Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Gada laikā pasliktinājies Latvijas sniegums Eiropas Savienības (ES) inovāciju reitingā, liecina Eiropas Komisijas publicētā "Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2021".

Ja 2020.gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23.vietā, tad šogad Latvija ir noslīdējusi uz 25.vietu.

2020.gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kas tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.

No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, kuras reitings gada laikā kāpis par trim pozīcijām - no 12.vietas pērn līdz 9.vietai šogad. Igaunija ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par spēcīgiem inovatoriem.

Savukārt Lietuva reitingā gada laikā pakāpusies par vienu vietu, šogad ieņemot 19.vietu. Lietuva ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par mēreniem inovatoriem.

Saskaņā ar Pasaules Bankas nule kā publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2018, Latvija šogad ieņem 19. vietu (pērn - 14.) 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8. vietu, piekāpjoties Īrijai, Lietuvai, Somijai, Igaunijai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai, informē Ekonomikas minsitrija.

«Izmaiņas reitinga valstu izkārtojumā šogad galvenokārt skaidrojamas ar reformām, kas pētījuma veikšanas periodā stājušās spēkā citās reitingā iekļautajās valstīs. Savukārt Latvijā šobrīd aktīvi tiek īstenotas Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ietvertās reformas un to rezultāti atspoguļosies Doing Business 2019 un 2020 reitingos,» skaidro ministrijā.

Valstu pozīciju reitingā nosaka, iegūtos punktus salīdzinot ar labāko rezultātu (distance to frontier - DTF). Latvijai attiecība pret labāko reitinga rezultātu kopumā mainījusies tikai par 0.79 procentpunktiem. Turpretī, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva attiecībā pret labāko rezultātu ieguvusi par 1.05 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Lietuvā ieviesti mehānismi, kas Latvijā jau pastāv - veiktas būtiskas reformas tādās jomās kā būvniecība, elektrības pieslēgumi, mazākuma investoru aizsardzība un nodokļu nomaksa. Līdz ar to Lietuva reitingā no 21. vietas iepriekš pakāpusies uz 16. vietu, savukārt Latvija no 14. vietas noslīdējusi uz 19. vietu. Igaunijas attiecība pret labāko rezultātu pasliktinājusies par 0,25 procentpunktiem un 12. vieta reitingā nav mainījusies.

Ata Kronvalda fonda veidotajā "Zvaigžņu reitingā", kurā apkopotās skolas par labākajiem starptautisko olimpiāžu rezultātiem, atkārtoti pirmo vietu ieņem Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, informēja fondā.

Kā atklāja reitinga veidotāji, tad 2020.gada "Zvaigžņu reitinga" augšgalā, ar spēcīgu pārsvaru un 123 punktiem, nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, vienlaikus slavējams esot RTU Inženierzinātņu vidusskolas ieguldītais darbs, jo tās stratēģija - koncentrēt talantīgākos uz augstskolas mācību bāzes - palīdzējis iegūt 16 punktus un saglabāt 2.vietu reitingā.

Cēsu Valsts ģimnāzija reitinga labāko pieciniekā atrodoties katru gadu, un šogad ieguvusi 15 punktus un ieņem trešo vietu. Ar tādu pat punktu skaitu, blakus Cēsu Valsts ģimnāzijai 4.vietā atrodas Ziemeļvalstu ģimnāzija, kā arī lielu kāpumu reitingā veikusi Gulbenes novada Valsts ģimnāzija, kuras gūtie panākumi starptautiskajās olimpiādēs nodrošinājuši 5.vietu un deviņus punktus.

«Pēdējā laika notikumi ļoti atgādina 2008.-2009. gada hroniku, kad ļoti bieži – it īpaši brīvdienās – mums tika paziņoti jaunumi, kas vēl nesen šķita neiedomājami. Kaut arī var teikt, ka finansistiem un ekonomistiem ir izveidojusies imunitāte pret nepatīkamiem pārsteigumiem, piektdienas vakara paziņojumu par ASV reitinga samazinājumu tomēr var nosaukt par pamatīgu triecienu,» norāda Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Pārsteigumu nesagādāja pats S&P lēmums: fiskālā situācija ASV un - vēl jo vairāk- politiķu nespēja parādīt stingru nostāju budžeta deficīta un valsts parāda samazinājumam jau liecināja par ļoti lielu iespējamību, ka vismaz viena no kredītreitingu aģentūrām varētu izšķirties par labu ASV reitinga samazinājumam. Bet pārsteidzoši bija tas, ka paziņojums tika izdarīts brīdī, kad fondu tirgos valda panika un pasaules ekonomikai draud ja ne atkārtota recesija, tad nopietna attīstība tempu palēnināšanās. Drīzāk šķita, ka šī ziņa gaidāma rudenī, raksta analītiķe.

Pirmo reizi ASV vēsturē kāda no vadošajām kredītu aģentūrām samazinājusi līdz šim augstākās pakāpes – AAA reitingu. «Jāteic gan, ka pārējās divas vadošās kredītreitingu aģentūras Fitch un Moody’s vēl 2. augustā šo AAA reitingu apstiprināja un līdz šim nav paziņojušas par iespēju tuvākajā laikā to samazināt. Neapšaubāmi, mēs varam diskutēt par vairākiem jautājumiem: vai S&P lēmums par ASV reitinga samazinājumu bija pamatots, vai tā pamatā nebija vairāk politisku, nevis ekonomisko apsvērumu, kāpēc aģentūra apstiprināja reitinga samazinājumu par spīti atrastajai matemātiskajai kļūdai ASV fiskālas situācijas novērtējumā ($2 trilj.), kāpēc izvēlējas tieši šo laiku lēmuma paziņošanai utt. Tomēr nevar nepiekrist aģentūras viedoklim, ka 2. augustā apstiprinātais budžeta deficīta un valdības parāda samazinājuma plāns nav risinājums fiskālas situācijas uzlabojumam ilgtermiņā, turklāt ekonomiskās un fiskālās politikas veidošanas procesi pēdēja laikā neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā politiskie spēki varētu vienoties par kvalitatīvāku risinājumu,» skaidro Ertuganova.

Pasaulē vadošo zīmolu reitinga pirmajās vietās ierindojas ASV zīmoli, savukārt strauju izaugsmi piedzīvo Āzijas zīmoli, apliecinot, ka Eiropas uzņēmumiem jārēķinās ar nopietnu konkurenci. Šādu tendenci parāda nesen publiskotais ikgadējais pasaules vadošo zīmolu reitings BrandZ, ko veido pētījumu kompānija Millward Brown, otrdien raksta laikraksts Diena.

Šis reitings jeb faktiski prognoze par paredzamo zīmola ieguldījumu uzņēmumu gada peļņā tiek veidots jau desmito gadu pēc kārtas un tiek uzskatīts par autoritatīvāko pasaulē, jo īpaši tāpēc, ka ļauj sekot izmaiņām patērētāju izvēlē.

Saraksta pirmajā vietā atrodas korporācija Apple, kura pērn bija zaudējusi pirmo vietu konkurentam Google. Tomēr 2014. gadā zīmola Apple vērtība atbilstoši reitinga veidotāju aprēķiniem palielinājusies par 67% līdz 246,99 miljardiem dolāru ( 220,17 miljardi eiro), kamēr Google, kas noslīdējis uz otro vietu, kļuvis dārgāks tikai par 9% un novērtēts 173,65 miljardu dolāru apmērā. Trešajā vietā atrodas korporācija Microsoft, kuras zīmola vērtība pieaugusi par 28% – līdz 115,5 miljardiem dolāru.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes reitinga ziņojumā Latvija ir ierindota 53.vietā. Turklāt mūsu valstī laimes līmeņa pieaugums ir otrs straujākais pasaulē. Ziņojumu veidojuši Kolumbijas Universitātes ekonomisti, novērtējot 155 pasaules valstis, ņemot vērā to iedzīvotāju aptauju rezultātus.

Neskatoties uz straujo laimes līmeņa pieaugumu, Latvijai ir, uz ko tiekties. Latvija pasaules reitingā ierindojusies starp Japānu (54. vieta) un Rumāniju (52 vieta). Igaunija reitingā ieņem zemāku pozīciju – 63.vietu, bet Lietuva ir augstākā vietā – 50. pozīcijā. Pirmajās vietās ir attiecīgi Somija, Norvēģija un Dānija.

Laimes definīcija saka, ka tas ir stāvoklis, kad cilvēks jūt visaugstāko apmierinājumu ar dzīvi, dziļu labsajūtu un prieku. Līdzšinējie zinātniskie pētījumi ir atzinuši, ka laimi nosaka izglītība, ienākumu līmenis, veselība, brīvā laika pavadīšanas iespējas un attiecības ģimenē. Līdzko kāds no šiem faktoriem sāk pieklibot, sākam izjust diskomfortu, neapmierinātību un esam nelaimīgi. Tāpat vairākums pētījumu apstiprina, ka dzīves kvalitāte un mūža ilgums ir tieši atkarīgs no tā, cik pozitīvi cilvēks uztver dzīvi. Tomēr, lai iedzīvotāju laime varētu kļūt par sasniedzamu valsts politikas mērķi, vispirms ir nepieciešama brīvība. Ja tradicionālajos attīstības modeļos ekonomiskā izaugsme ir galvenais elements, tad laimes jēdzienā galvenā ideja ir tāda, ka patiesa sabiedrības attīstība notiek tad, kad materiālā un garīgā attīstība iet roku rokā un papildina viena otru.

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) pūles energoefektivitātes, ilgtspējības un vides aizsardzības nodrošināšanā attaisnojušās - Pasaules augstskolu zaļās politikas un ilgtspējības reitingā Green Metric 2015.gadā RTU ieguvusi 170.vietu, informē RTU pārstāve Baiba Roga.

Reitingā augstākās izglītības iestādes no visas pasaules sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi un risināt ilgtspējības problēmas. Izvērtējot RTU, augstu novērtēta universitātes energoefektīvā infrastruktūra, atkritumu šķirošanas politika, videi draudzīga transporta - elektromobiļu - izmantošana, kā arī apzaļumotā studentu pilsētiņas teritorija Ķīpsalā. Novērtēts arī, ka RTU studentiem piedāvā vairākas vides zinātnes studiju programmas, kā arī ir iesaistījusies vairākos lielos vides pētniecības projektos. Zaļo domāšanu, īstenojot dažādas aktivitātes, veicina arī RTU studenti, rīkojot, piemēram, valsts mēroga ekoorientēšanās sacensības.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Latvijai līdz labklājības līmenim, kāds ir valstīs, kuras Doing Business reitingā ir zem mums, tāls ceļš ejams.

Uz pirmo jautājumu grūti atbildēt, ņemot vērā dinamisko politiskās situācijas maiņu, sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V), DB vaicāts, pie kuras Dombrovska valdības Latvija (21. vieta) apsteigs labklājības līmenī valstīs, kas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2012 ir aiz mums – Šveici (26.), Beļģiju (28.), Franciju (29.), Nīderlandi (31.), Austriju (32.) un Luksemburgu (50. vieta). Viņš pieļāva iespēju, ka tā varētu būt arī kāda cita valdība. Tomēr šis ir viens no rādītājiem, kas norāda uz iespēju, ja ne apsteigt, tad vismaz tuvoties šo valstu labklājības līmenim, sacīja Ministru prezidents. Lai tuvotos šo valstu labklājības līmenim, mums ir jābūt kvalitatīvākai uzņēmējdarbības videi nekā šajās valstīs. Piesaistot investīcijas, mēs varēsim tuvoties arī valstīm, kas ir virs mums šajā reitingā – Vācijai un Japānai.

Latvijas TOP 15 ģimenes biznesi, kas iesaistīja atvases kopīgā darbā, pērn attīstījās pārsteidzoši strauji, sasniedzot vidējo izaugsmi 25% apmērā, liecina Forbes Latvija ģimenes biznesu reitings.

TOP 15 pašmāju ģimenes biznesi sasniedza kopējo apgrozījumu 860 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik valsts budžets veselībai un kultūrai kopā. Forbes norāda, ka šādi rezultāti arī mudina viņus biznesu attīstīt, maksāt nodokļus un nepārdot biznesu ārzemniekiem. Puse reitingā pārstāvēto uzņēmumu darbojas Latvijai tradicionālās nozarēs – ražošanā un celtniecībā.

Nemainīgi reitinga līderi ir Paškausku ģimene, kas izveidojusi otru lielāko vietējam kapitālam piederošo biznesu Latvijā, apgrozot vairāk nekā 270 miljonus eiro lauksaimniecībā – trešdaļu no reitinga ģimenes biznesu kopējiem ienākumiem. Lursoft dati liecina, ka Paškausku ģimenei pieder a/s Agrolats holding. Viņi no reitinga ģimenēm arī spējuši iesaistīt biznesā visvairāk ģimenes locekļu, turklāt jau trīs paaudzēs. Katrs atbildot par savu biznesa daļu, Paškauski jau lielāko daļu apgrozījuma nodrošina ārpus Latvijas – Ukrainā, Krievijā un Marokā.

Ata Kronvalda fonds (AKF) izveidojis šā gada labāko lielo un mazo skolu reitingu, informē AFF.

Lielās Pūces balvu kā labākā lielā skola saņems Rīgas Valsts 1. ģimnāzija; Daugavpils Krievu vidusskola – licejs; Siguldas Valsts ģimnāzija; Āgenskalna Valsts ģimnāzija; Cēsu Valsts ģimnāzija.

Mazo Pūci saņems Daugavpils Saskaņas pamatskola; Daugavpils 13. vidusskola; Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskola; Aglonas vidusskola; Preiļu 1.pamatskola.

Labāko skolu kolektīvus nosaka pēc to skolēnu sasniegumiem attiecīgā mācību gada mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, un radošajās skatēs. Skolas vērtē lielo (vidusskolēnu skaits ir vismaz 100 skolēni) un mazo skolu grupās.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva ceturtdien noliedza neatkarīgā izmeklēšanā pausto informāciju, ka savā iepriekšējā darbavietā Pasaules Bankā (PB) viņa likusi darbiniekiem mainīt reitingu "Doing Business", lai izpatiktu Ķīnai.

Balstoties uz šo informāciju, PB paziņoja, ka nekavējoties aptur "Doing Business" veidošanu, jo izmeklēšanā atklātas neprecizitātes 2018. un 2020.gada izdevumos.

Georgijeva, kura 2019.gada oktobrī stājās SVF vadītājas amatā, noliedz savu līdzdalību šajā jautājumā.

"Es pilnībā nepiekrītu šiem atklājumiem un interpretācijai par datu neprecizitātēm saistībā ar manu lomu PB veidotajā 2018.gada "Doing Business" reitingā," norāda Georgijeva.

Tikmēr ASV Finanšu ministrija pavēstījusi, ka šie ir nopietni atklājumi un tā veic sīkāku informācijas izvērtēšanu.

Pasaules Bankas "Doing Business" reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu desmit dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā - valsts uzņēmējdarbības centrā. "Doing Business" paļaujas uz respondentu viedokļiem.

Vācijas un Francijas valdības ir samierinājušās ar domu, ka pienācis beigām laikmets, kad vadošās eirozonas valstis izbaudīja augstākos kredītreitingus. Tomēr reitinga samazinājums Parīzi var ietekmēt spēcīgāk nekā Berlīni.

Decembra sākumā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pavēstīja, ka pārskatīs eirozonai piešķirtos reitingus. Savu lēmumu S&P skaidroja ar bažām par monetārās savienības ilgstošo parādu krīzi.

Ekonomisti norāda, ka finanšu tirgu reakcija gadījumā, ja AAA reitingu zaudēs Francija un Vācija nebūs katastrofāla, bet saglabāsies apmēram tādā pašā līmenī, kāda bija pēc ASV reitinga samazināšanas.

Tomēr lielākas problēmas var rasties, ja Francijas reitings tiek samazināts agrāk nekā Vācijas reitings, kā to ir pieļāvusi aģentūra Fitch. Šajā gadījumā var sabrukt vienlīdzīgi apstākļi, kas valdījuši starp abām Eiropas lielākajām ekonomikām.

Latvijas ierindošana augstāk par Lietuvu un Igauniju ziņu aģentūras Bloomberg veidotajā indeksā Best Countries for Business ir noderīga pašapziņai, tomēr jaunu investīciju piesaisti būtiski neietekmēs, biznesa portālam Nozare.lv sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs.

Viņš norādīja, ka žurnāls Forbes pērn rudenī publicēja savu pētījumu par valstīm, kur vislabāk veikt uzņēmējdarbību. Tajā Igaunija ieņēma 16.vietu, aiz sevis atstājot tādas valstis kā Franciju un Vāciju, kas Bloomberg indeksā ir iekļuvušas starp desmit labākajām valstīm.

«Kuram no indeksiem ticēt - tā ir katra izvēle,» sacīja Butlevičs. LTRK eksperts stāstīja, ka pasaulē ir daudz dažādu indeksu un reitingu, kas vērtē gan konkrētas jomas, piemēram, inovācijas, izglītības sistēmu, īpašuma tiesību aizsardzību, gan cenšas vērtēt uzņēmējdarbības vidi valstīs kopumā. «Metodoloģijas un attiecīgi arī ticamības pakāpe indeksiem bieži vien atšķiras. Viens no starptautiski atzītākajiem reitingiem ir Pasaules Bankas Doing Business reitings, kurā Latvija ieņem samērā augsto 21.vietu, apsteidzot Lietuvu un Igauniju,» akcentēja LTRK pārstāvis.

ASV analītiķu grupas Heritage Foundation un izdevuma The Wall Street Journal veidotajā ekonomikas brīvības reitingā Latvija ieņēmusi 56. vietu.

Reitingā Latvijai piešķirti 65,2 punkti, arī 55. vietas ieņēmējai Panamai piešķirti 65,2 punkti, bet 57. vietā iekļuvusi Albānija ar 65,1 punktu.

Ekonomiskās brīvības reitinga veidotāji norāda, ka Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju apdraud korupcijas uztvere, kuru saasina relatīvi neefektīvā tiesu sistēma.

Kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai veicies ievērojami labāk. Igaunija iekļuvusi 16. vietā, bet Lietuva 23. vietā.

Vislielākā ekonomiskā brīvība, pēc reitinga veidotāju domām, ir Honkongā, Singapūrā un Austrālijā. Savukārt zemākā ekonomiskā brīvība ir novērojama Kubā, Zimbabvē un Ziemeļkorejā.

Salīdzinot ar iepriekšējo apkopojumu, no 179 valstīm savus rādītājus uzlabojušas 75 valstis, bet 90 valstīs situācija ir pasliktinājusies. Latvijas reitings palicis nemainīgs. Igaunija kritusi par divām vietām, bet Lietuva – kāpusi par vienu pozīciju.

Pasaules Bankas projekta Doing Business būvniecības reitingā, kurā Latvija krietni atpaliek no tādām valstīm kā Ruanda un Gvatemala, esam novērtēti divas reizes zemāk par patieso situāciju. Tas noticis, Latvijas pusei iesniedzot nepatiesu informāciju par vispārīgiem būvnoteikumiem Latvijā, norāda vides aktīvists un biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede.

A. Priede norāda, ka, padziļināti izpētot reitinga metodoloģiju, atklājās, ka reitingā ilgstoši izmantota nepatiesa informācija, kā rezultātā Latvijai būvniecības saskaņošanas process nepamatoti paildzināts par trim mēnešiem.

Pasaules Bankas projekta Doing business reitingā Latvija būvniecības procesa efektivitātē ierindota 113. vietā, kaut gan Igaunija un Lietuva attiecīgi atrodas 35. un 48. vietā.

«Man ir ilgstoša nekustamo īpašumu attīstītāja pieredze visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc man radās aizdomas un es izlēmu padziļināti izpētīt Pasaules Bankas sniegto informāciju,» skaidro A. Priede. Viņš norāda, ka izpētes rezultāti viņu pārsteiguši - «piemēram, Latvijas Vispārīgos būvnoteikumos ir noteikts, ka būvvaldei 14 dienu laikā jāiesniedz plānošanas noteikumi. Turpretī Pasaules Bankas reitingā parādās, ka šim procesam Latvijā noteiktas 45 kalendārās dienas,» skaidro A. Priede.

Latvija ir parādījusi spēcīgāko izaugsmes sniegumu ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī visā Centrāleiropā - reitingā iekļuvušās Latvijas kompānijas ir spējušas panākt vidēji 22% izaugsmi 2011. gadā, salīdzinot ar Centrāleiropā vidējo rādītāju 9,8%, liecina starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu veidotais pārskats par 500 lielākajām Centrāleiropas kompānijām.

«Salīdzinājumam - izaugsmes rādītājs Lietuvā bija 6,6%, Igaunijā bija samazinājums par 6%. Taču 2012. gadā novērotais vidējā izaugsmes tempa samazinājums Centrāleiropā liek piesardzīgi skatīties nākotnē», tā Deloitte biznesa konsultāciju prakses direktors Raimonds Kulbergs. Šī gada reitingā Latvijas kompāniju skaits palicis nemainīgs - iekļautas sešas kompānijas, tādas kā Latvenergo (216. vieta), Rimi Latvia (400. vieta), Maxima Latvija (402. vieta), Elko (420. vieta), Latvijas gāze (479.vieta), kā arī kompānija Uralchem Trading, kas ieņem līderpozīciju Latvijas uzņēmumu starpā - 200. vietu reitingā. Turklāt Statoil Latvija šogad netika iekļauts reitingā (iepriekšējā gada reitingā ieņēma 492. vietu).

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās visā Centrāleiropā kopā ar aizvien neskaidru ģeopolitisko situāciju radīja ieņēmumu stagnāciju daudziem reģiona uzņēmumiem. Turklāt uzņēmumu finanšu rezultāti šā gada pirmajā ceturksnī liecina par to, ka 2013. gada stagnācija šogad ir pārgājusi lejupslīdē.

Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte eksperti ir izveidojuši 8. ikgadējo CE TOP 500 pārskatu par 500 lielākajām kompānijām 18 Centrāleiropas valstīs un Ukrainā.

Saskaņā ar Deloitte ekspertu atzinumu, jau trešo gadu pēc kārtas reitingā ir arvien vairāk Centrāleiropas uzņēmumu, kam ienākumi uzrāda kritumu. Ieņēmumu samazinājums bija vērojams gandrīz pusē no 500 analizētajiem uzņēmumiem (46%, salīdzinot ar 40,4% 2012. finanšu gadā). Nestabila situācija Ukrainā un nesen ieviestās ekonomiskās sankcijas var vēl vairāk pasliktināt ekonomiskos apstākļus reģionā un bremzēt lielāko Centrāleiropas kompāniju attīstību.