Nemieri Tuvajos Austrumos turpinās - turklāt situācija šā brīža nemieru epicentrā - Lībijā - tikai saasinājusies.

Lībijas vadonim Muamaram Gadafi uzticīgie kareivji veikuši plašus uzbrukumus valsts nemiernieku kontrolētajām pilsētām un bombardējuši teritorijas ap zaudētajām naftas atradnēm. Valdot šādam fonam, arvien mazākas kļūst tās cerības, ka konfliktam šajā valstī varētu būt kāds vienkāršs atrisinājums (piemēram, kā Tunisijā vai Ēģiptē, kur valstu vadoņi atkāpās), un ir iespējams ilgstošs un asiņains pilsoņu karš.

Šobrīd tiek ziņots, ka M. Gadafi lojālie militāristi pārspēj nemierniekus gan bruņojuma, gan skaitliskajā ziņā. Tiesa gan, militāristiem ievērojamas grūtības sagādājot nemiernieku atrašanās vietu noteikšana (tie slēpjas blīvi apdzīvotos pilsētu rajonos vai grūti pieejamā tuksnesī). DažasLībijas augsti stāvošas amatpersonas ziņojušas, ka to spēkos esot sakaut sacelšanos, tomēr tām ir dotas pavēles izvairīties no konfliktiem urbānos rajonos, jo šāds solis rezultētos ar milzīgu skaitu civiliedzīvotāju upuriem, raksta Reuters. Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai konfliktiem ievelkoties, no plašāka mēroga asiņainiem slaktiņiem izvairīties izdosies.

Lībijas kaujinieki ir uzbrukuši naftas atradnei, kas daļēji pieder Francijas naftas kompānijai Total, un šajā uzbrukumā nogalinājuši 13 cilvēkus, paziņoja apsardzes dienesta vadītājs.

Uzbrukums Mabrukas atradnei notika trešdien, un tajā nogalināti astoņi Lībijas, trīs Filipīnu un divi Ganas pilsoņi. Viens Lībijas pilsonis tika nošauts, bet pārējiem 12 uzbrukuma upuriem tika pārgrieztas rīkles.

Lībijas valsts naftas kompānija National Oil Company (NOC) sākotnēji bija apgalvojusi, ka tās personāls esot savlaicīgi evakuēts no šīs atradnes.

Uzbrukuma rīkošanā tika apsūdzēti kaujinieki, kas ir lojāli džihādistu grupējumam Islāma valsts.

Total paziņoja, ka jau pirms šī uzbrukuma esot aizvedusi visu savu personālu no Mabrukas atradnes.

«Total nav [šīs atradnes] operators. Šīs atradnes operators ir [uzņēmums] Mabruk Oil Operation, kuru pārvalda NOC,» piebilda Total preses sekretāre.

Katara ir piekritusi noslēgt ar Lībijas nemierniekiem darījumu, kura ietvaros tie saņems naudu ieročiem apmaiņā pret to kontrolē esošo naftu, vēsta Associated Press.

Katara iegādāsies uzkrāto naftu, kas atrodas Lībijas nemiernieku kontrolētajās teritorijās. Kad uzsāksies naftas piegādes vēl nav zināms, norāda nemiernieku līderi. Par naudu, kas tiks iegūta no naftas pārdošanas ir iecerēts iegādāties ieročus.

Tikmēr Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka piekristu uguns pārtraukšanai, ja vien Muamara Kadafi bruņotie spēki pamestu Lībijas pilsētas un atļautu norisināties miermīlīgiem protestiem pret tā varu. «Kadafi brigādēm ir jāpamet Lībijas pilsētas un jādot tiesības Lībijas iedzīvotājiem izvēlēties, kādā pasaulē tie grib dzīvot,» skaidro nemiernieku pārstāvji.

Lībijas austrumos starp nemierniekiem un M. Kadafi lojālistiem joprojām turpinās niknas kaujas, nemiernieki ir apturējuši valdības spēku uzbrukumu un pārgājuši kārtējā pretuzbrukumā. Sabiedroto gaisa uzlidojumu rezultātā ir bojā gājuši arī septiņi civiliedzīvotāji, kad, bombardējot armijas konvoju, tika sašauts kāds benzīnvedējs, kurš uzsprāgstot iznīcināja divas blakus esošās mājas, vēsta BBC.

Francija ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kas ir atzinusi Lībijas nemiernieku izveidoto Lībijas nacionālo padomi (NLC) kā vienīgo Lībijas leģitīmo valdību.

Par Francijas lēmumu paziņoja valsts prezidents Nikolā Sarkozī dienu pēc Eiropas premjeru izplatītā aicinājuma Eiropas Savienībai atzīt nemierniekus kā vienīgo Lībijas valdību. ES diplomāti norādīja, ka ar nemierniekiem ir jāsadarbojas kopīgi ar Arābu Līgu.

Pēc ilgākām sarunām arī Eiropas Savienība ir vienojusies noteikt arī plašas sankcijas pret Lībiju – tās ieguldījumu fondu un centrālo banku. ASV jau ir iesaldējusi Lībijas Ieguldījumu pārvaldes aktīvus vismaz 30 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Līdz šim ES bija iesaldējusi Lībijas līdera un dažu tā ģimenes locekļu kapitālus, tomēr par plašāku sankciju noteikšanu tā nespēja vienoties galvenokārt Maltas iebildumu dēļ.

Gāztais Lībijas diktators Muammars Kadafi sava režīma pēdējās aktīvajās dienās pārdeva vairāk nekā 20% Lībijas zelta rezervju, kuru vērtība pārsniedz 700 miljonus latu, ceturtdien paziņoja Lībijas centrālās bankas prezidents Kasems Azozs.

Azozs paziņoja, ka apmēram 29 tonnas zelta 1,7 miljardu dināru (704 miljoni latu) vērtībā tika pārdodas vietējiem tirgotājiem, jo režīmam sāka pietrūkt naudas.

«Zelts tika pārdots, lai samaksātu algas un saglabātu likviditāti, jo īpaši Tripolē,» skaidroja Lībijas Bankas prezidents.

Centrālās bankas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka zelts, visticamāk, ir izvests no valsts uz kaimiņzemi Tunisiju, no kurienes aizvests vēl tālāk.

Azozs piebilda, ka Lībijas Bankas aktīvi pašlaik ir apmēram 115 miljardi ASV dolāru (57,5 miljardi latu), no kuriem 90 miljardi dolāru (45 miljardi latu) - ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka Kadafi ceturtdien jaunā audiorunā noliedza ziņas, ka viņš esot aizbēdzis uz kaimiņvalsti Nigēru, un nosauca tās par viņa ienaidnieku «psiholoģisku karu un meliem».

Pastāv iespēja, ka Francija, kas palīdzēja Lībijas nemiernieku Nacionālajai pārejas padomei (NPP) pārņemt varu savās rokās, ir vienojusies par Lībijas naftas rezervju apguvi, ceturtdien, atsaucoties uz Francijas laikraksta Liberation rakstīto, vēsta pasaules mediji.

Ar 3. aprīli datētajā vēstulē teikts, ka Lībijas nemiernieki ļauj Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm apmaiņā pret tās pilnīgu un pastāvīgu atbalstu NPP, tomēr Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) norādījis, ka viņs nav informēts par oficiālu vienošanos. «Neesmu informēts par oficiālu vienošanos, tomēr NPP ir oficiāli norādījusi, ka valstīm, kas palīdzējušas NPP pārņemt varu savās rokās, vajadzētu piedalīties arī Lībijas atjaunošanā,» viņš pavēstījis medijiem.

Krievija un Ķīna – valstis, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejaukšanās Lībijas nemieru risināšanā – cīnīsies par savu ekonomisko ietekmju saglabāšanu Lībijā. Šīm valstīm būs jāiestaistās konkurences cīņā ar Lielbritāniju un Franciju. «Mēs vēlamies arī turpmāk aizstāvēt Krievijas ekonomiskās intereses Lībijā. Es nedomāju, ka jaunā Lībijas valdība vērtēs līgumus ar Krieviju no politiskā, nevis tehniskā un ekonomiskā skatupunkta,» norādīja Mihails Margelovs (Mikhail Margelov), Krievijas sūtnis Āfrikā.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Otro nakti pēc kārtas turpinoties starptautisko spēku uzlidojumiem Muamara Kadāfi vadītajām militārajām vienībām, Lībijas līderis apsolījis «ilgu karu». ASV norāda, ka starptautiskie militārie spēki tiks vērsti pret visiem Kadāfi spēkiem, kas uzbruks opozīcijai, ziņo Associated Press.

Pēdējo desmit dienu laikā Kadāfi karaspēks veicis vairākus uzbrukumus opozīcijas atbalstītāju vienībām, izmantojot tankus, kā arī kara lidmašīnas un kuģus. Taču tagad Lībijas līdera militārās vienības ir potenciāli ASV un Eiropas spēku mērķi, jo ANO rezolūcija paredz ne tikai lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu, bet arī «visus nepieciešamos pasākumus» civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Līdz ar starptautisko militāro spēku iejaukšanos Lībijas opozīcijas vienības kļuvušas drošākas un nākušas klajā ar jauniem solījumiem gāzt no amata Kadāfi. «Es jūtu, ka maksimāli divu dienu laikā mēs iznīcināsim Kadāfi,» norādījis kāds opozīcijas pārstāvis.

Nav iespējas atbalstīt demokrātiju un ar izpratni skatīties uz diktatoru Muamaru Kadāfi, tā par tiem, kas skeptiski noskaņoti pret atbalsta paušanu rezolūcijai, kas paredz uzlidojumus Lībijas diktatora militārajām vienībām, raidījumā 900 sekundes norādīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka Latvija ir paudusi savu politisko nostāju un atbalstu, kas patlaban ir simbolisks un morāls. Ja Latvija sāks šaubīties par vienoto Eiropas virzību, tad tās ceļš ved tikai uz austrumiem. Arī tie, kas norāda, ka šis uzlidojumi Lībijai sākušies tikai naftas dēļ, kuru izmanto arī Eiropa, mēģinot diskreditēt ES un rietumu valstis. Latvija Lībijas konflikta risināšanā varēs iesaistīties kā NATO dalībvalsts pēc tam, kad tiks pieņemts vienots lēmuma.

Runājot par militāro darbību, kas notiek Lībijā, ministrs norāda, ka rezolūcija atļauj arī pret M.Kadafi sauszemes spēkiem vērsties no gaisa, taču ievest karaspēku šajā valstī atļauts neesot. A.Pabriks skaidro, ka tiks darīts viss, kas ir nepieciešams, taču nepietikšot tikai ar militāru spēku vien. Viņš piebilda, ka tuvākā pusgada laikā Vidusjūras reģionam būšot jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Lībijas jaunā valdība tomēr noliedz, ka ir apsolījusi Francijai iegūt naftu 35% no Lībijas naftas atradnēm, vēsta thelocal.fr.

Jau vēstīts, ka Francijas laikraksts Liberation publicēja it kā 3. aprīli parakstītu vēstuli, kurā Lībijas nemiernieki sola ļaut Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm. Apmaiņā pret naftas ieguvi Francijai jāsniedz pilnīgs un pastāvīgs atbalstu NPP, bija teikts vēstulē, kas it kā saņemta no Lībijas nemierniekiem. Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) savukārt norādījis, ka viņš nav infromēts par «oficiālu vienošanos». Krievija un Ķīna, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejakšanās Lībijas nemieru risināšanā, paziņojušas, ka turpinās cīnīties par savu ekonomiski ietekmju saglabāšanu Lībijā.

Bijušā Lībijas līdera Muamara Kadafi dzimtā pilsēta Sirte samaksājusi augstu cenu par viņa izmitināšanu Lībijas pilsoņu kara pēdējās cīņas laikā, vēsta The Associated Press.

Liela daļa no Vidusjūras pilsētas ar palmu koku bulvāriem ir iznīcināta. Visa apkaime ir neapdzīvota. Sodrējiem klātās ēkas sacaurumojuši šāviņi. Nav nedz ūdens, nedz elektrības. Ar būvgružiem piepildītās ielas appludinājuši bojāti cauruļvadi.

«Tā bija skaista pilsēta, viena no visskaistākajām Lībijā,» teicis Zaroks Abdullahs, 42 gadus vecs universitātes profesors, stāvot ārpus viņa nopietni bojātās ģimenes mājas. «Šobrīd tā izskatās kā (pēckara) Ļeņingrada, Gaza vai Beirūta,» viņš turpinājis.

Lai gan daži vaino Kadafi par kara ienešanu mājās, slēpjoties šajā vietā savās pēdējās dienās, iedzīvotāji esot pārņemti ar atjaunošanas ideju un sagaida niecīgu palīdzību Lībijas pagaidu valdības.

Pāris stundas pēc tam, kad, uzstājoties televīzijā, Lībijas diktators Muamars Kadafi nikni solīja, ka viņam lojālie spēki, atbildot uz Rietumvalstu militārajiem triecieniem, izvērsīs karadarbību Vidusjūrā, valsts pēkšņi ir piekritusi pieņemt ANO rezolūciju un paziņojusi par uguns pārtraukšanu un visu militāro operāciju apturēšanu.

Tomēr ANO un Rietumvalstu līderi Lībijas paziņojumu uzņem atturīgi un turpina plānot lidojumiem slēgtās zonas ieviešanai nepieciešamās militāras akcijas.

Lielbritānijas Ēnu kabineta Ārlietu sekretārs Duglass Aleksandrs skaidroja, ka «Kadafi režīms ir jāvērtē pēc tā darbiem, nevis vārdiem». Savukārt ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns izteicās, ka Lībijas režīms tiks «saukts pie atbildības», par saviem uzbrukumiem neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. Arī Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka M. Kadafi uguns pārtraukšana ir blefs un viņiem nesaistoša.

Vairāki analītiķi norāda, ka M. Kadafi režīms, kuram Japānas zemestrīce bija kā Allaha dāvana, jo novērsa pasaules uzmanību no Lībijā notiekošā, ir pārsteigts un dziļi šokēts par tik mērķtiecīgām starptautiskās sabiedrības darbībām, tāpēc vēlas iegūt vairāk laika, radot iespaidu, ka piekrīt ANO nosacījumiem.

Lībijas līderis Muamars Kadafi klīst no vienas Tripoles slimnīcas uz otru, lai izvairītos no NATO lidmašīnu nakts reidiem, atsaucoties uz Eropas valdības amatpersonas sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Kadafi patveras slimnīcās, jo zina, ka NATO lidmašīnas tās nebombardēs, stāstījusi amatpersona, atsaucoties uz izmeklēšanā secināto. Viņš atteicies atklāt savu vārdu, jo informācija nav domāta plašākai sabiedrībai.

Informācijas avots arī stāstījis, ka vecākie komandieri Kadafi spēkos pārtraukuši izmantot mobilos tālruņus, jo baidās, ka viņu sarunas pārtver Francijas, Lielbritānijas un ASV izlūkošanas dienesti. Tā rezultātā viņiem esot radušās komunikācijas problēmas.

Šonedēļ sabiedroto spēki pastiprinājuši savus uzbrukumus Kadafi režīmam. ASV prezidents Baraks Obama un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirms divām dienām solīja palielināt spiedienu uz viņu.

Jau trešo nakti turpinās Lībijas bombardēšana, apkarotjot tās dikatatora Muamara Kadafi bruņotos spēkus. Operācijas laikā tehnisku iemeslu dēļ ir nogāzies ASV iznīcinātājs F-15E Strike Eagle, lidmašīnas piloti nav cietuši un ir izglābti, vēsta pasaules ziņu aģentūras.

ASV iznīcinātājs nogāzās netālu no nemiernieku kontrolē esošās Bengāzi pilsētas, kur abus pilotus sagaidīja līksmojoši vietējie iedzīvotāji, kuri pateicās tiem par sabiedroto militārajām operācijām. Gaisa triecienu rezultātā ir ievērojami samazinātas M. Kadafi spēku kaujas spējas un koalīcija ir ieguvusi faktisku kontroli pār Lībijas debesīm, kā rezultātā ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka ASV drīzumā varētu nodot kampaņas vadību Francijai, Lielbritānijai vai NATO.

Tikmēr Lībijas televīzija pārraidīja M. Kadafi uzrunas, kurās tas klāstīja, ka ASV iznīcinātāja nogāšanās ir «uzvara pār krustnešiem,» kā arī lamāja Dāniju, ka tās iznīcinātāji ir iznīcinājuši viņa komandcentru.

Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības (ANO) padome sestdien vienbalsīgi ieviesa sankcijas pret Lībijas līderi Muammaru Kadafi un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, nosakot iebraukšanas un aktīvu ierobežojumus, tādā veidā palielinot spiedienu uz Kadafi atkāpties, lai pārtrauktu asinspirti, kas pavada tautas sacelšanos.

ANO Drošības padomes pieņemtajā dokumentā noteikts ieroču embargo, Kadafi un vairāku citu Lībijas amatpersonu iebraukšanu citās valstīs un Lībijas aktīvu iesaldēšanu ārvalstīs.

Izteikts aicinājumus vardarbīgo pret Kadafi demonstrējoši cilvēku apspiešanu izvērtēt Starptautiskajā krimināltiesā. ANO Drošības padome aicināja tiesāt visus, kas ir atbildīgi par civiliedzīvotāju nogalināšanu.

Rietumvalstu līderi skaidri paziņoja, ka Kadafi 41 gadu ilgušajai valdīšanai ir jābeidzas.

«Kad līdera vienīgais veids, kā saglabāt varu, ir spēka izmatošana pret savu tautu, viņš ir zaudējis tiesības valdīt un, šobrīd atkāpjoties, rīkoties, kā būtu labāk viņa valstij,» ASV prezidenta Baraka Obamas palīgs teica telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Reaģējot uz ziņām, ka ieilgušais konflikts Lībijā (kas ir viena no lielākajām pasaules naftas eksportētājām) varētu tuvoties noslēgumam, pirmdienas rītā kritusies naftas cena un analītiķi paredz, ka tā turpinās samazināties.

Brent jēlnaftas cena vienu brīdi bija pat kritusi līdz 105,62 ASV dolāriem par barelu, bet WTI jēlnaftas cena kritusi līdz 82,35 ASV dolāriem par barelu.

Pirms pilsoņkara sākuma pavasarī, Lībija ik dienu saražoja 1,6 miljonus barelu naftas. Saasinoties politiskajai situācijai valstī, samainājās arī Lībijas naftas eksporta apjomi.

Konfliktam Lībijā izbeidzoties, atjaunosies arī tās naftas eksports, paredz analītiķi, kas nozīmē, ka naftas cenas varētu turpināt samazināties, vēsta BBC.

«Tiklīdz kā viņi sāks atjaunot savu ekonomiku, pasaules naftas piegādēm pievienosies vismaz miljons barelu Lībijas naftas,» norāda analītiķi. Tas varētu pastiprināt naftas cenu kritumu.

Eiropas Savienības lēmums par tālāku, pastiprinātu sankciju noteikšanu pret Lībiju tiek aizkavēts Maltas iebildumu dēļ, vēsta BBC. Malta baidās, ka sankcijas radīs ievērojamus zaudējumus tās kompānijām, kuras sadarbojas ar Lībiju.

Joprojām notiek Eiropas Savienības valstu sarunas par sankciju pastiprināšanu pret Muamara Kadafi režīmu, kurš ir uzsācis asiņainu izrēķināšanos ar dumpiniekiem. Tomēr Maltas iebildumu dēļ Eiropas Savienība nav spējusi vienoties par sankcijām.

Arī Itālija varētu iebilst pret sankciju pastiprināšanu pret Lībiju.

Sankciju pastiprināšanas plāns paredz Lībijas Investīciju fonda finanšu līdzekļu arestu, uz ko uzstāj ASV. Fondam pieder aktīvi vairākos uzņēmumos, daudzās pasaules valstīs, to skaitā, piemēram, Pearsons publishing group un Itālijas futbola klubs Juventus.

Malta atrodas netālu no Lībijas krastiem un daudzas tās kompānijas strādā Lībijā.

Lībijas līderis Muamars Kadafi esot gatavs atkāpties no amata apmaiņā pret drošības garantijām, raksta portāls K2kapital, atsaucoties uz laikrakstu Kommersant.

Attiecībā uz minēto informāciju Kommersnt atsaucas uz kādu augsti stāvošu Krievijas valdības locekli.

Pēc izdevuma informācijas Francija labprātīgas atkāpšanās gadījumā ir gatava daļēji atbloķēt Kadafi un viņa ģimenes locekļu banku kontus, kā arī atbalstīt Lībijas līderi palīdzot viņam izvairīties no valsts tribunāla.

Jau ziņots, ka, sekojot nemieriem kaimiņvalstīs Tunisijā un Ēģiptē, situācija Lībijā saasinājās februrāra beigās. Kopš tā laika gan valdības spēki, gan NATO atbalstīttie nemiernieki ar mainīgām sekmēm kontrolē situāciju Lībijas austrumu daļā, savukārt Rietumi pret naftas atradnēm bagāto ziemeļāfrikas zemi ieviesuši ekonomiskās sankcijas, tostarp bloķējot Lībijas amatpersonu un viņu ģimenes locekļu banku kontus.

Sabiedroto spēki ir uzsākuši jaunus uzlidojumus M. Kadafi spēkiem Lībijas rietumu pilsētas Misrātas tuvumā, vēsta BBC. Misrātā jau vairākas dienas noris niknas un asiņainas kaujas starp nemierniekiem un valdības karaspēku.

M. Kadafi lojālās vienības ir piespiestas atkāpties no pilsētas, tomēr tās iedzīvotāji apgalvo, ka tā joprojām tiek apšaudīta. Tikmēr vairāku NATO valstu flotes ir sākušas Lībijas jūras blokādi, lai nepieļautu ieroču piegādi diktatora armijai. Pastāv aizdomas, ka Sīrija ir piegādājusi ieroču kravas M. Kadafi spēkiem.

Pats M. Kadafi, uzstājoties savu atbalstītāju priekšā, zvērēja, ka viņam pievienosies «visas islāma armijas un mēs uzvarēsim iebrucējus».

Līdz šim sabiedroto lidmašīnas Lībijā ir veikušas 300 uzlidojumus un pret režīma militārajiem mērķiem ir izšautas 162 Tomahawk spārnotās raķetes. Katras raķetes cena ir ap vienu miljonu ASV dolāru.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Lietuvā trešdien uz dažām stundām bija ieradušies divi pasaulē modernākie un dārgākie ASV iznīcinātāji F-22 Raptor, ko nespēj uztvert radari.

Klātesot prezidentei Daļai Grībauskaitei, šie iznīcinātāji nolaidās Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos, kur bāzēta NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.

Vieni no modernākajiem ASV iznīcinātājiem, ierodoties Lietuvā, apliecina ASV iespējas ātri un efektīvi nodrošināt gaisa telpas aizsardzību. Tas ir signāls, ka alianse ir gatava atvairīt jebkura tipa apdraudējumus, lidmašīnu sagaidīšanas ceremonijā uzsvēra prezidente.

Iznīcinātāju ierašanās, par ko iepriekš netika ziņots, notikusi laikā, kad reģionā saasinājusies spriedze sakarā ar Krievijas iznīcinātāju manevriem netālu no amerikāņu kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.