Foto

Ar Rīgas mikroautobusiem - ne tik gludi, kā prognozēts

Dienas Bizness,30.07.2013

Jaunākais izdevums

Rīgā kursējošo mikroautobusu nomaiņa rit jau vairākus mēnešus, bet ne tik gludi, kā tika prognozēts sākumā. Jaunie mikroautobusi nekursē pēc grafika, bet daudz retāk. Tikmēr strauji vairojas tā dēvētie neregulārie pārvadātāji, kas galvenokārt ir pārvadātāju konkursā zaudējušās firmas vai uz to bāzes izveidoti jauni uzņēmumi, vēsta laikraksts Diena.

SIA Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) vadītājs Vitālijs Komars esot skaidri pateicis, ka, pārņemot arī pārējos maršrutus, līdzšinējie kustības saraksti netiks ievēroti līdz brīdim, kamēr neregulārie pārvadātāji nebūs izskausti. Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks šādu paziņojumu saucot par nepieļaujamu, bet vienīgo risinājumu saskatot likuma grozījumos.

Kā skaidro laikraksts, pēc uzvaras Rīgas domes iepirkumu konkursā RMS solīja pakāpeniski pārņemt maršrutus no līdzšinējiem pārvadātājiem, un tas arī tiek darīts. Tomēr pasažieriem, kuri pieraduši pie noteikta kustības grafika, nākas vilties - mikroautobusi to neievēro. Kāda sieviete Dienai stāstījusi, ka jaunie mikroautobusi ir ērti, tīri, komfortabli, to vadītāji ir pieklājīgi. Par braucienu var norēķināties arī ar e-talonu un durvis atveras automātiski - cilvēkiem, kuriem ir smagas somas, vairs nav jāmokās ar to atvēršanu un aizvēršanu. Busiņš apstājas tikai pieturās un uzņem tikai tik daudz pasažieru, cik ir vietu. Tomēr esot arī daudzas problēmas. «Mana pieredze ir saistīta ar 242. maršruta mikroautobusu. Iepriekš to apkalpoja firma, kas nodrošināja mikriņus četras reizes stundā pēc visiem zināma grafika. Pieturā norakstīju sarakstu, kas ir identisks tam, kas publicēts Rīgas satiksmes mājaslapā, taču mikroautobuss nekursē pēc tā. Vairākkārt šoferi ir teikuši, ka viņiem ir cits saraksts, bet nekur nav pateikts - kāds,» viņa sūdzējusies.

RMS valdes priekšsēdētāja Vitālija Komara teiktais apstiprinot bažas - tā kā uzņēmumam netiek nodrošināts monopolstāvoklis mikroautobusu pārvadājumu jomā Rīgā, šobrīd RMS strādā ar zaudējumiem un ir samazinājis mikroautobusu skaitu. RMS ir iesniedzis jaunus kustības sarakstus ar samazinātu reisu skaitu Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā un gaida tās lēmumu. Atbilstoši līgumam RMS līdz 1. septembrim jāpārņem vēl četru firmu apkalpotie maršruti, un arī tajos reisu skaits būšot samazināts. RMS esot pārliecība, ka paralēli visos maršrutos kursēs arī neregulārie pārvadātāji un atņems klientus kā līdz šim. Tomēr V. Komars cer, ka gada beigās situācija uzlabosies un nākamā gada februārī vai martā tikšot nodrošināti visi līgumā paredzētie 200 mikroautobusi.

Diena gan norāda - vairāk vai mazāk oficiāli gan izskanot aizdomas, ka RMS aiz sašutuma par konkurentu nekaunību slēpj savu nespēju nopirkt visus līgumā paredzētos jaunos mikroautobusus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu VSIA "Autotransporta direkcija" 2019. gadā izsludinātā atklātā iepirkuma prasību, ka, sākot ar 2021. gada 1. augustu, 10% no maršrutu tīkla daļā iesaistītā autoparka jābūt bezizmešu, AS "Nordeka" ir papildinājusi savu autoparku ar pirmajiem septiņiem elektriskajiem pasažieru mikroautobusiem NOVUS ECOLINE.

Elektriskie mikroautobusi ir būvēti Lietuvā, Viļņā, pēc uzņēmuma SIA "E Buss" pasūtījuma, kas ir oficiālais šo autobusu izplatītājs Latvijā. Savukārt servisa pakalpojumus šiem mikroautobusiem nodrošinās SIA "Domenikss".

Pasažieru pārvadājumus šie mikroautobusi uzsāks 1. augustā Pierīgā un Bauskas rajonā. Izvērtējot visus apstākļus – mikroautobusu specifiku, ietilpību, maršrutu apstākļus u.c., pieņemts lēmums ar jaunajiem mikroautobusiesm apkalpot tādus maršrutus kā "Rīga–Saurieši–Salaspils", "Salaspils–Daugavas muzejs–TEC2–Saulkalne", Bauskas daļā -"Bauska–Janeikas", "Bauska–Viesturi", "Bauska–Ādžūni" u.c.

NOVUS ECOLINE elektrisko mikroautobusu būvniecība ir SIA "E Buss" un SIA "Domenikss" iniciēts projekts. Tā izstrādē iesaistījās Baltijas nozares uzņēmumi – SIA "Domenikss", "Mercedes-Benz AG" ģenerālpārstāvis Latvijā, automobiļu virsbūves aprīkotājs UAB "Altas Komercinis Transportas" un UAB "Elinta Motors".

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ar mikroautobusiem RAF Latvija atkārtos ekspedīciju līdz Vladivostokai

Lelde Petrāne,25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcijas Rīga-Vladivostoka mērķis ir atkārtot 1977.gada ekspedīciju No okeāna līdz okeānam, kad ar Latvijā ražotajiem mikroautobusiem RAF 2203 notika auto izmēģinājuma brauciens no Liepājas līdz Vladivostokai.

Toreiz, 1977.gada maija beigās, no Liepājas uz Vladivostoku devās trīs mikroautobusi RAF 2203 autovadītāja izmēģinātāja Valda Branta vadībā. Braucienā piedalījās arī Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu radošā komanda, divi žurnālisti un ārsts.

Par godu šīs ekspedīcijas 40 gadu jubilejai un Latvijas Antīko automobiļu kluba 45 gadu jubilejai, šogad leģendārā ekspedīcija līdz Vladivostokai tiks atkārtota, ar trim restaurētiem RAF 2203 mikroautobusiem veicot šo pašu maršrutu.

Ceļš līdz Vladivostokai ir aptuveni 11 000 kilometru pa maršrutu: Sanktpēterburga – Maskava – Ņižņijnovgoroda – Kazaņa – Naberežnije Čelni – Ufa – Čeļabinska – Petropavlovska – Omska – Novosibirska – Irkutska – Baikaļska – Ulan Ude – Čita, Habarovska – Vladivostoka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Komerctransporta tirdzniecība pēc ilgstošas lejupslīdes sāk atgūties

Žanete Hāka,28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē komerctransporta ar pilnu masu virs 3,5 tonnām segmentā novērojams jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas skaita pieaugums par 8% pret iepriekšējā gada pirmo pusgadu un sasniedz 701 jaunu reģistrētu vienību skaitu, liecina Auto asociācijas dati.

Latvijā tradicionāli būtiskākais segments ir kravas auto virs 16 tonnām, kas veido lielāko daļu visa komerctransporta virs 3,5 tonnām, un sasniedz 94% no visām pirmoreiz reģistrētajām vienībām.

2015. gadā turpinājās iepriekšējā gada otrās puses tendence ar pieticīgiem reģistrācijas datiem. Šī gada 1.ceturksnis iezīmējās ar ievērojamu reģistrāciju skaita samazināšanos pret 2014. gada pirmo ceturksni un sasniedza 32% samazinājumu.

Aprīlis iesākās ar aktīvu lielāko loģistikas kompāniju autoparka atjaunošanu, kas otrajā ceturksnī rezultējās ar vidēji 85% reģistrāciju skaita pieaugumu. Segmentā virs 16 tonnām ievērojami tirgus daļu pieaudzējis Mercedes-Benz no 13% 2014. gada pirmajā pusē līdz 29,8% 2015. gada pirmajā pusē un ierindojās topa otrajā vietā, kas skaidrojams ar piegādēm SIA Kreiss, kas šogad savu autoparku atjauno gan ar Volvo, gan Mercedes-Benz marku vilcējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "BlueOrange" aizdevusi pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka" 7,2 miljonus eiro septiņu elektrisko mikroautobusu iegādei, informē "Nordeka" pārstāvji.

"Nordeka" augustā sāks reģionālos pasažieru pārvadājumus ar elektriskajiem mikroautobusiem "Altas Novus Ecoline".

Autobusi ir būvēti uz "Mercedes Sprinter" modeļa bāzes. Attālums, ko elektriskie mikroautobusi spēj veikt ar pilnu uzlādi, ir 200 kilometri, un tiem kopskaitā patlaban ir pieejamas sešas uzlādes vietas "Nordeka" autobusu parka teritorijā - Bauskā un Rīgā.

"Lēmums startēt reģionālajos pasažieru pārvadājumos ar elektriskajiem mikroautobusiem apliecina mūsu stratēģisko tālredzību uzņēmuma attīstības plānošanā un gatavību sekmēt bezizmešu transporta izmantojumu sabiedriskajā transportā," pamato "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Sergejs Konopijevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu.

Tā secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās 2021.-2025.gadam.

Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā - loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana un citi faktori - izmaksu pieaugums varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu, aplēsts pētījumā.

Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alfa Romeo Stelvio ir talantīgs un ambiciozs krosoveru saimes jaunpienācējs. Vienīgi savā jaunības dullumā zaļknābis ir piemirsis par dažiem sīkumiem, kas ikdienā tik nesvarīgi nemaz nav

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Šo rindu autoram ar 280 ZS jaudīgo benzīnversijas Stelvio izdevās iepazīties gana rūpīgi un padziļināti. Atbilstoši mūsu koplietošanas ceļu daudzveidībai izbraukāti gan gludi, gan ne tik gludi ceļi, tostarp auto tika izmēģināts arī uz grants seguma klājuma, ko savā dzīvē Stelvio, iespējams, nemaz neizmantos. Un tomēr, tieši viesojoties uz grants ceļa, par jauno Alfa Romeo modeli atklājās kāds nepatīkams fakts. To, ka salona trokšņu izolācijas pakojums nav Stelvio stiprā puse, varēja konstatēt, braucot, piemēram, pa Ropažu-Tīnūžu asfalta ceļa pārpalikumiem. Turklāt uz tik grambaina asfalta ceļa klājuma Stelvio balstiekārta un stūres pievads reaģē pārlieku nervozi. Gods kam gods, auto izmisīgi centīsies kopēt ceļa profilu, taču līdz galam tas neizdosies. Kaut kādā ziņā šis dažbrīd pārspīlētais sportiskums pat piestāv Stelvio raksturam, tomēr absolūti nepiedodami ir tas, ka, uzkāpjot uz sausa grants seguma ceļa, pēc nobrauktiem pārdesmit kilometriem salonā putekļu būs vairāk, nekā spējat iedomāties. Negribas jau vilkt paralēles ar padomju laiku autobūves sasniegumiem, taču sen nebija nācies saskarties ar mūsdienu auto, kam salona hermētiskums būtu tik vājš. Turpretim labus vārdus var veltīt benzīnmotora un astoņpakāpju automāta sadarbībai. Viss raiti un saskaņoti. Jaudas ir tieši tik, cik vajag. Arī patēriņš, kas nav klases etalons, ir atbilstošs šādas klases auto, proti, vidēji uz 100 kilometriem 10 litri benzīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Paredzams, ka lielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Prognozēts, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps nekā vidēji ES kopumā un arī straujākais pieaugums Baltijas valstīs.

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā 

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP...

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,3% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,4% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 3,5% no IKP.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad samazināsies par 4,6%, bet nākamgad tas pieaugs par 3,4%.

Igaunijā šogad lēsta deflācija 0,5% apmērā, bet prognozēts, ka nākamajā gadā atgriezīsies inflācija 1,4% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP kritumu par 2,2%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 1,3% un 1,5% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,1%, savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,8%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 4,2% apmērā.

"Papildu stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sniegs ekonomikas atveseļošanas plāna paredzētais finansējums, kas būs pieejams pēc dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas plānu saskaņošanas," piebilda Dombrovskis.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,7% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm tiek lēsta attiecīgi 0,3% un 1,1%.

EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK paredz Spānijā (-12,4%), Itālijā (-9,9%), Horvātijā (-9,6%), Portugālē (-9,3%) un Grieķijā (-9%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Lietuvā, kurai seko Īrija (-2,3%), Zviedrija (-3,4%) un Polija (-3,6%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv,11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Leonīds Krongorns: «Mēs gadiem cenšamies panākt reālu konkurenci»

Jānis Goldbergs,11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau piekto reizi pilnveidošanai atdevis SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu. Divu gadu laikā tā arī nav radīts likumīgs pamats Rīgas pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem

Prettiesiskas darbības un mākslīgi radītas jukas jau rada sekas visā valstī, sarunā ar DB pauž AS Liepājas autobusu parks (LAP) valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.

RS iepirkums Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos izsludināts 2016. gada vasarā. Tam kvalificējušies divi pretendenti – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) un divu uzņēmumu personu apvienība, kurā ietilpst LAP un SIA Nordeka.

«Mēs gadiem cenšamies panākt reālu konkurenci un sabiedriskā pakalpojuma iepirkuma likuma ievērošanu, bet mums vienkārši pārmet iepirkuma vilcināšanu,» uzsākot sarunu ar DB, saka L. Krongorns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā eiro ieviešana ies ļoti gludi, prognozēja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Saskaņā ar A. Piebalga rīcībā esošiem Eurobarameter datiem, šobrīd Latvijā 43% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet pretēji noskaņots ir 51% sabiedrības. Tas liecina, ka atbalsts Eiropas vienotajai valūtai audzis par 8%, bet pretēji noskaņoto skaits sarucis par 5%.

«6% nav viedokļa. Tos es skaitītu drīzāk kā par. Ja tev nav viedokļa, tad tu īstenībā esi par, jo valdība ir par,» teica A. Piebalgs, bilstot, ka Latvijā sabiedrība pietuvojusies situācijā, kad domas par atbalstu eiro dalās uz pusēm.

Igaunijā eiro ieviešanu atbalsta 73% iedzīvotāju, bet Lietuvā - 40%. «Tendence ir, ka tās valstis, kas ir eirozonā, ir diezgan izteikti pozitīvas par to. Tās, kas ir ārpusē, ir negatīvas. Tas ir psiholoģisks fenomens, ko grūti pat izskaidrot.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums SIA «Rīgas satiksme» šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 95,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,9% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa bija 2,048 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā teikts, ka tostarp 2019.gada pirmajā pusgadā «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 24,87 miljonus eiro, kas ir par 3,173 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā. Ieņēmumu pieaugums no pasažieru pārvadājumiem saistīts ar ieņēmumiem par pasažieru pārvadājumiem, ko veica piesaistītais apakšuzņēmums «Rīgas mikroautobusu satiksme».

Vienlaikus «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no autostāvvietu pakalpojumiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,727 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir samazinājums par 1,6% jeb 107,9 tūkstošiem eiro.

Savukārt finansējums par sabiedriskā transporta pakalpojumiem no valsts un pašvaldības budžeta 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu palielinājies par 12,796 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

IUB Rīgas satiksmei lūgs pārtraukt līgumu ar SIA Rīgas karte, kas no tirgus «izspiež» Mobilly

,19.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) un pilnsabiedrība «Rīgas mikroautobusu satiksme» (RMS) līgums par tiesībām galvaspilsētā pārvadāt pasažierus ar mikroautobusiem varētu pašvaldības uzņēmumam nest 6-7 miljoni eiro zaudējumus, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga», atsaucoties uz RS pagaidu vadītāja Anrija Matīsa aplēsēm.

Jaunais līgums ir spēkā no pagājušā gada decembra. Viena pasažiera pārvadāšana mikroautobusā tagad izmaksā 1,34 eiro, bet pasažieriem biļetes cena nemainās – par braucienu jāmaksā 1,15 eiro. Starpību jāpiemaksā pasūtītājam jeb RS, kas gadā pēc Matīsa aplēsēm varētu būt 6-7 miljoni eiro.

Turklāt pašvaldība ir atļāvusi 14 mikroautobusu maršrutos braukt arī skolēniem un pensionāriem, par kuru braucieniem maksā pilsēta. Ieņēmumi no šiem pasažieriem iet secen RS kasei, tāpēc uzņēmuma zaudējumi no apakšuzņēmuma darbības esot vēl lielāki.

Matīss raidījumam atzina, ka zaudējumus būtu jākompensē, un tas ir jautājums Rīgas domei, kādā veidā to darīt. RS aprēķinātā pašizmaksa vienam braucienam ir 1,175 eiro, kas nesedz līgumā noteikto RMS cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaudzis risks, ka eirozonas ekonomikas izaugsme neatbildīs prognozēm

Žanete Hāka,04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa nākamgad ir 148,4 miljoni eiro

LETA,11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izskatīšanai valdībā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi 2023.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.

Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā - par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 10% un 2024.gadā - 2,2%.

Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026.gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru