Tapis jauns tūrisma piedāvājums - «Sidra ceļš», kas aicina ciemos pie Latvijas sidrdariem un tiem, kas īsto ābolu sidru ceļ galdā savās viesu mājās, restorānos un degustāciju darbnīcās, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Latvijas sidrdari tūristus iepazīstinās ar daudzveidīgo sidra pasauli – sidra stiliem, sidra dzeršanas tradīcijām un sidra gatavošanas niansēm. Sidrdarus vienojot pārliecība par to, ka šis dzēriens ir pelnījis gan reprezentēt mūsu valsti svinīgās pieņemšanās, gan bagātināt un izcelt ēdiena garšu restorāna vakariņās. Ne visi zinot, ka sidram ir zemāks alkohola līmenis nekā vīnam, tādēļ šis dzēriens iederēsies gan svētku brīžos, gan vienkārši tiekoties ar draugiem.

«Sidra ceļa» aizsācēji ir aktīvākie Latvijas sidrdari: «Mr. Plūme sidra darītava», «Turkalnes muižas klēts», «Naukšēnu vīna darītava», «Tālavas sidrs», «Abavas vīna darītava» un sidra darītava «Abuls», kas jau tagad savās ražotnēs un ābeļdārzos uzņem apmeklētājus, stāstot par Latvijas sidra tapšanu un popularizējot sidra kultūru.

«Somersby ir Carlsberg Grupas vadošais sidrs un tā brūvēšana notiek Carlsberg Grupas ietvaros. Latvijā pārdotais sidrs, pēc Carlsberg receptūras, tiek brūvēts Igaunijā,» biznesa portālam db.lv, vaicāta, vai šī jaunā produkta ražošana notiek mūsu valstī, atklāja AS Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kā rakstīts, alus darītava Aldaris sākusi piedāvāt jaunu Premium klases sidru Somersby ar ābolu un bumbieru garšu. Plānots, ka gada laikā tiks pārdoti aptuveni 500 tūkstoši litru šī sidra.

Kā vēsta ražotājs, Somersby sidra gatavošanā tiek izmantoti svaigi bumbieri un fermentēta ābolu sula. Atbildot uz jautājumu, vai sidra ražošanai nepieciešamie augļi tiek iepirkti arī Latvijā, L. Krastiņa norādīja, ka «visi produktu izejvielu iepirkumi Carlsberg Grupā notiek centralizēti, rūpīgi izvērtējot kvalitāti un arī cenu». «Pārsvarā izejvielas tiek iepirktas dažādās Eiropas valstīs. Diemžēl Latvijā izejvielas netiek iepirktas, jo vietējie ražotāji nespēj piegādāt produkciju nepieciešamajā vairumā,» informēja Aldara pārstāve.

Alus darītava Aldaris piedāvā jaunu Premium klases sidru Somersby ar ābolu un bumbieru garšu. Plānots, ka gada laikā tiks pārdoti aptuveni 500 tūkstoši litru šī sidra.

Kā apgalvo ražotājs, Somersby sidra gatavošanā tiek izmantoti svaigi bumbieri un fermentēta ābolu sula, pilnībā iztiekot bez mākslīgiem saldinātājiem, garšas uzlabotājiem, krāsvielām vai konservantiem.

«Bāros un restorānos sidrs pieejams jau no jūlija, un pirmie dati liecina, ka ir pārsniegtas sākotnēs prognozes attiecībā uz sidra pārdošanas apjomiem. No augusta Somersby nopērkams arī populārākajās tirdzniecības vietās Latvijā,» norādīja Somersby zīmola vadītājs Latvijā Artis Nigals.

Savukārt AS Aldaris izpilddirektors Tomass Kure Jakobsens atzīmē: «Somersby sidra ieviešana tirgū ir kārtējais mūsu solis, lai stiprinātu savas pozīcijas sidra tirgū Latvijā. Pagājušajā vasarā mēs klajā laidām jaunos Kiss sidrus, kuru pārdošanas rezultāti bija ļoti pozitīvi. Domājam, ka Somersby rādītāji būs līdzīgi vai pat vēl labāki, jo šāda veida sidra piedāvājums Latvijā ir ļoti mazs. Turklāt arī sidra baudīšanas kultūra Latvijā vēl ir ļoti vāji attīstīta, par ko liecina nelielais sidra patēriņš uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm. Tas liecina, ka mums vēl ir kur augt.»

Latvijā sidra darīšanas tradīcijas vēl ir bērnu autiņos, un nereti cilvēkiem ir nepareiza izpratne par to, kā jāgaršo īstam sidram.

Tā uzskata sidra Mr.Plūme izgatavotājs Māris Plūme. Pirms vairākiem gadiem, atgriežoties no Francijas un Austrijas sidra darītavām, viņš sāka gatavot sidru arī Latvijā. Šajā gadā kopā ar sievu Daci Smiltnieci-Plūmi saražoto sidru jau sākuši tirgot, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc izglītības Māris ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā, kur ieguvis zināšanas par šī dzēriena izgatavošanas procesu. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme. Šis ir piektais gads, kad viņš ražo Mr.Plūme ābolu sidru, un patlaban dzēriena izgatavošanai tiek izmēģināti arī citi augļi, piemēram, bumbieri un ogas. Pirmajam brūvējumam āboli bija jāiegādājas, taču laika gaitā Māris savā dārzā sastādījis ābeles. Runājot par sidram piemērotākajām šķirnēm, viņš stāsta, ka Francijā, Anglijā un Spānijā tiek audzētas speciālas sidra ābolu šķirnes, bet Latvijā tādas nekad nav tikušas kultivētas. Šobrīd atsevišķi censoņi, tostarp arī viņš pats, mēģina tās ieaudzēt pie mums, taču laika apstākļi te krietni atšķiroties – te ir bargas ziemas, tādēļ par sidra āboliem pagaidām ir pāragri runāt.

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" plāno Latviju ārzemēs popularizēt ar ābolu sidru, intervijā sacīja organizācijas prezidente Asnāte Ziemele.

"Ir sidra popularizēšanas plāni, un ne tik daudz kā alkoholiska dzēriena reklāma, bet tā, ka tie ir mūsu Latvijas āboli, ar ko mēs gribam būt lepni, tie ir mūsu ābeļdārzi un iegūtā produkcija, kuru mākam pārstrādāt - gan sulās, gan bezalkoholiskajā, gan alkoholiskajā sidrā," skaidroja Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka sidra popularizēšanas projekts ir Baltijas mēroga, un "Lauku ceļotājs" jau iesniedzis vienu projektu mērķa sasniegšanai. Turklāt plānots projekts arī sidra eksportam.

Ziemele pauda, ka Baltijā ražotais sidrs pasaulē tiek augstu novērtēts, piemēram, sidra pasākumā Amerikā, kur piedalījās 1300 dalībnieku, Latvija tika nosaukta kā viena no izcilākajām sidra valstīm, kas, pēc Ziemeles teiktā, tik mazai valstij kā Latvija ir ļoti liels panākums.

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Ar Jāni Libeku reģionālais laikraksts Dzirkstele ticies ābolu sidra ražotnē, kas atrodas Brīvības ielā, Gulbenē. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms trīs gadiem kopā ar draugu prātojuši, ko varētu vēl papildus darīt savam ikdienas darbam, un radusies doma, ka varētu veidot savu uzņēmumu. Jānis atzīst, ka jau skolas laikā prātā virmojusi doma, ka gribētu veidot uzņēmumu, kas saistās ar ražošanu, vēsta laikraksts.

Sākumā ar draugu izmēģinājuši ražot dažādus dzirkstošos vīnus, piemēram, no bērzu sulām, līdz tomēr sapratuši un nonākuši pie secinājuma, ka ābolu sidrs ir tas produkts, kuru mūsu platuma grādos var ražot tiešām kvalitatīvu. Jānis skaidro, ka ābols ir Latvijas auglis, kurš pie mums ir pieejams bez problēmām, to parasti ir daudz un tie ir ļoti piemēroti laba sidra iegūšanai.

Lai arī Jānis ābolu sidra recepti pilnībā neatklāj, tomēr viņš pastāsta, ka no brīža, kad uz ražotni tiek atvesti āboli līdz gatavai produkcijai, kad jau var atvērt gatavu ābolu sidra pudeli un nobaudīt to, paiet aptuveni pusgads. Sidra garšu veido tas, no kādām ābolu šķirnēm tiek iegūta ābolu sula.

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji, otrdien nolēma valdība.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

AS Cēsu alus paplašina sidra sortimentu un dabīgā sidra cienītājiem tirgos jaunu Latvijā ražotu zīmolu – Dārza sidrs.

Tirdzniecībā laisti trīs veidu sidri: ar ābolu, cidoniju un ērkšķogu garšu. Dārza sidra gatavošanā izmantota raudzēta ābolu sula un dabīgi aromatizētāji no augļiem un ogām un sidram nav pievienots cukurs.

Maija Vikmane, AS Cēsu alus Mārketinga daļas vadītāja, komentē: «Tā kā Cēsu alus vadmotīvs ir nepārtrauktas inovācijas un attīstība, tad, ņemot vērā craft tipa sidru pieaugošo popularitāti pasaulē, nolēmām arī Latvijas tirgū piedāvāt jaunu sidra zīmolu. Latvijā šis segments turpina attīstīties un pieaug pieprasījums pēc dabīgiem, pussausiem sidra dzērieniem, kas īpaši pieprasīti ir vasaras sezonā.»

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

Latvijas balzams ticis pie nozīmīga privātās preču zīmes līguma sidra ražošanai Lielbritānijas tirgum.

Līgums noslēgts ar kompāniju Alcobond Consortium Ltd par trīs miljonu skārdeņu piegādi gada laikā. Tas ir lielākais pasūtījums Latvijas balzama (LB) vēsturē pēdējo gadu laikā. Privātās preču zīmes jeb private label pasūtījums ļaus Latvijas balzamam palielināt ražošanas apjomus.

Izstrādā recepti

Sidra receptūra izstrādāta speciāli Lielbritānijas tirgum un darbs pie tā ilga pusgada garumā, atklāj Latvijas balzama galvenā tehnoloģe vieglo dzērienu ražošanā Natālija Antoņenko.

«Sākumā bija piedāvājums no Alcobond Consortium Ltd izstrādāt recepti viņu tirgum. Bija arī jāizpēta Lielbritānijas likumdošana, jo Eiropas tirgū nav vienotu likumu sidra ražošanā, katra dalībvalsts pati izdod saistošos noteikumus,» par darbu pie šī projekta stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe. Sidra gatavošanā kā izejviela tiek izmantots ābolu koncentrāts no Austrijas, no kā vēlāk tiek izgatavota ābolu sula atbilstoši Lielbritānijas likumiem, pēc tam ābolu sula tiek raudzēta un galarezultātā top sidrs. Uzņēmuma ražošanas laboratorijas vadītāja Gaļina Ostrovska uzsver, ka uzdevums nav bijis vienkāršs – gatavot sidru Lielbritānijai, kur ir atšķirīga sidra patēriņa kultūra. Proti, Latvijā šo dzērienu lielākoties patērē jaunas sievietes, bet Lielbritānijā to iecienījuši vīrieši. Baltijas tirgū iecienīti saldeni un aromātiski sidri, bet britiem cieņā ir stiprāks un sausāks raudzētais dzēriens. Šis nav vienīgais private label sidra pasūtījums, iepriekš sidrus ar privāto preču zīmi uzņēmums ražojis gan Lietuvas tirgum, gan citiem sadarbības partneriem. Šis līgums svarīgs, jo Latvijā raudzēto dzērienu tirgus šā gada pirmajos deviņos mēnešos sarucis par četriem miljoniem dekalitru, salīdzinot ar attiecīgo laikaposmu pērn, liecina VID dati.

Alus darītāvas Aldaris valdes locekļa amatu pametis Dānijas pilsonis Tomass Panteli (Thomas Panteli), kurš šā gada februārī pameta arī kompānijas izpilddirekotra amatu.

T. Panteli vietā stājies dānis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen), kurš līdz šim ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos. T. K. Jakobsens februārī nomainīja T. Panteli arī a/s Aldaris izpilddirektora amatā.

Ieraksts par izmaiņām a/s Aldaris amatpersonu sastāvā veikts šā gada 26. martā.

A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja ir Ināra Šure.

Jau vēstīts, ka T. K. Jakobsens strādā Carlsberg grupā 15 gadus. Līdz 2008. gadam jaunais a/s Aldaris valdes loceklis bija atbildīgs par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā simts eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T. K. Jakobsens ieņēma izpilddirektora amatu Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris pērno gadu pabeidza ar 32,2 miljonu Ls apgrozījumu un 1,11 miljonu Ls peļņu.

Gadu iepriekš Aldaris apgrozīja 27,31 miljonu Ls un tā peļņa bija 1,43 miljoni Ls. Kompānijas sniegtā informācija liecina, ka 2010. gadā Aldaris saglabājis vadošā alus ražotāja statusu, kopumā pārdodot 85,5 milj. litru dzērienu, kas ir par 6,9 milj. litru jeb 9% vairāk nekā 2009. gadā. Uzņēmums par 74% ir kāpinājis eksporta apjomu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka aizvadītais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs. Aldara galvenais uzdevums 2010. gadā bija nostabilizēt un padarīt efektīvāku kompānijas darbību pēc smagā 2009. gada, kas arī izdevies. Aldaris īstenojis optimizācijas plānu, kas nodrošināja rentablu kompānijas darbību.

Alus darītava Aldaris un hokeja klubs Dinamo Rīga pagarinājuši sadarbības līgumu.

«Šobrīd hokeja līdzjutēju vidū ir izveidojusies ļoti cieša saikne ar Aldari. Mums ir svarīgi ieklausīties savos patērētājos, tādēļ loģisks solis bija līguma pagarināšana ar populāro hokeja klubu Dinamo Rīga,» norāda A/s Aldaris valdes priekšsēdētājs Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen).

«Aldaris ir viens no mūsu ilggadējiem atbalstītājiem, un mēs esam ļoti priecīgi, ka varam turpināt līdzšinējo sadarbību, jo hokejs un alus ir divas ļoti cieši saistītas lietas,» norāda a/s Dinamo Rīga valdes loceklis Zigmārs Priede.

Šogad Aldaris veicis hokeja cienītāju aptauju, lai noskaidrotu fanu viedokli par Aldara sponsorēšanas politiku, tostarp ilggadējo atbalstu Latvijas hokejam. 73% aptaujāto atzinuši, ka pirmā asociācija, kas rodas, domājot par hokeju, ir tieši Aldara zīmols.

Par alus darītavas Aldaris izpilddirektoru kļuvis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jacobsen), kurš ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos.

T.K.Jakobsens strādājis Carlsberg Grupā 15 gadus, informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Līdz 2008.gadam T.K.Jakobsens bija atbildīgas par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā 100 eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T.K.Jakobsens ir strādājis par izpilddirektoru Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā. «Man vienmēr ir patikuši jauni izaicinājumi, tāpēc esmu pagodināts, ka kļuvu par Latvijas alus tirgus līdera izpilddirektoru. Esmu pārliecināts, ka pieredze, ko esmu guvis ilgus gadus strādājot alus nozarē Aldarim palīdzēs vēl vairāk nostiprināt pozīcijas alus segmentā, kā arī palielināt mūsu pārstāvniecību bezalkoholisko dzērienu nozarē,» norāda T.K.Jakobsens.

Normandijas govis barojot ar Normandijas ābolu sidru, kāds francūzis cer iegūt augstākās klases gaļu, vēsta thelocal.fr.

Par «izmēģinājuma trusīšiem» kļuvusi neliela viņa ganāmpulka daļa. Govīm tiek atskaņota mierīga klasiskā mūzika, sāni tiek masēti ar elektriskajām birstēm un papildu šīm ekstrām maltītēs viņām padzerties dod organisko ābolu sidru, kas tapis šajā pašā saimniecībā.

«Es dotu tām 150 litrus sidra četrus mēnešus, un tad tās dodas uz kautuvi,» stāstījis saimnieks, kurš ar sidra palīdzību plāno iegūt mīkstāku gaļu un uzlabot vēl citas ēdiena īpašības.

Uzņēmums SIA Kroņstrauts, kas, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, plāno sidra ražošanu, vajadzīgās iekārtas iepirks no Igaunijas un Čehijas uzņēmumiem.

Vienā no Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā izsludinātajiem iepirkumiem par sidra ražotnes iekārtas un aprīkojuma piegādi uzvarējis Igaunijas uzņēmums LM service group OU, liecina informācija biroja mājaslapā. Plānotā līgumcena ir 74,9 tūkst. Ls. Uz šo iepirkumu kopumā bija pieteikušies trīs uzņēmumi. Pārējie divi ir bija Latvijā reģistrēti: SIA Skutes un SIA PakMarkas.

Savukārt otrajā iepirkumā uzvarējis Čehijas uzņēmums Latech Zitko Jan. Plānotā līgumcena ir 9,1 tūkst. Ls. Arī šis uzņēmums piegādās sidra ražotnes iekārtas un aprīkojumu. Uz šo iepirkumu bija vēl pieteicies jau minētais Igaunijas uzņēmums LM service group OU un Latvijas uzņēmums SIA Skutes.

Pirms 15 gadiem pašmāju dzērienu ražotājs Latvijas balzams uzsāka ražot tolaik pirmo Latvijā sidru Lucky Dog. Uzņēmuma dati liecina, ka kopš 2000. gada, kad tika uzsākta sidra Lucky Dog ražošana, līdz šodienai saražoti 28 143 450 litru šī vieglā raudzētā alkoholiskā dzēriena.

Uzņēmuma tehnologi atceras – ceļš no ieceres līdz gatavam produktam bijis diezgan ilgs, kā arī tolaik nav bijusi stingra pārliecība, vai patērētāji pieņems šo Latvijai neraksturīgo produktu, jo sidra tradīcijas šeit ir jaunas un tikai attīstās.

Garšu izvēles ziņā Latvijas patērētāji ir diezgan konservatīvi un dod priekšroku pārbaudītām vērtībām, kā arī saldākiem dzērieniem. Tādēļ Lucky Dog sausā sidra variācijas tirgū parādījās tikai 2013.gadā.

Zīmola Lucky Dog vadītāja Kristīne Zūpa-Rasimāviča, norāda, ka raudzēto dzērienu, tajā skaitā sidru, īpatsvars kopējā alkoholisko dzērienu patēriņa struktūrā ir salīdzinoši neliels – virs 2%, taču pēdējo gadu laikā novērotās dzīvesstila tendences liek domāt, ka sidra popularitāte pieaugs.

Viens no lielākajiem alus darītājiem a/s Aldaris plāno optimizēt ražošanu un atlaist daļu strādājošo. Aldara alu PET un stikla pudelēs nākotnē, visticamāk, ražos ārpus Latvijas.

^{Papildināta ar Aldara komentāru no 3. rindkopas}

Carlsberg grupā ietilpstošais a/s Aldaris no 2014. gada Latvijā, iespējams, pārtrauks alus ražošanu PET un stikla pudelēs, kas turpmāk tiks ražoti ārpus Latvijas, līdz ar to darbinieku skaits Latvijas ražotnē pakāpeniski tiks samazināts aptuveni par trešdaļu no 200 strādājošajiem, liecina DB rīcībā esošā informācija no neoficiāliem, bet drošiem avotiem. Šāda lēmuma pamatā – ievērojamie zaudējumi, kas pērn sasniedza 2,79 miljonus Ls, kā arī realizācijas apjomu samazināšanās, liecina DB rīcībā esošā informācija.

A/s Aldaris sadarbībā ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu (KPFI) ieguldīs gandrīz 550 tūkstošus latu energoefektivitātes palielināšanā, tostarp arī malšanas iecirkņa un vārītavas rekonstrukcijā, Db.lv stāstīja a/s Aldaris sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Fīrmanis.

Projekta Energoefektivitātes pasākumi a/s Aldaris divas kārtas jau ir noslēgušās, un pēc aktīvākās alus sezonas noslēgšanās a/s Aldaris plāno realizēt alus darītavas energefektivitātes paaugstināšanas projekta trešo, vērienīgāko kārtu un rekonstruēt malšanas iecirkņus un vārītavu. Kopā trijās projekta daļās tiks ieguldīti gandrīz 550 tūkstoši latu. Projekta īstenošanas rezultātā samazināsies ražotnes oglekļa dioksīda izmešu skaits. Alus darītava plāno pabeigt rekonstrukciju līdz šī gada beigām vai nākamā gada sākumam, informēja a/s Aldaris pārstāvis.

«Šobrīd ir noslēgusies aktīvā alus darīšanas sezona, tāpēc vārītavas un malšanas iecirkņu rekonstrukciju plānojam veikt pēc iespējas ātrāk,» Db.lv stāstīja O. Fīrmanis.

Izmaiņas valdes sastāvā reģistrētas alus ražotājam AS Aldaris, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes locekļa amatā iecelts Uģis Mihņevičs, līdz ar to AS Aldaris valde turpmāk atkal darbosies trīs amatpersonu sastāvā. AS Aldaris valdes priekšsēdētāja amatu kopš 2012.gada 25.oktobra ieņem Veli Pekka Tennila, savukārt valdes locekļa pienākumus kopš 2013.gada 11.jūnija pilda Priits Einmanns.

Lursoft informācija liecina, ka U. Mihņevičs jau iepriekš guvis pieredzi, strādājot lielu uzņēmumu vadošajos amatos, jo laika posmā no 2008.gada 22.janvāra līdz 2009.gada 5.maijam jaunieceltais AS Aldaris valdes loceklis ieņēmis arī valdes locekļa amatu AS Gutta.

AS Aldaris mājas lapā pieejamās ziņas rāda, ka U. Mihņevičs alus ražotāja pārdošanas komandai pievienojies 2012.gada vidū un kopumā ir uzkrājis jau vairāk nekā 16 gadu pieredzi pārdošanas darbā.