Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs ceturtdien paziņojis, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja par to nobalsos parlaments.

«Jautājums par valdības atlaišanu saskaņā ar konstitūciju ir parlamenta prerogatīva. Ja tas savāks pietiekamu balsu skaitu, tad valdība atkāpsies,» žurnālistiem Šveices kalnu kūrortā Davosā paziņoja M. Azarovs.

«Ja politiskie spēki parlamentā un prezidents uzskatīs to par lietderīgu, tad kāds man varētu būt pamats iebilst pret tādu notikumu attīstību?» piebilda premjers.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs ceturtdien uzdevis parlamenta spīkeram Vladimiram Ribakam sasaukt Augstākās Radas ārkārtas sēdi, lai apspriestu situāciju valstī.

V. Ribaks jau parakstījis rīkojumu par parlamenta ārkārtas sēdes sasaukšanu 28.janvārī. Viņš arī paziņojis, ka, viņaprāt, ārkārtas sēdē vajadzētu izskatīt jautājumu gan par valdības atlaišanu, gan par Augstākās Radas pieņemtajiem pretrunīgi vērtētajiem likumiem, kas ierobežo pulcēšanās brīvību un lielā mērā veicinājuši situācijas saasināšanos.

Ukrainas austrumu daļas pilsētā Slovjanskā pēc klusuma perioda naktī uz trešdienu atsākusies kauja, vēsta Ukrainas medijs Korrespondent.

Ukrainas Zemessardzes kareivji sāka aktīvu uzbrukumu separātistu izveidotajiem šķēršļiem un pamazām iekļuva pilsētā, liecina sociālajos tīklos apkopotā informācija. Tikmēr citi avoti ziņo, ka uzbrukumu separātistu pārņemtajai pilsētai veikuši kustības Labējais sektors aktīvisti.

Pilsētā esošie cilvēki ziņoja par šāvienu un sprādzienu trokšņiem, skanēja signalizācija.

Kaujas notika visos Slovjanskas rajonos, pauda vietējie iedzīvotāji.

Ukrainas bruņoto spēku pretterorisma operācijas aktīvā fāze Slovjanskā sākās 2. maijā. Iepriekš pilsētai svarīgas administrācijas ēkas ieņēma separātisti ar bruņotu Krievijas kareivju atbalstu. Tiesa gan, Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz Maskavas saistību ar notiekošo Austrumukrainā. Kijeva apsūdz Kremli situācijas destabilizēšanā.

Krievijas otra lielākā naftas kompānija Lukoil ceturtdien paziņoja, ka panākusi sākotnēju vienošanos par degvielas uzpildes staciju tīkla pārdošanu Ukrainā.

Lukoil norāda, ka aptuveni 240 degvielas uzpildes stacijas un seši degvielas cisternu parki tiks pārdoti Austrijas uzņēmumam AMIC Energy Management GmbH, taču darījuma summa atklāta netiek.

«Ukrainas degvielas uzpildes staciju un degvielas cisternu parku pārdošana AMIC palīdzēs Lukoil optimizēt aktīvu struktūru un izplatīšanas tīklu pārvaldes sistēmu Austrumeiropā,» vēsta kompānijas viceprezidents Vadims Vorobjovs.

Lukoil gan neprecizē, vai šis darījums ir saistīts ar Ukrainas krīzi un nesenajiem sarežģījumiem uzņēmuma darbībā šajā valstī.

Šīs nedēļas sākumā Ukrainas nacionālistu grupas Labējais sektors biedri bloķēja vairākas Lukoil degvielas uzpildes stacijas Ukrainas rietumos cerībā panākt degvielas piegādes Ukrainas armijai.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Ukrainas parlaments ceturtdien premjerministra amatā apstiprināja līdz šim opozīcijā bijušās partijas Batkivščina (Tēvzeme) parlamenta frakcijas līderi Arsēniju Jaceņuku.

Par Jaceņuka kandidatūras izvirzīšanu tika paziņots trešdien Kijevas Neatkarīgas laukumā, kur joprojām pulcējas tūkstošiem cilvēku, kas opozīcijas līdera nominēšanu sveica ar ovācijām.

Jaceņuka kabinetā būs arī Neatkarības laukumā izvietotās protestētāju nometnes komandants un pašaizsardzības vienību komandieris Andrejs Parubijs, kuram uzticēta Nacionālās drošības padomes vadīšana.

Savukārt Parubija vietnieka krēsls piedāvāts grupējuma Labējais sektors līderim Dmitro Jarošam, kurš gan vēl nav devis piekrišanu ieņemt šo amatu.

Tikmēr tā dēvētā Auto Maidana vadītājam Dmitrijam Bulatovam, kuru janvārī nolaupīja un nežēlīgi spīdzināja iepriekšējā režīma varasiestāžu organizēta rīkļurāvēju banda, pēc atgriešanās no ārstēšanās Lietuvā atvēlēts jaunatnes un sporta ministra portfelis.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

Ukrainā no ieslodzījuma atbrīvoti visi protesta akciju laikā aizturētie, piektdien paziņoja ģenerālprokurors Viktors Pšonka.

«Tika aizturēti 234 cilvēki, un šodien neviens no viņiem neatrodas ieslodzījumā,» preses konferencē Kijevā sacīja ģenerālprokurors.

Nacionālās pretošanās štābs nedaudz agrāk piektdien jau bija paziņojis, ka Kijevā brīvībā iznācis pēdējais no 234 cilvēkiem, kas bija aizturēti protestu laikā.

Vēl piektdien no rīta apcietinājumā atradās 11 protestētāji - četri Čerkasu apgabalā, divi Dņepropetrovskas, bet pieci Kijevas pilsētā un apgabalā.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pēc Eiropas Savienības (ES) lūguma tuvākajā laikā dosies uz Ukrainu, trešdien tviterī pavēstīja pats Sikorskis.

«Pēc ES augstākās ārlietu pārstāves lūguma es drīzumā sākšu misiju Kijevā,» teikts ministra paziņojumā.

Sikorska preses pārstāvis atteicās atklāt, kad tieši ministrs dosies uz Ukrainu, vien norādīja, ka datums tiks paziņots «pienācīgā laikā».

Polijas premjerministrs Donalds Tusks, uzrunājot parlamentu, sacīja, ka aicinās ES noteikt sankcijas Ukrainai un vainoja Ukrainas valdību vakardienas asiņainajās sadursmēs Kijevā.

Tusks pauda pārliecību, ka pienācis laiks noteikt sankcijas tiem, kas stāv aiz šīs vardarbības, norādot, ka "upuri ir to pelnījuši".

«Nav šaubu: varasiestādes Kijevā ir atbildīgas par upuriem un drāmu Kijevā, nevis opozīcija,» uzsvēris premjers.

Ukrainas valsts dzelzceļa kompānija «Ukrzaļizņicja» paziņojusi, ka decembrī sāks sarunas par pasažieru vilciena maršruta Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga pagarināšanu līdz Tallinai.

Rentabilitāte maršrutam Kijeva-Rīga, kurā vilcieni sāka kursēt tikai septembra beigās, ir aptuveni nulle, un Ukrainas dzelzceļa uzņēmums to vērtē kā labu rezultātu.

«Pagaidām vilciens kursē ar aptuveni nulles rentabilitāti, taču, ņemot vērā, ka ir «klusā sezona» un tas ir tikai sācis kursēt, šā maršruta «palaišanu» var uzskatīt par veiksmīgu,» sacījis «Ukrzaļizņicja» pārstāvis.

Pēc Ukrainas dzelzceļa kompānijas sniegtajiem datiem, pirmajos astoņos maršruta reisos pārvadāti aptuveni 2,1 tūkstotis pasažieru, tostarp apmēram 1000 - uz un no Lietuvas un aptuveni 950 - uz un no Latvijas.

«Ukrzaļizņicja» pārstāvis arī teica, ka decembrī ieplānots sākt sarunas ar Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Eesti Raudtee» amatpersonām par maršruta Kijeva-Rīga pagarināšanu līdz Tallinai.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien ierodoties darba vizītē Ņujorkā un uzzinot par pēdējiem notikumiem Kijevā, nolēmis aicināt Eiropas Savienības (ES) augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnu Eštoni sasaukt ārkārtas ES Ārlietu ministru padomi.

Ministrs savā mikroblogošanas vietnes twitter kontā ierakstījis, ka šāda ārkārtas padomes sēde nepieciešama, lai nolemtu par sankciju ieviešanu pret Ukrainu.

Savukārt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) situāciju Ukrainā raksturoja kā satraucošu un briesmīgu. Arī viņa uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, atbildēja, ka šo jautājumu vajadzētu izrunāt ES Ārlietu ministru padomes sēdē, tādējādi izlemjot par sankcijām.

Pēc sadursmēm, kas otrdien uzliesmoja Kijevā un kurās no abām pusēm pielietoti šaujamieroči, Ukraina faktiski nonākusi uz pilsoņkara sliekšņa. Bojā gājušo skaits sasniedzis 26, un trešdienas rītā speciālā milicijas vienība Berkut atsākusi uzbrukumus protestētājiem ar jaunu sparu.

Sadursmēs ievainoto skaits sniedzas jau tūkstošos.

Naktī uz trešdienu notikušās sarunas starp opozīcijas līderiem un prezidentu Viktoru Janukoviču nav devušas nekādus rezultātus.

Tikmēr valsts rietumdaļā, piemēram, Ļvovā, opozīcijas atbalstītāji sākušu pārņemt savā kontrolē ne tikai reģionālo administrāciju ēkas, bet arī milicijas pārvaldes un armijas arsenālus.

Miliči ielenkuši Neatkarības laukumu, tādējādi palielinot Maidana teritorijas daļu, kas atrodas drošības struktūru kontrolē. Ap plkst.4 protestētāju virzienā atkal lidojušas apdullināšanas granātas, tikuši izmantoti ūdenslielgabali, vēsta laikraksts Ukrainska Pravda.

Latvijas viesnīcu operators "Mogotel" kļuvis par otrās zīmola "Rixwell Hotels" viesnīcas pārvaldnieku Ukrainā, informē uzņēmums.

No 2021.gada 1.jūnija viesnīca "RIUS", kas atrodas Ļvovā Ukrainā, sāka sadarbību ar Latvijas uzņēmumu "Mogotel", pārejot Latvijas operatora "Rixwell" zīmola paspārnē un turpinot darbu ar nosaukumu "RIUS Hotel Lviv by Rixwell".

Viesnīca "RIUS Hotel Lviv by Rixwell" ir daļa no daudzfunkcionāla A klases biroju kompleksa, kurā ietilpst biroju centrs (2.-5. stāvs), viesnīca 6. un 7. stāvā, tirdzniecības galerija ar restorānu, kas atrodas 1. stāvā, un pazemes stāvvieta. Viesnīcā ir 52 numuri, divas konferenču zāles 200 dalībniekiem, fitnesa telpa un biznesa stūrītis ar bibliotēku.

Attīstība un jaunu viesnīcu piesaiste lielākoties kļuva iespējama veiksmīgs sadarbības rezultātā ar viesnīcu Kijevā, kuras pārvaldību "Mogotel" uzsāka 2020.gada augustā. "Pārmaiņas izrādījās efektīvas un deva viesnīcai priekšrocības izdzīvošanā," pastāstīja viesnīcas īpašnieks uzņēmējs Vladimirs Kravecs.

Naktī uz ceturtdienu Ukrainas galvaspilsētā Kijevā izdemolētas vairākas protestētāju automašīnas, sociālajos tīklos ziņo Kijevas protestos iesaistītie aktīvisti.

«Šonakt bijusi nemierīga nakts mums visiem. Piecus Automaidan [automobiļu īpašnieku kustība protestos - red.] dalībnieku spēkratus aptuveni plkst. vienos naktī demolējuši speciālās milicijas vienības Berkut pārstāvji. Savukārt visu piecu automobiļu vadītājus un pasažieri esot kaut kur aizvesti,» kāds ukrainis raksta sociālajā tīklā Facebook.

Tāpat sociālajos tīklos izplatīta informācija par to, ka Berkut vienība apturējusi kādu autobusu, kurā brauca protestētāji un aktīvistus aizvedusi.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas opozīcija līderi izteikuši ultimātu prezidentam Viktoram Janukovičam. Tas sekojis pēc neveiksmīgajām diskusijām starp valdības pārstāvjiem un opozicionāriem. Opozīcijas līderis Vitālijs Kličko pauda, ka vedīs protestētājus «uzbrukumā» Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, ja valdība atteiksies rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tikmēr premjers Mikola Azarovs sacīja, ka kompromisi «varētu būt iespējami», taču opozīcijai būtu jāizvairās no ultimātu izteikšanas. Ceturtdien Kijevā sadursmēs ar miliciju tika nošauti vairāki protestētāji. Ukrainas mediji pauž, ka miruši vismaz trīs aktīvisti, tostarp arī viens Baltkrievijas pilsonis. Zināms, ka vismaz divi no bojā gājušajiem mira no šautiem ievainojumiem. Savukārt vēl viens protestētājs atrasts mežā ārpus Kijevas, un ievainojumi liecina, ka viņš ticis spīdzināts, vēsta Ukrainas mediji.

Ukrainai draud defolta risks, ņemot vērā, ka valstī ir uzliesmojusi politiskā krīze un sadurmes, norāda starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s, kura nolēmusi pazemināt valsts kredītreitingu līdz CCC līmenim, kas ir astoņus līmeņus zem investīciju kategorijas.

Iepriekšējais reitings bija CCC+. Jaunā reitinga perspektīva saglabāta negatīva.

«Mēs tagad uzskatām, ka ir ticami, ka Ukraina piedzīvos defoltu, ja apstākļi ievērojami nemainīsies,» norāda aģentūra. «Politiskā situācija Ukrainā ir ievērojami pasliktinājusies, un uzskatām, ka tas pavājina valsts spēju atmaksāt parādus un palielina neskaidrību saistībā ar Krievijas finansiālo atbalstu šajā gadā,» norāda aģentūra.

Krievijas valdības atbalsts Ukrainai ir saistīts ar pašreizējo vadību un tās politisko virzību prom no Eiropas Savienības pretī Krievijai, skaidro Standard&Poor’s eksperti, piebilstot, ka, ņemot vērā politisko satricinājumu pastiprināšanos, aģentūra uzskata, ka nākamais paredzētais Krievijas finansējums 15 miljardu dolāru apmērā kļūst aizvien neskaidrāks.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piekritis opozīcijas līderu galvenajai prasībai krīzes pārtraukšanā - ārkārtas vēlēšanu rīkošnai. Tomēr protestētāji paziņojuši, ka nepametīs pilsētas galveno laukumu Maidan un ieņemtās vadlības ēkas, vēsta Korrespondent.

Kustība Maidan atteikusies parakstīt kompromisa dokumentu, par kuru piektdien vienojās prezidents V. Janukovičs un opozīcija. Protestētāji uzstāj, ka V. Janukovičam ir jāatkāpjas nekavējoties, ārkārtas vēlēšanām jānotiek aprīlī, nevis decembrī, kā šodien vienojās prezidents un opozīcija, ziņo televīzija Inter.

Db.lv jau ziņoja, ka vakar savā jaunākajā paziņojumā opozīcijas līderis Vitālijs Kličko pauda, ka vienīgais akceptējamais scenārijs ir ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.

Jau ziņots, ka V. Janukovičs piekritis konstitucionālām izmaiņām, kas ievērojami samazinātu viņa varu, kā arī ārkārtas vēlēšanām. Kompromiss ir panākts pēc vairākas stundas ilgām sarunām ar opozīcijas līderiem. Vienošanās nonākusi Ukrainas medija ICTV rīcībā. Medijs ziņo, ka kompromisa vienošanās paredz 2004. gada konstitūciju atjaunot 48 stundu laikā, savukārt jaunu valdību izveidot desmit dienu laikā. Konstitucionālā reforma, kuras pamatdoma ir sabalansēt prezidenta, valdības un parlamenta varas attiecības, tiks pilnībā pabeigta septembrī. Prezidenta vēlēšanas, savukārt, ir gaidāmas pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas, bet ne vēlāk kā 2014. gada decembrī.

Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.

Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs apspriedīs krīzi Kijevā, kad piektdien tiksies olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Sočos, trešdien paziņojis Kremlis.

«Viņš patiešām būs tur, un viņi patiešām tiksies. Viņi apspriedīs divpusējās attiecības,» ziņu aģentūrai AFP apstiprināja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Janukovičs, kuram šodien plānota tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) augsto ārlietu pārstāvi Ketrinu Eštoni, saskāries ar nopietnu politisko krīzi savā valstī un ir pieņēmis premjerministra Mikola Azarova demisiju.

Krīze aizsākās novembrī, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Kijeva pārkāpj pagājušajā nedēļā Ženēvā panākto vienošanos par spriedzes mazināšanu Ukrainā, ar šādu paziņojumu pirmdien nāca klajā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

«Ženēvas vienošanās ne tikai netiek pildīta, bet tiek sperti tādi soļi, ko galvenokārt dara tie, kas sagrāba varu Kijevā, kas klaji pārkāpj Ženēvā panākto vienošanos,» preses konferencē Maskavā sacīja Lavrovs.

Tikmēr Vašingtona brīdinājusi, ka laiks Ženēvas vienošanās ieviešanai izsīkst.

ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka Krieviju sagaida jaunas sankcijas, ja tuvāko dienu laikā netiks panākta situācijas uzlabošanās.

Taču Lavrovs noraidīja risku, ka Krievija varētu nonākt vēl lielākā starptautiskā izolācijā.

«Centieniem izolēt Krieviju nav pilnīgi nekādas nākotnes, jo Krievijas izolēšana no pārējās pasaules nav iespējama,» sacīja Lavrovs.

Krievija ir satraukta par pieaugošo Ukrainas gāzes parādu, bet cer uz pastāvošā līguma visu punktu izpildi, trešdien sacīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

«Pieaugošais parāds par gāzes piegādēm mums izraisa satraukumu. Uzņēmums Gazprom jau ir paziņojis, ka parāds pieaug, pieaug visai strauji,» radiostacijai Kommersant FM sacīja amatpersona. «Mēs ceram, ka Ukrainas partneri izpildīs visus pastāvošā līguma punktus.»

Kas attiecas uz finanšu palīdzības turpināšanu, D. Peskovs atgādināja prezidenta vārdus, kurš teicis, ka Krievija negrasās neko pārskatīt, jo palīdzība tiek sniegta Ukrainas tautai, kas nonākusi grūtā situācijā.

«Bet, protams, ir vajadzīgs zināms laiks, kamēr jaunais valdības vadītājs izskaidros Maskavai, cik lielā mērā tiek saglabāts tas kurss, par kuru tika paziņots agrāk,» sacīja D. Peskovs.

Retoriskas kaislības un politiskus demaršus izraisījusī Ukrainas un ES asociācijas līguma «atcelšana» bija paredzama un nav trokšņa vērta.

Ukrainas un ES asociācijas nolīgums šodien vienlaikus tiek apspriests un pieņemts Eiropas Parlamentā Strasbūrā un Augstākajā radā Kijevā. Proti, tas ne tuvu nav «atlikts» vai «atcelts», kā lasāms šur tur gan krieviski, gan angliski publicējošajā plašsaziņā. Dokumenta politiskā daļa stājas spēkā pilnībā. Spēkā paliek arī ukraiņu eksportētājiem vienpusīgi piešķirtie atvieglojumi piekļuvei ES tirgum. Vienīgais, kas līdz 2015. gada beigām tiešām tiek piebremzēts, ir atbildes gājiens no Ukrainas puses, simetriskā apmērā atceļot uzliktās nodevas importam no ES – tas arī viss.

Attiecīgi ir grūti saprast histērisko reakciju uz šo faktiski neko, sevišķi Ukrainā un Rietumos. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis, protestējot pret sava šefa Pavela Kļimkina paziņojumu, ka nolīgums pilnībā spēkā vēl nestāsies, iesniedzis atlūgumu, jo notiekošais «dod nepareizu signālu kā agresoram (t.i., Kremlim), tā arī Ukrainas pilsoņiem». Viceministram Twitter vietnē pievienojas arī britu domnīcas Centre for European Reform ārlietu politikas šefs Ians Bonds – ka šodien Kijevā un Strasbūrā notiekošais iedrošinās Krieviju un novilcinās Ukrainai tik nepieciešamās reformas. Pirmais apgalvojums ir absurds, otrs – apšaubāms.

Ukrainas lidsabiedrība Ukraine International Airlines, sākot darbību Rīgas lidostā, orientēsies arī uz tranzīta pasažieriem, piedāvājot savienojumus no Kijevas ar Āzijas pilsētām, šodien preses konferencē informēja kompānijas pārstāvji.

Tāpat plānots maršrutam Rīga-Kijeva piesaistīt tūristus un uzņēmējus. Kompānija prognozē, ka no maija līdz gada beigām tā varētu šajā maršrutā apkalpot aptuveni 35 000 pasažieru. Ukrainas puse cer arī uz bezvīzu režīma ar Eiropas Savienību ieviešanu jau pavasarī, kas paplašinātu darbības iespējas Latvijā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands savukārt norādīja, ka ar jaunā maršruta palīdzību varēs piesaistīt Rīgai gan tūristus, gan tranzīta pasažierus. Lidsabiedrībā arī norādīja, ka tālākā nākotnē varētu atvērt arī, piemēram, reisus Rīga-Odesa vai Rīga-Ļvova.

Ukraine International Airlines pirmais reiss no Kijevas uz Rīgu tika veikts 29.martā, nodrošinot septiņus lidojumus nedēļā. Uz Kijevu reisus nodrošina arī Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, kura, kā liecina reisu saraksts, uz Kijevu lido divreiz dienā sešas dienas nedēļā.

Aizvadītās nedēļas nogalē desmitiem tūkstošu cilvēku Ukrainā izgājuši ielās. Daļa no cilvēkiem pauda atbalstu Krievijas politikai, daļa – pauda pretēju viedokli. Maskava aizvien turpina stiprināt savas militārās pozīcijas Krimas pussalā, vēsta BBC.

Starp abu pušu protestētājiem izcēlās sadursmes, un, kā vēsta BBC žurnālists Bens Brauns (Ben Brown), Sevastopolē notikušajās aktivitātēs tika piekauti vairāki protestētāji, kas iestājās par Ukrainas teritoriālo vienotību un apsargāja dzejnieka Tarasa Ševčenko 200 gadu jubilejai veltītā mītiņa dalībniekus. Kaušļi esot bijuši prokrieviski noskaņotie aktīvisti. T. Ševčenko 200. dzimšanas dienā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, kā arī Krimas pussalas pilsētās Simferopolē un Sevastopolē notika patriotiski mītiņi.

Savukārt informācija sociālajos tīklos vēsta, ka nedēļas nogalē tika nolaupītas trīs protestētājas, kas iestājās pret Krievijas militāro spēku ievešanu Ukrainā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē, vēsta diplomāti.

«ES ārlietu ministri apstiprināja sankcijas pret 21 personu, reaģējot uz Ukrainas-Krievijas krīzi,» savā tvitera kontā ziņo Austrijas amatpersona Aksels Maršiks.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs tviterī paziņojis, ka pret šīm personām tiek noteikti ceļošanas ierobežojumi un ka viņu īpašumi tiek iesaldēti.

Linkevičs piebildis, ka tuvāko dienu laikā ES lems par «papildu pasākumiem».

Ceturtdien un piektdien Briselē paredzēts ES samits, un sagaidāms, ka dalībvalstu līderu sanāksmes dienas kārtībā Ukraina būs pats svarīgākais jautājums.

Linkevičs prognozējis, ka sankcijām tiks pakļautas arī citas Krievijas amatpersonas no prezidentam Vladimiram Putinam tuvākajām aprindām.