Nodokļu konsultāciju praksē esmu saskārusies ar vairākām situācijām, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita laikā nepamatoti izlemj, ka daļa no uzņēmuma izdevumiem nav tieši saistīta ar saimniecisko darbību.
Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamais ienākums ir palielināms par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, proti – par šādiem izdevumiem maksājams nodoklis. Tā kā kopš šī gada sākuma UIN likums paredz, ka nodokļa aprēķinā ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem ir piemērojams 1.5 koeficients, nodoklis par šiem izdevumiem ir ne vairs 15%, bet gan 22.5% apmērā.
Parasti ar saimniecisko darbību tieši nesaistītos izdevumos ietver tādas lietas kā īpašnieku izklaides braucienus, darbinieku sporta svētkus un ziemassvētku dāvanas kolektīvam. Lai arī daudzas no šādām lietām uzņēmuma saimniecisko darbību veicina kaut vai pastarpināti, veicinot kolektīva saliedētību, komandas garu un noskaņojumu, uzņēmumi parasti ir vienisprātis ar VID, ka UIN aprēķināšanas vajadzībām tie ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.
Diskusijas rodas tad, kad uzņēmums ir veicis kādu, kaut nedaudz netipisku darbību attiecībā uz sava biznesa veicināšanu. VID arvien vairāk sāk apšaubīt to izdevumu saistību ar saimniecisko darbību, kas rodas atraktīvu mārketinga pasākumu ietvaros. Piemēram, izdevuma raksturojums ,«dāvana» VID acīs automātiski ir zīme, ka par šādu izmaksu būtu jāpalielina apliekamais ienākums, kaut gan iedziļinoties apstākļos par to kam, kā un ar kādiem priekšnosacījumiem «dāvana» ir dota, var izrādīties, ka tā ir palielinājusi uzņēmuma preču pārdošanas apjomus.
Prakse liecina, ka VID iebildumus var izraisīt sekojošas, nu jau arvien biežāk sastopamas, mārketinga aktivitātes:
• «punktu» krāšana par veiktajiem pirkumiem, ja par uzkrātajiem punktiem tiek piešķirtas lietas, kas NAV uzņēmuma produkcija; un
• atlaižu piešķiršana par konkrēta pirkumu apjoma sasniegšanu ceļojumu, koncertu biļešu vai dāvanu karšu veidā – citam uzņēmumam vai konkrētiem cita uzņēmuma darbiniekiem.
Pirmais variants ir aktuāls tiem uzņēmumiem, kas nedrīkst izmantot tādus mārketinga pasākumus kā «ņem 2, maksā par 1», piemēram, alkoholisko dzērienu un medicīnas preču nozarēs (akcijās, kas ietver papildus produkta pievienošanu par velti, VID parasti problēmas nesaskata). Šeit iespēja saņemt kādu «bonusu» cita, iespējams pat pilnīgi nesaistīta produkta veidā, ir tik pat kā vienīgais tiešais pircēja motivēšanas veids. Otrais variants ir aktuāls vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kas vēlas, lai mazumtirdzniecības uzņēmumu darbinieki veicinātu uzņēmuma konkrētās preces pārdošanu, un būtiski ir motivēt tieši konkrēto personu.
Šeit fakts, ka VID apšauba «dāvanu» iegādes izdevumu saistību ar uzņēmuma saimniecisko darbību, vairs nav īsti nodokļu jautājums, bet gan konkrētā uzņēmuma biznesa un nozares izpratnes un mārketinga zināšanu jautājums. Vai VID spēs novērtēt to, kādi izdevumi tiešām ir nepieciešami uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kuri tikai uztur uzņēmuma publisko tēlu un kuri uzskatāmi par filantropisku aktivitāti?
Lai uzņēmums varētu aizstāvēt savu viedokli un pamatot visu savu mārketinga aktivitāšu izdevumu atskaitīšanu aprēķinot UIN, nepieciešams izsmeļoši un precīzi dokumentēt:
• iemeslus kāpēc uzņēmums ir izvēlējies konkrēto preču pārdošanas veicināšanas metodi;
• noteikumus pēc kādiem notiks konkrētais mārketinga pasākums, proti, kas tajā varēs piedalīties, kādi ir «dāvanas» nopelnīšanas kritēriji utml.;
• «dāvanu» kustības shēmu, norādot kā uzņēmums nodrošinās, ka daļa no dāvanām nepāriet darbinieku rīcībā, nosakot, ka par dāvanas nodošanu/saņemšanu ir noformējams dokuments utml.
Šādu dokumentāciju uzņēmums var noformēt grāmatvedības izziņas, metodikas vai iekšēja rīkojuma formā, un papildinot to ar atbilstošiem mutiskiem skaidrojumiem VID, uzņēmums var justies pārliecināts par savām iespējām pamatot visu mārketinga izdevumu atskaitīšanu aprēķinot UIN. Papildus, ja vien sadarbība notiek ar juridisku personu, vēlams jau sadarbības līgumā norādīt, ka par konkrēta apgrozījuma sasniegšanu pienākas attiecīga «dāvana». Tādā gadījumā dāvanu izdevumi jau būs ne tikai pamatota uzņēmuma lēmuma rezultāts, bet arī juridiska pienākuma izpilde. Tāpat, lai sasniegtu pilnīgas garantijas par nodokļa aprēķinu, ir iespējama arī rakstiska šī jautājuma saskaņošana ar VID.
Jāpiezīmē gan, ka UIN nav vienīgais nodoklis, ko var izraisīt aprakstītās mārketinga aktivitātes, un uzņēmumam jāņem vērā arī PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aspekti.
