Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīts 209 jauns subjekts, kas ir par 8 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 21 subjekts. No kopējā skaita visvairāk jeb 200 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 8 individuālie komersanti.

Lielākais reģistrētais uzņēmums aizvadītajā nedēļā bijis SIA Grunewald Residence ar 6,6 miljonu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Jura Alunāna iela 2, bet vienīgais valdes loceklis – Edgars Vadzītis. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Reģionālā investīciju banka.

Otrs lielākais uzņēmums, vērtējot pēc pamatkapitāla, bijusi SIA Jaunā Teika Ausma ar 5,2 miljonu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Ropažu iela 10 k-1 - 1, bet vienīgais valdes loceklis – Andrejs Martinovs.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Uzziņu dienests 1188 šogad svin 20 gadu jubileju, un, lai arī informācijas ieguves metodes divu desmitgažu laikā ir ievērojami mainījušās, pakalpojumu nodrošinošais uzņēmums Lattelecom BPO turpina attīstīties un ir izstrādājis jaunu vizītes reģistrācijas rīku BookNow 1188

Ilgās un veiksmīgās darbības pamatā ir uzņēmuma spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Vēl joprojām uzziņu pieprasījumi zvanot ir ļoti populāri un saņemti 2 milj. reižu gadā, jo cilvēki novērtē uzziņu zvana pievienoto vērtību – visātrāk iegūt visprecīzāko informāciju.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir viedtālruņi, kas ļauj jebkurā brīdī sameklēt vajadzīgo informāciju internetā, tādēļ 1188 laikus sāka piedāvāt iespēju saņemt uzziņas interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Pērn informācija tīmekļa vietnē www.1188.lv meklēta 12 milj. reižu, mobilajā lapā – vēl 4,5 milj., bet 1188 aplikācija lietota 1 milj. reižu. Rezultātā uzziņu portāls 1188.lv pēc Gemius veiktā pētījuma ierindojas starp 10 apmeklētākajiem portāliem Latvijā.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 292 jauni subjekti, kas ir par 31 subjektu vairāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 38 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 266 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 18 individuālie komersanti, 5 zemnieku saimniecības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 168 subjekti, kas ir par 35 mazāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums aizvadītajā nedēļā, skatoties pēc pamatkapitāla, bija SIA Euro Mosaic ar 105 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Vējdzirnavu iela 28 – 13. Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Indijas pilsonis Manharbhajs Patels Ašis.

Viņam pieder arī 33,3% uzņēmuma daļu. 33,3% kompānijas daļu pieder Indijas pilsonim Balumalam Ačpiliam Paršotam, bet pārējie 33,3% - Čaganbhajam Patelam Pannabenam.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 248 jauni subjekti, kas ir par vienu subjektu mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 20 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 231 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 11 individuālie komersanti un 20 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 190 subjekti, kas ir par 45 mazāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums, skatoties pēc pamatkapitāla, bija SIA Deuteros – 468,9 tūkstoši eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Olaine, Rūpnīcu iela 4. Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Daumants Vītols.

Otrs lielākais uzņēmums bijusi SIA Raihert Racing Academy ar 195,4 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Brīvības iela 165 – 3. Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Leons Osipovs.

Pagājušajā nedēļā komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā reģistrēti 207 jauni subjekti, kas ir par 53 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas, liecina UR statistika.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 26 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 237 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 18 individuālie komersanti un 26 biedrības un nodibinājumi.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 211 subjekti, kas ir par 27 vairāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā, skatoties pēc pamatkapitāla, lielākais reģistrētais uzņēmums bijusi SIA Ģertrūdes 17 – 600,2 tūkstoši eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Jūrmala, Lāču iela 10B. Vienīgais uzņēmuma valdes loceklis ir Ēriks Masteiko.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Geronimo 55 ar 233,3 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Bērzaunes iela 11A, bet vienīgā valdes locekle – Baiba Kalniņa.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā un Komercreģistrā reģistrēti 191 jauns subjekts, kas ir par 8 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 27 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 179 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 10 individuālie komersanti.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 195 subjekti, kas ir par 70 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums aizvadītajā nedēļā, vērtējot pēc pamatkapitāla, bijusi SIA Krasta Property ar 2,3 miljoniem eiro. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Mūkusalas iela 73. Uzņēmuma valdes loceklis ir Igaunijas pilsonis Kīks Pāvo.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Elkabe ar 800 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Baldones nov., Baldones pag., Vīgranti. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Aivars Bunkšis.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 179 jauni subjekti, kas ir par 10 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas, informē UR.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 27 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 164 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 10 individuālie komersanti.

Pagājušajā nedēļā likvidēts 231 subjekts, kas ir par 30 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums, vērtējot pēc pamatkapitāla, bijusi SIA Ventmalas māja – 533,22 tūkstoši eiro.

Otrs lielākais uzņēmums bijusi SIA MDL Holding ar 35 tūkstošu eiro pamatkapitālu.

Savukārt trešais lielākais pamatkapitāls bijis SIA Sigma Trans Service ar 34 tūkstošu eiro pamatkapitālu.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrēta SIA La Tirgi Jelgava ar 10 tūkstošu eiro pamatkapitālu un SIA Hardwood Industry ar 8000 eiro pamatkapitālu.

Pagājušajā nedēļā komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 244 jauni subjekti, kas ir par 10 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 26 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 223 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 16 individuālie komersanti.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 264 subjekti, kas ir par 7 vairāk nekā pirms nedēļas.

Skatoties pēc pamatkapitāla, lielākie reģistrētie uzņēmumi aizvadītajā nedēļā bija SIA Pillar 22 – 200 tūkstoši eiro.

Tāpat ar 200 tūkstošu eiro pamatkapitālu reģistrēta SIA RBSSKALS Construction.

Aizvadītajā nedēļā ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu reģistrēta SIA RBSSKALS Provide. Kā skaidro RBSSKALS pārstāve Ieva Vāverniece, sakarā ar formālu strukturālu reorganizāciju RBSSKALS grupā, ir veidoti pāris jauni uzņēmumi, lai skaidrāk nodalītu līdzšinējās uzņēmuma darbības jomas grupas iekšienē.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 279 jauni subjekti, kas ir par 6 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 20 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 257 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 15 individuālie komersanti un 16 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 227 subjekti, kas ir par sešiem mazāk nekā pirms nedēļas.

Pagājušajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums, vērtējot pēc pamatkapitāla, bija SIA Cirmas agro. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Miera iela 36. Uzņēmums reģistrēts 15.septembrī, bet likvidācijas process uzsākts 16.septembrī. Par kompānijas likvidatoru ievēlēts Andris Muižnieks.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Energy Holding ar 703 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Garkalnes novads, Upesciems, Parka iela 2. Vienīgais kompānijas valdes loceklis ir Jānis Trubačejevs.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 249 jauni subjekti, kas ir par 41 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas, informē UR.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 20 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 231 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 11 individuālie komersanti un 20 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 235 subjekti, kas ir par 60 vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais komersanti pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā bijusi SIA R2S ar 211,75 tūkstošu eiro pamatkapitālu.

Otrajā vietā ierindojusies AS AIFP Baltic Asset Management ar 125 tūkstošu eiro pamatkapitālu.

Savukārt trešais lielākais uzņēmums bijis SIA WD Ventspils ar 73 tūkstosu eiro pamatkapitālu.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrēti divi uzņēmumi ar 10 tūkstošu eiro pamatkapitālu – SIA Sator Group un SIA Vanilla.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā un Komercreģistrā reģistrēts 251 jauns subjekts, kas ir par 51 subjektu vairāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 32 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 224 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 27 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 396 subjekti, kas ir par 54 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā reģistrēti četri uzņēmumi ar 35 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Viens no tiem ir AS NordBrik. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Lielirbes iela 17A – 14. Uzņēmuma darbības veids ir būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošana, kā arīcitu betona, ģipša un cementa izstrādājumu ražošana. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Gatis Liniņš, bet valdes locekle – Inga Vilde. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Edgars Dupats, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Andris Garda, bet padomes locekle – Māra Pazuša.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Pagājušajā nedēļā uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēti 208 jauni subjekti, kas ir par 10 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 19 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 200 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 19 biedrības/arodbiedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 508 subjekti, kas ir par 101 subjektu vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pagājušajā nedēļā, vērtējot pēc pamatkapitāla, bija SIA MSDSL – 354,8 tūkstoši eiro.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA MV Bon Vivant ar 286 tūkstošu eiro pamatkapitālu.

Savukārt trešais lielākais uzņēmums bija SIA B3C ar 283,6 tūkstošu eiro pamatkapitālu.

Lasi Vēl:

AmberStone Group reģistrē uzņēmumu, kas nodarbosies ar jūras kravu pārvadājumiem

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā un Komercreģistrā reģistrēti 147 jauni subjekti, kas ir par 22 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 19 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 127 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 11 individuālie komersanti.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 246 subjekti, kas ir par 107 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā bija SIA Stern Holding ar 40 miljonu eiro pamatkapitālu.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Kronvalda bulvāris 10 – 32. Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Vladislavs Šternfelds.

Otrs lielākais aizvadītajā nedēļā reģistrētais uzņēmums bija AS Conexus Baltic Grid ar 39,8 miljonu eiro pamatkapitālu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.