Ārkārtējās situācijas trīs mēneši aizvadīti, krasi pasliktinot ekonomisko vidi un negatīvi ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares.
Covid-19 uzliesmojuma vilnim sākot mazināties un ekonomiskajai aktivitātei pakāpeniski atjaunojoties, varam ielūkoties, kāda pēdējos mēnešos bijusi naudas rādītāju dinamika. Jāatzīmē, ka tā saglabājusies stabila un krīzes situācija nedz piesaistīto noguldījumu, nedz izsniegto kredītu apjomus būtiski nav satricinājusi.
Divi galvenie secinājumi šajā jomā:
nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem mudinājusi mājsaimniecības būtiski ierobežot patēriņu un palielināt uzkrājumus. Tas (līdz ar ierobežotām eksporta iespējām) gan mazinājis uzņēmēju iespējas uzkrāt, tomēr kopumā noguldījumu atlikums bankās pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis;
kreditēšanā pašreizējā patērētāju un banku noskaņojuma apstākļos vērojams portfeļa samazinājums, tomēr tas nav straujš un būtiski neatšķiras no pirmskrīzes mēnešu tendencēm. Banku piesardzību kredītu standartu ziņā un aizņēmēju maksātspējas perspektīvu izvērtējumu daļēji līdzsvarojusi atbalstošā monetārā politika un banku sektora elastīgā pieeja aizņēmēju esošajām saistībām. Iekšzemes noguldījumu atlikums martā–maijā palielinājās par 3,6%, tai skaitā mājsaimniecību noguldījumi – par 3,8%, savukārt nefinanšu sabiedrību noguldījumi – tikai par 0,4%.
Līdz ar to iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps maijā sasniedza 10,7%, t.sk. mājsaimniecību sektorā par 10,1% un nefinanšu sabiedrību sektorā – par 8,4%. Īpaši strauju kāpumu pasaules finanšu tirgu svārstību laikā piedzīvojuši nebanku finanšu iestāžu noguldījumi Latvijas bankās: trīs mēnešu laikā tie auguši par 21,1%, kāpumu lielā mērā nosakot pensiju fondu uzkrājumiem.
Savukārt iekšzemes kredītportfelis martā–maijā saruka par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam pieaugot par 0,3%, bet mājsaimniecību kredītportfelim praktiski nemainoties. Vien nebanku finanšu iestādēm izsniegtie kredīti trīs mēnešu laikā saruka (par 2.0%). Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps, izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu ietekmi, turpināja nostiprināties negatīvajā sektorā (maijā -2,3% kredītiem kopā un -2,5% kredītiem nefinanšu uzņēmumiem).
Niecīgs pozitīvs gada kāpums vēl saglabājās tikai mājsaimniecību kreditēšanā (0,1%). Ja kredītportfeļa atlikumu krīzes mēneši gandrīz nemainīja, tad ietekme uz jauno kredītu apjomu aprīlī un maijā bija redzama. Šajos mēnešos krasi auga pārskatīto, bet būtiski samazinājās no jauna izsniegto kredītu apjoms – mājsaimniecībām tas vidēji mēnesī bija vien 45 milj. eiro (vidēji mēnesī 2019. gadā – 73 milj. eiro), bet nefinanšu sabiedrībām – 48 milj. eiro (pērn – 84 milj. eiro).