«Es nepiekrītu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) filozofijai, ka patērētājs ir pilnīgi glups un nesaprot neko. Viņš var aizlidot kaut kur, viņš var nopirkt biļeti, bet viņš neko nesaprot no tā, kā viņš pērk to biļeti,» intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja airBaltic vadītājs Bertolds Fliks.

Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu: «PTAC saņem sūdzības, ka internetā norādītās airBaltic biļešu cenas neatbilst gala summai, kāds ir Jūsu skaidrojums šai neatbilstībai?», B. Fliks stāstīja:

Uz jautājumu: «Bet vai Jūsu izpratnē tā nav vienkārši pasažieru krāpšana?» , B. Fliks atbildēja:

«Nē, viennozīmīgi, ka nav. Es domāju, ka mēs arī nevaram cilvēku inteliģenci pārāk zemu vērtēt. Protams, jūs redzat gala cenu, tad, kad jūs ieejat mūsu mājaslapā un izvēlaties lidojumu. Jautājums ir par to, kādus papildpakalpojumus jūs gribat nopirkt vai nenopirkt. Mums lēnām parādās ļoti daudz - vai tā ir viesnīcu rezervācija, vai ceļojumu apdrošināšana, vai veselības apdrošināšana, lietas, ko vienkārši agrāk pie biļešu pirkšanas nenopirka. Es domāju, ka mēs neesam attīstības galā. Es vienkārši nepiekrītu PTAC filozofijai, ka patērētājs ir pilnīgi glupjš un nesaprot neko. Viņš var gan aizlidot kaut kur, viņš var nopirkt biļeti, bet viņš neko nesaprot no tā, kā viņš pērk to biļeti. Es tam nepiekrītu. Es domāju, ka patērētājs ir daudz gudrāks. Un cik es saprotu, mūsu klienti ļoti labi saprot, kā caur mūsu mājaslapu nopirkt biļetes.»

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Aplūkojot pērn debitējušās elektropreces, Time.com izveidojis 2009. gada ierīču TOP 10, kurā apkopotas ievērību cienīgākie produkti.

Plazmas televizors Panasonic G10 Series

Šis televizors ne vien patērē mazāk elektroenerģiju, salīdzinot ar citiem šāda veida televizoriem, bet tas ir arī THX-sertificēts. Tas nozīmē, ka filmas attēls uz G10 televizora ir tieši tāds, kādu filmu veidotāji to bija iecerējuši. Tāpat to var pieslēgt internetam un izmantot tādus tiešsaistes pakalpojumus kā YouTube, Picasa u.c.

Austiņas Beats Solo

Šīs austiņas speciāli izveidotas, lai, klausoties mūziku, to lietotājs nedzirdētu nekādus nevajadzīgus pasīvos trokšņus. Tām ir iebūvēta MP3 atskaņotāju kontrole, kas savietojama, piemēram, ar iPod, kā arī mikrofons, kas ļauj izmantot brīvroku sistēmu, ja austiņas tiek savietotas ar mobilo telefonu.

Gandrīz jebkuram uzņēmumam birojs ir neatņeama sastāvdaļa, kas attiecīgi nozīmē arī neizbēgamus izdevumus. Lai gan priekšvēlēšanu gaisotnē solītas tiek drīzas krīzes beigas, drošāk ir pašiem rūpēties par sevi un izvērtējot «kur ietaupīt» der paskatīties arī uz izdevumiem biroja uzturēšanai.

Lielākā daļa uzņēmēju jau ir izvērtējuši savus telpu nomu līgumus un, iespējams, atraduši izdevīgākus variantus, bet ar nomas maksājumiem iespējas ietaupīt birojā nebeidzas.

Konsultējoties ar biroju vadītājiem, pakalpojumu sniedzējiem un personīgās pieredzes vadīti DB piedāvā 7 veidus, kā iespējams samazināt izmaksas birojā

Un tapa gaisma…

Ja birojā vēl ir «aizķērušās» parastās kvēlspuldzes, šodien ir īstais laiks tās nomainīt uz ekonomiskākām. Atkarībā no spuldžu veida un lietošanas intensitātes apgaismojumam patērējamo elektroenerģijas apjomu iespējams samazināt pat līdz 90 %.

Restorāns Lido Alus sēta durvis vēris jaunās telpās Vecrīgā, no Tirgoņu ielas pārceļoties uz plašākām telpām Krāmu ielā, kur iepriekš atradās restorāns Tokyo City.

Jauno telpu iekārtošanā ieguldīti 200 000 eiro, izmantojot ilgtspējīgus un dabai draudzīgus risinājumus un maksimāli saglabājot autentiskās Alus sētas interjera elementus.

Jaunās telpas iekārtotas divstāvu ēkā ar terasi un vienlaikus var uzņemt ap 170 viesu. Jaunajās telpās strādā 20 darbinieku – gan līdzšinējie darbinieki, gan papildu personāls, kas nepieciešams, lai apkalpotu lielāku klientu skaitu.

“Līdz ar pārcelšanos piedāvāsim gan klasisko sortimentu, gan dažādus jaunumus. Kā īpašu pārsteigumu saviem klientiem piedāvāsim arī izlejamos vīnus,” stāsta AS “Lido” valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Uzņēmums “Lido” dibināts 1987. gadā un specializējas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla izveidē un apkalpošanā. AS “Lido” ir lielākais ēdināšanas uzņēmums Latvijā, kas aptaujā “TOP darba devējs 2021” atzīts par labāko darba devēju sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Viens no pašmāju ražotājiem Ādažu čipsi mainījis zīmolu un turpmāk būs pieejams jaunā dizaina iepakojumā.

Ādažu čipsi Latvijas sāļo uzkodu industrijā darbojas aptuveni 40 gadus. Pārmaiņas zīmola Ādažu čipsi vizuālajā identitātē ir līdz šim vērienīgākās, kādas veiktas uzņēmuma pastāvēšanas laikā.

A/s Latfood mārketinga direktore Kristīne Mālniece norāda: «Līdzās vizuālajām pārmaiņām un jaunajai filozofijai Ādažu čipsi arī turpmāk būs īsts pašmāju jeb «savējais» produkts.»

Līdz ar Ādažu čipsi zīmola maiņu veikti pirmie soļi izvirzītā mērķa īstenošanai: izveidota jauna mājas lapa cipsi.lv, kā arī norisinās TV un interneta kampaņa.

A/s Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā, savukārt uzņēmuma produkcija ar preču zīmi Taffel tiek eksportēta uz Lietuvu, Igauniju, Kazahstānu, Kaļiņingradu, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, savukārt Azerbaidžānā Latvijas čipsi nopērkami ar Ādažu čipsi zīmolu.

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management sāk divu A klases darījumu centru Verde celtniecību Skanstes apkaimē Rīgā.

Darījumu centrus projektējis arhitekts Andris Kronbergs. Celtniecību paredzēts uzsākt šā gada rudenī, bet ekspluatācijā nodot 2021. gadā.

«Uzņēmumu biroju tirgum Rīgā ir izcils potenciāls. Pieprasījums pēc augsta līmeņa darījumu centriem nepārtraukti palielinās. Ņemot vērā šo tendenci, mēs nolēmām ieguldīt un izveidot ekskluzīvu darījumu centru kompleksu. Mēs uzskatām, ka ar draudzīgumu videi un lietotājiem, inovatīviem inženiertehniskajiem risinājumiem un tehnoloģijām Verde noteiks jaunu standartu augošajā Skanstes apkaimē un visā Latvijas galvaspilsētā,» norāda Capitalica Asset Management vadītājs Andrjus Barštis.

A klases darījumu centru Verde kopējā platība kopā ar pazemes garāžu būs 45 tūkstoši kvadrātmetru. Tādējādi tā būs viena no ievērojamākajām biroju ēkām Latvijas galvaspilsētā. Būvatļauja ir saņemta 14. jūnijā, un konkurss būvuzņēmējiem ir plānots vasaras beigās.

Pazīstamais pavārs Raimonds Zommers Rīgā atvēris jaunu restorānu Epilogue, kas ir mazākais brālis pirms diviem gadiem atvērtajam Entresol

Epilogue atrodas Rīgas klusajā centrā, un jaunajā ēdināšanas iestādē ir divas daļas – restorāns jeb epikūrijs un konditorejas – kulinārijas daļa.

Kā intervijā DB atklāj Raimonds Zommers, restorāna atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši – Dzirnavu ielā vērojama liela cilvēku plūsma, blakus ir dažādi uzņēmumi, viesnīcas, advokātu biroji, līdz ar to var sagaidīt interesi no potenciālajiem klientiem. Restorānu biznesā Raimondam Zommeram ir liela pieredze – jau 20 gadi. Kopā ar kompanjonu Eduardu Bogdanovu pirms diviem gadiem viņš izveidojis restorānu Entresol.

«Viņš skaita, es gatavoju,» stāsta pavārs. Taču pietrūcis konditorejas. Aptuveni gadu ilgusi piemērotu telpu meklēšana, līdz izdevies tās atrast Dzirnavu ielā. Tā kā telpas konditorejai bija par lielu, tad vajadzējis paplašināt piedāvājumu, un tā nonākuši līdz kulinārijai un restorānam. Kulinārijas sadaļa organiski iekļaujas piedāvājumā, jo uzņēmums nodarbojas ar izbraukuma tirdzniecību, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. Konditorejas un kulinārijas daļā var iegādāties ikdienišķāku maltīti, bet restorāns ir kā dvēsele pašiem pavāriem.

Ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Capitalica Asset Management" Skanstes apkaimē Rīgā sākusi būvēt divus A klases darījumu centrus "Verde", būvlaukuma žogu izdaiļojot ar sešām latviešu mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznām.

Darījumu centrā īpaša vērība būs veltīta ne tikai zaļajai domāšanai, bet arī filozofijai, kas veicina ilgtspējību. Darījumu centra izveidē 45 tūkstošu kvadrātmetru platībā kopumā ir plānots ieguldīt aptuveni 60 miljonus eiro.

Plānots, ka "Verde" celtniecība tiks pabeigta 2022. gadā. "Mēs saprotam, ka celtniecība mēdz sagādāt neērtības, taču cenšamies tās samazināt līdz minimumam. Mēs ne tikai darām visu iespējamo, lai veicinātu ilgtspējību, bet arī pēc smagās tehnikas kustības ap būvlaukumu cenšamies uzkopt apkārtējās ielas. Ja nepieciešams, mēs veiksim arī citus pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku traucējumu iedzīvotājiem," skaidro "Capitalica Asset Management" vadītājs Andrjus Barštis.

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Fragments no intervijas

Tagad Lido partneris ir no Igaunijas!

Lai arī ir bijuši daudz un dažādi piedāvājumi, tomēr Covid-19 laikā atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti. Tā kā manas Lido nākotnes attīstības vīzijas sakrīt ar Igaunijas partnera – Ivara Vendelina – iecerēm, tad arī šai laulībai sagaidāmi labi rezultāti. Ceru, ka šī sajūta nemainīsies un vēsturē paliks labi darbi, kuri saistīti ar manu uzvārdu, un mazbērni varēs turpināt līdzdarboties tajā, ko esmu iesācis. Un kopā ar partneri varam ne tikai plānot, bet arī īstenot Lido izaugsmei būtiskus projektus. Ir ieceres par jauniem koncepta piedāvājumiem mūsu patērētājiem, bet par to varēs detalizētāk runāt pēc kāda laika. Mums ar partneri saskan viedoklis – nevis runājam, bet darām, lai darbi runā par mums!

Šajā gadā Latvijas dizainere Zīle Dāvidsone ir izveidojusi zīmolu «Briah» un klajā laidusi ratu somas, kas atspoguļo sievietes personisko stilu arī laika posmā, kad viņa rūpējas par mazuli, informē zīmola pārstāvji.

Pirmajā zīmola «Briah» kolekcijā ir divu dažādu izmēru ratu somas, kas ir lietojamas arī kā pleca somas un var tikt izmantotas vēl ilgi pēc tam, kad mazulis jau paaudzies. Katra soma ir lietojama gan kā ratu soma, gan kā pleca soma. Minimālistiskais un klasiskais dizains ir veidots tā, lai šo somu varētu nēsāt arī kā elegantu pleca somu, iekšpusē nodrošinot funkcionalitāti, kas nepieciešama gan mazuļa, gan savu lietu pārnēsāšanai. Katrai somai ir vairāki nodalījumi gan sievietes, gan mazuļa lietām.

Katra zīmola «Briah» soma ir roku darbs no dabīgas govs ādas, tās ir ražotas Rīgā.

Pārstāvji skaidro, ka zīmols «Briah» (stipra sieviete) seko slow fashion filozofijai un tā dizaina uzstādījums ir nevis sekot modes sezonālajām izmaiņām, bet gan piedāvāt aksesuāru sievietei, kas ir izkopusi savu personisko stilu.

«Man ir šausmīgi sāpīgi, redzot, kā [Valdi] Zatleru knābā nost un visi ir gatavi par viņu izņirgāties. To dara cilvēki, kuri nepazīst viņu kā savas profesijas ģēniju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents, grāmatizdevējs, blogeris Pēteris Apinis.

«Pēdējos piecus septiņus gadus, pirms kļuva par prezidentu, Zatlers sasniedza līmeni, kad cilvēks sāk dzīvot atrauti no realitātes. Viņš operēja sešas, astoņas, desmit stundas dienā un vadīja slimnīcu (jau ar citu rokām). Zatlers vakarā pieņēma pacientus, kuri stāvēja rindā līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī. Viņa cienījamā sieva piegādāja pusdienas uz darbu un kliedza uz tiem, kuri mēģināja iebarot Valdim kaut ko neveselīgu. Lilita Zatlere viņu veda ar mašīnu uz darbu un vakarā no darba atpakaļ uz mājām. Atceros, reiz, kad vēlā vakarā ar savu sāpošo celi biju aizgājis pie Zatlera kā pēdējais pacients, man gandrīz vai bija jāizlūdzas viņa sievai atļauja, ka aizvedīšu Valdi uz mājām no Arsa līdz Brīvības ielai...Tobrīd Zatlers dzīvoja vienīgi darbam, dzīvoja savai medicīnas filozofijai, savai profesionālajai izaugsmei un bija diezgan tālu no visas pārējās pasaules. Tāpēc nespēja reāli izvērtēt viņam izteikto piedāvājumu. Tie, kas gribēja Valdi Zatleru par prezidentu, vadījās no tā, ko redzēja tanī mirklī, proti - cilvēku ar milzīgām darbspējām, kurš pārņemts ar savu misiju, kurš visu dienu strādā un ir ļoti pozitīvs. Tāpēc varu apgalvot, ka Zatlers politikā nonāca labticīgi. Kāds cītīgi bija iegalvojis, ka viņš tai ir atbilstīgs,» stāstījis Apinis.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir ieviesusi jaunus, uzlabotus stjuartu un pilotu formastērpus. Latvijas modes dizaineri izsaka savu viedokli.

Deva sievišķības

«Man labāk patika vecie formastērpi. Stjuarts tomēr ir tas cilvēks, kurš rada priekšstatu par aviokompāniju. Vecajā formā bija pietiekama deva sievišķības, varēja redzēt, ka katrs tērps ir šūts individuāli, un gribētu pateikt labus vārdus iepriekšējā formastērpa autoram. Runājot par šiem tērpiem, es atteiktos no liekām detaļām, piemēram, no «cakas», kura ir redzama blūzes lejas daļā,» teic Agnese Narņicka, Latvijas modes zīmola One Wolf īpašniece un dizainere.

Ļoti labs lakatiņš

Savukārt, bērnu apģērbu zīmola Leny Tomy Factory īpašniece un dizainere Liene Andersone atzinīgi novērtē auduma izvēli. «Tumši zilais ar laima krāsas salikumu – svaigi. Ļoti labs ir lakatiņš. Vīrieša žakete mazliet atgādina krievu Aeroflot laikus. Sievietes formastērpa augšdaļā ir kaut kāds stīvums. Tur varētu kaut ko stilīgāku, ja tā drīkst izteikties. Līdz šim man patika, ka stjuartēm bija baltie krekli un žaketītes. Tas varbūt bija pat labāk nekā šis variants.»

Renault F1 komanda paziņojusi, ka tā ir noslēgusi jaunu sponsorēšanas līgumu ar SNORAS banku. Beļģijas Grand Prix izcīņā, kas notiks jau šīs nedēļas nogalē Spā-Frankošampas trasē, SNORAS bankas logo jau būs redzams uz Renault F1 formulas R30 sāniem.

Renault F1 komandas valdes priekšsēdētājs Žerards Lopezs: «Mēs ar lielu prieku sveicam SNORAS banku Renault F1 komandā! Šis darījums ar SNORAS banku ir nozīmīgs turpinājums mūsu komerciālajai darbībai Austrumeiropā, savukārt SNORAS bankai tas nodrošinās ievērojamu starptautisku atpazīstamību.»

Raimondas Baranauskas, SNORAS bankas prezidents: «Mēs priecājamies uzsākt abpusēji izdevīgu sadarbību ar Renault F1 komandu. Inovācijas un tālredzīga pieeja ir SNORAS bankas un tās uzņēmumu grupas pamatvērtību vidū. Tādēļ Formula 1, kas apvieno cilvēka spējas ar jaunākajām tehnoloģijām, lieliski atbilst mūsu bankas filozofijai. Renault F1 komanda jau pašlaik ir starp piecām labākajām Formula 1 komandām, un mēs ticam, ka tā turpinās nostiprināt savas pozīcijas.»

Mašīnbūves rūpnīca «RK Metāls» dibināta 2013. gadā, taču pirmais pastāvēšanas gads pagājis komandas izveidošanas zīmē, reģionālajam laikrakstam «Kursas Laiks» stāsta uzņēmuma valdes loceklis Artjoms Fokejevs.

Ja salīdzina 2016. un 2017. gadu, izaugsme bijusi par 120 procentiem – no 1,6 miljonu apgrozījuma līdz 3,6 miljoniem. «No biznesa viedokļa, pat par 50 procentiem ir bīstami augt, bet par 120 procentiem – tas bija labs pārbaudījums ne tikai vadības komandai, bet arī biznesa filozofijai,» stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Šobrīd uzņēmuma eksporta tirgus sasniedzis 26 valstis pasaulē – no Ķīnas līdz Brazīlijai, Peru un ASV. Tomēr galvenais tirgus ir Centrāl­eiropā un Skandināvijas valstīs.Eksotiskajos tirgos uzņēmums vēl pagaidām nejūtoties stabili, bet kā interesantu nišu min Lielbritāniju un Austriju. Ekonomika tur ir ļoti strauji augoša, un to var salīdzināt ar Skandināvijas valstīm.

Db.lv viesojās SDVentures birojā Vecrīgā. SDVentures ir starptautisks investīciju holdings, kas apvieno tehnoloģiju kompānijas un programmatūras izstrādātājus.

No citām IT kompānijām SDVentures vēlas atšķirties ar savu korporatīvo filozofiju: Māksla tehnoloģijās: kur māksla sastop tehnoloģijas (Art in Technology: When art & technology collide). Šī filozofija izpaužas gan Rīgas biroja dizaina koncepcijā, gan uzņēmuma birojos citās valstīs. Iekārtojot birojus, kompānija savus darbiniekus aicina novērtēt laikmetīgo mākslu, kā arī nodot šo filozofiju partneriem un klientiem.

SDVentures pārstāvniecība Rīgā atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā – Doma laukumā. Ēka, kurā atrodas birojs, celta pirms vairāk nekā gadsimta, 1900. gadā, un lepojas ar īpaši sarežģītu telpu plānojumu – katrā stāvā atradās pa izcilnim un nelīdzenumam. «Pētot apslēpto arhitektūras mantojumu, atbrīvojām sienas no apmetuma un, jāatzīst, nebijām vīlušies. Visi atsegtie logi, durvis un citi ēkas arhitektūras elementi organiski iekļaujas biroja dizainā. Mēs centāmies radīt iespaidu, ka šāds iekārtojums te jau ir bijis, tikai piedzīvojis nelielas pārmaiņas atbilstoši laikmeta vēsmām,» stāsta uzņēmumā.

No 18.jūnija tiek uzsākta vakcinācija pret Covid-19 arī īpašos vakcinācijas punktos, kas tiek ierīkoti tirdzniecības centros visās Latvijas lielākajās pilsētās, informē Nacionālās veselības dienests.

Plānoti līdz 25 vakcinācijas punktiem tirdzniecības centros visā Latvijā. Vienā vakcinācijas punktā katrā lielveikalā var nodrošināt vakcināciju vidēji 300 personām dienā, nedāļā tiek plānoti ap 7 500 vakcinācijas faktu.

No 18.06 vakcinācijas pakalpojumi būs pieejami t/c "Galleria Riga" 6. stāvā, t/c "Galerija Centrs" 1. stāvā un t/c "Domina" 1. stāvā. No 21.06. darbību sāks vakcinācijas punkti t/c "Alfa" 1. stāvā, t/c "Akropole" 1. stāvā un Liepājā - t/c "XL Sala", no 28.06.2021. - t/c "Riga Plaza". Tuvākajā laikā vakcinācijas punkti tiks atvērti arī t/c "Origo", t/c "Olimpia", t/c "SĀGA", t/c/ "Sky&More", t/c "Mols", t/c "Spice" (VC4 medicīnas centrā), t/c "Ozols", t/c "Korso" Jūrmalā, t/c Ditton nams 1. stāvā, Daugavpilī

Trieciena tempā jārisina, lai pietiekams atbalsts saistībā ar Covid-19 dēļ noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem būtu arī lielākiem uzņēmumiem un neatkārtotos ēdināšanas uzņēmuma "Lido" situācija.

Tā otrdien intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs (LTRK) Jānis Endziņš.

Atbilstoši valdības plāniem arī tiem uzņēmumiem, kuriem pašreizējā situācija rada miljoniem eiro lielus zaudējumus, atbalsta griesti apgrozāmajiem līdzekļiem ir līdz 100 000 eiro. "Ja zaudējumi miljonos mērāmi, bet atbalsts ir līdz 100 000 eiro, skaidrs, ka tas nepalīdz," norādāija J.Endziņš.

Viņaprāt, ja tas netiks atrisināts, "mēs piedzīvosim to, ko piedzīvojām iepriekšējā viļņa fāzē", kā piemēru minot ēdināšanas uzņēmumu "Lido".

Apollo Group iegādāsies 51% Lido akciju 

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas...

"Man sirds sāp par situāciju, kāda izveidojās "Lido", kur "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons tādēļ, ka atbalsts faktiski nebija pietiekams, bija spiests krīzē savu visa mūža lolojumu daļēji pārdot," atzina J.Endziņš.

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti 

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties...

Jau vēstīts, ka valdība otrdien lems par atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām un patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemiloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms.

HTC jaunākais flagmanis HTC 10 apmierina gan dizaina cienītāju, gan galvu reibinošas jaudas pieprasītāju vēlmes

Tehnoloģiju uzņēmums HTC ir saldsērīgs tēls globālajā viedtelefonu izrādē. Taivānas uzņēmums gadiem ilgi lutinājis savus cienītājus ar tehniski līdz pilnībai nostrādātiem, dizaina balvas ieguvušiem flagmaņiem, un faktiski pieradinājis lietotājus pie viengabala metāla korpusa. Taču zemāko segmentu tālruņu konkurences cīņā HTC vienu pēc otras piedzīvojis sāpīgas sakāves un jau labu laiku balansē uz izdzīvošanas robežas, tādēļ tā nākotne ir miglā tīta. Āziāti gan negrasās padoties un šogad iepriecināja savus cienītājus ar jaunāko «karognesēju» HTC 10, ar kuru demonstrē uzticību savai filozofijai ražot augstvērtīgus produktus.

«Es sludinu stacionārā stāvokļa ekonomiku, kad ekonomika neaug,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka ekonomikas zinātņu doktors, Banku augstskolas profesors un Ventspils Augstskolas asociētais profesors Ivars Brīvers.

«Tas izklausās neticami, tādēļ minēšu piemēru. Mazā pilsētiņā cilvēks, kas prot labi cept maizi, izveido maizes ceptuvi. Visi pilsētiņas iedzīvotāji nāk pie viņa pirkt maizi un uzskata, ka tā ir vislabākā un citu ceptuvju maize tiem vairs nav vajadzīga. Tad šis maiznieks sāk domāt, ka nepieciešama izaugsme, ka maizi var vest arī uz citām pilsētām. Ja viņš to īsteno, tad viņam vairs neizdosies izcept tik labu maizi kā sākotnēji,» viņš skaidro.

«Ekonomikā pastāv tā saucamais life style jeb dzīves veida bizness, kur uzņēmējiem pietiek ar to darbu un ienākumiem, kas viņiem ir, necenšoties pēc izaugsmes. Šie uzņēmēji vienkārši strādā, saglabājot esošo stāvokli un vidi.

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis ir lielisks spēlētājs, ap kuru ir jābūvē komanda, uzskata Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas «Knicks» īpašnieks Džeimss Doulans.

«Basketbols ir citādāks kā hokejs. Lielisks spēlētājs hokejā nozīmē kaut ko atšķirīgu, bet lielisks spēlētājs basketbolā var būt vesela komanda,» sarunā ar laikrakstu «The New York Post» izteicās Doulans. «Es domāju, ka mums ir lielisks spēlētājs, un tas ir Porziņģis. Mums komanda vienkārši ir jābūvē ap viņu.»

Doulans gan norādīja, ka «Knicks» nedrīkst sēdēt bezdarbībā, kamēr Porziņģis ir savainots, bet komandai ir jāturpina attīstīties un pēc tam jāintegrē Porziņģis atpakaļ sastāvā.

Tāpat «Knicks» galvenā amatpersona norādīja, ka komandas nākamajam galvenajam trenerim būs jābūt modernai basketbola filozofijai, kā arī cilvēkam, kurš var būt gan labs organizators, gan arī autoritāte spēlētājiem.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.