Gāztais Lībijas diktators Muammars Kadafi sava režīma pēdējās aktīvajās dienās pārdeva vairāk nekā 20% Lībijas zelta rezervju, kuru vērtība pārsniedz 700 miljonus latu, ceturtdien paziņoja Lībijas centrālās bankas prezidents Kasems Azozs.

Azozs paziņoja, ka apmēram 29 tonnas zelta 1,7 miljardu dināru (704 miljoni latu) vērtībā tika pārdodas vietējiem tirgotājiem, jo režīmam sāka pietrūkt naudas.

«Zelts tika pārdots, lai samaksātu algas un saglabātu likviditāti, jo īpaši Tripolē,» skaidroja Lībijas Bankas prezidents.

Centrālās bankas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka zelts, visticamāk, ir izvests no valsts uz kaimiņzemi Tunisiju, no kurienes aizvests vēl tālāk.

Azozs piebilda, ka Lībijas Bankas aktīvi pašlaik ir apmēram 115 miljardi ASV dolāru (57,5 miljardi latu), no kuriem 90 miljardi dolāru (45 miljardi latu) - ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka Kadafi ceturtdien jaunā audiorunā noliedza ziņas, ka viņš esot aizbēdzis uz kaimiņvalsti Nigēru, un nosauca tās par viņa ienaidnieku «psiholoģisku karu un meliem».

Lībijas līderis Muamars Kadafi klīst no vienas Tripoles slimnīcas uz otru, lai izvairītos no NATO lidmašīnu nakts reidiem, atsaucoties uz Eropas valdības amatpersonas sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Kadafi patveras slimnīcās, jo zina, ka NATO lidmašīnas tās nebombardēs, stāstījusi amatpersona, atsaucoties uz izmeklēšanā secināto. Viņš atteicies atklāt savu vārdu, jo informācija nav domāta plašākai sabiedrībai.

Informācijas avots arī stāstījis, ka vecākie komandieri Kadafi spēkos pārtraukuši izmantot mobilos tālruņus, jo baidās, ka viņu sarunas pārtver Francijas, Lielbritānijas un ASV izlūkošanas dienesti. Tā rezultātā viņiem esot radušās komunikācijas problēmas.

Šonedēļ sabiedroto spēki pastiprinājuši savus uzbrukumus Kadafi režīmam. ASV prezidents Baraks Obama un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirms divām dienām solīja palielināt spiedienu uz viņu.

«Varonīgi gājis bojā Muamars Kadafi. Kauns Muamara Kadafi slepkavām,» teikts nesen nogalinātā Lībijas diktatora piemiņas plakātā Krievijas Valsts tirdzniecības un ekonomikas universitātē Maskavā, kas redzams Radio Brīvā Eiropa mājaslapā publicētā fotogrāfijā.

Kadafi bijis šīs augstskolas goda doktors, bet tas nebūt nav vienīgais iemesls Krievijas nepatikai pret gāztā diktatora bēdīgo galu. Brīvā Eiropa ziņo, ka līdz ar Kadafi nogalināšanu Krievija riskē zaudēt ienesīgos kontraktus par infrastruktūras objektu būvi un ieroču piegādi desmit miljardu ASV dolāru vērtībā. Lībijas Nacionālā Pārejas padome (NPP) un eventuāli jaunā valdība pret Kadafi vecajām saistībām visdrīzāk izturēsies kritiski, un arī Krievijas visai novēlotā NPP atzīšana tikai septembrī, kad varas kausu svari jau skaidri bija nosvērušies par labu nemierniekiem, varētu neizrādīties sekmīga NPP simpātiju veicināšanai pret Krieviju.

Lībijas Nacionālās Pārejas padomes spēkiem (NTC) Sirtas pilsētā izdevies sagūstīt gāzto valsts diktatoru Muamaru Kadafi, M. Kadafi, īsi pēc notveršanas, no gūtajiem ievainojumiem miris, paziņojuši NTC pārstāvji, vēsta Reuters.

M. Kadafi ticis sagūstīts savā dzimtajā pilsētā Sirtā, kuru šodien pēc vairāku nedēļu ilgām kaujām ieņēma Lībijas nemiernieki. Iespējams, M. Kadafi ticis ievainots un sagūstīts, kad viņa konvojs centies pamest pilsētu, bet tam esot uzbrukušas NATO lidmašīnas.

Db.lv jau vēstīja, ka gada sākumā Lībijā uzliesmoja sacelšanās pret M. Kadafi režīmu, vēlāk tā pārvērtās asiņainā pilsoņkarā, kurā iesaistījās arī NATO valstis.

NATO gaisa triecienu aizsegā, Lībijas nemiernieki ar laiku ieņēma M. Kadafi lojālistu kontrolētās valsts daļas, tostarp arī galvaspilsētu Tripoli.

Sacelšanās pret valdošajiem režīmiem uzliesmojušas arī citās arābu valstīs.

Vācijas tālruņu kompānijas Alice ilgtermiņa «seja» Vanesa Heslere (Vanessa Hessler) ir atlaista, ziņo thelocal.de. Db.lv jau rakstīja, ka viņa aizstāvēja nogalinātā Lībijas diktatota Muamara Kadafi ģimeni un viņa dēlu Mutasimu, ar kuru viņu saistīja romantiskas attiecības.

«Sākot ar šo brīdi, viņa vairs nav mūsu reklāmas seja,» paziņojis Spānijas kompānijas Telefonica, kas nesen iegādājās Alice, pārstāvis.

Heslere, 23 gadus veca modele no Itālijas, kļuva slavena kā Alice «seja» gan televīzijā, gan internetā, gan drukātajos medijos.

Viņai attiecības ar 33 gadus veco Mutasimu Kadafi bijušas vairākus gadus. Lībijas diktatora dēls cīņā ar nemiernieku spēkiem nesen tika nogalināts.

Intervijā Itālijas žurnālam Diva e Donna Heslere sacīja, ka Kadafi ģimene bija «normāli cilvēki», un pauda savu nepatiku par režīma gāšanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu, kas paredz noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tomēr atbalstu komisijā neguva ideja paplašināt tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu.

Vienlaikus komisija šodien noraidīja «Vienotības» Saeimas frakcijas deputātu virzītos grozījumus likumā par Latvijas Banku. «Vienotības» priekšlikums paredzēja papildināt likumu ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā.

Šodien noraidītais likumprojekts arī paredzēja nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas vadībai, un iespēju Saeimai rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata saistībā ar neatbilstību šiem nosacījumiem.

Komisija vienojās, ka likumā tiks iekļauti nosacījumi, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam, tomēr tie arī var nebūt precīzi tādi paši, kādi bija noraidītajā likumprojektā. Alternatīvajā likumprojektā nebūs paredzēta iespēja atbrīvot Latvijas Bankas vadītāju par neatbilstību nosacījumiem.

Šīs nedēļas laikā Francija un Itālija ir paziņojušas, ka pievienosies Lielbritānijai un nosūtīs militāros speciālistus uz Lībiju, kuri apmācīs nemiernieku bruņotos spēkus. Šāds lēmums liecina par to, ka Lībijas konfliktam var nebūt ātra un viegla risinājuma, raksta The New York Times.

Militāro speciālistu klātbūtne kara plosītajā valstī kopā ar gaisa triecieniem un ekonomisko spiedienu liks atkāpties Lībijas diktatoram Muamaram Kadafi, ir pārliecinātas šīs valstis. Tomēr tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka NATO kampaņa kara plosītajā valstī saskaras ar ievērojamām problēmām.

Pēc gaisa triecienu uzsākšanas M. Kadafi lojālisti ir pieņēmuši jaunu taktiku – tie izmanto mierīgo iedzīvotāju pārvietošanās līdzekļus, kā arī slēpjas to tuvumā, kas NATO pilotiem apgrūtina mērķu identificēšanu.

NATO joprojām nav spējusi apturēt kaujas Misrātas tuvumā, kur M. Kadafi spēki pielieto pat kasešu bumbas. Arī pašu NATO valstu starpā pieaug nesaskaņas par to, kā rīkoties tālāk un kādam jābūt konflikta iznākumam.

Reaģējot uz ziņām, ka ieilgušais konflikts Lībijā (kas ir viena no lielākajām pasaules naftas eksportētājām) varētu tuvoties noslēgumam, pirmdienas rītā kritusies naftas cena un analītiķi paredz, ka tā turpinās samazināties.

Brent jēlnaftas cena vienu brīdi bija pat kritusi līdz 105,62 ASV dolāriem par barelu, bet WTI jēlnaftas cena kritusi līdz 82,35 ASV dolāriem par barelu.

Pirms pilsoņkara sākuma pavasarī, Lībija ik dienu saražoja 1,6 miljonus barelu naftas. Saasinoties politiskajai situācijai valstī, samainājās arī Lībijas naftas eksporta apjomi.

Konfliktam Lībijā izbeidzoties, atjaunosies arī tās naftas eksports, paredz analītiķi, kas nozīmē, ka naftas cenas varētu turpināt samazināties, vēsta BBC.

«Tiklīdz kā viņi sāks atjaunot savu ekonomiku, pasaules naftas piegādēm pievienosies vismaz miljons barelu Lībijas naftas,» norāda analītiķi. Tas varētu pastiprināt naftas cenu kritumu.

Vācijas reklāmas nozare drīzumā varētu zaudēt vienu garkājainu, blondu skaistuli, jo modele, kura redzama tālruņu kompānijas Alice reklāmās, varētu tikt atlaista saistībā ar viņas izteikumiem par attiecībām ar nesen nogalinātā bijušā Lībijas līdera Muamara Kadafi dēlu Mutasimu, vēsta thelocal.de.

Vanesa Heslere (Vanessa Hessler), kura ilgi bijusi telekomunikāciju uzņēmuma «seja», kādam žurnālam stāstījusi ne vien to, ka Kadafi ģimene bijusi normāla, bet arī to, ka nemierniekus, kuri gāza diktatoru, finansējuši ārzemnieki un Lībijas tauta zēlusi, kad viņš bijis pie varas.

«Tas bija kaislīgs stāsts; mēs bijām kopā četrus gadus,» 23 gadus vecā modele stāstījusi Itālijas žurnālam Diva e Donna, runājot par savām attiecībām ar Mutasimu, kurš tika nogalināts 20. oktobrī.

Viņa sacījusi, ka Lībijā notikušais viņai iedveš riebumu. «Man nepatīk domāt, ka tā ir taisnība. Tas ir ļoti skumji,» sacījusi modele.

#Saeima ar šo lēmumu nodemonstrējusi, ka likumu, ja neapmierina tā regulējums, var neņemt vērā, uzskata Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien Saeimā pieņemto aicinājumu viņam atkāpties vērtē kā «kā dokumentāli fiksētu politisku spiedienu» un atkāpties no amata neplāno, aģentūrai LETA pavēstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

«Saeimas lēmums ir vērtējams kā dokumentāli fiksēts politisks spiediens uz Rimšēviču un Eiropas Centrālo banku. Nekā citādi to nevar novērtēt,» norādīja advokāts, kura paziņojums ir saskaņots ar klientu.

«Saeima ar šo lēmumu nodemonstrējusi, ka likumu, ja neapmierina tā regulējums, var neņemt vērā. Šāda rīcība nav savienojama ar tiesiskas valsts principiem. Ja jau rīkojamies šādi, tad tik pat labi Saeima varēja aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pret Rimšēviču sākto kriminālprocesu izmeklēt rekordīsā laikā, piemēram, trīs mēnešos, un rezultāts būtu tāds pats,» paziņoja Vārpiņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane nolēmusi atkāpties no amata.

«Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intreses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komsijas darbībā, un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu,» sacīja Krūmane.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Traģisko notikumu kontekstā Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce nolēmis atkāpties no amata, Db.lv apstiprināja ministrijā.

[Papildināta visa ziņa]

Viņš skaidroja, ka lēmums pieņemts saistībā ar šaubām par viņa rīcības ētiskumu sakarā ar viņa dzīvesbiedres vadītās labdarības organizācijas saņemtajiem ziedojumiem un viņa paša profesionālo darbību.

Iepriekš portāls Pietiek.com vēstīja, ka J. Pūces ģimene «netieši pārtiek no būvkompāniju, tostarp Re&Re ziedojumiem». J. Pūces dzīvesbiedre Zaiga Pūce ir viena no divām 2011. gadā dibinātās biedrības Ascendum oficiālajām amatpersonām ar tiesībām pārstāvēt to atsevišķi, vēstīja medijs. Bierības pērn saņemto dāvinājumu un ziedojumu sarakstā atrodama arī azartspēļu firma Alfor, kas ziedojusi 80 tūkst. Ls, Rietumu banka (60 tūkst. Ls), ātro kredītu uzņēmums 4Finance (50 tūkst. Ls), kā arī būvkompānijas – Arčers (10 tūkst. Ls), Binders (20 tūkst. Ls) un Re&Re (29,5 tūkst. Ls). Biedrības oficiālie mērķi ir «veicināt Latvijas augšupeju - ekonomisko, garīgo un sociālo - mērķtiecīgi atbalstot kultūru, zinātni, izglītību un pilsonisko sabiedrību».

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Iespējams, ka Google Earth izstrādātāji šādu sava produkta pielietojuma veidu nebija pat iedomājušies, bet Lībijas nemierniekiem, kas cīnās ar Muamara Kadafi lojālistiem aplenktajā Misrātas pilsētā, Google satelītu karšu sistēma ir svarīga uzvaras kaldināšanā, raksta The London Times.

Ideju par Google Earth izmantošanu kaujās izstrādāja inženieris Ahmeds Ejzerts, kas vēlāk pats krita, tomēr viņa jaunieviesums guva panākumus. Lībijas nemiernieki izmanto Google Earth pieejamos datus un satelītattēlus, lai koriģētu mīnmetēju uguni.

Nemiernieki izsūta izlūkus ar binokļiem un klēpjdatoriem frontes līniju priekšā, kur viņi cenšas pamanīt lojālistu spēkus. «Piemēram, ja izlūki ierauga koku puduri, kurā slēpjas M. Kadafi spēki, tad ar Google Earth palīdzību mēs varam izspriest, cik tālu un kurā pusē tie atrodas, un kādas ir to koordinātas,» skaidro nemiernieki.

Savukārt, lai tēmētu ieročus, nemiernieki izmanto kompasa aplikāciju iPhone viedtālrunī, kas ir izrādījusies ārkārtīgi precīza. Lībijas opozīcijas rindās iecienīta ir arī datorspēle Call of Duty, kura daudziem nemierniekiem ir kalpojusi kā pirmais uzziņas avots par militāro taktiku.

#Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai.

Finanšu skandālā iesaistītā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, par ko portālu db.lv informēja ar sava padomnieka komunikāciju jautājumos Arno Pjatkina starpniecību.

Lai arī ir saprotama I. Rimšēviča vēlme sevi aizstāvēt, valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai daudz labāks risinājums būtu, ja viņš tomēr būtu nolicis Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras, uzskata ministre.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, I. Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

Pēc Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira nāves pasaule ir kļuvusi par labāku vietu, savukārt pats diktators kopā ar Osamu bin Ladenu, Josifu Staļinu, Ādolfu Hitleru un Muamaru Kadafi nonācis «siltā elles kaktā», uzskata ASV republikāņu senators Džons Makeins.

Dž. Makeins norādīja, ka K. Čenirs novedis savas valsts iedzīvotājus «dziļā nabadzībā un nežēlīgā apspiestībā». «Es varu tikai priecāties, ka «Dārgais vadonis» ir pievienojies Kadafi, bin Ladenam, Hitleram un Staļinam kādā siltā elles kaktā,» sacīja Dž. Makkeins.

Līdzīgu viedokli paudis arī ASV Republikāņu partiju pārstāvošais kandidāts ASV prezidenta amatam Mits Romnejs, kurš norādīja, ka pasaule īpaši neskums pēc K. Čenira.

Db.lv jau vēstīja, ka 69 gadu vecumā miris Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs, kurš valsts galvas amatu ieņēma kopš 1994. gada.

Kima Čenira bēres notiks 28.decembrī Phenjanā, tomēr ārzemju delegācijas uz atvadīšanos no aizgājēja aicinātas netiks. Valstī no 17. līdz 29.decembrim izsludinātas sēras.

Bijušā Lībijas līdera Muamara Kadafi dzimtā pilsēta Sirte samaksājusi augstu cenu par viņa izmitināšanu Lībijas pilsoņu kara pēdējās cīņas laikā, vēsta The Associated Press.

Liela daļa no Vidusjūras pilsētas ar palmu koku bulvāriem ir iznīcināta. Visa apkaime ir neapdzīvota. Sodrējiem klātās ēkas sacaurumojuši šāviņi. Nav nedz ūdens, nedz elektrības. Ar būvgružiem piepildītās ielas appludinājuši bojāti cauruļvadi.

«Tā bija skaista pilsēta, viena no visskaistākajām Lībijā,» teicis Zaroks Abdullahs, 42 gadus vecs universitātes profesors, stāvot ārpus viņa nopietni bojātās ģimenes mājas. «Šobrīd tā izskatās kā (pēckara) Ļeņingrada, Gaza vai Beirūta,» viņš turpinājis.

Lai gan daži vaino Kadafi par kara ienešanu mājās, slēpjoties šajā vietā savās pēdējās dienās, iedzīvotāji esot pārņemti ar atjaunošanas ideju un sagaida niecīgu palīdzību Lībijas pagaidu valdības.

Šveice «iesaldējusi» gandrīz vienu miljardu ASV dolāru vērtus aktīvus, kas saistīti ar Lībijas Muamaru Kadafi, kā arī Ēģiptes un Tunisijas gāztajiem līderiem, ziņo BBC.

Šveices ārlietu ministre Mišelīna Kalmī-Reja sacījusi, ka atklāti aptuveni 830 miljoni Šveices franku (960 miljoni ASV dolāru).

No tiem lielākā daļa - 410 miljoni Šveices franku - ir saistīti ar bijušo Ēģiptes prezidentu Hosni Mubaraku, teikusi ministre.

Vēl 360 miljoni Šveices franku, kā tiek uzskatīts, pieder Kadafi režīmam, bet 60 miljoni Šveices franku ir saistīti ar bijušo Tunisijas līderi Zinelabidinu ben Ali un viņa sabiedrotajiem.

Kalmī-Reja šīs summas publiskojusi konferencē Tunisijā, kur viņa devusies trīs dienas ilgā vizītē.

«Šīs summas ir iesaldētas Šveicē, sekojot bloķēšanas pasūtījumam no Šveices valdības puses, kas saistīts ar potenciāli nelegāliem aktīviem Šveicē,» viņa stāstījusi.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Rīgas mēra Nila Ušakova preses konference bija ļoti īsa un kodolīga. Viņš brīfingā apstiprināja to, ko jau iepriekš bija paudis interneta vidē - ka no amata neatkāpsies, kā arī izteica savu viedokli par premjera Valda Dombrovska demisiju.

Preses konference nebija ilgāka par 2-3 minūtēm. Nekādu citu informāciju mērs šajā pasākumā nepauda.

Uz nekādiem žurnālistu jautājumiem, tostarp saistītiem ar Zolitūdes traģēdiju, Ušakovs neatbildēja.

Jau pirms preses konferences bija zināms, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs neplāno atkāpties no domes priekšsēdētāja amata. To viņš šodien pavēstīja savā profilā sociālajā tīklā Facebook. No amata atkāpties neplāno arī mēra vietnieks Andris Ameriks.

Viņš norāda, ka kopš traģēdijas Zolitūdē viņš ir piedalījies glābšanas operācijas atbalsta nodrošināšanā. Viņa uzdevums ir bijis nodrošināt palīdzības sniegšanu upuru ģimenēm un cietušajiem, vispusīgi palīdzēt izmeklēšanai.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers iecerējis atkāpties no sava amata. Ž. K. Junkers par nodomu atkāpties no ieņemamā amata jau informējis savus kolēģus, norādot, ka savu apņemšanos izpildīs līdz šā gada beigām vai arī nākamā gada sākumā.

Eirogrupas vadītājs atkāpties vēlējies jau iepriekš, tomēr līdz šim Vācijai un Francijai bija izdevies viņu pierunāt šādu soli nespert, vēsta AFP. Abas eirozonas lielākās ekonomikas patlaban nav spējušas vienoties par jaunu Eirogrupas vadītāju. Francijai pagaidām nešķiet pieņemama Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kandidatūra.

Arī pats Ž. K. Junkers iepriekš izteicies, ka Vācijas finanšu ministrs būtu laba kandidatūra Eirogrupas vadītāja amatam. Par citiem iespējamajiem kandidātiem augstajam amatam nosaukti arī Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī un Somijas premjers Jirki Katainens.

Krīzes laikā nepareiza rīcība, līderiem pārkāpjot pašu uzstādītos noteikumus, izgaismojas īpaši spilgti. Taču tas notiek arī ikdienišķākos apstākļos. Kāpēc tas ir bīstami, jo īpaši – pandēmijas laikā?

Lai mazinātu Covid-19 izplatību, izslēgtu risku vēl plašākai vīrusa izplatībai, pasaules valstu līderi aicina ikvienu upurēties – atteikties no radu un draugu apciemošanas svētku laikā, atteikties no ceļošanas, iepirkšanās, sarokošanās un apskaušanās. Ja ir kāds, kuru ikviens sagaida ievērojam šos noteikumus, tad tas ir cilvēks, kurš aicina to darīt citus. Politiķi un valdības pārstāvji vairāk nekā jebkurš cits apzinās situācijas nopietnību, pastiprina ierobežojumus, ar saviem lēmumiem ierobežojot visas sabiedrības dzīvi, tāpēc no viņiem vēl jo vairāk tiek sagaidīts, ka viņi nepārkāps pašu uzliktās robežas. Tad kāpēc tik daudzi šo atbildību neattaisno un neievēro to, ko paši sludina?

Saeima ceturtdien, 8.martā, atbalstīja lēmuma projektu par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata, informē Saeimas Preses dienests.

Lēmumā Saeima aicina I.Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata, ņemot vērā, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis kriminālprocesu par Latvijas Bankas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, iespējamām pretlikumīgām darbībām, un šī kriminālprocesa ietvaros I.Rimšēvičam ir piemērots aizdomās turamās personas statuss.

Lēmumā uzsvērta Latvijas Bankas loma un simboliskā nozīme valsts finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanā un tās prezidenta reputācijas ietekme uz Latvijas valsts starptautisko tēlu, jo Latvijas Bankas prezidents ir viens no 19 Eirozonas centrālo banku vadītājiem, kas pieņem lēmumus Eiropas Centrālās bankas padomē. Tāpat lēmumā norādīts, ka Ilmāra Rimšēviča turpmākā atrašanās Latvijas Bankas prezidenta amatā var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus, kā arī radīt šaubas par Latvijas Bankas kā institūcijas rīcībspēju un kaitēt valsts interesēm.