VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Oktobrī kravas automašīnu ražotājs DAF Trucks Barselonā prezentēja jauno LF kravas automašīnu sēriju (pilna masa no 7,5 līdz 19 tonnām), kā arī uzlabotos kravas automašīnu CF un XF modeļus, kurus pirmo reizi tirgum kompānija parādīja šā gada pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar DAF

Liels pieprasījums pēc pilsētas kravas automašīnām LF tiek gaidīts Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Ungārijā. Nākamajā gadā tiek plānots saražot vairāk nekā 11 000 DAF LF sērijas kravas automašīnu. Savukārt šajā gadā uzņēmums plāno pārdot 10 500 kravas automašīnu. Vislielākais pieprasījums starp DAF kravas automašīnām, tajā skaitā Latvijā, ir pēc XF sērijas modeļiem, kas ir šī segmenta etalons tālu maršrutu pieveikšanai. Šīs kravas automašīnas aprīkotas ar lielu dzīvojamo platību, darba un bagāžas telpu salonā. DAF XF ir labākās guļamvietas nozarē, un sēdvietas vadītājam nodrošina maksimālu komfortu automašīnas vadīšanai.

G.V.F.Hēgelis: «Valsts ir tikumiskās idejas realitāte.»

«Patvaļa» – šādu vārdu tiesībsargs lieto iesniegumā ģenerālprokuroram ar lūgumu pārbaudīt VID rīcības tiesiskumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Par šo lietu tad arī vēlējos sīkāk pievērsties šai blogā, jo katra no iesaistītajām personām, šķiet, nav bez vainas. Secinājums īsumā – kaut arī nepiekrītu AT Senāta viedoklim, ka ienākums no masveida nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas nebija IIN objekts, neesmu pārsteigts, ka VID atkal atradis formālu iemeslu, kādēļ tam nav jāpilda AT Senāta spriedumus. Cerams, tas novedīs pie plašākas diskusijas par dažām greizām VID rīcības tendencēm kopumā nodokļu strīdos.

Līdz 15.aprīlim ieskaitot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma gan par šā gada martā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 711,44 eiro, gan par pirmajā ceturksnī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, atgādina VID.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15%.

Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 eiro, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Savukārt tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmundam Sprūdžam piederošais uzņēmums Sensum Solutions meklē iespējas nooptimizēt valstij maksājamo UIN, tas izriet no DB rīcībā esošās vēstules, kuru Sensum Solutions ir nosūtījis Finanšu ministrijai (FM), raksta Dienas bizness.

Jāatzīmē, ka Sensum Solutions vēl aizvien nav iesniedzis 2011./2012.gada pārskatu. Sensum Solutions vienīgais valdes loceklis Edgars Kaņepe DB plašus komentārus nesniedza, vien norādīja uz to, ka uzņēmums pārskatu iesniegs, kad no FM saņems atbildes uz nosūtītājiem jautājumiem.

VID firmai ir norādījis: ja uzņēmums 2009.gadā jau veicis aizdevumus fiziskajai personai, par to nesaņemot atlīdzību, tad no kredītiestādes saņemtās kredītlīnijas procentu maksājumi, kā arī citiem kreditoriem nenomaksāto parādu procentu maksājumi, kā arī nokavējuma naudas būtu jāuzrāda kā ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi un attiecīgi par minētajām summām ir jāpalielina SIA apliekamais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), piemērojot koeficientu 1,5.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Lai kliedētu neskaidrības, Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests skaidro nodokļu piemērošanu gadījumos, ja darba devēja rīcībā esošā vieglā automašīna tiek vai netiek izmantota darba ņēmēja personīgām vajadzībām.

Ja automašīna tiek izmantota personīgām vajadzībām, tad jāpalielina darbinieka apliekamais ienākums par konstantu gūtā labuma apmēra summu, piemēram, 40 Ls par kuriem jānomaksā iedzīvotāju ienkuma nodoklis un socnodoklis – 22,70 Ls. Līdz ar to šī summa – gūtais labums (Ls 40) tiek uzskatīta par saimnieciskās darbības izdevumiem un attiecīgi nav jāapliek ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Gan automašīnas nolietojums, gan uzturēšanas izdevumi (degviela, tehniskā apkope u.c.) ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem, līdz ar to nav apliekami ar UIN.

Mēneša beigās ir jāveic patērētās degvielas, nobraukto kilometru un darba devēja noteikto degvielas patēriņa normu un automašīnas izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu salīdzināšana. Ja atbilstoši iesniegtajiem čekiem ir patērētā degviela, kas vairāk kā par 20 % pārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu par automašīnas odometra rādījumu starpību (mēneša sākumā un beigās), tad par pārsnieguma vērtību ir jāpalielina ar UIN apliekamais ienākums, skaidrots Finanšu ministrijas informācijā.

Nodokļu konsultāciju praksē esmu saskārusies ar vairākām situācijām, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita laikā nepamatoti izlemj, ka daļa no uzņēmuma izdevumiem nav tieši saistīta ar saimniecisko darbību.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamais ienākums ir palielināms par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, proti – par šādiem izdevumiem maksājams nodoklis. Tā kā kopš šī gada sākuma UIN likums paredz, ka nodokļa aprēķinā ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem ir piemērojams 1.5 koeficients, nodoklis par šiem izdevumiem ir ne vairs 15%, bet gan 22.5% apmērā.

Parasti ar saimniecisko darbību tieši nesaistītos izdevumos ietver tādas lietas kā īpašnieku izklaides braucienus, darbinieku sporta svētkus un ziemassvētku dāvanas kolektīvam. Lai arī daudzas no šādām lietām uzņēmuma saimniecisko darbību veicina kaut vai pastarpināti, veicinot kolektīva saliedētību, komandas garu un noskaņojumu, uzņēmumi parasti ir vienisprātis ar VID, ka UIN aprēķināšanas vajadzībām tie ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.

Vidējā dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena bez nodokļiem Latvijā oktobra beigās sasniedza 756,65 eiro par 1000 litriem (53,18 santīmus par litru), kas ir sestais augstākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina 24.oktobrī apkopotie Eiropas Komisijas (EK) dati.

Vēl dārgāka kā Latvijā dīzeļdegviela bez nodokļiem bija Grieķijā, Portugālē, Dānijā, Itālijā un Beļģijā. Lietuvā dīzeļdegvielas cenas, atskaitot nodokļus, bija 11.augstākās un Igaunijā - 26.augstākās starp 27 ES valstīm.

Kopā ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli dīzeļdegviela mazumtirdzniecībā Latvijā maksāja 1328,22 eiro par 1000 litriem (93,34 santīmus par litru), kas ir 17.augstākais rādītājs starp ES valstīm. Visaugstākā dīzeļdegvielas cena ir Lielbritānijā - 1613,09 eiro par 1000 litriem (1,13 lati par litru), bet zemākā - Bulgārijā - 1199,51 eiro par 1000 litriem (84,30 santīmi par litru).

Igaunijā un Lietuvā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā bija attiecīgi 1289,00 eiro par 1000 litriem (90,59 santīmi par litru) un 1258,14 eiro par 1000 litriem (88,42 santīmi par litru) - 20. un 23.augstākā starp 27 ES valstīm.

Uzņēmumi no nākama gada varēs atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu par summu, ko veido neapmaksatie rēķini.

To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi UIN likumā. Atlikt šī nodokļa nomaksu varēs uz trīs gadiem.

Izmaiņas likumā par UIN paredz, ka no nākamā gada uzņēmēji varēs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ja nav saņemta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm.

Saeimas Preses dienests skaidro, ka šādi uzkrājumi nedrīkstēs pārsniegt 20% no ienākuma, ko apliek ar nodokli. Ja trīs gadu laikā parādi netiks atgūti vai norakstīti izmaksās, apliekamais ienākums būs jāpalielina.

Grozījumi arī nosaka, ka nodokļa maksātājam, kurš sešu mēnešu laikā nebūs norēķinājies par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, ar UIN apliekamais ienākums būs jāpalielina par parāda summu.

Uzņēmumi uz trīs gadiem varēs atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu par nedrošiem parādiem veidotajiem uzkrājumiem, paredz otrdien Saeimas Budžeta komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā.

Iepriekš valdības jau atbalstītās izmaiņas likumā par UIN paredz, ka no nākamā gada uzņēmēji varēs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ja nav saņemta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm.

Saeimas Preses dienests skaidro, ka šādi uzkrājumi nedrīkstēs pārsniegt 20% no ienākuma, ko apliek ar nodokli. Ja trīs gadu laikā parādi netiks atgūti vai norakstīti izmaksās, apliekamais ienākums būs jāpalielina.

Grozījumi arī nosaka, ka nodokļa maksātājam, kurš sešu mēnešu laikā nebūs norēķinājies par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, ar UIN apliekamais ienākums būs jāpalielina par parāda summu.

Uzņēmumi uz trīs gadiem varēs atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu par klientu nenomaksātajiem rēķiniem, savukārt parādniekiem ar UIN apliekamā summa palielināsies.

Parlamenta pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi UIN likumā nosaka, ka no nākamā gada uzņēmēji varēs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ja nav saņemta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm.

Šādi uzkrājumi nedrīkstēs pārsniegt 20% no ienākuma, ko apliek ar nodokli. Ja trīs gadu laikā parādi netiks atgūti vai norakstīti izmaksās, apliekamais ienākums būs jāpalielina.

Grozījumi arī nosaka, ka nodokļa maksātājam, kurš sešu mēnešu laikā nebūs norēķinājies par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, ar UIN apliekamais ienākums būs jāpalielina par parāda summu.

Jaunā kārtība skars apmēram 72 tūkst. uzņēmumu – gan ienākuma nodokļa maksātājus, kuriem veidosies nedrošo parādu uzkrājumi, gan tos, kuri savlaicīgi nenorēķinās par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, liecina Finanšu ministrijas veiktie aprēķini.

Nedrošiem parādiem veidotie uzkrājumi netiks aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi šī nodokļa likumā.

Šis Ministru kabineta lēmums gan vēl jāatbalsta Saeimai.

Finanšu ministrija skaidro, ka uzņēmumu likviditātes palielināšanai ekonomiskās krīzes periodā grozījumi paredz iespēju UIN maksātājiem pie zināmiem nosacījumiem uz trīs gadiem atlikt UIN maksājumus par izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem, uzkrājumu veidošanas vai palielināšanas brīdī nepalielinot apliekamo ienākumu.

Lai arī atlīdzība par precēm un pakalpojumiem nav saņemta, tā veido ar UIN apliekamu ienākumu. Savukārt, lai gan preces vai pakalpojuma saņēmējs maksājumus nav veicis, tiek samazināts tā ar UIN apliekamais ienākums.

Grozījumi paredz, ka taksācijas periodā izveidotie speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, kuri nepalielinās ar nodokli apliekamo ienākumu, nedrīkstēs pārsniegt 20% no ar nodokli apliekamā ienākuma.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Valdība atbalstījusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ar ko paredzēts mazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un precizēt likuma normas attiecībā uz akciju pirkuma brīdī gūto ienākumu un IIN atvieglojumiem.

Likumprojekts paredz, ka maksātājs, ko uz uzņēmuma līguma pamata nodarbina komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziska persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus. Tādējādi tiek nodrošināts, ka maksātājam nav ikreizi jāreģistrējas VID, neradot administratīvo slogu. Informācija par personām, kas darbojas uz uzņēmuma līguma pamata, paredzēts saņemt no pakalpojuma saņēmēja, kas arī ietur nodokli, skaidroja Finanšu ministrijā.

Uz Latviju regulāri tiek vestas lietotas automašīnas ar nobraukumu virs 200 000 kilometru, kas vietējā tirgū tiek pārdotas jau ar krietni zemāku kilometrāžu, aģentūru LETA informēja portāla autoDNA.lv pārdošanas vadītājs Agris Dulevičs.

Viņš norāda, ka sludinājumos bieži vien tiek norādīts - «auto tikko no Beļģijas, oriģinālais noskrējiens, viens saimnieks, neprasa ieguldījumus». Tomēr saskaņā ar autoDNA.lv rīcībā esošajiem datiem par augustu no Beļģijas vien tika ievesti vairāk nekā 450 automobiļi. Teju pusei ir veis mktaanipulācijas ar odometra rādījumiem un vidēji tiek notīti 92 000 kilometru.

Starp spilgtākajiem eksemplāriem ir 2003.gada Volvo S80 modelis ar oriģinālo noskrējienu Beļģijā 523 364 kilometri, kurš Latvijā nonācis jau ar 302 002 kilometru lielu deficītu. Ne mazāk iespaidīgs ir kāds 2006.gada Range Rover Sport, kurš no Beļģijas atceļojis ar 601 252 kilometriem uz odometra, savukārt Latvijā piereģistrēts ar 380 000 kilometru, kā arī 2010.gada Volvo XC60 ar noskrējienu 14 000 kilometru, kas attīti no oriģinālajiem 193 689 kilometriem.

No nākamā gada 1. janvāra mazākais automašīnu nodoklis, kas būs jāmaksā jaunu mazlitrāžas automašīnu īpašniekiem, būs tikai 36 Ls, savukārt lielu limuzīnu pircējiem automašīnu nodoklī nāksies samaksāt pat 1750 Ls.

Proti, no 2010. gada 1. janvāra vieglo automašīnu un motociklu nodoklis jaunām automašīnām, kas tiek reģistrētas Latvijā, tiks aprēķināts, par pamatu ņemot oglekļa dioksīda jeb CO 2 izmešu daudzumu.

Vieglo automašīnu un motociklu nodokļa likuma grozījumi, kuri šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē paredz, ka, jo lielāks ir konkrētās automašīnas apstiprinājuma sertifikātā norādītais CO 2 izmešu daudzums uz 1 km, jo lielāks nodoklis būs jāmaksā šo automašīnu reģistrējot.

Automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu līdz 120 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 0.3 Ls par katru gramu, bet automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu virs 350 gramiem uz vienu kilometru – 5 Ls par katru gramu.

Valdība otrdien atļāva VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības teju 18 miljonu eiro apmērā žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju.

Lai nodrošinātu robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu, valdība atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības. Pirmkārt, būvprojekta "Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūve" izmaiņu izstrādei un autoruzraudzībai par kopējo summu 462 220 eiro.

Otrkārt, žoga, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts, izbūvei ar kopējo aptuveno garumu 28,67 kilometri, par kopējo summu 17 922 878 eiro. Nepieciešamības gadījumā pārdalot izmaksas starp izdevumu veidiem, nepārsniedzot kopējo piešķirtā finansējuma un saistību apmēru.

Valdība pieņēma zināšanai, ka Iekšlietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2023.gadā 4 311 635 eiro apmērā.

Līdz 15.jūlijam jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā un 2.ceturksnī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Fiziskajām personām līdz 2015.gada 15.jūlijam jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā pārsniedza 711,44 eiro. Līdz 2015.gada 15.jūlijam deklarācija jāiesniedz arī gadījumos, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no 2015.gada 2.ceturkšņa mēnešiem (aprīlis līdz jūnijs ieskaitot) ir bijuši no 142,30 līdz 711,44 eiro.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

No nākamā gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks palielināta no 23 % līdz 26 %, taču ar nodokli neapliekamais minimums netiks samazināts un saglabāsies 35 Ls mēnesī par strādājošo un 63 Ls mēnesī par apgādībā esošu personu.

To paredz likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā.

Tāpat likums paredz, ka no nākamā gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām tiks aplikts «ienākums», kas gūts, izmantojot darba devējam piederošu automašīnu privātām vajadzībām.

Ja darba devējs, kas nodevis darbinieka rīcībā automašīnu, nevēlēsies veikt personiskām vajadzībām nobrauktā attāluma uzskaiti, ar nodokli tiks aplikts 150 Ls liels «ienākums» mēnesī, savukārt, ja uzskaite tiks veikta, tas tiks rēķināts par katru privātām vajadzībām nobraukto kilometru. Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta vadītāja Daina Robežniece iepriekš skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts, ka tad, ja darbinieks personiskām vajadzībām izmanto automašīnu, kas vecāka par pieciem gadiem, nodokļi tiks rēķināti no 11 santīmus liela «ienākuma» par kilometru, bet, ja ar jaunāku automašīnu – no 15 santīmus liela «ienākuma» par katru personiskām vajadzībām nobrauktu kilometru.

Nīderlande popularitātes ziņā ir TOP 5 valstu vidū, no kurām uz Latviju ved lietotus auto. Nīderlandē tiek iegādāti auto ar vidēji 326 000 km lielu nobraukumu, taču, nonākot Latvijā, tie "pazaudē" vidēji 59 000 km, secinājis auto vēstures pārbaudes uzņēmums autoDNA.

Salīdzinoši nelielā Eiropas Savienības dalībvalsts ir labi zināma lietotu auto pārdevējiem. Izvēle ir pietiekoši liela gan “plačos”, gan arī dažādās auto izsolēs. Uz Latviju dažādos veidos atceļo vidēji 13,5 gadus veci dīzeļi, kuriem vidējais nobraukums ir 326 000 km, taču teju pusē gadījumu nobraukums ir stipri lielāks.

Latvijā šie transportlīdzekļi nonāk jau ar mums visiem pieņemamo 200 000 – 250 000 km lielu nobraukumu. Labā ziņa ir tā, ka koriģēto automobiļu skaits turpina Latvijā samazināties, norāda autoDNA.

Saskaņā ar autoDNA datiem par vairāk nekā 2 000 lietotu automašīnu no Nīderlandes, visintensīvākā koriģēšana ir notikusi pavasara mēnešos. Martā, aprīlī un maijā 48% automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Marta mēnesī negodprātīgie auto pārdevēji atļaujas nodzēst arī lielāku kilometru skaitu– vidēji 74 000 kilometru.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.