Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Saglabājoties vāja ārējā pieprasījuma fonam un augot banku un uzņēmēju piesardzībai, kreditēšanas rādītāji novembrī pasliktinājās gan kopumā, gan uzņēmumu kreditēšanas jomā, un ierasto nelielo kāpumu saglabāja vien mājokļa kredītu portfelis, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sarucis līdz 0.8% – zemākajam līmenim kopš 2017. gada. Iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī nedaudz samazinājās, sarūkot uzņēmumu, bet augot mājsaimniecību noguldījumu atlikumam.

Novembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0.8%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 1.4%, bet mājsaimniecību kredītportfelim gandrīz nemainoties (mājokļa kredīti nedaudz pieauga, bet patēriņa – samazinājās). Kredītportfeļa pārmaiņas galvenokārt noteica iepriekš izsniegto kredītu atmaksa, kā arī vāja jauno kredītu dinamika – uzņēmumiem tie novembrī izsniegti būtiski mazāk nekā oktobrī (gada pirmajos 11 mēnešos – par 9.2% mazāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā), bet mājsaimniecībām – līdzīgā apjomā kā gada iepriekšējos mēnešos (11 mēnešos kopā – par 4.7% mazāk nekā gadu iepriekš).

Luminor Bank neto peļņa šā gada 3. ceturksnī sasniegusi 16,9 miljonus eiro, kas ir par 26,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Deviņos mēnešos banka nopelnījusi 49,9 miljonus eiro. 2018.gada attiecīgajā periodā peļņa bija 120 miljoni eiro.

Baltijā Luminor kredītportfeļi turpināja samazināties un gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 10,8 miljardus eiro. Baltijas līmenī sadalījums ir nedaudz mainījies, palielinoties aizdevumiem mājsaimniecībām no 50% uz 53% un samazinoties aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām no 48% uz 45%. Luminor kreditēšanas tirgus daļa pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Baltijā samazinājās no 22,4% uz 19,5%. Kreditēšanas portfelis 3.ceturksnī samazinājās par 9,2%, taču palielinājās tīro procentu ienākumu un aizdevumu attiecība no 2,2% uz 2,3%. Kopējie darbības izdevumi trešajā ceturksnī bija 71,4 miljoni eiro un tas ir par 17,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

Maijā Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, kredītu mēneša kāpuma tempam sasniedzot 1.1% (labākais rādītājs kopš 2017. gada rudens), bet kredīti nefinanšu sabiedrībām auga vēl straujāk – par 1.9%, Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tāpat kā aprīlī, noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms saruka.

Maijā, augot gan nefinanšu sabiedrībām, gan finanšu iestādēm, gan arī mājsaimniecībām izsniegto (gan mājokļa, gan patēriņa) kredītu atlikumam, iekšzemes kredītportfeļa gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -2.2%, bet, izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pieauguma temps sasniedza +3.6%, norāda V.Purviņš.

Vairākām bankām būtiski palielinot nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu portfeli, tā gada pārmaiņu temps sasniedza -0.5%, kamēr kredītiem mājsaimniecībām saglabājās negatīvāks rādītājs (-4.8%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, attiecīgi +5.8% un +0.8%). Maijā salīdzinājumā ar aprīli uzlabojās gan nefinanšu uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu rādītājs, un šā gada pirmajos piecos mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 9.5%.

Jūnija dati vēlreiz apliecināja nodarbinātajiem jau ilgāku laiku labvēlīgās darba tirgus situācijas iespaidu uz mājsaimniecību uzkrājumiem bankās.

Mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā pieauga par 67 milj. eiro (straujākais mēneša kāpums šogad), nosakot arī kopējā iekšzemes noguldījumu atlikuma kāpumu – iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps sasniedza 7.3%. Savukārt iekšzemes kredītportfelis svārstīgās uzņēmumu kreditēšanas ietekmē jūnijā nedaudz saruka.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūnijā pieauga par 0.7%, tostarp mājsaimniecību noguldījumi – par 0.9%, bet uzņēmumu noguldījumi – par 0.4%. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pieauga par 0.6%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem un ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps jūnijā pieauga līdz 14.5%; noguldījumu gada pieaugums bija attiecīgi 16.8%, 9.6% un 1.1%).

Aprīlī Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga, tomēr kāpums, kā jau tika gaidīts, nebija straujš, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms nedaudz saruka.

Aprīlī nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis pieauga par 0.4% un aizdevumi mājsaimniecībām – par 0,2% (mājokļa kredīti par 0,2%, patēriņa kredīti – par 0,9%). Līdz ar to uzlabojās arī iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps – līdz -3,1% (t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -2,9% un kredītiem mājsaimniecībām -4,6%). Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps bija pozitīvs – kopumā 2,4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 3,2% un mājsaimniecībām 1%.

Aprīlī uzlabojās uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu rādītājs, bet mājsaimniecībām tas saglabājās marta līmenī. Līdz ar to šā gada pirmajos četros mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 11,1%.

Ārējās vides nenoteiktība un patērētāju un investoru piesardzība iekšzemē joprojām uzmanības lokā tur kreditēšanu. Tās izaugsme varētu dot papildu stimulu tautsaimniecības izaugsmei un patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma uzmundrināšanai.

Tomēr oktobris būtiskas pārmaiņas pagaidām atturīgajā kreditēšanas dinamikā nav nesis. Nelielais kredītportfeļa kāpums tikai mazliet (līdz 1.9%) palielināja iekšzemes kredītu gada pieauguma tempu, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma rādītājs saruka līdz 0.8%.

Straujāks bija iekšzemes noguldījumu kāpums, un to gada pieauguma temps sasniedza 10.3%.

Oktobrī iekšzemes kredītportfelis pieauga par 0.4%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam palielinoties par 0.9% un mājsaimniecību kredītportfelim – par 0.1% (mājokļa kredītu atlikums gandrīz nemainījās, bet patēriņa – pieauga par 0.6%).

Oktobrī būtiski nemainījās arī jauno kredītu izsniegšana – uzņēmumiem tie izsniegti nedaudz mazāk, bet mājsaimniecībām – nedaudz vairāk kā septembrī, savukārt abām klientu grupām – mazāk nekā pērnā gada oktobrī. Arī gada pirmajos desmit mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 0.2% mazāk nekā pirms gada.

Turpinoties vairāku iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis sarucis arī pērnā gada decembrī, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

Aizvien rūpīgāks banku izvērtējums par klientiem, kas vēlas aizņemties, un augošā uzņēmēju piesardzība, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, kā arī būtiskas agrāk izsniegto aizdevumu atmaksas decembrī noteikušas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukumu, un neliels pieaugums saglabājies vien mājokļa kreditēšanā.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal nonācis negatīvajā sektorā, bet neliels pozitīvs gada kāpums saglabājies tikai mājsaimniecību kreditēšanā, norāda LB ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes noguldījumu atlikuma kāpums pērn decembrī bija sezonāli straujākais gada laikā, tomēr, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties, tas nedaudz atpaliek no iepriekšējā gada decembra rādītāja. Decembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 2,3%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 4,1%, bet mājsaimniecību kredītportfelim – par 0,2%. Kredītportfeļa kritumu galvenokārt noteica iepriekš izsniegto īstermiņa kredītu atmaksa vairākām lielākajām Latvijas komercbankām. Salīdzinājumā ar rekordzemajiem novembra līmeņiem, decembrī nedaudz uzlabojās jauno kredītu dinamika, tomēr gan decembrī, gan gadā kopumā tie izsniegti mazāk nekā gadu iepriekš – uzņēmumiem par 23,8%, mājsaimniecībām – par 4,7% mazāk.

Gada pirmajiem diviem mēnešiem bija raksturīgas sarukuma tendences gan piesaistīto noguldījumu, gan izsniegto kredītu jomā.

Lēnākai tautsaimniecības izaugsmei mazinot uzņēmēju ienākumus, iekšzemes noguldījumi sezonāli saruka janvārī un niecīgais kāpums februārī neļāva tiem atgriezties decembra līmenī.

Turpinoties iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis samazinājās arī janvārī un februārī. Banku konservatīvo kredītpolitiku un uzņēmēju augošo piesardzību, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, papildināja vienreizēji faktori – institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņas (rinda valsts un pašvaldību komercsabiedrību ar 1. janvāri tika iekļautas vispārējās valdības sektorā) janvārī un AS "PNB Banka" licences anulēšana februārī.

Situācija krasi mainījusies martā. Gan globālajai, gan Latvijas tautsaimniecībai aizvien asāk izjūtot koronavīrusa Covid-19 ietekmi, kā uzņēmējiem, tā mājsaimniecībām būtiski sarūk iespējas uzkrāt, līdz ar to mazināsies bankās izvietoto noguldījumu atlikums. Vājinoties maksātspējai un veidojoties pārrāvumiem naudas plūsmās, visticamāk, turpinās sarukt arī kredītportfelis, tomēr vīrusa negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību varētu mazināt plašāks fiskālās politikas atbalsts, tostarp valdības atbalsta pasākumi uzņēmējiem un to darbiniekiem.

Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Ārkārtējās situācijas trīs mēneši aizvadīti, krasi pasliktinot ekonomisko vidi un negatīvi ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares.

Covid-19 uzliesmojuma vilnim sākot mazināties un ekonomiskajai aktivitātei pakāpeniski atjaunojoties, varam ielūkoties, kāda pēdējos mēnešos bijusi naudas rādītāju dinamika. Jāatzīmē, ka tā saglabājusies stabila un krīzes situācija nedz piesaistīto noguldījumu, nedz izsniegto kredītu apjomus būtiski nav satricinājusi.

Divi galvenie secinājumi šajā jomā:

nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem mudinājusi mājsaimniecības būtiski ierobežot patēriņu un palielināt uzkrājumus. Tas (līdz ar ierobežotām eksporta iespējām) gan mazinājis uzņēmēju iespējas uzkrāt, tomēr kopumā noguldījumu atlikums bankās pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis;

Latvijas ekonomikas attīstību joprojām pārsvarā nodrošina uzņēmēju pašu līdzekļi, kamēr banku devums kredītu veidā gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību finansēšanā aug vien minimāli, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpinās iekšzemes noguldījumu ikmēneša pieaugums.

Martā kredītportfelis pieauga gan nefinanšu uzņēmumu (par 0.3%), gan mājsaimniecību (par 0.1%) sektorā (mājokļa kredītu kāpums bija 0.1%, patēriņa kredītu – 0.6%). Tomēr kāpums bija niecīgs – kopumā vien par 0.1%, un iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps būtiski nemainījās, veidojot -4.0%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -4.7% un kredītiem mājsaimniecībām -4.8%. Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs – kopumā 1.4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 1.2% un mājsaimniecībām 0.8%.

Martā nedaudz uzlabojās no jauna izsniegto kredītu rādītāji – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms martā sasniedza lielāko vienā mēnesī izsniegto kredītu apmēru šogad. Līdz ar to šā gada 1. ceturkšņa jauno kredītu kopapjoma rādītājs vairs neatpaliek no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa.

Vietējie noguldījumi aug, taču nākotnē izaugsme var kļūt lēnāka.

Banku finanšu rādītāji pēdējā gada laikā pasliktinājušies. To izjūt arī klienti, piesakoties aizdevumam un saņemot dārgākus pakalpojumus vai atteikumu sadarboties. Šajā gadā darbs izaicinājumu pilnajā vidē turpināsies, gaidot Moneyval vērtējumu.

Rādītāju kritums

Pēdējā gada notikumi banku sektorā ietekmējuši kredītiestāžu darbības rādītājus, un šā gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējie bruto aktīvi sasnieguši 22,9 miljardus eiro, pēdējos 12 mēnešos sarūkot par 11% jeb 2,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās eksperti skaidro, ka aktīvu vērtības samazināšanās iemesli 2018. gadā ir ABLV bank licences anulēšana 2018. gada 3. ceturksnī, banku darbības stratēģijas, biznesa modeļa maiņa un kapitāla izmaksu optimizācija. Rezultātā sektora kopējais kapitāls sasniedzis 2,8 miljardus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērnā gada nogalē un par 8% mazāk nekā pirms gada. Asociācijas dati liecina, ka kopējā banku kapitāla augstākais punkts tika sasniegts 2015. gada beigās, kad tas bija 3,3 miljardi eiro, un kopš tā laika kopējais kapitāls ir samazinājies par 16%.

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Piesardzība sāk bremzēt ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi," raksta Purviņš.

Lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli.

V.Purviņš norāda, ka samērā siltais rudens atvirzīja masveida apkures sezonas sākumu, līdz ar to mājsaimniecībām, piesardzīgāk rīkojoties ar saviem līdzekļiem, septembrī-oktobrī izdevās vēl nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos. Tomēr kāpums bija neliels, jo kāpjošās cenas turpināja palielināt iedzīvotāju tēriņus, un novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 203 163 eiro, kas ir 14,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 202 753 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 10 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 400 eiro.

Tādējādi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,532 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 143,655 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 26 908 eiro.

Nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 25 892 eiro, izdevumi izsoļu organizēšanai - 787 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos - 229 eiro.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūlijā atguvis 336 309 eiro, kas ir par 65,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 239 003 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 50 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 97 256 eiro.

Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,869 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,663 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūlijā bija 37 669 eiro. Tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 37 440 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 229 eiro. Tādējādi atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav izmaksāta.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad septembrī atguvis aktīvus 1,302 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem kopš 2019.gada 12.septembra, kad banka tika atzīta par maksātnespējīgu, atgūti 1,237 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 47 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 18 000 eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi septembrī bija 249 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 193 000 eiro, tiesas izdevumi - 31 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 19 000 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība veidoja 5000 eiro.

2019.gada 30.septembrī «PNB bankā» garantētie noguldījumi bija 126,079 miljonu eiro apmērā, kamēr citi noguldījumi bija 137,877 miljonu eiro apmērā.

Mazumtirdzniecības apjomi šā gada aprīlī samazinājušies par 3%, bet pret iepriekšējo mēnesi pieauguši par 1,3%, norāda jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Samazinājumu pret pērnā gada aprīli veido pārtikas un nepārtikas (izņemot degvielu) preču grupu apjomu sarukumi, savukārt degvielas mazumtirdzniecība aprīlī pieaugusi. Mazumtirdzniecības apjomu samazinājumu ietekmē pērnā gada augstā bāze, kad pēc ierobežojumu atcelšanas martā arī pērnā gada aprīlī tirdzniecība bija aktīvāka nekā ierasts. Turklāt patēriņa preču augstās cenas mudina iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt pirkumu nepieciešamību. Aprīlis bija pēdējais apkures mēnesis, tādējādi iedzīvotājiem par mājokļu apsildi izdevumi bijuši gan aprīlī, gan maijā, kas arī samazina brīvos līdzekļus, kuri potenciāli varēja nonākt mazumtirdzniecībā.

Šā gada četros mēnešos mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 2,1%, ko noteica 5,8% sarukums pārtikas mazumtirdzniecībā. Nepārtikas preces (bez degvielas) tirgotas par 1% mazāk nekā pērnā gada četros mēnešos, bet degviela tirgota par 3% vairāk, ko veicina degvielas cenu samazinājumi gada griezumā šā gada martā un aprīlī.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 168,3 miljonu eiro peļņu, kas ir par 81% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Augustā minētās iestādes strādājušas 29,7 miljonu eiro peļņu.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2021.gada 31.augustā bija 23,76 miljardi eiro, kas ir par 6,2% jeb 1,381 miljardu eiro vairāk nekā 2020.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 22,379 miljardi eiro.

Augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 12,255 miljardi eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā pirms gada. Rezidentiem kredītos eiro izsniegti 12,14 miljardi eiro, kas ir par 7,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 115,1 miljons eiro, kas ir par 17,1% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums augusta beigās bija 15,778 miljardi eiro, kas ir par 16% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 14,725 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,052 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2020.gada augusta beigām ir palielinājies par 16,6%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audzis par 8,1%.