Šī gada martā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji veica iepriekš nepaziņotu pārbaudi Latvijas Dzelzceļā. EK pārstāvjus Latvijā pavadīja Konkurences padomes darbinieki. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pārbaude visās Baltijas valstīs tika veikta saistībā ar konkurences noteikumu ievērošanu dzelzceļa kravas pārvadājumu un saistītajās nozarēs, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu.
Lai arī Latvijā šāda veida pārbaudes EK ir veikusi reti, citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzņēmumos tās notiek regulāri. Piemēram, 2010.gadā EK apstiprināja pārbaudes četrās nozarēs. Šogad, papildus jau minētajai pārbaudei Latvijas Dzelzceļā, EK citviet Eiropā ir veikusi pārbaudes kravas automašīnu industrijā, elektronisko (digitālo) grāmatu publicēšanas nozarē, kā arī pārbaudi uzņēmumā Deutsch Bahn Energie (vienīgais uzņēmums Vācijā, kas piegādā elektrību elektrovilcieniem). Jāatzīmē gan, ka pārbaužu veikšana automātiski nenozīmē, ka uzņēmumi ir vainojami par konkurences noteikumu pārkāpumu.
Tā kā EK vai Latvijas Konkurences padomes pārstāvji var ierasties nepaziņotā pārbaudē arī citos lielos uzņēmumos, ir svarīgi, ka darbinieki ir informēti par to, kas ir nepaziņotā pārbaude, kādas ir amatpersonu pilnvaras, riski, ja pārbaude tiek traucēta, un kā var rīkoties pirms pārbaudes uzsākšanas. Tāpēc piedāvājam nelielu ieskatu par būtiskākajiem aspektiem saistībā ar minētajiem jautājumiem.
Kas ir Eiropas Komisijas pārbaude un kādas ir pilnvaras?
EK iepriekš nepaziņotas pārbaudes veic, izmeklējot lietas par to, kā uzņēmumi ievēro konkurences noteikumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu. LESD 101. pants aizliedz uzņēmumu vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana vai ierobežošana (piemēram, konkurenti vienojas noteikt preces vai pakalpojuma cenu, ražošanas vai realizācijas apjomu, vai arī uzņēmumi vienojas par tirgus sadali). Savukārt, saskaņā ar LESD 102. pantu tiek uzraudzīts, kā uzņēmumi ievēro dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu.
Arī Latvijas Konkurences padome patstāvīgi var piemērot un izmeklēt LESD 101. un 102. panta iespējamos pārkāpumus. Turklāt Konkurences padome paralēli ES konkurences noteikumiem piemēro līdzīgas Konkurences likuma normas un, ievērojot Konkurences likuma regulējumu, pati veic nepaziņotas pārbaudes.
Nepaziņotas pārbaudes EK ir pirmais solis, lai pārliecinātos, vai uzņēmumi nav rīkojušies pretēji konkurences noteikumiem. Parasti pārbaudi veic bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārbaužu ietvaros būtiskākās EK pārstāvju pilnvaras ir:
- iekļūt uzņēmumu telpās un pārbaudīt transporta līdzekļus,
- pārbaudīt un izņemt dokumentus (arī elektroniski uzglabātos),
- prasīt uzņēmuma darbiniekiem vai pārstāvjiem paskaidrojumus un fiksēt viņu atbildes,
- aizzīmogot uzņēmuma telpas uz laiku, kāds vajadzīgs pārbaudes veikšanai.
Ar atsevišķu atbilstoši noformētu tiesneša atļauju EK pārstāvji ir tiesīgi veikt pārbaudi arī uzņēmuma direktoru vai darbinieku mājās.
Tomēr lai pārbaude būtu likumīga, pirms tās uzsākšanas EK pārstāvjiem ir:
- jāuzrāda darba apliecība vai cits personas identitāti apliecinošs dokuments,
- jāizsniedz rakstiska atļauja (atsevišķas pārbaudes EK ir tiesības veikt tikai uz atļaujas pamata) un lēmums, kuros norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, pilnvaras.
Veicot nepaziņotu pārbaudi uzņēmumā Latvijā, amatpersonām ir jāizsniedz rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums, ar kuru tiek ļauts veikt attiecīgās izmeklēšanas darbības. Šādu lēmumu izsniedz tiesā pēc Konkurences padomes juridiskās adreses, t.i., Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Uzņēmumam jārēķinās, ka praksē EK pārbaudes parasti aizņem vairāk kā vienu darbdienu.
Vai var traucēt pārbaudes veikšanu?
Ja EK pārstāvju uzrādītie un izsniegtie dokumenti ir pareizi, un tādējādi pārbaude ir likumīga, tad uzņēmumam ir pienākums aktīvi sadarboties un tas nedrīkst traucēt pārbaudi. Par pārbaudes traucēšanu, piemēram, var tikt uzskatīta tāda rīcība, ja tiek liegts (vai kavēts) veikt pārbaudi uzņēmuma telpās, bez EK pārstāvju klātbūtnes mēģinot atvērt aizzīmogotu telpu, liedzot izsniegt pieprasīto informāciju, kā arī sniedzot nepilnīgu vai nepatiesu informāciju. Gadījumā, ja uzņēmums (tīši vai aiz neuzmanības) ir traucējis veikt pārbaudi, tam var tikt piemērots naudas sods līdz 1% no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma. Līdz šim EK par pārbaužu traucēšanu ir izmantojusi tiesības piemērot procentuālo naudas sodu Vācijas uzņēmuma E.ON Energie gadījumā. Par to, ka tika sabojāts zīmogs, ar ko pārbaudes ietvaros tika aizzīmogota uzņēmuma telpa, EK uzlika EUR 38 miljonus (LVL 26,7 miljoni) lielu naudas sodu.
Kā rīkoties?
Ja EK pārstāvji ir ieradušies, ir svarīgi, ka, pirmkārt, rūpīgi tiek izvērtēti dokumenti, pamatojoties uz kuriem tiek veikta pārbaude. Ja atļaujā vai lēmumā ir būtiski juridiski trūkumi (piemēram, nepareizi norādīts uzņēmuma nosaukums vai pārbaudes datumi), ir pamats liegt pārbaudi uzņēmumā. Otrkārt, tikpat svarīgi ir saprast, kāds ir lēmumā norādītais pārbaudes mērķis un tādejādi, vai EK pārstāvju izvirzītās prasības nepārsniedz pārbaudes robežas.
Visbeidzot, lai izvairītos no liekiem pārpratumiem EK pārbaužu laikā, ir svarīgi, lai darbinieki zinātu par šādu pārbaužu būtību un to, kā rīkoties šādā pārbaudē. Vienkāršākais risinājums ir izstrādāt uzņēmumā iekšējas instrukcijas darbiniekiem, kā arī pārrunāt konkurences iestāžu iespējamo pārbaužu norises gaitu. Jo labāk uzņēmuma darbinieki būs informēti par pārbaužu būtību un procedūrām, jo pārbaude uzņēmumam varētu būt mazāk apgrūtinoša.