Igaunijas augstais bezdarba līmenis un vienlaikus arī strādnieku trūkums sāk ietekmēt valsts izaugsmi, citējot laikrakstam Äripäev bijušā Swedbank makroanalītiķes Marisas Lauri (Maris Lauri) pausto, raksta BBN.
Šī ir strukturāla problēma, ko nevar atrisināt nedz viegli, nedz lēti. Labās ziņas ir tās, ka šī varētu būt Igaunijas iespēja, jo vairums Eiropas valstu nevēlās atzīt, ka pašlaik vajadzīgas pārmaiņas. M. Lauri piesauc tirgus kopsakarību, kurā pieprasījums un piedāvājums tiek koriģēts, izmantojot cenu. Kategorijā «cena» ietilpst arī darba samaksa. Ja darbinieki nevēlas strādāt par esošo darba samaksu, tas nozīmē, ka darba devējiem algas ir jāpalielina, skaidro analītiķe.
Viņa gan atzīst, ka parasti uzņēmēji nav sajūsmā par šādu ideju, jo algu palielināšana tiek skatīta kā savas konkurētspējas vājināšana. Patiesībā, kompānijām šādos gadījumos ir divas iespējas – padarīt ražošanu daudz efektīvāku vai pārtraukt to pavisam. Uzņēmumiem, kas vēlas izdzīvot, nepieciešams regulāri ieviest pārmaiņas, un, ja kāds produkts vairs nav peļņu nesošs, no tā ir jāatsakās.
Igauņi vairs negrasās strādāt par nelielu samaksu un aktīvi meklē darba iespējas Somijā un Zviedrijā, novērojusi ekonomiste.
Viņa uzskata, ka zemas algas vairs nav Igaunijas konkurētspējas garants, bet gan ir kļuvušas par apdraudējumu Igaunijas ekonomikai ilgtermiņā. M. Lauri norāda arī uz inflāciju – patēriņa preču cenu kāpums ir samazinājis reālos ienākumus lielākajai daļai nodarbināto.
Tas, ka darba samaksa nespēj segt minimālās vajadzības, varētu būt palicis nepamanīts, jo cilvēki dodas strādāt ārpus valsts, uz Somiju. Labākajā gadījumā tas ir īslaicīgs risinājums, tomēr, ja algas netiks palielinātas, pastāv risks, ka cilvēki pametīs valsti, ņemot līdzi savas ģimenes, ekonomiste novērojis emigrācijas riskus Igaunijā zemo algu dēļ.
Jau rakstīts, ka Latvijā pērnā gada laikā vien no valsts aizbraukuši vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku. Kopējā emigrantu skaitā 82,2% procenti bija darbaspējas vecumā. Satraucošs ir arī fakts, ka no Latvijas aizbraukuši 4 018 bērni vecumā līdz 14 gadiem un ka 75,5% no emigrējušām sievietēm bija vecumā no 15 līdz 49 gadiem, norāda CSP. No kopējā emigrantu skaita 51,7 % bija sievietes un 48,3% vīrieši.