Ārstniecības personu darba samaksa no nākamā gada 1.janvāra tiks palielināta par 20%, šodien lēma valdība.

Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kas nepieciešami, lai par 20% palielinātu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu.

Zemākā mēnešalga tiek palielināta visās mediķu grupās - gan ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Saskaņā ar izmaiņām no nākamā gada 1.janvāra sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga no 899 eiro palielināta līdz 1079 eiro, kas ir pieaugums par 180 eiro. Tikmēr, piemēram, sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.

Šodien, 21.martā, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz noteikt kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ārstniecības personu pieejamības veicināšanai reģionos, informē VM.

Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotajiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, palielinot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās – sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu, sākot no perinatālā un neonatālā perioda, un garīgās veselības jomās.

Specifiskā atbalsta ietvaros tiks atbalstīti pasākumi ārstniecības personu piesaistei reģionos un pasākumi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana. Atbalstāmās darbības tiks īstenotas teritorijās ārpus Rīgas, kur ir konstatēts ārstniecības personāla trūkums.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumu, kas Covid-19 pandēmijas laikā atļautu strādāt visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, tostarp kosmētiķiem un kosmetologiem.

Komisijas sēdē Konkurences padomes (KP) pārstāvis Antis Apsītis informēja par konkurences uzrauga viedokli, ka ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem skaistumkopšanas nozarē ir radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.

Tāpat sēdē klātesošie atsaucās uz tiesībsarga Jura Jansona vēstuli, kurā teikts, ka abās pakalpojumu sniegšanas vietās - ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā - ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ir atbilstoša kvalifikācija. Tiesībsargs vēstulē aicināja premjeru pārskatīt minētos ierobežojumus.

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Skrīveru pārtikas kombināts saņems Latvijas kultūras zīmi Latviskais mantojums. To piešķir uzņēmumiem, kuros var pierādīt sendienu tradīciju saglabāšanu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kā izdevies saglabāt ražošanu uzņēmumā, kurš daudziem jau šķita neglābjami zudis, portālam daugavasbalss.lv stāsta tā īpašnieks Aigars Lūsis.

«Protams, vairums saldummīļu zina, ka Skrīveros darbojas uzņēmums Skrīveru saldumi, kurā arī ražo piena konfektes. Tomēr tas ir jauns uzņēmums, kurš savu vēsturi vēl tikai veido, izmantojot Skrīveru vārdu. Savukārt mēs esam pārņēmuši senās konfekšu vārīšanas tradīcijas, kuras Skrīveru pārtikas kombinātā izveidotas teju pirms sešdesmit gadiem. Te konfektes Gotiņa tiek vārītas pēc receptēm, kuras radītas pagājušā gadsimta vidū.

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK atzīst, ka Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecinot, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas (VM) izvirzītais mērķis - veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā - nav sasniegts. Arī šobrīd esot aktuālas tolaik identificētās problēmas - nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.

Ministru kabinets nākamnedēļ varētu spriest par atļauju strādāt kosmētiķiem un kosmetologiem, ceturtdien vienojās ministri.

Ceturtdien valdības sēdē ministri uzklausīja Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes viedokli par Covid-19 pandēmijas apstākļos nevienlīdzīgo un diskriminējošo attieksmi pret skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, proti, vieniem ļaujot, bet citiem neļaujot strādāt.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pievienojās paustajam, atzīstot, ka ir "interesanti un dīvaini", ka daļai nozares ir ļauts strādāt, bet daļai nav. Viņa ieskatā, nav taisnīgi "turēt ciet" vienu profesiju grupu, tāpēc šis jautājums būtu sakārtojams.

Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piebilda, ka viņam nav saprotams, kāpēc vieni nozarē strādājošie var strādāt, bet citi nevar.

Lai ārpus ieslodzījuma vietām ieslodzītos nogādātu ārstniecības iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvalde iegādājusies četrus jaunus operatīvos transportlīdzekļus Citroen Jumper 2,2 HDI, informē pārvaldē.

Jaunajās automašīnās divu (viena video kamera virzīta uz transportlīdzekļa kustības virzienu, otra atradīsies apsargu nodalījumā) videokameru ieraksts ar dienas/nakts ieraksta funkciju, nodrošinot vismaz vienai kamerai audio ierakstu. Būs iekārta, kas fiksēs laiku, kad transportlīdzekli izmanto ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī fiksēs transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.

Specializēta programmatūra attēlos transportlīdzekļa atrašanās vietu uz detalizētas Latvijas kartes, kontrolēs tā statusu, ļaus piekļūt laika video un audio plūsmai, fiksēs attālinātā serverī koordinātes, ātrumu, laiku, bākuguns statusu. Transportlīdzekļi tiks aprīkoti arī ar sakaru ierīcēm (radiostacijas), kas pieslēgtas Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmai.

Šodien, 20. oktobrī, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais rīkojuma projekts par finansējuma piešķiršanu 5 716 802 eiro apmērā ārstniecības iestāžu 2015. gada valsts galvotā aizdevuma saistību atmaksai, informē VM.

Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem, kas netika izlietoti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes laikā.

Ārstniecības iestāžu valsts galvotā aizdevuma maksājumu izpildes iespējas ir tieši saistītas ar valsts budžeta finansējuma apmēru, kas tiek novirzīts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksāšanai. Finanšu krīzes gados veiktā samazinājuma dēļ finansējums ārstniecības iestādēm kļuva nepietiekams esošo veselības aprūpes pakalpojumu apjoma nodrošināšanai, turklāt finansējums šobrīd tiek piešķirts, nesasaistot to ar faktiski nepieciešamo pakalpojumu apjomu. Tas ir radījis situāciju, ka ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts apmaksātos stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, finansiālais stāvoklis ir kritisks un šobrīd pastāv risks, ka atsevišķas ārstniecības iestādes 2015. gadā nevarētu nodrošināt valsts galvotā aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu atmaksu. Savukārt pārējām ārstniecības iestādēm valsts galvotā aizdevuma saistību segšana rada ievērojamu finansiālo slogu, kā rezultātā varētu vēl vairāk pasliktināties ārstniecības iestāžu finansiālā situācija un līdz ar to tiktu apdraudēta nepārtraukta un kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem.

Pirms trim gadiem tika radīta jauna interneta platforma piearsta.lv, kuru šodien izmanto jau aptuveni 5000 unikālo lietotāju

Sistēmas darbības princips ir gana vienkāršs – brīdī, kad rodas nepieciešamība apmeklēt kādu konkrētu ārstniecības speciālistu, cilvēkam nav jātērē laiks, vairākkārt cenšoties sazvanīt informatīvo tālruni ārstniecības iestādes reģistratūrā vai arī pašam doties uz turieni, lai veiktu pierakstu pie speciālista. «Patiesībā ideja radīt aplikāciju piearsta.lv man radās brīdī, kad bija nepieciešamība pierakstīt savu bērnu pie acu ārsta. Es trīs dienas neveiksmīgi centos sazvanīt reģistratūru, lai veiktu pierakstu. Vienu brīdi pat radās doma braukt uz ārstniecības iestādi un pierakstu veikt klātienē. Taču tas nozīmēja gan papildus laika tērēšanu, gan arī finansiālus izdevumus, jo braukt nācās divas reizes – vispirms, lai veiktu pierakstu, bet otru reizi jau pie speciālista. Tad arī izdomāju radīt elektroniska pieraksta sistēmu,» stāsta kompānijas Blue Bridge Technologies IT eksperts Leonīds Paturskis, piebilstot, ka šovasar tika palaista lapas jaunā versija, kas nodrošina gan plašāku pieejamo speciālistu sarakstu, gan arī ir daudz drošāka no lietošanas viedokļa.

Ministru kabinets šodien nolēma grozīt Epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, paredzot, ka visi individuālo pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir ierobežota, no 1.jūnija varēs atsākt darbu, ja būs vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19.

Līdz ar to no 1.jūnija varētu strādāt arī skaistumkopšanas nozare un citi pakalpojumi, kas saistīti ar labsajūtu un izklaidi.

Veselības ministrija iepriekš atzīmēja, ka cilvēkiem, kas nav vakcinējušies, drošības pasākumi tiks pakāpeniski mazināti atbilstoši iepriekš lemtajam un krītoties saslimstības līmenim.

Ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis šo slimību, no 1.jūnija tas drīkstēs individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta nomas un fotopakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.

Savukārt no 15.jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino un teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci.

Latvijas kosmētikas ražotājs "GMT beauty" sadarbībā ar saldumu ražotāju SIA "Taste Caps" radījis šokolādes konfektes ar kolagēnu.

Šāda ideja kosmētikas ražotājam radusies jau vasarā. "Pētījam kolagēna līnijai kosmētiskās izstrādes, un izdomājām, ka klientiem jālieto kolagēns arī iekšķīgi. Tad nu izpētījām šādu piedāvājumu veidus un secinājām - vajag piedāvāt ko interesantāku par tirgū esošo. Nolēmām piedāvāt kolagēnu kā "garšīgu skaistumu". Konsultējoties ar ārstiem un uztura speciālistiem sapratām, ka konfektes ir ideāli tam piemērotas," stāsta "GMT beauty" ražošanas vadītājs Jānis Graudiņš. Uzņēmums norāda, ka nekas līdzīgs mūsu tirgū netika piedāvāts, tāpēc tā bija brīva niša interesantam piedāvājumam.

Cilvēki pērk sajūtas 

Saldumu ražotājs "CAPS! Chocolate" savu sortimentu papildina ar meistarklasēm....

Kā norāda kosmētikas ražotājs, tad kolagēns cilvēka organismā sāk samazināties no 25 gadu vecuma, tāpēc šokolādes konfektes ar kolagēnu piemērotas visiem, kas vēlas saglabāt jauneklīgu izskatu un gaitu.

"Formula ir vienkārša un grezna vienlaikus. Izvēlējāmies šokolādes konfekšu ražotāju, kam kvalitāte ir pirmajā vietā + augstvērtīgi ingredienti + 100% roku darbs + gardums savienots ar hidrolizēta jūras kolagēna dienas devu 2.5grami," stāsta J.Graudiņš. Konfektes ražo saldumu ražotājs "Taste Caps".

Sekojot idejai: Taste Caps! izveido savu veikalu 

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām...

Vaicāts, vai konfektes tiek eksportētas J.Graudiņš stāsta: "Jāsaka, ka šim produktam izmaksas ir ļoti augstas, mēs viņu nosaucām par "greznu nepieciešamību", jo rūpes par sevi ir nepieciešamas, bet ar šādu izstrādājumu tas ir grezni. Mums jau ir izmēģinājuma pasūtījumi uz ārzemēm, jāskatās, kā tirgus šajā laikā uz šo piedāvājumu noreaģēs."

Kā top? Taste Caps mandeļu mežģīņu cepumi 

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā...

Kosmētikas ražotāja nākotnes plānos ir turpināt attīstību. "Šo gadu esam daudz darījuši zīmola atpazīstamībā, un arī jau nākamā gada sākumā startēsim ar trīs pilnveidotām produktu līnijām: "The Essence" ikdienas sejas un ķermeņa kopšanas produkti, "Active& Sport" produkti fiziski aktīviem cilvēkiem, un jā, būs arī produkti matiem, jo arī tie veido mūsu izskata koptēlu. Tā kā esam lepni par paveikto, un savos plānos esam ambiciozi," pauž J.Graudiņš.

Salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien - 804, trešdien - 750, bet ceturtdien - 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

2025. gada janvārī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) uzsāks vērienīgu slimnīcas paplašināšanas projektu – jauna apvienota infekciju un tuberkulozes un plaušu korpusa būvniecību Rīgā, Hipokrāta ielā 2, nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Tas nozīmē, ka no 2027. gada sākuma zem viena jumta strādās un pakalpojumus centralizēti nodrošinās vairāki līdz šim dažādās vietās atsevišķi funkcionējoši stacionāri, tādējādi būtiski uzlabojot pacientu pieredzi. Jauno ēku projektu izstrādājis Somijas arhitektu uzņēmums “AW2 Architects Oy”, kurš specializējies tieši ārstniecības iestāžu projektēšanā.

Jau salīdzinoši tuvā nākotnē Austrumu slimnīcā gaidāmas vērienīgākas pārmaiņas, ko nesīs jauna ārstniecības korpusa izbūve Hipokrāta ielas teritorijā, Rīgā, apvienojot vairākus stacionārus, tādējādi nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Slimnīcas vēsturē līdz šim visapjomīgākā projekta rezultātā Hipokrāta ielas teritorijā tiks uzcelta jauna moderna ēka, uz kuru pārcelsies stacionāri “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”, kas patlaban ārstniecības pakalpojumus sniedz ārpus galvaspilsētas robežām Stopiņu pagastā, un “Latvijas Infektoloģijas centrs”, kas darbojas Linezera ielā 3, Rīgā.

Valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu nākamajiem trim gadiem, ik gadu jāparedz līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai par 20 procentiem. To paredz izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanās likumā, kas ceturtdien, 13.decembrī, divos lasījumos kā steidzamas pieņemtas Saeimas sēdē.

«Šis ir skaidrs politisks vēstījums, ka mediķu algu palielināšanai nākamajos gados ir jābūt valdības prioritātei. Atbalstu šai iniciatīvai ir pauduši visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki. Patlaban medicīnas nozare stāv uz bezdibeņa malas, un, lai novērstu katastrofu, mums ir jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums nozarē strādājošajiem,» uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Mediķu skaits ārstniecības iestādēs turpina strauji sarukt, un tam par iemelsu ir ārstniecības personu novecošanās, kā arī zemā darba samaksa. Daudzi jaunie speciālisti izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, kur tiek piedāvāts daudz konkurētspējīgāks atalgojums; tāpat mediķi aizplūst uz privāto sektoru. Cilvēkresursu situācija veselības nozarē rada nopietnu apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē, teikts komisijas virzītā likumprojekta anotācijā.

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Vidzemes reģionā, Cēsu klīnikā īstenots pēdējo gadu laikā nozīmīgākais attīstības projekts, kurā investēti kopumā gandrīz 4,79 miljoni eiro un galvenais akcents likts uz ārstniecības vidi.

Ar svinīgu iekšķīgo slimību nodaļas telpu atklāšanu ārstniecības korpusa 4. stāvā 10.decembrī tika atzīmēts projekta aktivitāšu noslēgums.

Projekta ietvaros atjaunotas inženiertehniskās komunikācijas visā ārstniecības korpusā, kas bija kritiski novecojušas, pilnībā pārbūvēta iekšķīgo slimību nodaļa 4. un 5. stāvā, uzstādīti divi jauni lifti, kā arī iegādāta virkne būtisku, modernu medicīnisko tehnoloģiju kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai Cēsu klīnikā un Vidzemes slimnīcā.

Papildus par Cēsu klīnikas klīnikas līdzekļiem pagrabstāvā izbūvētas mūsdienīgas, epidemioloģiskām prasībām atbilstošas darbinieku ģērbtuves.

Komentējot paveikto, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa pauda gandarījumu par sasniegto rezultātu un pateicību visiem projektā iesaistītajiem, kas darīja iespējamu veiksmīgu projekta norisi tik sarežģītā epidemioloģiskā situācijā, kad bija jāapvieno vērienīgus pārbūves darbus ar ārstniecību: “Šis ir nozīmīgs brīdis klīnikas attīstībā, kad varam arī vizuāli parādīt tās pārmaiņas, kuru ieviešanā pēdējo gadu laikā ieguldīts daudz darba. Lai tuvotos mērķim nodrošināt mūsdienīgu diagnostiku un ārstēšanu, modernizēti procesi, piesaistīti jauni speciālisti, iegādātas tehnoloģijas. Pārbūves projekts ir bijis lielākais izaicinājums visam mūsu kolektīvam, jo tika īstenots līdz šim nepiedzīvotas krīzes situācijā. Tāpēc no sirds pateicamies katram darbiniekam par atbildīgu ikdienas pienākumu veikšanu, arhitektiem, būvniekiem un citiem partneriem, kuri mūsu ieceres ir palīdzējuši realizēt tik augstā līmenī un plānotajos termiņos. Lai ārstniecības korpusa pārbūvi varētu pabeigt pilnībā, ir izstrādāts tehniskais projekts arī 2. un 3. stāvam. Tāpēc darbs pie klīnikas modernizācijas būs mūsu prioritāte arī nākamajā gadā.”

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, iekļūšanai ārstniecības iestādēs ikvienam apmeklētājam turpmāk būs jāveic Covid-19 "ātrais antigēnu tests", paredz Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums, kuru šodien atbalstīja valdība.

Šādu sistēmu plānots ieviest no 1.novembra un īstenot visu ārkārtējās situācijas laiku - līdz 2022.gada 11.janvārim.

VM paredz, ka straujā Covid-19 izplatība, visticamāk, tuvākajā laikā sekundāri skars arī ārstniecības iestādes, un vēl vairāk ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana var radīt negatīvas sekas nākotnē, tai skaitā palielināt potenciāli novēršamo nāves gadījumu skaitu no neinfekciju slimībām.

Ministrija uzskata, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest papildu epidemioloģiskās drošības prasības ārstniecības iestādēs - ieviešot visu apmeklētāju izmeklēšanu uz Covid-19.

VM atzīmē, ka ir ierobežots ārstniecības personu skaits, kas jau ilgstoši veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams, tādējādi ir būtiski samazināt saslimušo vai mājas karantīnā esošo ārstniecības personu skaitu.

Atalgojumam līdz 2021.gadam katru gadu jāaug par 20% - par to vienojusies darba grupa, kas izstrādāja plānu ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai vidējā termiņā, informē Veselības ministrija.

Īstenojot šo plānu un palielinot darba samaksu nākamajā gadā par 20%, ambulatorajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem tā mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1350 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - līdz 810 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - līdz 540 eiro. Savukārt stacionārajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem darba samaksa mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1856 eiro; ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - līdz 1114 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 742 eiro.

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Solvita Kūna visu gadu Latvijas pļavās un mežos vāc ārstnieciskos augus, kas tiek kaltēti pirtiņā un tad malti milzīgos blenderos, kas izgatavoti, pārtaisot pļaujmašīnas

«Lasu un izmantoju tos augus, kuri mani uzrunā. Eju, vēroju un ļaujos sirds sajūtām, katrs augs ir īpašs un vērtīgs. Apstrādājot augus, domāju pozitīvas domas, ticu, ka no tiem iegūtās ēteriskās eļļas un destilāti būs ne tikai lieliski kosmētikas līdzekļi, bet arī uzlādēs ar enerģiju un piepildīs ar saules gaismu,» saka zīmola Cade Dabas pieskāriens radītāja, SIA Cade īpašniece Solvita Kūna. Viņa atzīst, ka cilvēki arvien vairāk pievēršas dabisko līdzekļu izmantošanai kosmētikā, taču joprojām ir daudzi, kuri, piemēram, pēc karsēšanās pirtī, sevi ieziež ar losjonu, kurš intensīvi smaržo pēc zemenēm vai ķiršiem, nedomājot par tā izcelsmi un ķīmisko sastāvu.

Jau vairāk nekā gadu mājražotāja Agnese Milberga no Viesītes novada ražo ledenes uz kociņa jeb cukurgailīšus, ko nu pārdod jau vairāk nekā 30 veikalos Latvijā.

Tās viņa tirgo arī Beļģijā, Itālijā un Somijā. Ideja dzimusi, A. Milbergai gatavojoties kāzām, realizācija bijusi ilga, bet sasniegusi klientu – tā tika atzīta. «Kad pati gatavojos savām kāzām, gribēju ledenes dekorācijām, bet neatradu tādas, kādas gribēju. Tad arī nolēmu, ka varētu tās taisīt pati, bet pagāja krietns laiks, kamēr pieķēros pirmajai ledenei,» stāsta A. Milberga. Viņu aizrauj dzīve laukos, bet iztika jāpelna, un uzņēmējdarbības sākums bija sīrupu mājražošana.

Viesītes novada Saukas pagasta Ezera Zīlānos tapuši visdažādākie šī veida produkti – lielos katlos un ar pamatīgu kurināšanu. «Sāku savu darbību ar sīrupu ražošanu. Tas bija ļoti smags un energoietilpīgs process. Pēc tam pati braucu uz tirdziņiem ar produkciju un tad kādā ziemas dienā, kad vairs nebija nekā, no kā ražot sīrupu, nolēmu, ka varētu no priežu čiekuriem un sīrupa uztaisīt konfektes. Ārstnieciskas konfektes,» atklāj mājražotāja. Izvārītā masa un pēc tam konfekte izdevusies pilnīgi melna – tik melna, ka neviens tādu ēst nemaz neiedomātos. Paziņu smaidi par ledeņu ideju A. Milbergu nav apturējuši. Viņa turpināja darbu un eksperimentus, lai iegūtu piemīlīgāka izskata cukurgailīšus.

Pievēršoties svaigēšanai, savā ēdienkartē Agnese Nazareca ietvēra arī saldumus. Kopā ar draudzeni Kristīni Rinču izlēmušas to gatavošanu pārvērst biznesa projektā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sēklu muss (SIA Tascen) izgatavo sēkliņu un žāvētu augļu konfektes, kurās nav cukura, miltu, olu, sviesta. «Tā ir veselīga alternatīva šokolādei, cepumiņiem un citiem našķiem, kas pārsvarā ir piesātināti ar dažādām ne visām labām uzturvielām. Varētu teikt, ka šie saldumi ir kā zāles. Man patīk Hipokrāta teiktais – lai uzturs ir zāles un zāles ir uzturs. Tā ir devīze mūsu saldumiem. Apēdot šīs trifeles, cilvēks apēd vitamīnus, minerālvielas, olbaltumvielas, dzelzi – daudz labu lietu,» apgalvo Kristīne. Šīs konfektes izskatās pēc parastām konfektēm. «Tāds ir mūsu mērķis, lai izskatītos kā īstas konfektes. Man ir prieks un lepnums, ka tas ir ne tikai bizness, ar ko pelni, bet tā arī palīdzi cilvēkiem. Tas dod gandarījumu,» saka Agnese.

Veselības inspekcija (VI) ir saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem, ka Jelgavā savu darbību ir atsācis un veselības aprūpes pakalpojumus piedāvā Guntis Ezergailis, kuram jau 2011.gadā tika uzdots pārtraukt neatļautu ārstniecību, informē VI.

VI jau 2013.gadā informēja sabiedrību par Gunta Ezergaiļa darbībām, kad viņš nelikumīgi sniedza ārstniecības pakalpojumus Dobelē. Inspekcija vērš uzmanību, ka G.Ezergailim nav tiesības patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību kādā no specialitātēm, jo viņam nav spēkā esošs sertifikāts specialitātē, kura nepieciešamība ir noteikta saskaņā ar Ārstniecības likuma prasībām.

Risku pacientu veselībai rada arī veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepiemērotās telpas, t.i., dzīvoklis, viesnīca vai jebkura cita vieta, kas nav ārstniecības iestāde. VI atgādina, ka veselības aprūpes pakalpojumus atļauts sniegt ārstniecības iestādē, kas ir reģistrēta Ārstniecības iestāžu reģistrā un atbilst obligātām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Informāciju par ārstniecības iestādēm, kas ir reģistrētas un ir paziņojušas par atbilstību obligātajām prasībām, var skatīt Inspekcijas mājaslapā: http://vi.gov.lv/lv/air.