Laikā, kad veikali ir pilni ar dažādu pieeju apģērbu izmēriem – gan britu 12, gan vācu 40 un neko neizsakošo S, M un L, neviens nezina, cik liels ir latvietis
Ikdienas darbā šai tēmai pieskaras Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina tehnoloģiju institūta Antropometrijas laboratorijas vadītāja. Viņas vadītajā laboratorijā ir cilvēka pilna auguma skenēšanas ierīce, ar kuras palīdzību iegūt antropometriskos datus. Tie noder apģērbu ražotājiem, lai uzzinātu, cik liels ir viņu klients.
Piemēram, Vācijā skeneris palīdz uzvalku ražošanā – vīrietis tiek nomērīts, viņš izvēlas uzvalka modeli un materiālu. Konstruktors pielāgo konstrukciju, un tiek izgatavots individuāli šūts uzvalks. Ja vīrietis ir tuvu tipfigūrai, var iztikt bez pielaikošanas, bet, ja neatbilst, vajadzīga viena pielaikošana. Salīdzinot manuāli nomērītu cilvēku un ar iekārtas palīdzību veiktu mērīšanu, atšķirība ir ievērojama – pāris stundas vai 12 sekundes. I. Dāboliņa gan norāda, ka iekārtas sniegtajiem mērījumiem ir vairākas ar fizikāliem aspektiem saistītas atšķirības, bet viņas skatījumā tā nav liela bēda – cilvēkiem jāpielāgo konstruēšanas metodes iegūtajiem mēriem. «Cenšamies izprast, kā no skenera iegūtos datus izmantot automatizētā konstrukcijā,» viņa teic.
Visu rakstu Vidējo latvieti meklējot lasiet otrdienas, 7.jūnija laikrakstā Dienas Bizness (11.lpp)!