Dzīvesvietu elektroniski varēs deklarēt tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā dzīvojamā ēkā. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 16.martā, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

Saskaņā ar grozījumiem elektroniski vairs nevarēs deklarēt dzīvesvietu ēkās, kas reģistrētas kā nedzīvojamas, vai nereģistrētās ēkās, piemēram, saimniecības ēkā, mākslinieku darbnīcā. Šādos gadījumos personai, lai deklarētu dzīvesvietu, būs personīgi jāvēršas pašvaldībā un jāpierāda, ka dzīvo attiecīgajā īpašumā.

Likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas anotācijā norādījuši, ka dzīvesvietas deklarēšana klātienē pašvaldībā būs papildu administratīvais slogs tiem iedzīvotājiem, kuri noteiktajā kārtībā nav reģistrējuši savus īpašumus, kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē attiecīgie pierādījumi vai cita informācija.

Iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas deklarēt savu dzīvesvietu elektroniski. Šobrīd 12% no visām apstrādātajām deklarācijām tiekot saņemtas elektroniski, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika par pirmā pusgada darba rezultātiem.

Šogad sešu mēnešu laikā šo pakalpojumu izmantojuši 8,2 tūkst. personu, turpretī pērn visa gada laikā elektroniski tikušas saņemtas 2 tūkst. dzīvesvietas deklarācijas.

Pieaugums galvenokārt esot skaidrojams ar pērn novembrī ieviestajām izmaiņām, kas deva iespējas iedzīvotājiem dzīvesvietu internetā deklarēt ne tikai ar elektronisko parakstu kā tas bija līdz tam, bet izmantot arī internetbanku nodrošinātos autentifikācijas līdzekļus.

Dzīvesvieta ir jādeklarē personai, kura maina dzīvesvietu vai kura līdz šim nav to nav deklarējusi. Dzīvesvietu deklarēt ir iespējams vai nu klātienē tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kur atrodas jaunā dzīvesvieta, vai arī jāiesniedz deklarācija elektroniski portālā www.latvija.lv.

Rīdziniekiem, kuri pagājušā gada nogalē nepaspēja deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, un kuriem līdz ar to šogad tiktu piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, tiks dota iespēja deklarēties līdz 29. februārim, ieskaitot, informē Rīgas dome.

Par šādu risinājumu šodien vienojās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

«Kopā ar ministriju esam raduši korektu risinājumu situācijai, kas izveidojās pagājušā gada nogalē, kad tehnisku iemeslu dēļ portālā www.latvija.lv nebija pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojums Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana. Līdz ar to daļai rīdzinieku no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams deklarēt dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā. Visiem, kas to nav paspējuši izdarīt, tagad dosim iespēju deklarēties savā īpašumā līdz 29. februārim un saglabāt NĪN atlaides. Tādējādi paziņojums par NĪN aprēķinu var tikt izsūtīts ar nelielu novēlošanos, pēc 15.februāra,» – norāda N.Ušakovs.

SEB bankas klients – privātpersona – ar eParaksta palīdzību atvēra norēķinu kontu, ka arī noformēja Krājkontu saviem uzkrājumiem.

Par to Db.lv informēja bankā. SEB bankas esošie klienti virtuālo eParakstu var izmantot jebkura SEB bankas pieteikuma parakstīšanai. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, lai pirmo reizi kļūtu par bankas klientu, gan privātpersonai, gan juridiskai personai ir jāapmeklē bankas filiāle personīgi, taču visus turpmākos darījumus var kārtot attālināti.

Banka atgādina, ka, sākot no 1. augusta, SEB Ibankas klienti – privātpersonas – var pieteikties un iegūt virtuālo eParakstu elektroniski, neapmeklējot LVRTC Klientu apkalpošanas centru. Lai saņemtu eParakstu, SEB Ibankas klientiem, izmantojot internetbankas piekļuves datus, ir jāautentificējas portālā www.eparaksts.lv, jāaizpilda pieteikums un jāiegādājas sev nepieciešamais parakstīšanās reižu skaits. Tie SEB Ibankas klienti, kuri līdz 18. septembrim šādi kļūs par virtuālā eParaksta lietotājiem un iegādāsies vismaz vienu eParakstīšanas reizi, bez maksas saņems vēl desmit parakstīšanas reizes.

Centra Biroji piedāvā uzņēmumiem reģistrēt savu juridisko adresi Rīgas centrā, paziņojis uzņēmums, norādot, ka uzņēmums pilnībā noraida pārmetumus par nelikumīgu praksi attiecībā uz piedāvājumu deklarēt dzīvesvietu.

Aprīļa beigās tika rakstīts, ka uzņēmums Centra Biroji par desmit latiem piedāvā iegādāties dzīvesvietas deklarēšanu privātpersonām, lai, piemēram, uzrādot deklarētu dzīvesvietu noteiktā rajonā, varētu pieteikt bērnus prestižās skolās. «Ar deklarēto dzīvesvietu mūsu telpās Jūs varēsiet pieteikt savu bērnu prestižajās Rīgas 49. vidusskolas (apmācība latviešu valodā) un Herdera vidusskolas (krievu valodā) pirmajās klasēs,» savā mājaslapā rakstīja SIA Centra biroji. Laikraksts Diena iepriekš pauda, ka tādā veidā uzņēmums pārdod iespēju izdarīt likumpārkāpumu.

«Visiem mūsu klientiem nomas laikā nodrošinām fizisko piekļuvi un iespēju uzturēties izvēlētajās adresēs. Tiesa, tas ne vienmēr tiek izmantots, jo mūsu klienti bieži uzturās ārpus Rīgas un ārzemēs,» norāda Centra Biroji izpilddirekotrs Pēteris Laukalējs. Viņš norāda, ka «saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, tas neierobežo cilvēku tiesības deklarēt citu adresi, kur, citējot likuma 3. pantu, «persona sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsts un pašvaldības iestādēm»». «Gadījumā, ja klienti izvēlas pieteikt bērnus skolā, kas atrodas deklarēto dzīvesvietu tuvumā, saskaņā ar pastāvošo likumdošanu tiem ir visas likumīgās tiesības to realizēt,» uzsver P. Laukalējs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas, liecina VM jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ap 214 000 Latvijas valstspiederīgo savu dzīvesvietu deklarējuši ārzemēs. Tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo vai strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, informē ministrijā.

Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu ārzemēs, Latvijā saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, uzsver ministrijā.

Nākamgad Rīgā ievērojami samazināsies nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ģimenēm ar bērniem, bet palielināsies - zemes īpašniekiem, informē Rīgas dome. Nodokļa maksājums pieaugs arī mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptai zemei, patvaļīgas būvniecības objektiem. To paredz jaunie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanu un NĪN atvieglojumu piešķiršanas kārtību, ko sagatavojusi Rīgas Pašvaldības ieņēmumu pārvalde.

Piemēram, kopējais maksājums (mājoklis un zeme) par 2istabu dzīvokļa īpašumu mikrorajonā 2015.gadā ir 49,74 eiro. 2016.gadā tas būs:

* tajā deklarētai ģimenei ar diviem bērniem : 16.80 eiro – samazinājums 32,94 eiro jeb 66,7%;

* tajā deklarētai ģimenei ar vienu bērnu : 28.00 eiro – samazinājums 21,74 eiro jeb 43,7%.

Spēkā paliek arī visas pašlaik noteiktās nodokļa atlaides (ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem , trūcīgām un maznodrošinātām personām, vientuļiem pensionāriem, invalīdiem u.c. mazaizsargātām iedzīvotāju grupām).

Noteikumu projektā plānots zemei Rīgas administratīvajā teritorijā piemērot likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteikto likmi - 1,5%. Līdz šim, rēķinoties ar ekonomisko krīzi un 25% pieauguma ierobežojumu, kas bija noteikts ar likumu 2008. - 2011.gadā, tika piemērota likme 1% apmērā.

Nākamgad Rīgā ievērojami samazināsies nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums ģimenēm ar bērniem, bet palielināsies - zemes īpašniekiem, informē Rīgas dome. Nodokļa maksājums pieaugs arī mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptai zemei, patvaļīgas būvniecības objektiem. To paredz jaunie noteikumi par NĪN aprēķināšanu un NĪN atvieglojumu piešķiršanas kārtību, ko otrdien, 9.jūnijā, apstiprināja Rīgas domes deputāti.

Zemei Rīgas administratīvajā teritorijā tiks piemērots likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteiktā likme - 1,5%. Līdz šim, rēķinoties ar ekonomisko krīzi un 25% pieauguma ierobežojumu, kas bija noteikts ar likumu 2008. - 2011.gadā, tika piemērota likme 1% apmērā.

Lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem, šai iedzīvotāju kategorijai tiks piemēroti papildus atvieglojumi. Ģimenēm ar vienu bērnu tie būs 50% apjomā, ģimenēm ar diviem bērniem – 70% apjomā.

Spēkā paliek arī visas pašlaik noteiktās nodokļa atlaides (ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem , trūcīgām un maznodrošinātām personām, vientuļiem pensionāriem, invalīdiem u.c. mazaizsargātām iedzīvotāju grupām).

Jūrmalas pilsētas dome noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5 % apmērā no kadastrālās vērtības visiem zemes īpašumiem, piemērojot 70 % atvieglojumu tiem iedzīvotājiem, kuri līdz 2012. gada 31. decembrim būs deklarējuši savu dzīvesvietu Jūrmalā. Daudzbērnu ģimenēm, represētajiem, maznodrošinātajiem u. c. iedzīvotāju grupām, kurām jau šobrīd pienākas nodokļu atvieglojumi, plānots noteikt atvieglojumu 90 % apmērā.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G.Truksnis norāda, ka šādu risinājumu uzskata par taisnīgu, «jo līdz šim noteiktie daudzie atvieglojumi tikai daļēji risināja šo problēmu, cilvēkiem joprojām bija lielas grūtības šo nodokli samaksāt».

«Paredzams, ka jaunā nodokļu atlaižu sistēma būs stimuls līdz gada beigām deklarēt savu dzīvesvietu Jūrmalā arī tiem daudzajiem cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ savu dzīvesvietu deklarējuši citur. Tādējādi ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir galvenā pilsētas budžeta sastāvdaļa, palielināsies, kompensējot budžetā neiekasēto nekustamā īpašuma nodokli,» cer G. Truksnis.

Jau no brīža, kad tika pieņemts lēmums, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāveic mantiskā stāvokļa fiksēšana un deklarēšana, par šo jautājumu sabiedrībā radās neskaitāmi jautājumi par šo procesu, galvenokārt – par to, kā ir nosakāma konkrētu priekšmetu, vērtpapīru un citu īpašumu vērtība.

Kā DB norāda VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Inese Kemzāne, galvenais aspects, aizpildot deklarāciju, ir īpašumu iegādes vērtība. Tomēr viennozīmīgs šis jautājums nav, un nereti ir situācijas, kad īpašumu tomēr labāk ir nest pie vērtētāja.

Iedzīvotājiem, kuriem pagājušā gada 31. decembrī konstatēta atbilstība kaut vienam mantiskā stāvokļa deklarēšanas kritērijam, ir pienākums deklarāciju aizpildīt, kas jāizdara laika periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam, dodoties uz VID un to iesniedzot. Nekādi citi dokumenti tam nav nepieciešami. Deklarāciju iespējams iesniegt, ne tikai fiziski dodoties uz VID, bet arī nosūtot pa pastu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanās sistēmu, vai arī ar e-pasta starpniecību, ja ir drošs elektroniskais paraksts. Kā norāda I. Kemzāne, ja rodas neskaidrības ar to, kurā deklarācijas ailītē kāda konkrēti informācija jānorāda, ar tukšu deklarācijas veidlapu var doties uz VID nodaļu, paļaujoties, ka kāds no VID darbiniekiem palīdzes to aizpildīt.

Pirms astoņiem gadiem ieviesto tā dēvēto dāvanu nodokli varētu skart būtiskas izmaiņas, proti, tiek pieļauta iespēja ievērojami palielināt dāvinājuma vērtību, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādas izmaiņas, kuras jau labu laiku cenšas panākt ārvalstīs strādājošie valstspiederīgie, kuri daļu no nopelnītā pārskaita mājās palikušajiem, šobrīd pieļauj Finanšu ministrija (FM), svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Šobrīd dāvinājuma vērtība, pēc kuras pārsniegšanas ir jāmaksā IIN, ir 1425 eiro gadā vai 118 eiro mēnesī. Šīs dāvanas var būt gan skaidras vai bezskaidru naudas līdzekļi, gan lietas, piemēram, auto, nekustamais īpašums, dārglietas. Nodoklis nav jāmaksā no dāvinātas naudas, kas domāta ārstēšanai vai izglītībai, šie ienākumi tikai jādeklarē. Turklāt nodoklis nav jāmaksā, ja apdāvināšana vai pārskaitījums noticis starp oficiāli reģistrētiem laulātajiem un radiniekiem līdz pat trešajai pakāpei, tajā skaitā starp bērniem un vecākiem vai vecvecākiem, brāļiem, māsām. Tomēr arī te likums prasa atskaitīties, ja dāvanu apmērs pārsniedz 4000 eiro gadā vai vidēji 333 eiro mēnesī. Ja deklarāciju nesniedz, draud sods līdz pat 430 eiro.

Sākot ar šodienu, SEB bankas klienti konta atlikuma pārlūkošanu un rēķinu apmaksu var veikt, izmantojot SEB bankas mobilo internetbanku. Savukārt iPhone un Android tālruņos papildus iespējams aplūkot tuvākās filiāles un bankomātus, uzzināt aktuālos valūtu kursus un izmantot valūtu kalkulatoru, informē banka.

Kā liecina SEB bankas un Mindscan veikts pētījums - mobilo internetbanku izmanto katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, kurā visbiežāk veic divas funkcijas – konta atlikuma pārlūkošanu un rēķinu apmaksu.

«Pēc veiktā pētījuma datiem, mēs redzam, ka jau šobrīd katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 26% respondentu lieto mobilo internetbanku. Šāda mobilās internetbankas popularitāte skaidrojama ar lietošanas ērtību – vairāk nekā puse jeb 65% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka mobilās internetbankas nozīmīgākā priekšrocība ir iespēja izmantot to jebkurā laikā un vietā bez datora starpniecības, skaidroja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) informē, ka deklarēt savu dzīvesvietu, uzzināt, kādas personas ir deklarētas īpašumā, kā arī apmaksāt nekustamā īpašuma nodokli var portālā Latvija.lv.

Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā Latvija.lv ir pieejami vairāki nekustāmā īpašuma e-pakalpojumi.

Viens no populārākajiem e-pakalpojumiem ir Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana.

E-pakalpojums nodrošina iespēju personai elektroniski deklarēt savu, sava nepilngadīgā bērna, aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas dzīvesvietu Latvijā. 2015.gadā portāla lietotāji šo pakalpojumu izmantoja vairāk nekā 187 000 reizes, bet š.g. janvārī jau 25 705 reizes.

E-pakalpojums Manā īpašumā deklarētās personas nodrošina iespēju fiziskām personām iegūt informāciju par saviem Zemesgrāmatā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem, to sastāvu, kadastra numuriem, adresēm un īpašumā deklarētajām personām.

Maskavas ielas 221.nama 4. stāvā atklāta Rīgas īslaicīgās uzturēšanās mītne Austra, kas sniegs pakalpojumu cilvēkiem ar mērķi atrast pastāvīgu dzīvesvietu, informē Rīgas domē.

Šajā uzturēšanās mītnē, Rīgas pašvaldībai ieguldot 160 000 eiro, izveidotas 16 istabas, 2 virtuves, labierīcības un kopējā sanāksmju telpa. Īslaicīgās mītnes pakalpojumu nodrošinās biedrība Latvijas Samariešu apvienība. Austrā paredzētas vietas līdz 50 klientiem diennaktī, kas kopā ar pašreizējo pakalpojumu sniedzēju – biedrību Latvijas Sarkanais krusts nodrošinās ar īslaicīgu dzīvesvietu 102 krīzes situācijā nonākušas personas.

Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums nodrošina īslaicīgu dzīvesvietu un sociālā darba speciālista palīdzību sociālo problēmu risināšanā ar mērķi atrast personai (ģimenei) pastāvīgu dzīvesvietu. Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums tiek nodrošināts ģimenēm un personām – Rīgas Sociālā dienesta klientiem, kas krīzes situācijā palikuši bez dzīvesvietas un sadarbojas ar sociālo darbinieku savas sociālās situācijas uzlabošanā. Šī pakalpojuma mērķis ir sniegt īslaicīgu mājvietu, lai ģimene varētu koncentrēties mājokļa atrisināšanas jautājumam, kas ir svarīgs priekšnosacījums ģimenes sociālajai funkcionēšanai.

Rīdziniecei Ritai Muceniecei par Garciemā pārdoto dārza mājiņu Valsts ieņēmumu dienestā aprēķināts 4287 latu liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopā ar soda naudu par nokavēto nodokļa maksājumu – 5380 lati, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pensionētā modes māksliniece Rita Muceniece stāstījusi, ka dārza mājiņu bijusi spiesta pārdot tāpēc, ka pēc dzīvesbiedra nāves palikusi viena. Bet no pensijas, kas viņai ir mazāka par valstī noteikto iztikas minimumu, vairs nespējusi samaksāt par īrēto dzīvokli denacionalizētajā Rīgas namā.

Samaksājot par īri, dzīvokļa apkuri un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem, no 163 latu pensijas mēnesī pāri paliek ap 40 latiem, ar kuriem pārtikai un zālēm nepietiek.

«Pārdodot īpašumu, es cerēju, ka saņemtā nauda būs atspaids vecumdienās un man nebūs jāgrimst komunālo maksājumu parādos. Taču cerētā atspaida vietā valsts atņem vēl to pašu, uzkraujot tādu nodokli, kas dzen mani vēl lielākā trūkumā. Vispirms valsts piespiež mani pārdot īpašumu, pēc tam spiež vēl nodokli,» viņa stāstījusi.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis nācis klajā ar iniciatīvu noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības visiem zemes īpašumiem, piemērojot 70% atlaidi tiem iedzīvotājiem, kuri līdz 2012. gada 31. decembrim būs deklarējuši savu dzīvesvietu Jūrmalā.

Tām iedzīvotāju kategorijām, kurām jau šobrīd pienākas nodokļu atvieglojumi, atlaide tiks noteikta 90% apmērā.

Prognozēts, ka apmēram 16 000 Jūrmalas iedzīvotāju no 2013. gada sajutīs jūtamu nodokļa samazinājumu, maksājot par zemes īpašumiem, teikts domes izplatītajā paziņojumā medijiem.

G.Truksnis norāda: «Šādu risinājumu uzskatu par taisnīgu. Jūrmalā īpašumu kadastrālā vērtība vidējo valsts līmeni var pārsniegt simtkārtīgi, un līdz ar to veidojas nesamērīgi liels nekustamā īpašuma nodoklis. Cilvēki, zobus sakoduši, to maksāja, bet būtībā tas bija genocīds pret jūrmalniekiem, tiem, kuri šeit dzīvo paaudzēm ilgi. Daudzie pašvaldības pašlaik noteiktie atvieglojumi tikai daļēji risināja šo problēmu. Jūrmalā ir apmēram 28 tūkstoši nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju, no kuriem apmēram 19 tūkstoši ir deklarējuši savu dzīvesvietu Jūrmalā.

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

Vairāk dokumentu pārceļas e-vidē, bet e-paraksta lietotāju skaits valsts vadošajās iestādēs par to neliecina

Lai gan e-paraksts Latvijā pieejams kopš 2005. gada, DB veiktā valsts vadošo resoru aptauja liecina, ka parakstīties elektroniski vēlas ne visur. Tā, piemēram, Valsts prezidenta kancelejā (VPK) ir tikai viens darbinieks eID kartes turētājs. Šīs iestādes izejošie dokumenti to saņēmējiem tiek nogādāti drukātā veidā, lai gan e-dokumentu apritei ir tendence pieaugt, ko apliecina saņemto dokumentu ar e-parakstu skaita pieaugums gadu no gada. E-parakstu nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Ar katru gadu elektroniski parakstīto dokumentu skaits pieaug, norāda FM pārstāve Maija Straupmane. 2013. gadā vidēji mēnesī izmantoti 111 laika zīmogi, pērn – 312 laika zīmogi; bet šogad – 352. 37 FM darbiniekiem ir nodrošinātas e-paraksta viedkartes. Ar šo rādītāju FM ir līdere starp vadošajiem valsts resoriem. Savukārt VM e-paraksta lietošana dokumentiem uzsākta 2007. gadā, pakāpeniski palielinot elektroniski parakstāmo dokumentu skaitu. Pēdējos trīs gados elektroniski parakstīto dokumentu skaits svārstās 65% – 75% robežās no visu VM nosūtāmo dokumentu kopskaita. E-paraksts šajā ministrijā piešķirts deviņām amatpersonām un darbiniekiem. 773 reizes e-paraksts pērn ticis izmantots ĀM, un pašlaik e-parakstu izmanto 11 ĀM darbinieki. Salīdzinot ar gadu iepriekš, 2014. gadā e-paraksta izmantošana ĀM pieaugusi aptuveni par trešdaļu jeb 250 izmantošanas reizēm. VARAM e-paraksts pērn kopumā tika izmantots 7,9 tūkst. reižu, savukārt šogad tas izmantots jau aptuveni 4,3 tūkst. reižu. Šajā ministrijā ir 23 e-parakstu lietotāji. Mēnesī vidēji tiek parakstīts 610 dokumentu. Pašlaik e-paraksts ir visiem VARAM ierēdņiem un amatpersonām, kuriem iekšējie normatīvie akti nosaka nepieciešamību parakstīt izejošos VARAM dokumentus, paskaidro ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece. Šogad ZM e-paraksts izmantots aptuveni 3 tūkst. reižu – vidēji 255 reižu mēnesī. ZM e-paraksts ir piešķirts 21 amatpersonai, bet faktiski e-paraksta lietotāju ir vairāk, norāda ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Jūtami pieaugusi elektroniski parakstītu dokumentu sarakste arī ar privātpersonām un sabiedriskajām organizācijām, piebilst D. Muceniece. IZM nosūtāmie dokumenti maksimāli tiek gatavoti ar elektronisko parakstu. Ministrijā iekšējā sarakste notiek tikai elektroniskā veidā, izmantojot dokumentu vadības sistēmā iebūvēto parakstu. IZM ar e-parakstu apstiprina korespondences dokumentus, kā arī tas tiek izmantots iepirkumu procedūru dokumentu parakstīšanai. Šādi parakstītu dokumentu īpatsvars IZM pēdējos gados ir palielinājies. Pērn e-dokumenti veidoja 63% no kopējo parakstīto korespondences dokumentu apjoma, savukārt šogad provizoriski – 65%, norāda ministrijā. Šogad no 3,4 tūkst. dokumentu elektroniski parakstīti 2,2 tūkst. Pirms četriem gadiem proporcija bija vairāk par labu dokumentiem papīra formātā – no 6,9 tūkst. korespondences dokumentu tikai 2,6 tūkst. bija elektroniski. Tāpat TM pārstāve Līva Rancāne norāda, ka ne tikai pieaug elektroniski parakstītu dokumentu apjoms, bet arī elektroniski saņemtu un nosūtītu dokumentu īpatsvars.

No trešdienas sākusies elektroniskā pieteikšanās «Rīdzinieka kartei», un pirmo divu stundu laikā pieteikušies 700 rīdzinieki. Aktivitātes dēļ bija vērojama sistēmas lēndarbība, tāpat sistēmā mēģināja ielauzties hakeri, Db.lv stāstīja Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Hakeru mēģinājums ielauzties Rīgas satiksmes elektroniskās pieteikšanās sistēmā nav izdevies, un reģistrējušos cilvēku dati ir drošībā, uzsvēra uzņēmuma pārstāvis.

Paredzams, ka laika gaitā rīdzinieku interese pieteikties elektroniski mazināsies un izlīdzināsies, nekavējot sistēmas darbu, norādīja V. Zaķis, atgādinot, ka «Rīdzinieka kartes» varēs saņemt visi rīdzinieki.

«Pieprasījums pēc «Rīdzinieka kartēm» liecina, ka ir arī cilvēku masa, kas priekšlikumu diferencēt cenas, atbalsta,» uzskata Rīgas satiksmes pārstāvis.

Pieteikšanās «Rīdzinieka kartei» klientu apkalpošanas centros sākās 8. oktobrī, un kopš tā pagājušās nedēļas sākuma līdz šodienai klientu apkalpošanas centros kartei bija pieteikušies 2,5 tūkstoši rīdzinieku. Tādējādi līdz trešdienas pēcpusdienai gan klientu centros, gan elektroniski varētu būt pieteikušies aptuveni četri tūkstoši Rīgā deklarēto iedzīvotāju.

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

Līdz tā dēvēto «nulles» deklarāciju iesniegšanas termiņam atlicis vien mēnesis, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija liecina, ka pagaidām tās iesniegušas vien nedaudz vairāk kā 10 000 personu. Visticamāk tā ir vien maza daļa no to personu skaita, kurām deklarācija jāiesniedz, un viens no iemesliem, kādēļ tā varētu būt, ir joprojām daudzās neskaidrības par to, ko, kā un par kādām summām deklarēt.

VID iespēju robežās mēģina skaidrot, kā rīkoties dažādos gadījumos; viens no plašākajiem skaidrojošajiem materiāliem līdz šim bijis izvietots 8. marta Dienas Biznesa pielikumā Saldo. Tajā modelētas dažādas situācijas gan nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu, gan skaidras naudas, kapitāldaļu un citu vērtību – tostarp mākslas un antikvāru vērtību – deklarēšanā. Un tomēr – arī šie skaidrojumi daudziem deklarāciju aizpildītājiem nav spējuši sniegt atbildes uz vienkāršiem jautājumiem.

Viens no tādiem attiecas uz «Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma» 3.panta 1.daļas 12.punkta nosacījumiem par gleznu, vērtslietu, marku kolekciju u.c. vērtību deklarēšanu. Ko un kā deklarēt? Kādu vērtību norādīt? Ko darīt, ja attiecīgā manta nav tikusi vērtēta pie profesionāļa, bet ir tikai aptuvena nojausma, cik tā vērta? Kāpēc vispār tā būtu jādeklarē (vai, gluži otrādi, kādos gadījumos var arī nedeklarēt)?

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(347).jpg

Tas nu ir izdarīts - pēc nepilnus divdesmit gadus ilgušām diskusijām parlaments ir apstiprinājis tā saucamo nulles deklarāciju ieviešanu, turklāt jau sākot ar nākamo gadu.

Tātad vismaz teorētiski valstij jau drīzumā vajadzētu būt visai precīzai informācijai par katru Latvijas iedzīvotāju, kura turības līmenis pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb šajā gadījumā 10 tūkstošus latu. Jēdziens «turība» šajā kontekstā gan ir lietojams visai nosacīti, jo ar deklarāciju rakstīšanu būs jānodarbojas arī tiem, kuru kredītsaistības pārsniedz minētos 10 tūkstošus latu, tātad - lielai daļai hipotekāro kredītņēmēju. Tomēr praksē gan saistībā ar šīm deklarācijām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

2012. gada 1. jūnijā beidzās fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņš. Finanšu ministrija (FM) pateicas visiem cilvēkiem par sapratni un atbalstu sākumdeklarēšanas ieviešanā. Tas esot «nozīmīgs solis godīgākas un tiesiskākas sabiedrības veidošanā Latvijā».

2011. gada nogalē Saeima pieņēma Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu jeb tā saucamo sākumdeklarēšanas likumu, kas paredzēja personām:

• pienākumu no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam deklarēt mantisko stāvokli;

• pienākumu ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumu daļu, kas pārsniedz deklarēšanas slieksni, kontā kredītiestādē uz 1. jūnija nakti;

• iespēju deklarēt iepriekš nedeklarētos ienākumus.

Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpina saņemt pa pastu pēdējās dienās aizpildītās un nosūtītās deklarācijas. Tāpat turpinās darbs pie deklarāciju apstrādes un informācijas ievadīšanas, pirmie pilnie analītiskie rezultāti sagaidāmi vasaras otrajā pusē.

Lai saņemtu atzītā eksportētāja statusu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi, komersantam ir jāizpilda noteikti kritēriji, tajā skaitā jābūt veiktai saimnieciskajai darbībai vismaz divus gadus, bet preces jāeksportē vismaz gadu.

Kā arī komersantam gada laikā, eksportējot preces, jāveic vismaz viens sūtījums nedēļā, kura vērtība latos 6 tūkst. eiro vai lielāka. Šobrīd minētie kritēriji atļauj atzītā eksportētāja statusu un pilnvaru piešķirt ierobežotam komersantu lokam.

Tādēļ noteikumu projekts paplašina to komersantu loku, kuri var saņemt statusu un pilnvaru, samazinot nepieciešamo saimnieciskās darbības veikšanas laiku uz vienu gadu, kā arī pagarinot sūtījuma, veikšanas nepieciešamību uz divām nedēļām.

Lai ļautu VID kvalitatīvi izvērtēt atzītā eksportētāja statusa un pilnvaras piešķiršanu, noteikumu projekts paredz iesniegumam pievienot preču ražošanā izmantojamo izejvielu sarakstu, kurā izejvielu izcelsme ir atbilstoši apliecināta.