Jaunākais izdevums

Daudzi Latvijas iedzīvotāji nespēj samaksāt par zobu labošanu un protezēšanu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Augšžoklī līdz pat acu zobam ir pilnīgs tukšums. Cenšos uz tās puses barību nekošļāt, bet tāpat bieži vien uz smaganām rodas tulzna. Ar savu 350 eiro pārdevējas algu zobu plati vai protēzi šobrīd nevaru atļauties. Pirms dažiem mēnešiem man sāka sāpēt zobs – par kanāla ārstēšanu un plombēšanu vien samaksāju gandrīz simt eiro,» laikrakstam stāstījusi rīdziniece Maija (57).

Arī Centrālās statistikas pārvaldes pērn veiktais pētījums apliecina, ka galvenais iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nevēršas pie zobārsta, ir naudas trūkums – to minēja 86% aptaujāto, kam pēdējā gada laikā bijušas kādas problēmas ar zobu veselību.

«Ļoti daudzi zvana un interesējas par bezmaksas zobu raušanu, pieraksts ir apmēram divu nedēļu garumā. Ir dienas, kad studenti apkalpo pat piecus sešus pacientus. Parasti tie ir cilvēki, kuriem trūkst naudas,» šāda informācija sniegta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā. Šāds pakalpojums ir Stomatoloģijas fakultātes 3. kursa studentu mācības procesa sastāvdaļa, tādēļ visus izdevumus sedz mācību iestāde.

Latvijā valsts apmaksāti zobārsta pakalpojumi, tostarp sāpoša zoba izraušana, pienākas tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, bet daļēji – 50% apmērā – tikai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, norāda Latvijas Avīze.

Par zoba izraušanu, lai cik stipri tas sāpētu, dažās galvaspilsētas klīnikās var paprasīt pat 50 eiro, kamēr zobārsti reģionos to veic tikai par 5 – 10 eiro (vidēji Latvijā 15 – 30 eiro). Zobu labošana arī nav lēta. Piemēram, Vanaga zobārstniecības klīnikā Rīgā vienas sudraba plombas ielikšana izmaksā 42, bet helioplombas – 64 eiro (Rīgā vidēji ap 20 un 35 eiro). Latvijas reģionos, it īpaši laukos, cenas ir krietni pieticīgākas, piemēram, Daugavpils zobārstniecības poliklīnikā šādas plombas liek par 15 un 17 eiro.

Ja zobs arī jāārstē, pie zobārsta jādodas vairākas reizes, un kopējās ārstēšanas izmaksas var sasniegt 100 – 200 eiro par vienu zobu. «Endodontiskā ārstēšana, kad jātīra un jāpilda zobu kanāli, izmaksā trīs reizes dārgāk. Akūtos gadījumos, kad vaigs jau sapampis un pacients cieš sāpes, bet naudas nav, palīdzam arī bez maksas. Lielākā daļa pēc tam atnāk un samaksā,» stāstījusi Viļakas veselības aprūpes centra vadītāja, zobārste Valda Buzijana.

Ārpus Rīgas lētāka arī zobu protezēšana. Piemēram, liets metāla kronis, kas Liepājā izmaksā 54 eiro, Valmierā – 67, Rīgā vidēji 145 vai pat pat 284 eiro, bet Daugavpilī izņemamas protēzes no elastīgas plastmasas sola ielikt par 106 eiro, kamēr Rīgā par to prasa no 160 līdz 300 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zobu stāvokļa uzlabošanai jāatvēl no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.

Pieprasījums pēc estētiskās zobārstniecības palielinās gan vietējo iedzīvotāju, gan ārvalstnieku vidū, turklāt ārsti no citām valstīm brauc uz Latviju smelties pieredzi zobu izskata uzlabošanā.

Metodes, ar kuru palīdzību zobus iespējams padarīt skaistākus, regulāri tiek uzlabotas, tāpat zobārstniecībā tiek ieviestas inovācijas, tādēļ zobu izskats būs atkarīgs tikai no tā, cik daudz cilvēks ir gatavs atvēlēt zobu skaistuma uzlabošanai. Kā liecina zobārstniecību klīniku sniegtā informācija, atkarībā no izmantotās tehnoloģijas izdevumi var svārstīties no 90 eiro par vienu zobu vienkāršākai metodei, pārsniedzot pat tūkstoti eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Puntulis aicina trīs nedēļas "sakost zobus", lai Covid-19 neizplatītos tālāk kultūras nozarē

LETA,19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varbūt, ka tiešām ir "jāsakož zobi" un šīs trīs nedēļas jāpaciešas, lai Covid-19 pandēmija nevirzītos jau profesionālajā mākslā, runājot par ierobežojumiem amatiermākslai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš gan piebilda, ka diemžēl operu Covid-19 jau skāris. Slimība atklāta četriem operas kora dalībniekiem.

Ministrs uzsvēra, ka amatiermāksla ir daļa no Dziesmu un Deju svētkiem un tas, viņaprāt, ir mūsu valsts pamats. Tomēr ir jādomā par bīstamību, ko amatiermāksla var radīt šādā pandēmijas uzliesmojumā, akcentēja Puntulis. "Mums ir jāizsver svaru kausos un jāpieņem šis lēmums, lai cik man tas nebūtu sāpīgi," viņš sacīja.

Ministrs uzsvēra, ka amatiermāksla ir "burbulis", kurā satiekas ļaudis no visdažādākajiem "burbuļiem". No infektoloģijas viedokļa raugoties, tā ir liela bīstamība.

"Un varbūt, ka tiešām ir jāsakož zobi, šīs trīs nedēļas jāpaciešas, lai šī pandēmija nevirzītos jau profesionālajā mākslā, kā tas diemžēl jau šobrīd ir noticis operā," aicināja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: KNAB realitātes šovs turpinās jeb «Kurš kuru»

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,08.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nepatīk, ka priekšnieks atbrīvo no darba, sava taisnība tiesā nav jāmeklē. Pietiek, ja pasūdzies demisionējušajam premjeram Valdim Dombrovskim.

Vismaz tas darbojas gadījumos, ja runa ir par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi, kuru KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks no darba atbrīvoja vēl pirms Ziemassvētkiem. Pirms svētkiem gan bija demisionējis arī pats premjers Valdis Dombrovskis, taču tas šoreiz nebija šķērslis, lai viņš savu gribu stādītu augstāk par savulaik vienbalsīgu Saeimas atbalstu guvušā Streļčenoka lēmumu par J. Strīķes nepiemērotību amatam. Streļčenoka lēmumu Strīķe varēja pārsūdzēt Admini stratīvajā rajona tiesā. Taču kāpēc tā pūlēties un tērēt laiku, ja visu var nokārtot vienkāršāk un ātrāk? Tomēr jāatzīst, ka visa ņemšanās ar Strīķes atlaišanu un atpakaļ iecelšanu, to pamatojot vien ar formālu iemeslu – «spēku zaudējušu normatīvu aktu» – kārtējo reizi stiprina aizdomas par KNAB izmantošanu politisku interešu kārtošanā, kas nekādā veidā nevarētu būt šīs iestādes tiešais uzdevums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zobārstniecībā tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas

To DB stāsta Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā un Latvijas zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis.

Varētu izzust mazās zobārstu prakses (kur pieņem viens vai divi zobārsti), izņēmums varētu būt lauku teritorijas, un attīstīsies vidējās un lielās prakses. Tam sliecas piekrist arī klīnikas Sirowa Rīga vadītājs Armands Ozoliņš, kurš norāda, ka par peļņu var sākt runāt, ja praksē ir vismaz trīs zobārstu krēsli.

Pašlaik Latvijā saskaņā ar Latvijas zobārstu asociācijas 2016. gada gadagrāmatu ir 863 zobārstniecības iestādes. Rīgā konkurence ir ļoti asa, divreiz lielāka nekā citās valstīs. Taujāts, kā šādos apstākļos jauns zobārsts, kurš tikko beidzis rezidentūru un vēlas strādāt Rīgā, var tikt pie savas prakses un klientiem, A. Peglītis min divus iespējamos variantus. Var sākt darbu kā darba ņēmējs kādā zobārstniecības kabinetā, tur iegūt klientūru un tad atvērt savu praksi. Otrs veids, kas ir izplatīts Eiropā, ir prakses iegāde (līdz ar visu klientūru) no kāda ārsta, kurš aiziet pensijā. Pagaidām Latvijā prakšu pirkšana nav izplatīta, taču, sekojot Eiropas tendencēm, jau tuvā nākotnē tā varētu kļūt par ikdienu. Valsts galvenais zobārsts gan smejot teic, ka nemaz nav tik daudz zobārstu, kas vēlas paši būt darba devēji, jo vieglāk ir būt darba ņēmējam kādā lielā vai vidējā zobārstniecības praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesis, kas pavadīts t/p Alfa, apģērbu un aksesuāru zīmolam Glam Collection sniedzis pārliecību, ka uzņēmumam ir potenciāls izaugt un iekarot savu vietu arī šādā tirdzniecības vietā

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Glam Collection pieteicās projektā Biznesa eskalators, bija vēlme saprast un izpētīt, vai nākotnē uzņēmuma veikals varētu būt tirdzniecības centrā un vai šāda vide vispār ir piemērota zīmolam. Pēc mēneša laikā pieredzētā Glam Collection radītājas Vivita Morusa un Anete Krūze sapratušas, ka tuvākā vai tālākā nākotnē noteikti redz savu produkciju tirdzniecības centrā. Šo pārliecību devuši klienti. «Jau šī mēneša laikā saskārāmies ar cilvēku neapmierinātību, ka t/p Alfa būsim tikai augustā. Daudziem patīk mūsu produkcija, cilvēki to pērk un atgriezīsies pie mums jau kā pastāvīgie klienti,» cer V. Morusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Zobi, veselība un kapitāla tirgus

LHV bankas institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis,21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mutes dobuma veselība norāda uz ķermeņa vispārējo veselību - tātad problēmas, kas atrodas cilvēka mutē, var ietekmēt pārējo ķermeni. Tas ir ideāls analogs par to, kā mūsu valsts šobrīd neizmanto savu pilno potenciālu ekonomikas attīstībai.

Kāda sakarība zobiem ar kapitāla tirgu? Ļoti vienkārša! Ja ķermenis ir mūsu valsts ekonomika, barību ir veiksmīgi jāsagremo, lai to pareizi izmantotu. Ja kādam zobam ir bojājumi, to nevar risināt ar maksimālo efektivitāti. Ekonomiskai izaugsmei viena no svarīgākajām barības vielām ir kapitāls. Atcerēsimies, ka cilvēkam zobi vajadzīgi arī artikulēto skaņu veidošanā, tātad komunikācijā ar citiem (šeit tā ir starptautiskā komunikācija ar citām valstīm).

Kapitālu tālākai izaugsmei iegūst no dažādiem avotiem, tātad nosauksim to par kapitāla ekosistēmu. Tajā ietilpst: kredīti/obligācijas (no bankām, starptautiskajām iestādēm, obligāciju emisijām utml.), uzkrājumi (pensiju fondu, kā arī privātpersonu un juridisko personu uzkrājumi utml.), privātais (riska) kapitāls (angliski: ‘private equity’, kā arī ‘venture capital’) un publiskais kapitāls (angliski: ‘public equity’). Šis pēdējais avots galvenokārt nāk no regulētas tirdzniecības vietas, kuru ikdienā aprakstam kā ‘kapitāla tirgu’ un tā šobrīd klibo. Kopējo vērtību no publiskā kapitāla tirgus akcijām nosauksim par ‘tirgus kapitalizāciju’.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķijas dilemma ir ar tālejošām sekām

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,28.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas līmenī Grieķijas problemātiku nevajadzētu novērtēt par zemu. Situācijai iespējams sniegabumbas efekts, kas var mainīt arī ģeopolitisko svaru kausu stāvokli

Alekša Cipra kreisi orientētās partijas Syriza uzvara Grieķijas vēlēšanās tikusi vērtēta gan kā protesta forma pret depresiju un Vācijas kancleres Angelas Merkeles uzspiesto taupības politiku, gan kā kreisi orientēto spēku renesanse Eiropā. Pirms vēlēšanām A. Ciprs solīja saviem vēlētājiem taupības ēras beigas, jaunas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un dažādas dārgas atbalsta formas iedzīvotājiem, neskatoties uz tukšo valsts kasi. Tomēr solīt, kā zināms, ir viegli, kamēr pašam nav jāķeras pie īstenošanas. Vācijā pie varas esošie konservatīvi orientētie spēki, kam Grieķijas parādu sāgā ir gana spēcīgs vārds līdzi runājams, ir pret parādu atlaišanu Grieķijai vai būtisku veicamo valsts reformu nosacījumu mīkstināšanu, un to var saprast. A. Merkelei varētu būt visai grūti Vācijas nodokļu maksātājiem paskaidrot to, ka 53 miljardi eiro par Grieķijai garantētajiem kredītiem ir bezcerīgi zaudēti. Līdzīga nostāja Grieķijas jautājumā dzirdama arī no Briseles, jo nevar jau skatīt Grieķijas jautājumu pilnīgi atrauti no citām ES dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Lai domā valsts. Tai galva lielāka

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpes par vecumdienām vairākums Latvijas iedzīvotāju vēl aizvien pārliek uz valsts pleciem. Tikai 28% uzskata, ka par savām vecumdienām cilvēkiem būtu jāparūpējas pašiem.

Tā tvīto socioloģisko aptauju veicējas – firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Tā tiešām nav laba ziņa, jo tas nozīmē, ka pieaugušie uzvedas un domā kā mazi bērni, kuri uzskata, ka mammai ir jārūpējas, lai būtu tīras zeķes, ko vilkt, un lai istabas stūros nerēgotos zirnekļu tīkli. Pie šādas attieksmes nav jābrīnās, ka niecīgs Latvijas iedzīvotāju īpatsvars veido uzkrājumus vecumdienām.

Es saprastu, ja aptaujas dati liecinātu, ka cilvēki vēlas uzkrāt pensijas gadiem, taču pašreizējie ienākumi to neatļauj. Taču, ja 70% respondentu, no kuriem taču visi nav mazturīgi, domā, ka par viņu vecumdienām jārūpējas valstij, nevis pašiem, tad šķiet, ka piepildīsies prognozes, ka pēc 20 – 30 gadiem Latvija būs pārpilna ar nabadzīgiem pensionāriem. Turklāt publiskajā telpā tiek gana daudz uzsvērts, ka valsts fondētie 1. un 2. pensiju līmeņi nodrošinās vien 40% no bruto darba algas. Pārējais jāpiekrāj pašiem. Lai motivētu cilvēkus to darīt, uzkrājumiem vecumdienām tiek piemērots attaisnoto izdevumu princips.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: OIK sasējis rokas uz gadiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore,12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības izmaksu jeb, precīzāk sakot, OIK jautājums pēdējā laikā ir sakūlis lielas putas, un raganu medības notiek ne pa jokam.

Viens gānās uz otru, un īpaši dīvaini izskatās, ka šajās gānīšanās sacīkstēs iesaistās politiķi, kas paši savulaik ir pieņēmuši lēmumus, kuru sekas mēs šodien izjūtam. Iespējams, kādam šķiet, ka politiskā spēka maiņa padara par nebijušiem iepriekš paša sastrādāto un neviens vairs neatceras, kurš nemaz ne tik senā pagātnē izsniedza visvairāk OIK atļauju un kura laikā valsts energouzņēmums tika pie treknajiem jaudas maksājumiem, par kuru atcelšanu tika lemts tikai šogad. Jebkurā gadījumā troksnis šobrīd ir sacelts liels, un kopējā juceklī divdomīgā situācijā ir nonācis pat Valsts prezidents. Ekonomikas ministrs vienu dienu no amata atkāpjas, bet otrā dienā tajā tomēr paliek, valsts energokompānijas meitasuzņēmumā ripo galvas, un dažs lielrūpnieks par tematu OIK ir gatavs tik gari un plaši izteikties, ka apjoma ziņā jau varētu izkonkurēt Augusta Deglava Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists,15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas palielināšanās pasaulē komplektā ar aizvien nemierīgāku ģeopolitisko situāciju šogad var likt zelta cenai pieaugt līdz augstākajam līmenim kopš šīs desmitgades sākuma

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības ārstēšanā lieto medikamentus, kas atrodas dažādās inhalācijas ierīcēs. Ar inhalatora palīdzību medikamentus ievada tieši elpceļos. Tas palīdz medikamentus nogādāt tieši vajadzīgajā vietā, kā arī samazina medikamentu blakus parādības.

Par pirmo inhalatoru var uzskatīt parastu bļodu, kurā ieliets karsts ūdens, un, apklājot galvu un bļodu ar dvieli, tiek ieelpoti tvaiki.

Inhalatoru veidi

Inhalatoriem ir 3 veidi:

  • Gāzveida inhalatori - dozētos gāzveida inhalatorus lietojot ieteicams lietot krājtelpu, lielāks daudzums medikamenta nonāks elpceļos, kā arī vieglāk koordinēt ieelpu, un aerosola nospiešanas brīdi.
  • Pulverveida inhalatori - inhalācijas pulveris, aktīvā viela ir pulverveidā, un nesējviela visbiežāk ir laktoze. Pulveris atrodas konteinerā, vai ir jau sadalīts blisteros (jau atrodas inhalatorā), vai kapsulās, kas jāievieto inhalatorā. Medikaments elpceļos nonāk ar ieelpas izraisītas gaisa plūsmas, kas iet caur ierīci, palīdzību.
  • Inhalāciju šķīdums zem spiediena. Inhalāciju lietošana atšķiras, jo ārstam vai māsiņai pacients ir jāapmāca lietot ierīci. Ja jau inhalators tiek lietots, tad inhalatorus ir vēlams ņemt līdzi, jo vizītes laikā ārstam būtu svarīgi redzēt, vai inhalators tiek lietots pareizi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sony mobilais bezvadu skaļrunis SRS-XB40 spēj skanēt apdullinoši skaļi un ritmiski mirgot kaut visu nakti

Vasara, pat ja tā nešķiet gana silta un saulaina, mūsu platuma grādos tāpat ir ļoti piemērots gadalaiks brīvdabas ballītēm. Un kā gan tajās iztikt bez mūzikas! Atšķirībā no nesenas pagātnes tagad dziesmu atskaņošanai vairs nav jānes no istabas skaņas iekārta vai jāizlīdzas ar automašīnas magnetofonu, jo ražotāji ir sagatavojuši gana jaudīgus un, kas īpaši svarīgi, ūdensdrošus bezvadu skaļruņus, kas pastiprina no mobilās ierīces izplūstošās mūzikas skaņas. Tādi kā šā gada Sony ballīšu skanda SRS-XB40.

Dizains

Sony šopavasar izrādīja veselus četrus jaunus mobilos skaļruņus, un SRS-XB40 ir lielākais un funkcijām bagātākais no tiem. Tas tik tiešām ir prāvs, gluži kā māla ķieģelis. 28 centimetrus garš, 10 cm augsts un plats. Arī svara un formas dēļ to labāk turēt uz galda vai zemes, nevis dancot ar pusotru kilogramu smago kluci rokās. Dizaineri tam nav paredzējuši nevienu jēdzīgu turekli – ne rokturi un pat ne kādu iedobi. Līdz ar to pagrābt XB40 vienā rokā nav ne ērti, ne droši. Tiesa, taustes maņām skanda patīk, jo tās korpuss ir apvilkts ar mīkstu, gumijotu materiālu, no kura labi notek ūdens. Brīvdabas pasākumiem tas ir ļoti labi, jo īpaši tad, ja ballīte ievelkas un uz zāles stiebriem sāk mesties rīta rasa. Mīkstais materiāls arī amortizē vieglus sitienus, tādēļ nav pārlieku jāuztraucas, ja deju virpulī kāds nejauši iesper par skandu. Taču, tieši tāpat kā nesen aprakstītās XB10, arī šīs ierīces apvalkam nepatīk smiltis un putekļi. Tie cieši ieķeras materiāla porās un ir nodabūjami ar mitru lupatu. Labi, ka korpuss atbilst IPX5 ūdensdrošības standartam. Proti, tas pacieš šļakatas, bet baseinā gan neizdzīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas sākās kā joks, bet ir radījis lielu interesi visā Eiropā. Dažas nedēļas pirms Sardīnijas pašvaldību vēlēšanām salas zobārsts An­drea Karūzo nāca klajā ar provokatīvu ideju: Itālijai vajadzētu pārdot Sardīniju Eiropas bagātākajai un mierīgākajai valstij – Šveicei, kas tādējādi iegūtu pieeju jūrai, bet Itālija par nopelnīto summu varētu nomaksāt valsts parādus un izkļūt no krīzes, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Priekšlikums pārveidot Sardīniju par 27. Šveices kantonu mēneša laikā Facebook esot piesaistījis 10 000 sekotāju. Idejas autors Karūzo kopā ar domubiedriem sastādījis politisko manifestu, kas iesniegts arī Itālijas Ministru kabinetam un paskaidro projekta pamatmērķi: «Vēlamies dzīvot normālā valstī, kas nodrošina saviem pilsoņiem iespēju strādāt un dibināt uzņēmumus, kurā ir skaidri un visiem vienādi likumi, stabila ekonomika un saprātīgi nodokļi.»

Sīkāk projekta rašanās iemesli izskaidroti interneta vietnē cantonmarittimo.com, kuras mērķis ir «apzināt Sardīnijas iedzīvotāju potenciālo vēlmi atdalīties no Itālijas un pievienoties Šveicei», raksta Latvijas Avīze. Vienlaikus Karūzo atzinis, ka lieliski saprot – Sardīnijas pievienošana Šveicei praktiski nav iespējama. «Tomēr mums patīk perspektīva apvienot sardīniešus vismaz vienā kopējā projektā un kopīgi aizstāvēties pret arābiem, ķīniešiem un krieviem, kas apsēduši mūsu salu un vēlas to pārvērst par savu koloniju. Zinām, ka no šīs valdības neko nesagaidīsim, tāpēc mēģinām organizēties paši, kaut vai tādā nerealizējamā, bet vienojošā projektā,» sacījis Karūzo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Bērnu un Stradiņa slimnīcās konstatē nepamatoti izlietotus desmitiem tūkstošus eiro

LETA,18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības inspekcija (VI) Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā konstatējusi nepamatotu finansējuma izlietojumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja inspekcijā.

Kā norāda VI, informācija šī gada janvārī nodota Ģenerālprokuratūrai, lai šie pārkāpumi tiktu izvērtēti krimināltiesiskā aspektā.

VI skaidro, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) inspekcijai sniedza informāciju par iespējamiem pārkāpumiem un neatbilstībām valsts apmaksāto magnētisko rezonanšu izmeklējumu uzskaitē. Pēc tam inspekcija veica pārbaudes ārstniecības iestādēs, tostarp Bērnu un Stradiņa slimnīcā.

Plašāku informāciju VI neesot tiesīga sniegt.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Bērnu slimnīcas pārstāve Vita Šteina, VI slimnīcā ieradās un pārbaudīja norīkojumus, ko atnesuši pacienti, ierodoties uz izmeklējumiem, par laika periodu no 2014.gada līdz 2015.gada sākumam. Inspekcija konstatēja, ka šajos norīkojumos ir nepilnīga informācija, tāpēc VI pieņēma lēmumu, ka valstij nebija pamata apmaksāt šajos norīkojumos paredzētos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dizaina ikona: sēdmēbeļu skulptors Pjērs Polēns

Lana Jūra, speciāli DB,18.01.2019

Viena no Polēna dizaina ikonām - Ņujorkas Metropolitēna muzeja 20.gs kolekcijā iekļautais, komfortablais un jutekliskais Mushroom (1960) klubkrēsls lillā auduma apdarē, raž. Artifort

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krēslam jābūt kam vairāk par vienkārši funkcionālu mēbeli – savulaik sacīja izcilais franču dizaina novators Pjērs Polēns (Pierre Paulin).

XX gs. 60.–70. gados viņa radīto sēdmēbeļu neparastās un skulpturālās formas burtiski uzspridzināja industriju, dāvājot iespēju pēc pārmaiņām izslāpušajai sabiedrībai ar pilnu krūti ieelpot dizaina inovāciju garu. Viņš viens no pirmajiem prata meistarīgi pielietot jauno, modē nākušo plastmasas materiālu potenciālu, ko apliecina ultramodernais krēsls F302 (1967), kas šodien bagātina Ņujorkas MoMA un Parīzes Musée des Arts Décoratifs pastāvīgās kolekcijas. Šo lielo franču talantu par savējo dēvē arī Nīderlande, jo tieši viņš, daudzus gadus sadarbojoties ar kompāniju Artifort, radījis slavenākās nīderlandiešu dizaina ikonas kā Orange Slice (tulk. Apelsīna šķēle), Tongue (tulk. Mēle), Ribbon (tulk. Lente) krēslus u.c., kas iekļauti daudzu laikmetīgo dizaina muzeju krājumos un pieprasīti privāto kolekcionāru aprindās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izsludināto ārkārtas situāciju valstī un ierobežotām iespējām klātienē konsultēt un pieņemt pacientus, RSU Stomatoloģijas institūta speciālisti piedāvā attālinātas konsultācijas.

No 27.marta RSU Stomatoloģijas institūtā pacientiem tiek sniegta tikai akūtā palīdzība. Tomēr, atsaucoties uz pacientu interesi, jautājumiem par nepieciešamo turpmāko ārstēšanu, izmeklēšanas taktiku, rekomendācijām u.c. jautājumiem, vairāki speciālisti šobrīd piedāvā attālinātās maksas konsultācijas. Šī ir iespēja pacientiem konsultēties ar nozares speciālistiem, kuru pieraksts uz plānveida pieņemšanu parasti ir pāris mēnešu garumā.

Konsultācijām pacienti var pieteikties portālā www.piearsta.lv. Atbilstoši pieteiktajam pieraksta laikam, ārsts sazinās ar pacientu izmantojot mobilo telefonu, datoru vai e-pastu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dodoties uz Eiropu, viņi izvairās palikt tādās valstīs kā Ungārija, Rumānija, Grieķija vai Itālijā, jo viņi zina, ka tur nevar atrast darbu. Viņi cenšas nokļūt Vācijā vai Zviedrijā. Tagad pat aktuālāka ir Vācija, kas ir ekonomiski ļoti attīstīta valsts. Viņiem ir skaidrs, ka tā spēs piedāvāt arī darbvietas. Mēs, sīrieši, esam ļoti strādīgi, mēs patiešām mīlam un nebaidāmies no smaga darba. Protams, es negarantēju, ka neparādīsies kāds izņēmums, bet neviens sīrietis netaisās uzdzīvot uz valsts rēķina,» intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas pilsonību ieguvušais Sīrijas zobārsts Abdulkarims Alkadi.

Fragments no intervijas

Kā bēgļi redz Latviju kā patvēruma vietu?

Atklāti sakot, Latvija sīriešu bēgļiem neliekas pārāk pievilcīga valsts. Pirmkārt, tas ir saistīts ar finansiālo aspektu. Latvijas valdība nav spējīga katram bēglim maksāt 400 vai 500 eiro mēnesī. Ja nav iespējams atrast darbu, tad kā lai viņi izdzīvo?

Bet mūsu valdība ne tuvu šādu summu nav spējīga nodrošināt arī vietējiem iedzīvotājiem, kam tas arī ir patiešām vajadzīgs.

Protams, tā situācija tāda ir. Tajā pašā laikā Vācija bēgļiem piešķir dzīvokļus, turklāt maksā viņiem vēl 400 eiro mēnesī, kas ir pietiekami, lai izdzīvotu. Es pazīstu dažus bēgļus, kas dzīvo Latvijā Muceniekos jau vairākus gadus. Viņi pirmos deviņus mēnešus saņem 240 eiro, pēc tam vairs nesaņem neko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāievieš ģimenes nodokļu deklarācija

Anna Medne, nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas <i>Turība</i> lektore,14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. marta visi iedzīvotāji, kas vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iesniegt nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmantojot EDS sistēmu. Dati liecina, ka iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šo iespēju, piemēram, par 2016. gadu ir atmaksāta pārmaksa 121, 44 miljonu eiro apmērā. Tie ir ļoti iespaidīgi rādītāji, kuri liecina par iedzīvotāju aktivitāti.

Vēl iespējams atgūt pārmaksu par 2014. gadu

Jāņem vērā, ka 2018. gada laikā iedzīvotāji var pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ne tikai par 2017. gadu, bet arī par 2016. un 2015. gadu, un līdz šī gada 16. jūnijam arī par 2014. gadu. Tā ir t.s. brīvprātīgā gada ienākumu deklarācija iedzīvotājiem, kuri neveic nekāda veida saimniecisko darbību un vēlas saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem – medicīnas un izglītības pakalpojumiem.

EDS sistēma ļoti atvieglo visu procesu, piemēram, gadījumos, kad iedzīvotājs iesniedz informāciju par izglītības izdevumiem, nekādi dokumenti nav jāpievieno – sistēma aprēķina visus datus automātiski. Papildus dati jāievada tikai medicīnas izdevumu gadījumos. Šogad deklarācijas iesniegšanas un attaisnoto izdevumu atmaksas nosacījumi ir tādi paši kā pērn, taču nākamajā gadā ir gaidāmas izmaiņas, turklāt pozitīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID izdevis rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā

LETA,11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad izdevis rīkojumus par aizdomīgu līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Tostarp jūnijā dienests iesaldējis līdzekļus 94 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Znotiņa norādīja, ka, piemēram, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde papildus FID pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu ir arestējusi vēl vairākus simtus miljonus eiro. "Tātad izmeklēšanas notiek daudz lielākā apmērā, nekā FID nosūta materiālus," viņa sacīja.

Savukārt, jautāta par šonedēļ izskanējušo informāciju, ka FID ir iesaldējis likvidējamās "ABLV Bank" īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa izveidotā labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" ("Novum Riga") līdzekļus, Znotiņa norādīja, ka izmeklēšanas interesēs nevar sniegt komentāru.

Izlūkdienests aptur bijušo ABLV īpašnieku labdarības fonda darbību 

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību....

"Ar finanšu noziegumu izmeklēšanu ir līdzīgi kā ar zobārstniecību. Tad, kad zobārsts pietuvojas beigtā zoba kanālam, sāk sāpēt. Tad, kad procesos sāk iesaistīties nevis tikai juristi, kuriem tur noteikti ir jāiesaistās, bet arī dažāda veida publisko attiecību speciālisti, tad mēs zinām, ka esam tikuši līdz saknei, kas sāp, jo ir sabojāta," sacīja Znotiņa.

Viņa atzīmēja, ka nevalstiskās organizācijas, gluži tāpat kā jebkura cita juridiska persona, var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, pie tam, līdz šim nevalstisko organizāciju sektors bija ļoti vāji vai pat vispār neuzraudzīts.

Labdarības organizācijas "Novum Riga" naudas līdzekļi iesaldēti vismaz uz 45 dienām. Pēc medijos minētā, dienestam radušās aizdomas, ka banku konti, kurus fonds atvēra pēc "ABLV Bank" darbības apturēšanas 2018.gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gavrilovs: vidusskolā skolēniem būtu jāmāca arī par uzņēmējdarbību

Dienas Bizness,09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vispirms ir jābūt vispārējai izglītībai, lai tu saprastu, kā dzīvo un strādā pasaule. Mēs pašlaik arī ļoti vēlamies, lai no 9. līdz 12. klasei skola sniedz priekštatu par uzņēmējdarbību. Mums maksimāli jādod skolēniem tas skaistums – ka bizness ir ļoti smags, bet arī ļoti interesants darbs,» sacīja Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, RīgaTV 24 raidījumā «TOP5», atklājot, kā, viņaprāt, jauniešus vislabāk sagatavot darba tirgum.

Komentējot IT jomu, kas pēdējā laikā tiek apspriesta, kā nozare, kurā būtu jāspecializējas arvien vairāk cilvēkiem, Gavrilovs sacīja, ka jārunā nevis tikai par specializāciju, bet par pamatprasmēm IT jautājumos, jo šīs prasmes būs vajadzīgas visās profesijās. «Digitalizācija būs visur. Tagad ir pamatprasmes, no kurām tu nevari izvairīties. Nav svarīgi, ar ko tu nodarbojies – vai tu esi zobārsts, vai tu sēdi kombinātā, vai tu sēdi valsts iestādē. Viss ir savienojams,» norādīja Gavrilovs.

Viņš apgalvoja, ka jauniešiem ir arī pašiem aktīvi jāgatavo sevi darba tirgum. «Katram sevi ir jāgatavo. Ir jāapgūst valoda – kā minimums 3, bet labāk 4-5! Jo šodien tu esi šeit, rīt tu sāc strādāt, piemēram, Latvijas kompānijā, kas ir izaugusi Baltijas reģionā, kur tev jābrauc uz Igauniju, Lietuvu un jārunā lietuviski, igauniski, angliski vai citā valodā. Pašam ir ļoti daudz kas jādara,» sacīja V. Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru