bija paredzēti nopietni lieli izdevumi,» stāsta Arta.

Domājot par krāšanu, viņai radās jautājums, kā to darīt, jo baidījās, ka nebūs gana stipra rakstura, tik un tā iekrāto iztērēs. Arta aizgāja uz stiklinieku darbnīcu, pasūtīja daļu no krājkases, pati sameistaroja to kopā un bija laimīga, ka beidzot ir viņas skatījumā drošs risinājums, kas neļauj tik vienkārši naudai tikt klāt. «BBanka krājkases tiešām nevar atvērt – vienīgi sasitot,» saka Arta. Viņa parādīja savas krājkases draugiem, kuri ideju slavēja un ierosināja mēģināt spēkus biznesā. Artai pašai gan sākumā likās absurdi izgatavot un tirgot krājkases, jo veikalos var nopirkt daudz lētākus līdziniekus no Ķīnas. Tomēr tagad viņa spriež, ka īpašas konkurences viņas produkcijai nav. «Ķīnas krājkases, ko var nopirkt lielveikalā, nav konkurentes – ja tās no tirgus pazustu, manas krājkases nesāktu pirkt divas reizes vairāk. Šī ir cita niša, un manas krājkases drīzāk konkurē ar citiem Latvijā ražotiem dizaina produktiem,» spriež Arta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd bērnunamu audzēkņu apdāvināšana dzimšanas dienās ir labdarība, bet projekta Give iniciatore Arta Maure cer, ka drīz tā pārvērtīsies sociālajā uzņēmējdarbībā , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Projekta būtība ir apsveikt bērnus viņu dzimšanas dienā,» saka Arta. Doma par bērnunamu mazo iemītnieku iepriecināšanu viņai radās, vērojot, ka šobrīd par labdarību runā visai daudz, tiek rīkotas dažādas akcijas. Īpaši to jūt sociālo tīklu lietotāji, jo tajos katru dienu var redzēt daudzus aicinājumus pēc palīdzības. Arta uzskata, ka tas ir labi, bet viņa vēlējās nodalīt divu veidu labdarību – palīdzību īpašos gadījumos un iepriecināšanu bez īpaša iemesla. «Šobrīd labdarībai ir pat negatīva pieskaņa – lai vērstos pēc palīdzības, jānotiek kaut kam sliktam – slimībai vai cita nelaimei. Dažkārt, ieraugot tikai bildi, man ir bail lasīt tālāk, jo nezinu, kas sekos. Emocionāliem cilvēkiem tas ir grūti. Pats vārds taču ir pozitīvs – darīt labu. Cilvēkiem ir vēlme palīdzēt, bet viņus attur šis smagums. Gribēju izveidot priecīgu labdarību – neviens nav saslimis, nekas slikts nav noticis, ir svētki, dzimšanas diena un iespēja bērnu šajā dienā iepriecināt. Nekādā ziņā nenoniecinu to labdarību, kas palīdz cilvēkiem, kurus piemeklējusi nelaime, abi virzieni viens otru neizslēdz,» uzskata Arta. Iesākot projektu, viņa ar draudzenēm Kseniju Titovu un Zani Rukavišņikovu vienojās – ja neizdosies, pašas vienu gadu pirks dāvanas, lai nebūtu tā, ka daži bērni ir saņēmuši apsveikumus, bet pārējie palikuši bešā. Taču projekts uzņem apgriezienus. Šobrīd viņas sadarbojas jau ar 15 bērnunamiem, jauniešu mājām, ģimenes atbalsta centriem, īslaicīgās un ilglaicīgās rehabilitācijas centriem. Galvenokārt tie atrodas ārpus Rīgas, jo Artas skatījumā Rīgas bāreņiem ir lielākas iespējas sagaidīt atbalstu nekā laukos dzīvojošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nozares pārstāvji: legālā alkohola nozare nostiprinās; nelegālais alkohols joprojām aizņem 40% tirgus

Gunta Kursiša,21.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā iekāsētā akcīzes nodokļa apjoms par alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, audzis par 6% - to ietekmējos gan pērnā gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums, gan legālā alkoholisko dzērienu patēriņa stabilizēšanās. Tajā pašā laikā nelegālais alkohols Latvijā vēl aizvien aizņem 35% - 40% no kopējā tirgus, norāda Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) iekasēts 39,55 milj. LS apmērā, kas ir par 2,16 milj. Ls vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

«Lai arī šī brīža rādītāji demonstrē pozitīvu tendenci, atslābt nedrīkst, jo pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35% - 40%,» pauž ARTA biedri.

«Pēc pagājušo gadu krituma šobrīd tirgū vērojams stabilizācijas un nostiprināšanās process, pēdējos sešus mēnešos alkohola tirgū vērojams pat 3% - 5% kāpums,» norāda ARTA biedri, piebilstot, ka «pozitīvi, ka Finanšu ministrija tomēr secināja, ka vēl tālāka akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana ir nelietderīga. Pierādījies, ka, palielinot akcīzi, alkohola patēriņš īpaši nesamazinās, toties šis solis noved pie nelegālā alkohola tirgus paplašināšanās,» secina ARTA pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Plāno stingrāk ierobežot alkohola reklāmu un pieļaujamo koncentrāciju asinīs

Žanete Hāka,19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot pieejamību alkohola atkarības ārstēšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem, informē Veselības ministrija.

Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību. 19. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022.gadam. Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kam īpaši uzmanību pievērš arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti.

Līdz ar to, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū, Veselības ministrija plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos, kinoteātros un internetā. Tāpat plānots aizliegt tādus piedāvājumus, kas paredz, iegādājoties alkoholisko dzērienu vienlaicīgi bez maksas vai ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu “2 par 1 cenu”

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs,01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Alkohola nozares pārstāvji: valsts pati veicinājusi izvairīšanos no nodokļu nomaksas

Gunta Kursiša,23.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Diemžēl, kontrabandas cigaretes kabatā vai alkohols bez akcīzes nomaksas kļuva par normu daļai sabiedrības, un mēs to visi zinām. Uzdrošinos teikt, ka, mazinot legālu preču konkurētspēju un radot priekšnosacījumus nelegālā tirgus uzplaukumam, valsts pati veicinājusi nihilistisku attieksmi pret likumiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas,» norāda Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvis un SIA Mobil Plus pārdošanas direktors Vitolds Bremmers.

Neskatoties uz vairākkārtēju akcīzes nodokļa paaugstināšanu pēdējo gadu laikā, ieņēmumi no tā tikai tagad atgriežas 2009. gada līmenī, bet legālo dzērienu pārdošanas apjomi litrāžā, savukārt, ir kritušies, liecina pirmā ceturkšņa dati. «Tas norāda uz nepārdomātu akcīzes politiku legālo dzērienu sektorā laikā, kad ēnu ekonomika nozarē joprojām ir stipri izteikta,» secinājuši ARTA pārstāvji.

2009. gada pirmajā cetuksnī realizētais alkoholisko dzērienu (izņemot alu) apjoms veidoja 11,18 miljonus litru. Šā gada pirmajā ceturksnī alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācija veidoja 10,22 miljonus litru. Pirmajā ceturksnī iekasētais akcīzes nodoklis bija 21,3 milj. latu tikai tagad tuvojoties 2009. gada ieņēmumiem no akcīzes nodokļa (21,5 milj.latu). ARTA atgādina, ka 2009., 2010. un 2011. gadā akcīzes nodoklis tika vairākkārt palielināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Alkohola nozares pārstāvji: 21 gada vecuma ierobežojums būtu «tikai patīkama formalitāte»

Gunta Kursiša,24.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jauna vecuma cenza ieviešana būtu tikai patīkama formalitāte, kas labi izskanētu publiskajā telpā, jo vizuāli 18 gadīgs un 21 gadu vecs cilvēks būtiski neatšķiras. Nav arī zinātnisku pierādījumu, ka 21 gadu vecumā atbildības un seku izvērtēšanas slieksnis būtu augstāks nekā 16, 17, vai 20 gados,» komentējot rosinājumu veicināt stingrāku kontroli par alkoholisko dzērienu kontroli un pārdošanu mazgadīgajiem, pauž Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Latvijas Universitātes Atturības un Veselības izglītības veicināšanas biedrība (LUAVIV) un Jaunatnes Atturības federācija (JAF) ir izveidojušas iniciatīvu ar konkrētiem likumu grozījumiem par alkohola iegādāšanos un lietošanas vecuma ierobežojuma palielināšanu līdz 21 gadam.

«Mūsu valstī 18 gadīgs cilvēks ir tiesīgs balsot, nēsāt ieroci, vadīt automašīnu un arī dienēt armijā, kur jāpilda komandiera pavēles, ja tās nav noziedzīgas. Vai šajā gadījuma 18 gadīga cilvēka dzīves pieredze ir pietiekama, lai pieņemtu adekvātus lēmumus par savu rīcību? Mūsuprāt, ne jau gadu cenzs izver to, vai jaunietis pārmērīgi lietos alkoholu un kādas tam būs sekas», uzskata nozares apvienības biedri. Viņi norāda, ka «ja pašreiz nestrādā likuma paredzētas vecuma robežas, tad neesam pārliecināti, ka 21 gada vai 50 gadu robežas ieviešana mainītu situāciju par labu alkoholisma samazināšanai jauniešu vidū».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.

Publiskajai apspriešanai Veselības ministrija 5.jūlijā nodevusi Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022.gadam.

Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumiem, ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū. Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko dzērienu akcijām un atlaidēm. Līdzīga prakse ir arī citās valstīs, piemēram, no pagājušā gada alkohola reklāma ir aizliegta Lietuvā, stingrāki ierobežojumi noteikti arī Igaunijā, piemēram, aizliegtas vides reklāmas un alkohola reklāma sociālajos medijos. Arī Zviedrijā alkohola reklāma ir aizliegta radio un televīzijā , savukārt Norvēģijā arī internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijā joprojām viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā

Db.lv,05.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) nesen izteikusi priekšlikumu 2024. gadā paaugstināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) ierosinātās izmaiņas nodokļu politikā vērtē kritiski, jo Latvijā jau šobrīd ir viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā.

Nodokļa likmes iespējama celšana samazinās iedzīvotāju pirktspēju, bet ja nodoklis tiks celts pārāk strauji un paliks nekonkurētspējīgs, valsts zaudēs ievērojamus valsts budžeta ienākumus, ko sniedz alkohola tirdzniecība pierobežā, vēsta LANA.

Latvijas iedzīvotāju pirktspēju pēdējā laikā mazinājusi inflācija un Euribor likmes pieaugums. Tagad arī iespējamais akcīzes nodokļa pieaugums sola radīt negatīvas sekas iedzīvotāju pirktspējai. Savukārt pirktspējas mazināšanās būtiski veicina nelegālā alkohola tirgus palielināšanās risku. LANA veiktais akcīzes nodokļu sloga salīdzinājums liecina, ka Latvijā ir viens no Eiropas Savienības dalībvalstu vidū lielākajiem akcīzes nodokļu slogiem attiecībā pret ienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam jānostrādā vidēji 1h 15 min, lai samaksātu akcīzes nodokli un PVN par viena litra 40% dzēriena pudeli, kamēr ES vidējais rādītājs ir 54 min. Nodokļu sloga sarakstā augstāk par Latviju ierindojas vien Zviedrija, Lietuva, Somija un Grieķija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkohola patēriņš Igaunijā gadu no gada pamazām samazinās, tāpēc Liviko AS attīstības iespējas saredz eksporta tirgos – gan ar savu enkurzīmolu Vana Tallinn, gan šobrīd populāro džinu

Turklāt tieši pēdējā laikā Igaunijas alkoholisko dzērienu tirgū notiek viļņošanās un šūpošanās paaugstinātās akcīzes dēļ, no kā ieguvēji ir te, pāri robežai, stāsta Igaunijas alkohola ražotāja Liviko AS valdes priekšsēdētājs Janeks Kalvi (Janek Kalvi).

Akcīzes turbulence

«Šobrīd situācija ir diezgan turbulenta. Izmaiņas tirgū, normatīvos, visa veida ierobežojumi un regulējums spēcīgi ietekmē biznesu, un mums tam jāpielāgojas,» saka J. Kalvi. Viņš uzskata, ka Latvijas alkohola tirdzniecības juridiskais regulējums ir stabilāks. Igaunijas valdība akcīzes nodokli palielinājusi jau septiņus gadus pēc kārtas. Tas veido lielu daļu no alkohola cenas plauktā, un tad, kad valdība to palielina par 10 vai 15%, tas rada haosu – jo īpaši ražotājiem. «Laikā, kad nevari būt pārliecināts, vai atlaist vai pieņemt cilvēkus, ir sarežģīti vadīt biznesu. Man kā kompānijas vadītājam ir sāpīgi pieņemt lēmumus saistībā ar darbiniekiem, jo īpaši, ja ir jāatlaiž 20 vai 30 cilvēki. Taču tajā pašā laikā man ir atbildība pārējo darbinieku priekšā. Man jāuzver, ka neesam pret akcīzes nodokļa pieaugumu, saprotam, ka vienā brīdī patēriņš ir gājis pārāk tālu un sabiedrībā ir radījis daudz problēmu. Nedzīvojam sapnī, ka katrs igaunis ik gadu lietos vairāk alkohola, tas nav iespējams. Patēriņš katru gadu samazinās, paradumi mainās, cilvēki kļūst gudrāki. Taču tas nenozīmē, ka obligāti ir vajadzīgas ļoti straujas izmaiņas. Tās var radīt pretēju efektu. Kad vēlas mainīt paradumus un kultūru, ir jārēķinās, ka tas vienmēr prasa laiku. Piemēram, pirms 20 gadiem bija ļoti daudz problēmu ar autovadītājiem, kuri neizmantoja drošības jostas. Tagad to izmantošana ir pavisam normāla. Šis piemērs parāda, ka daudzas lietas prasa laiku. Ilgtermiņā alkohola patēriņš samazinās. Valdībai vajadzētu pieņemt saprātīgākus lēmumus, lai noteikumus padarītu stingrākus soli pa solim. Mūsu rekomendācija ir palielināt akcīzes nodokli par 5% gadā. Tas, iespējams, radīs sarežģījumus ražotājiem, taču ne tuvu tādus, kādi tie ir tagad,» saka J. Kalvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn turpināja pieaugt reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses kontroles centra provizoriskie dati par reģistrētā absolūtā alkohola patēriņu.

Viens iedzīvotājs pērn vidēji patērējis 11,1 litru absolūtā alkohola, bet iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem - 13,2 litrus absolūtā alkohola. Vēl pirms gada vidēji viens iedzīvotājs bija patērējis 10,6 litrus absolūtā alkohola, bet, piemēram, 2010.gadā - 8,5 litrus.

Populārākie alkoholiskie dzērieni pērn bija - alus un stiprie alkoholiskie dzērieni. Provizoriskie dati liecina, ka uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju tika patērēti 5,3 litri alus un tikpat daudz stipro alkoholisko dzērienu. Alus patēriņš, salīdzinot ar 2017.gadu, nav mainījies, bet stipro alkoholisko dzērienu patēriņš pieaudzis par 0,2 litriem uz vienu iedzīvotāju.

Centra dati liecina, ka pēdējos divus gadus būtiski pieaudzis stiprā alkohola patēriņš, jo 2016.gadā uz vienu iedzīvotāju tika patērēti 4,5 litri šī alkohola. Patēriņš arī iepriekšējos gadus bijis zemāks - apmēram četri litri uz iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alkohola pārdošanas apjomi un Covid -19. Ko liecina statistika?

Ainārs Sedlenieks, Latvijas vīnziņu asociācijas biedrs,30.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir populāri, ka mediju telpā daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki komentē un izplata viedokli, kas netiek apstiprināts ar faktiem. Kā tipisku piemēru, gribu minēt ziņu par to, ka Covid 19 laikā Latvijā ir pieaudzis alkohola pārdošanas apjoms un tāpēc jāsamazina tā tirdzniecības laiks.

Joprojām neesmu redzējis nevienu skaitli, kas to apstiprinātu šo apgalvojumu. Regulāri sekoju norisēm alkohola tirgū gan Latvijā, gan pasaulē un varu droši apgalvot, kā tās ir muļķības.

Drīzāk pretēji. Skaitļi liecina, ka tas ir samazinājies. Kas par to liecina? Situācijas analīzē es balstīšos uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) akcīzes preču pārvaldes publicētiem datiem par alkohola aprites rādītājiem Latvijā. Pie mums līdzīgi, kā citur ES alkohols ir ar akcīzes nodokli apliekama prece. Lai to legāli pārdotu, ir jāsamaksā akcīzes nodoklis. Tādējādi, redzot cik un par ko ir iekasēts nodoklis var spriest par situāciju tirgū. Šie dati ir pieejami VID mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas autotirgotāja SIA Domenikss valdē – tajā par valdes locekli iecelta Arta Biruma, liecina Klientu portfelis informācija.

Kopā ar viņu uzņēmuma valdē darbojas arī Andrejs Jansons, Raitis Zeltiņš un Ilze Zoltnere.

Arta Biruma ir personāla atlases kompānijas SIA Eiro Personāls vienīgā kapitāldaļu turētāja, tāpat arī uzņēmējai pieder 2015.gadā dibinātais SIA LikeIT. Līdz jūnija sākumam A. Biruma ieņēma amatu VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca valdē, vadījusi arī sev piederošo SIA Eiro Personāls. Vienlaikus Arta Biruma iesaistījusies arī Latvijas personāla atlases asociācijā.

2017.gadā SIA Domenikss apgrozīja 53,96 milj.EUR, kas, attiecinot pret 2016.gadu, ir pieaugums par 13%. Apgrozījuma kāpumu uzņēmuma vadība skaidro ar mikroautobusu un kravas automašīnu tirdzniecības attīstīšanu un tirgus daļas iegūšanu. Aizvadīto finanšu gadu auto tirgotājs noslēdza ar 338,49 tūkst.EUR peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aldara parka rekonstrukcija varētu izmaksāt apmēram 2,95 miljonus eiro

LETA,07.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome Aldara parka rekonstrukcijai plāno tērēt apmēram 2,95 miljonus eiro, liecina Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Projekta laikā plānota demontāža un sagatavošanās būvdarbiem, ārējo inženiertīklu ierīkošana, ieseguma izveide un rekonstrukcija, satiksmes infrastruktūras uzlabošana, mazo arhitektūras formu un gaismekļu uzstādīšana, rekreācijas zonu izveide un apzaļumošana.

Investīciju plāns liecina, ka visu finansējumu plānots iegūt no pašvaldības budžeta. Rekonstrukciju iecerēts sākt 2018.gadā un realizēt divu gadu laikā.

Jau ziņots, ka Aldara parka Rīgā rekonstrukcijas būvprojektu par 73 520 eiro izstrādā PS Re-Arta. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pērn aprīlī izsludināja Aldara parka pārbūves metu konkursu, lai iegūtu veiksmīgāko pilsētbūvniecisko un labiekārtojuma risinājumu teritorijas attīstībai. Konkursā tika saņemti divi priekšlikumi, no kuriem neviens netika atzīts par pilnīgu, bet Re-Arta ieguva 2.vietu, tāpēc tika uzaicināta uz sarunu procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā, atsaucoties uz statistikas datiem un pētījumiem, pavēstīja Veselības ministrija (VM), kas šī iemesla dēļ piedāvā 36 pasākumu kompleksu alkohola patēriņa mazināšanai.

Saskaņā ar VM pausto, 40% Latvijas iedzīvotāji alkoholu lieto riskantā un pārmērīgā veidā, savukārt 15 gadus vecu zēnu un meiteņu īpatsvars, kuri pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies vismaz vienu reizi, ir attiecīgi 14,6% un 17,9%.

Lai vērstu esošo situāciju par labu - samazinot alkohola nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot tā lietošanas izplatību un radītās sekas, kā arī uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas pakalpojumus -, VM piedāvājot "kompleksu pieeju" ar virkni veicamu pasākumu.

To vidū ir arī sabiedrībā plaši pārspriestais priekšlikums vēl vairāk ierobežot alkohola tirdzniecības laiku vakaros, taču VM aicina nevērtēt šo ieteikumu atrauti no pārējiem. VM kopumā piedāvā 36 priekšlikumus, kas ietver, piemēram, specializētas bērnu narkoloģijas nodaļas izveidi un dažādu valsts apmaksāto pakalpojumu pilnveidi, tostarp uzlabojot ambulatorās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams, nē!»–, tomēr tas ir miljons dolāru vērts jautājums

Katrā valstī, katrā nozarē un katrā uzņēmumā ir savas alkohola lietošanas tradīcijas. Turklāt tās ir mainījušās līdzi laikam. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. un 80. gados birojos, īpaši radošajās aģentūrās un žurnālu redakcijās, alkohola lietošana darba vietā, tāpat kā smēķēšana pie darba galda, bija izplatīta. Būsim godīgi, pirms pāris desmitgadēm dzeršana darbā bija bieža parādība arī Latvijas radošajās un ne tik radošajās aprindās. Mūsdienās tas ir sastopams krietni retāk.

Alkoholisko dzērienu eksperts Jānis Kaļķis uzsver, ka mūsdienās Latvijā pret alkohola lietošanu darba vietā, pat sarunās ar biznesa partneriem, attieksme ir ļoti rezervēta. Vairāki aptaujātie lielo uzņēmumu vadītāji noliedza, ka viņiem kabinetos būtu apslēpts bārs ar alkoholiskajiem dzērieniem. Parastā dominējošā atbilde bija: sarunās ar lielajiem klientiem vai biznesa partneriem alkohols tiek lietots, izejot pusdienās vai vakariņās, taču ne kabinetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcīzes nodokļa samazinājums saglabā pierobežas tirgu

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols,26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020.gada 1.septembra būs aizliegts pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs.

Tas attieksies uz alu, sidru, kā arī alkoholiskajiem kokteiļiem un dažādiem starpproduktiem, piemēram, stiprinātiem vīniem, vermutiem, liķieriem un liķiera tipa vīniem. Par to ceturtdien, 11.maijā, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norāda, ka kopā ar Veselības ministriju rosināja izmaiņas ieviest agrāk un nekavēties ar to stāšanos spēkā, taču iepriekš deputātu vairākums to noraidīja. R.Naudiņš akcentē, ka “lētais alus, kontrabandas degvīns, kā arī azartspēles padara Latvijas Tautsaimniecību vājāku”.

Komentāri

Pievienot komentāru