Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps par kanālu komunikācijai ar sabiedrību ir izvēlējies mikroblogu vietni Twitter, Slovēnijas prezidents Boruts Pahors neapšaubāmi ir kļuvis par mobilās lietotnes Instagram zvaigzni.

Pahors, kurš iesaukts par «Bārbiju» un līdzīgi Melānijai Trampai ir bijušais Slovēnijas modes modelis, kas guvis starptautisku ievērību, aktīvi lieto sociālos medijus savu vēstījumu izplatīšanai.

Pahors sāka publicēt savas fotogrāfijas Instagram, tostarp vienu, kurā viņš sarkanā virsvalkā vada atkritumu savākšanas mašīnu, jau pirms prezidenta vēlēšanām 2012.gadā, kurās viņš pārsteidzošā kārtā uzvarēja.

Tūkstošiem «patīk», kurus izpelnās Pahora fotogrāfijas Instagram, padara viņu par favorītu arī šogad paredzētajās prezidenta vēlēšanās.

Slovēnijā, kas ir valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju, 53 gadus vecajam prezidentam lietotnē Instagram ir 24 tūkstoši sekotāju, kas var viņu apskatīt ļoti dažādās pozās un personības izpausmēs.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, paredzot MUN likmi palielināt līdz 15%. Savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā MUN likme nākamgad būs 12%.

Šādu kompromisa ierosinājumu atbalstīja komisijas vairākums, tostarp vairāki opozīcijas deputāti no "Saskaņas". "Vienotības" parlamentārieši balsojumā atturējās, bet Mārtiņš Bondars (LRA) balsoja pret.

Deputātu atbalstītais ierosinājums paredz, ka 12% MUN likme būs izņēmums uz vienu gadu mazajiem uzņēmumiem. Pārējiem mikrouzņēmumiem nodokļa likme no nākamā gada būs 15%.

Vienlaikus komisija noraidīja "Vienotības" iesniegto priekšlikumu ļaut uzņēmumiem izvēlēties - maksāt sociālās iemaksas par visiem darbiniekiem un MUN likmi 5%, vai arī tikai MUN likmi 15%. "Vienotības" ierosinājumus atbalstīja tikai šī politiskā spēka pārstāvji.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

No 2017.gada varētu piemērot jaunu regulējumu maziem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības sācējiem, atsakoties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja, ka jauns regulējums būtu piemērojams uzņēmumiem, kuri sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā arī uzņēmumiem ar zemiem ieņēmumiem. Līdz ar to mikrouzņēmuma nodokļa režīmu varētu transformēt šajos divos virzienos, skaidroja Ašeradens.

Ja nākamgad līdz 1.septembrim Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju piedāvātu šādu regulējumu, tas varētu stāties spēkā no 2017.gada.

Paredzēts, ka tiks izstrādāts likumprojekts par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības sācējiem to sākotnējās darbības posmā. Tāpat plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikrouzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Ceturtdienu visi NASDAQ OMX Baltijas biržu indeksi noslēdza ar kritumu, liecina akciju tirgus dati.

OMX Baltic Benchmark saruka par 0,13% līdz 634,99 punktiem. Visstraujāk samazinājās OMX Vilnius vērtība – par 0,27% līdz 451,34 punktiem, bet par 0,17% samazinājās gan OMX Tallinn, gan OMX Riga vērtība.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 458 tūkstošus eiro.

Visaktīvāk ceturtdien tika tirgotas Lietuvas telekomunikāciju kompānijas Teo LT akcijas, apgrozījumam sasniedzot 96 tūkstošus eiro. Otra aktīvākā tirdzniecība notika ar Igaunijas apakšveļas ražotāja Silvano Fashion Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 39 tūkstošus eiro, savukārt trešā tirgotākā bija Šiauliu bankas akcija, apgrozījumam sasniedzot 38,9 tūkstošus eiro.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, savukārt 32 politiķi balsoja pret.

Debates par 40 likumprojekta grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem sākās vēl otrdien vakarā, tām turpinoties visu trešdienu un ceturtdienu, tādējādi kopumā prasot aptuveni 16 stundas, kļūstot par vēsturiski ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu.

Deputāte Ļubova Švecova šo likumprojektu nodēvēja par "šedevru", uzsverot, ka tas tostarp ir "mazo uzņēmumu iznīcināšanas šedevrs". Opozīcijas deputāti kopumā bija ļoti negatīvi noskaņoti par piedāvātajām izmaiņām, asu kritiku veltot gan grozījumu kvalitātei, gan to ietekmei uz uzņēmējiem, kuri līdz šim strādājuši MUN režīmā.

Ceturtdienu Baltijas biržas raksturojošais OMX Baltic Benchmark indekss noslēdza ar 0,66% lielu kāpumu, liecina NASDAQ OMX biržu dati.

Straujākais indeksa pieaugums, tāpat kā iepriekšējās dienās bija vērojams NASDAQ OMX Riga biržā, to raksturojošajam indeksam pakāpjoties par 1,51% līdz 461,98 punktiem. OMX Tallinn pieauga par 0,83% līdz 837,67 punktiem, savukārt OMX Vilnius saruka par 0,01% līdz 412,03 punktiem.

Tirdzniecības aktivitāte ceturtdien biržās bija lielāka nekā iepriekšējās dienās, Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta apgrozījumam sasniedzot 820,7 tūkstošus latu. Visaktīvāk tika tirgotas Olympic Entertainment Group akcijas, apgrozījumam sasniedzot 259,8 tūkstošus latu, kas uzdzina uzņēmuma akcijas cenu par 2,08% augstāk. Otrs lielākais apgrozījums bija ar Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja Apranga Group akcijām – 154,8 tūkstoši latu, akcijas cenai pieaugot par 0,81%, savukārt trešā aktīvākā tirdzniecība notika ar Igaunijas mazumtirgotāja Tallinna Kaubamaja akcijām, apgrozījumam sasniedzot 96,5 tūkstošus latu un akcijas cenai sarūkot par 0,88%.

Pirmdienu NASDAQ OMX Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Tirgu raksturojošais indekss OMX Baltic Benchmark pakāpās par 0,2% līdz 591,25 punktiem.

Starp biržu indeksiem saruka vienīgi OMX Tallinn – par 0,25% līdz 780,59 punktiem. Par 1,45% līdz 426,13 punktiem pakāpās OMX Riga, bet par 1,46% līdz 461,01 punktu – OMX Vilnius.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 1,3 miljonus eiro. Visaktīvāk tika tirgotas Igaunijas būvniecības kompānijas Merko Ehitus akcijas, apgrozījumam sasniedzot 410,9 tūkstošus eiro. Otra aktīvākā tirdzniecība notika ar Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja Apranga Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 276 tūkstošus eiro, bet trešā aktīvākā – ar Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma Teo LT akcijām, apgrozījumam sasniedzot 159,6 tūkstošus eiro.

Ceturtdienu NASDAQ OMX Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Tirgu raksturojošais indekss OMX Baltic Benchmark saruka par 0,24% līdz 604,2 punktiem.

Starp biržu indeksiem saruka vienīgi OMX Tallinn – par 0,41% līdz 799,51 punktam. Par 0,48% līdz 422,9 punktiem pakāpās OMX Riga, bet par 0,34% līdz 453,12 punktiem – OMX Vilnius.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 958,8 tūkstošus eiro. Visaktīvāk tika tirgotas Igaunijas azartspēļu kompānijas Olympic Entertainment Group akcijas, apgrozījumam sasniedzot 140,3 tūkstošus eiro. Otra aktīvākā tirdzniecība notika ar Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja Apranga Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 111 tūkstošus eiro, bet trešā aktīvākā – ar kuģniecības uzņēmuma Tallink Grupp akcijām, apgrozījumam sasniedzot 98,8 tūkstošus eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 10.novembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē, informē saeimas Preses dienestā.

Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā MUN režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp tas plaši tiek izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos. Šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz, ka no nākamā gada mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju.

Jūlijā būtiski palielinājās iekšzemes uzņēmumu uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpināja augt arī mājsaimniecību noguldījumi, tomēr to kāpums sezonālo vasaras tēriņu laikā bija neliels. Jāatzīmē, ka naudas uzkrājumu nebaltām dienām straujāka palielināšanās vērojama jau kopš pērnā gada nogales, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties un augot nenoteiktībai par turpmāko attīstību, īpaši pasaules ekonomikas kontekstā. Iekšzemes kredītportfelis jūlijā palielinājās, nedaudz augot gan nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelim.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūlijā pieauga par 3.0%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 8.0%, bet mājsaimniecību noguldījumi – par 0.1%. Lai gan noteicošo kāpuma daļu veidoja atlikumi norēķinu kontos, neierasti straujš bija termiņnoguldījumu kāpums, kas varētu būt saistīts arī ar augstākām nekā iepriekš uzņēmumu termiņnoguldījumu procentu likmēm. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pieauga par 1.8%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem un ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps jūlijā veidoja 9.6%; noguldījumu – attiecīgi 9.9%, 14.3% un 2.4%).

Lielākajā daļā gadījumu kāda konkrēta uzņēmuma vai pat veselas nozares pārstāvju akcijas cenas biržā ietekmē ziņas vai spekulācijas par nākotni. Turklāt šīs ziņas var būt ļoti dažāda rakstura – tās var saistīties gan ar jaunumiem no makroekonomikas datu frontes, gan, piemēram, ar kādu jaunu modes kliedzienu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Interesanti šajā sakarā ir tas, ka jau kādu laiku pastiprināti biržā svārstās vairāku pasaules lielāko rotaļlietu ražotāju vērtspapīru cenas. Tas savukārt lielā mērā saistīts ar nākamā mēneša otrajā pusē gaidāmo svaigāko Zvaigžņu karu filmu, kas vismaz ASV jau tagad raisījusi milzīgu pieprasījumu pēc attiecīgām rotaļlietām, piemēram, plastmasas gaismas zobeniem vai franšīzes antagonista – Dārta Veidera – maskām. Kādam šīs lietas ir jāražo, un oficiālās licences piešķirtas vairākiem lielajiem pasaules rotaļlietu ražotājiem.

Tas, kas ir modē

Pieejamā informācija liecina, ka Zvaigžņu karu tēmai milzīgu savu rotaļlietu nodaļu platību jau tagad atvēlējuši tādi mazumtirdzniecības milži kā Wal-Mart Stores un Target. Pastāv viedoklis, ka viss notiekošais pie lielākas peļņas ļaus nonākt tādām rotaļlietu ražošanas kompānijām kā Hasbro, Mattel un Jakks Pacific. Hasbro akcijas vērtība kopš šā gada sākuma ir palielinājusies gandrīz par 40%. Kompānijas iepriekšējo 12 mēnešu P/E (Price/Earnings) rādītājs atrodas pie 22,6 un uzņēmuma dividenžu ienesīgums ir 2,4%. Savukārt Jakks Pacific akcijas vērtība kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16,6%. Šai kompānijai ir arī zemāks P/E rādītājs – pie 16,45.

Šā gada 9.martā Bārbija svinēja savu 60 gadu jubileju.

Pasaulslavenā lelle radīta 1959.gadā, un tā atspoguļota gan kā princese, gan prezidente, astronaute, zooloģe un daudzās citās vairāk nekā 200 profesijās.

«Mana Bārbijas filozofija bija vienkārša: lai, spēlējoties ar lelli, mazā meitene varētu saprast, ka var kļūt, par ko vien vēlas. Bārbija vienmēr ir uzsvērusi, ka sievietei ir izvēle,» skaidro Ruta Hendlere, Bārbijas radītāja.

Pirmā Bārbijas sērijas afroamerikāņu lelle bija Frānsija, kas radīta 1967. gadā (kolekcionāri to bieži dēvē par melno Frānsiju).

Bārbija ir bijusi pasaules vadošo modes mākslinieku mūza, un zīmolam ir bijusi sadarbība ar vairāk nekā 75 citiem starptautiskiem zīmoliem un jaunajiem dizaineriem, piemēram, Moschino, Matty Bovan, Nasir Mazhar, Roksanda Ilincic un Karl Lagerfeld.

Apģērbu meistare Katrīna Vilkonska apgalvo, ka «pārdabiski mīl» savu darbu un varētu pavadīt cauru diennakti strādājot. Nesen viņas lolotais Liepājas uzņēmums Katrīnas modes nams nosvinēja viena gada jubileju, taču ar apģērbu darināšanu viņa darbojas jau kopš laikiem, kad mēdza ietērpt skaistos tērpos slaveno lelli Bārbiju, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Sākumā K. Vilkonska strādājusi citā šūšanas uzņēmumā un pēc darba darinājusi pasūtījuma darbus. Tomēr ar laiku sapratusi, ka nevēlas pelnīt naudu citiem. «Sapratu, ka manī ir uzņēmēja gēns un vajag kaut ko darīt pašai. Nonācu pie tā, ka gribu savu modes namu. Nosaukumā obligāti bija jābūt vārdiem «modes nams», un, tā kā tas pieder man - Katrīnai, tad ilgi nebija jādomā, kā savienot šos vārdus,» par Katrīnas modes nama dzimšanu stāsta īpašniece.

Uz jautājumu, kā viņas uzņēmums atšķiras no citiem, šuvējai ilgi nav jādomā atbilde: «Jā, ir daudz cilvēku, kas šuj apģērbus, uzņēmējiem jāatrod sava odziņa, ar ko atšķirties. Piemēram, mēs darinām tērpus tikai no kvalitatīviem itāļu materiāliem.» Katrīna pati ik pa laikam dodas uz Itāliju, lai piedalītos audumu prezentācijās un izvēlētos labākos materiālus. Tie tiek transportēti uz Liepāju, un burvestības var sākties - tiek darināti tērpi.

ASV rotaļlietu ražotājs Mattel paziņojis par darījumu, kura ietvaros iegādājas HIT Entertainment, Thomas the Tank Engine un citu populāru bērniem domātu zīmolu, īpašnieci, ziņo BBC.

Leļļu Bārbiju, automašīnu Hot Wheels un Fisher-Price rotaļlietu ražotājs kompāniju HIT iegādāsies par 680 miljoniem ASV dolāru.

Tas nozīmē, ka Mattel tagad pieder visas tiesības, lai ražotu rotaļlietas, balstoties uz tādiem zīmoliem kā Bob the Builder, Barney the Dinosaur un Thomas the Tank Engine.

Mattel jau iepriekš saskaņā ar licenci ražoja daudzus HIT produktus.

«HIT Entertainment pieder daži no mīlētākajiem un uzticību ieguvušākajiem pirmsskolas vecuma bērniem domātajiem zīmoliem pasaulē, un uzskatu, ka Mattel vadībā tiek tikai augs,» sacījis HIT prezidents un vadītājs Džefrijs D. Dans.

Patērētāji tiek maldināti par Latvijas neatkarīgo auto servisu kompetenci un tiesībām veikt automašīnu servisa un remontu darbus to garantijas periodā, atzinis atzina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) secinājusi, ka klienta pienākums automobiļu remontu un tehniskās apkopes veikt autorizētajos servisos ir tikai papildu jeb importētāja vai pārdevēja sniegtās garantijas laikā un klientam, lai saglabātu ražotāja garantiju, nav pienākuma veikt remontu un tehniskās apkopes tikai autorizētajos servisos auto ražotāja garantijas laikā.

LPAA uzskata, ka ne vienmēr automobiļa pircējs precīzi saprot auto visu garantiju veidus, to nosacījumus un līdz ar to arī savas tiesības un pienākumus, portālam Nozare.lv sacīja V. Kulbergs.

Asociācijā norādīja, ka garantijas var iedalīt trīs grupās - likumā garantētās tiesības patērētājam (tikai fiziskai personai) atgriezt preci divu gadu laikā, ja tiek konstatēti likumā noteiktie gadījumi; automobiļa ražotāja sniegtā garantija, kas parasti ir līdz piecu gadu termiņam un automobiļa importētāja vai pārdevēja sniegtā papildus garantija parasti no piecu līdz 12 gadu termiņam.

Studijas "Warner Bros." kinofilmas "Barbie" ("Bārbija") globālie kases ieņēmumi pārsnieguši miljardu dolāru, lentei kļūstot par pirmo sievietes režisēto filmu, kas pārsniegusi šo robežu, svētdien paziņoja kinoindustrijas informācijas uzņēmums "Exhibitor Relations".

Gretas Gērvigas režisētā filma, kurā Margo Robija ataino slaveno lelli Bārbiju, bet Raiens Goslings viņas puisi Kenu, no piektdienas līdz svētdienai ASV un Kanādā nopelnījusi 53 miljonus dolāru.

Kopumā šajās divās valstīs kopš iznākšanas uz ekrāniem tā nopelnījusi 459 miljonus dolāru, bet visā pasaulē - 1,03 miljardus dolāru, liecina aplēses.

Kembridžas hercoga un hercogienees kāzu pirmo gadadienu nolēmusi atzīmēt arī kompānija Mattel Inc, vēsta Reuters.

ASV bāzētais leļļu Bārbiju ražotājs šonedēļ paziņojis, ka aprīlī laidīs klajā īpašu divu leļļu komplektu, lai atzīmētu vienu gadu kopš Lielbritānijas prinča Viljama un Keitas Midltones kāzām Vestminsteras abatijā.

Lelles būs ģērbtas tādos pašos apģērbos, kādos Viljams un Keita bija tērpušies savu kāzu ceremonijas laikā, ko saskaņā ar aplēsēm noskatījās trīs miljardi cilvēku visā pasaulē.

Abu leļļu komplekta cena ir 100 ASV dolāri, un Mattel jau sākusi pieņemt iepriekšpasūtījumus.

Karaliskais pāris pievienojas citiem, kuri iekļuvuši Mattel kolekcijā, tostarp Timam Makgrovam un Feitai Hillai, kā arī TV zvaigznēm Lusillei Bolai un Desi Arnazam.

Dabas aizstāvju organizācija Greenpeace trešdien nākusi klajā ar apgalvojumu - tās rīcībā ir pierādījumi, ka slaveno Bārbijas leļļu iepakojums tiek izgatavots no materiāliem, kurus iegūst, izcērtot lietusmežus Indonēzijā, vēsta Reuters.

Greenpeace aktīvisti apsūdz tādas kompānijas kā Mattel un Walt Disney Co lietusmežu straujās izciršanas veicināšanā Indonēzijā. Lai pret to protestētu organizācijas aktīvisti ceturtdien Losandželosā bija sarīkojuši demonstrāciju pie Bārbiju ražotājas - kompānijas Mattel galvenā biroja.

Vides aizstāvji bija tērpušies kā Bārbijas partneris Kens un izkarinājuši lielu plakātu, kurā bija attēlots Kens un rakstīts: «Bārbij, viss ir beidzies. Es nesatiekos ar meitenēm, kas iznīcina mežus.»

«Bārbija iznīcina lietusmežus un izraisa apdraudēto sugu bojāeju,» skaidro Bustars Maitars, Indonēzijas lietusmežu glābšanas kampaņas organizētājs. «Kompānijai Mattel jāpārtrauc ražot pasaules populārākās rotaļlietas iesaiņojums, graujot lietusmežus.»

Kompānija Mattel, kam pieder leļļu zīmols Barbie, slēgusi sešstāvīgu veikalu Ķīnas apdzīvotākajā pilētā Šanhajā, norādot, ka rozā leļļu lielveikals ir izpildījis savu mērķi – jaunajā tirgū padarīt atpazīstamu zīmolu Barbie, raksta Financial Times.

Mattel veikala slēgšana notikusi pēc tam, kad savus veikalus Ķīnā slēguši arī ASV mazumtirgotāji Best Buy un Home Depot, kas nav spējuši izturēt konkurenci ar vietējiem tirgus spēlētājiem.

Analītiķi norāda, ka Bārbiju veikala gadījumā ASV kompānija nav spējusi apmierināt Ķīnas iedzīvotāju vēlmes, kas ir atšķirīgas no ASV patērētājiem.

Tāpat tiek uzskatīts, ka gan Mattel, gan Home Depot, gan Best Buy ir pārāk dārgi uzņēmumi Ķīnai, kur vietējās kompānijas piedāvā savus produktus lētāk.

Pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas 78,5 miljonus latu, tomēr daļa banku joprojām strādā ar zaudējumiem vai to peļņa gada laikā samazinājusies. Daļai banku peļņu turpina samazināt pieaugošie uzkrājumi nedrošiem kredītiem, kas pirmā pusgada beigās veidoja 1,075 miljardus latu jeb 9% no kopējā banku kredītportfeļa.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, auguši gan banku tīrie komisijas naudas ienākumi par 30,6%, gan tīrie procentu ienākumi - par 9,3%, veicinot peļņas pieaugumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Ar peļņu šogad strādājušas 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles - to kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos veido 90,8%. Savukārt banku sektora gūtā peļņa līdz jūnija beigām pirms uzkrājumiem un nodokļiem gandrīz sasniegusi 140 miljonus latu, augot par 24%.

Ar lielāko peļņu pirmajā pusgadā strādājusi Swedbank, nopelnot 43,7 miljonus latu - peļņa gada laikā nedaudz sarukusi, jo, lai arī peļņa pirms uzkrājumiem ir augusi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, peļņas apjomu ietekmējis šogad sarukušais uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts. «Pirmajā pusgadā Latvijā turpinājās ekonomikas izaugsme, saglabājās noturīgs iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojums, auga bankas klientu skaits un aktivitāte. Problemātisko kredītu bruto apjoms turpina samazināties gan uzņēmumu, gan privātpersonu portfelī, savukārt jaunā kreditēšana pakāpeniski pieaug un uzlabo kopējo portfeļa kvalitāti. Turpinās arī iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošana,» skaidro Swedbank valdes loceklis, Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis. «Pirmajā pusgadā banka atbrīvoja 17 miljonus latu no veiktajiem uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem (pērn attiecīgi 24 milj. latu), pārsvarā korporatīvo kredītu portfelī,» skaidro bankas pārstāvis.

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.