Pakistāna savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas trešdien notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas, paziņojis armijas pārstāvis, piebilstot, ka viens indiešu lidotājs ir sagūstīts.

Tikmēr Indijas mediji vēsta, ka Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā lidostas slēgtas civilajai satiksmei.

«PAF (Pakistānas gaisa spēki) Pakistānas gaisa telpā notrieca divas indiešu lidmašīnas,» tviterī paziņojis ģenerālmajors Asifs Ghafūrs.

Viņš piebildis, ka viena no notriektajām lidmašīnām nogāzusies Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas teritorijā, bet otra - robežas Indijas pusē.

Ghafūrs arī apstiprināja, ka Pakistānas karavīri sagūstījuši Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļā notriektās lidmašīnas pilotu.

Tikmēr Kāda augsta ranga amatpersonas Indijas pārvaldītās Kašmiras daļas administrācijā aģentūrai AFP pavēstījusi, ka Pakistānas iznīcinātāji virs Kašmiras trešdien pārkāpuši Indijas gaisa telpu, taču tikuši atspiesti atpakaļ pār «de facto» robežu.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 14.septembrī ticies ar Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministru Ravi Šankaru Prasadu, lai pārrunātu Latvijas un Indijas divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus.

«Latvijas un Indijas ekonomiskajam dialogam ir ielikts labs pamats. To apliecina fakts, ka Latvijas un Indijas uzņēmēju sadarbība gadu no gada kļūst arvien aktīvāka un vairāki Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumi jau ir atvēruši filiāles Indijā,» tiekoties ar Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministru, atzina Ašeradens.

«Tomēr mēs saredzam vēl lielākas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, elektronika, pārtikas ražošana, transports un loģistika, farmācija u.c.,» norāda A. Ašeradens.

Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministrs tikšanās laikā atzina, ka Indija ir ieinteresēta paplašināt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Latviju un aicināja Latvijas uzņēmējus piedalīties Indijas – Eiropas biznesa forumā, kas notiks šā gada decembrī New Deli Indijā.

Apvienojot Komplementārās medicīnas un Indijas studiju un kultūras centrus, Latvijas Universitātē izveidots Starptautiskais Indijas studiju institūts.

Tā mērķis ir vairot Latvijas sabiedrības zināšanas par mūsdienu Indijas kultūru, zinātni, uzņēmējdarbību un politiku, organizēt pētnieciskās un izglītības aktivitātes, izveidot un uzturēt datu bāzi par aktivitātēm Latvijā, kas saistītas ar Indijas zinātni un kultūru. Latvijas Universitātes (LU) paspārnē jau darbojas Ķīnas valdības atbalstītais Konfūcija institūts, Jūdaikas centrs, bet LU Humanitāro zinātņu fakultātē ir plaša un daudzveidīga Āzijas studiju nodaļa. Starptautiskais Indijas studiju institūts piedāvās Ājurvēdas profesionālās pilnveides programmu un vairākas tālākizglītības programmas – Austrumu kultūras vēsturē un filozofijā, dažāda līmeņa jogas apmācības, valodu studijas (bengāļu, hindi, sanskrita, persiešu), kā arī Indijas klasiskās mūzikas un dejas kursus. Mācības sāksies februārī.

Indijas valdība gatavo likumprojektu visu privāto kriptovalodu aizliegumam, pieļaujot tikai dažus izņēmumus, kā arī plāno izveidot regulējumu valsts centrālās bankas emitētai digitālajai valūtai.

Likumprojekts par kriptovalūtu un oficiālās digitālās valūtas regulējumu iekļauts 29.novembra parlamenta sēdes darba kārtība, vēstīja Indijas valsts raidsabiedrība "Prasar Bharati".

Likumprojekts paredz "radīt atvieglotu regulējumu oficiālas digitālas valūtas, kuru emitētu Indijas Rezervju banka, izveidei. Tas arī paredz Indijā aizliegt visas privātās kriptovalūtas, tomēr pieļauj noteiktus izņēmumus, lai veicinātu kriptovalūtas pamata tehnoloģijas attīstību".

Saistībā ar valdības plāniem Indijas kriptovalūtu biržās trešdien kritās "Bitcoin", "Ethereum", "Tether" un citu digitālo valūtu vērtība, vēstīja raidsabiedŗība NDTV.

Pagājušajā nedēļā Indijas premjerministrs Narendra Modi aicināja demokrātiskās valstis sadarboties kriptovalūtu regulējumā, uzsverot, ka tādas valūtas kā "Bitcoin" apdraud jaunākas paaudzes un "var samaitāt mūsu jauniešus", ja tās nonāktu "nepareizajās rokās".

ASV varas iestādes ir atmaskojušas divas shēmas par augsto tehnoloģiju pārdošanu Krievijai, un vienā no tām apsūdzēti Latvijas pilsoņi, trešdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Vienā no šīm shēmām ASV trešdien tika izvirzītas apsūdzības pieciem Krievijas pilsoņiem, kas piegādājuši ASV elektronikas komponentus Krievijas ieroču ražotājiem, un daži no šiem komponentiem ir tikuši atrasti kaujas laukā Ukrainā.

Otrajā shēmā trīs Latvijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis tika apsūdzēti par mēģinājumu nosūtīt Krievijai ASV ražotu augstas precizitātes profilslīpmašīnu, kas var tikt izmantota ieroču ražošanā vai kodolieroču programmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka mēģinājums nogādāt Krievijā sankcionēto preci - augstas precizitātes profilslīpmašīnu - atklāts VID Muitas pārvaldei un VID Nodokļu un muitas policijai sadarbojoties ar Nodokļu un muitas prokuratūru, kā arī ar atbildīgajām ASV iestādēm.

Indijas varas iestādes ir pacēlušas biļešu cenas valsts galvenā tūrisma objekta Tadžmahala apmeklējumam, un Indijas pilsoņiem šīs cenas ir paceltas pieckārt, lai samazinātu apmeklētāju skaitu un reducētu kaitējumu šim tūrisma objektam.

No balta marmora 17.gadsimtā celto mauzoleju Tadžmahalu apmeklē 10 līdz 15 tūkstoši cilvēku dienā, un lielākā daļa no viņiem ir Indijas pilsoņi. 2016.gadā to apmeklēja 6,5 miljoni cilvēku.

Indijas pilsoņiem biļete, kas ietver Tadžmahala apmeklējumu, turpmāk maksās nevis 50 rūpijas (0,61 eiro), bet 250 rūpijas (3,04 eiro). Starptautiskajiem tūristiem biļetes cena ir paaugstināta no apmēram 14 eiro līdz aptuveni 16,7 eiro.

«Mēs gribam, lai cilvēki maksātu vairāk (..) Tas samazinās mauzoleja apmeklētāju skaitu par vismaz 15-20% un dos ieņēmumus tā aizsardzībai,» sacīja Indijas Arheoloģijas iestādes ierēdnis.

Indijas varas iestādes pirms dažiem mēnešiem ierobežoja Tadžmahala apmeklētāju skaitu līdz 40 tūkstošiem dienā. Iepriekš nedēļas nogalēs to apmeklēja līdz 70 tūkstošiem cilvēku dienā.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Kopumā Latvijas pases «stipruma» reitings pasaulē ir labākais Baltijas valstu vidū

Reitingu izveidē tiek izmantotas dažādas metodoloģijas, un ne vienmēr to rādītāji atbilst Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā esošajai oficiālajai informācijai. Tomēr bezvīzu/vīzu uz robežas valstu skaits reitingos Latvijai noteikti ir ļoti labs. Saskaņā ar ĀM rīcībā esošo no ārvalstīm saņemto oficiālo informāciju, Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot 112 valstīs, nepilsoņi – 47, par visu informē ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.

Uz Chingis Khan

Nekas nestāv uz vietas, tostarp ieceļošanas kārtība Latvijas valstspiederīgajiem dažādās valstīs. Šīm aktualitātēm der sekot līdzi, jo itin bieži izmaiņas ir atvieglojumi – tātad priecīgas ziņas, kas var ietekmēt izbraukumu plānus, pēdējo pāris gadu korekcijas uzskaita G. Japiņa. No 2018. gada 27. jūlija Latvijas pilsoņi un nepilsoņi var ieceļot Baltkrievijā bez vīzas līdz 30 diennaktīm, ja ieceļo un izceļo no valsts ar avioreisu caur Minskas lidostu (līdz tam – 5 dienas). Savukārt no pērnā gada 24. aprīļa Latvijas pilsoņi un nepilsoņi Beninas vīzu pirms ieceļošanas valstī var noformēt tiešsaistē evisa.gouv.bj. Tas attiecas uz tūristiem un maksimums – 8 dienām. Pilsoņi un nepilsoņi vīzu var saņemt Beninas robežkontroles punktos.

Turpinot pieaugt spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas varasiestādes Kašmiras strīdus reģionā sākušas evakuēt robežciemus, pavēstīja amatpersonas.

Pēc intensīvām apšaudēm Indijas un Pakistānas armiju starpā, lietā liekot arī artilēriju, vairāki simti ģimeņu pārcelti uz drošākiem apvidiem, pavēstīja Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas informācijas ministrs Muštaks Minhass.

«Viss reģions atrodas paaugstinātā trauksmes gatavībā. Mums ir bažas, ka jāevakuē būs arī citi apvidi, ja nesāksies deeskalācija,» sacīja ministrs.

Indijas un Pakistānas kara lidmašīnas trešdien otro dienu pēc kārtas ielidoja otras gaisa telpā, pastiprinot bažas par konflikta eskalāciju ar kodolieročiem bruņoto kaimiņvalstu starpā.

Pakistānas premjerministrs Imrans Hans aicinājis sākt sarunas, brīdinot par katastrofālām sekām, ja «veselais saprāts» negūs virsroku.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Indijas galvaspilsētā Ņūdeli tikās ar Indijas Republikas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar), paužot gandarījumu par Latvijas un Indijas sadarbības aktivizēšanu kopš Latvijas vēstniecības atvēršanas Ņūdeli 2014. gadā un pauda cerību, ka Indija tuvākajā laikā Rīgā varētu atvērt savu vēstniecību.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa arī uzmanību uz augošo studentu skaitu no Indijas, kuri par augstākās izglītības studiju vietu ir izvēlējušies Latviju. Turklāt Indijas studentu skaits Latvijā pastāvīgi pieaug, piemēram, 2018.-2019. gadā sasniedzot 2070 studentus, kas ir 25% no visiem ārvalstu studentiem.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Latviju interesē sadarbības paplašināšana ar Indiju tādās tradicionālās jomās kā transports un loģistika, izglītība, vienlaikus saskatot ievērojamas perspektīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā.

"Kā piemērs tam ir viens no Latvijas vadošajiem telekomunikāciju operatoriem "Latvijas Mobilais Telefons", kas 2019. gada nogalē aizvadīja veiksmīgu izpētes vizīti Ņūdeli un Bangalūrā, kā arī piedalījās Indijas-Eiropas 29 biznesa forumā. Latvijas uzņēmumi ir gatavi piedāvāt plaša spektra IKT pakalpojumus un tehnoloģiskos risinājumus. Veiksmīgi īstenojot 5G tīkla palaišanu Latvijā, 5G jomā redzam neskaitāmas sadarbības iespējas arī starptautiskā mērogā," akcentēja E. Rinkēvičs.

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Mekongas ūdens krīze var nozīmēt dārgāku kafiju, Indijas riekstus, rīsus, zivis un pat melnos piparus

Pasaulē periodiski novērojami sausuma uzplūdi, un šobrīd ūdens krīze skārusi Indoķīnas lielāko upi Mekongu. Ūdens līmenis šajā upē ir zemākais vismaz kopš pagājušā gadsimta sākuma, kas negatīvi ietekmē dažādu kultūraugu ražu un arī nozveju šajā reģionā. Jau ziņots, ka, piemēram, slikta kafijas raža Vjetnamā ir viens no iemesliem, kādēļ šogad strauji preču biržās – aptuveni par trešo daļu - palielinājusies kafijas pupiņu cena (Vjetnama ir pasaulē liekākā Robusta kafijas pupiņu eksportētāja). Tāpat reģions ir nozīmīgs rīsu audzēšanas centrs. Mazāks piedāvājums no šī reģiona var nozīmēt arī, piemēram, melno piparu sadārdzināšanos. Turklāt pieejamā informācija liecina, ka parastam patērētājam var nākties arvien vairāk maksāt arī par dažādiem riekstu maisījumiem, kuru sastāvā ir Indijas rieksti.

Attiecībā pret konditorejas izstrādājumu ražotāju "Adugs" varētu būt noticis reiderisma mēģinājums, komentējot Valsts policijas (VP) sniegto informāciju, ka uzņēmumā SIA "Adugs Production" ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, pauda ražotāja advokāte Viktorija Jarkina.

Pēc paziņojuma par triju personu apcietināšanu "Sorainen" zvērināta advokāte Jarkina esot vērsusies uzņēmuma grāmatvedībā, lai noskaidrotu iespējamo informāciju par "piespiedu darba attiecībām" "Adugs Production". Pārbaudes laikā esot noskaidrots, ka ar visiem darbiniekiem no Indijas bija noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem tika maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tika nodrošināta izmitināšana.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

"Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," apgalvoja Jarkina.

Advokātes rīcībā esot informācija, ka darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bija gadījumi, kad vispār atteicās strādāt. Tāpat esot bijuši gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojāja uzņēmuma īpašumu, par ko noformēti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

Advokāte neizslēdz iespēju, ka "tas varētu būt kārtējais reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par lielveikalu "Maxima" un "Rimi" plauktiem". Tāpat neesot izslēgta iespēja par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.

Jarkina arī apgalvoja, ka uzņēmums vismaz pagaidām plāno turpināt ražošanu, kaut gan ir ļoti atkarīgs no lielveikalu tīklu pasūtījumiem.

Uzņēmums arī esot gatavs aicināt preses pārstāvjus, "lai parādītu, kā patiesībā notiek, neviens netiek turēts verdzībā", pauda advokāte. Tikšot darīts arī viss iespējamais, lai parādītu sadarbības partneriem, ka izskanējusī informācija neatbilst patiesībai.

"Uzņēmumā ir vairāk nekā 200 darbinieki, kas, pieļauju, varēs kaut ko pateikt 12 neapmierinātiem viesstrādniekiem no Indijas," piebilda Jarkina.

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

VP aģentūru LETA informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības. Policija nodarbināto cilvēku valstspiederību neatklāja.

Pagājušajā nedēļā, 10.novembrī, VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

VP atklāja, ka grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond".

Tostarp lielākā kompānija ir "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

"Adugs Production" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 67 050 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Kipras "Silobrands Limited", bet patiesais labuma guvējs - Zukuls.

Pakistānas civilās aviācijas dienests piektdien paziņoja, ka, turpinoties spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas gaisa telpa joprojām ir slēgta visiem vietējiem un starptautiskajiem lidojumiem.

Valdības lēmums par gaisa telpas slēgšanu būs spēkā vismaz līdz piektdienas plkst.13, bet tad varasiestādes paziņos, vai gaisa telpa arī turpmāk paliek slēgta, vai arī tiek atvērta.

Islamabada par gaisa telpas slēgšanu pavēstīja trešdien pēc paziņojuma, ka Pakistāna ir notriekusi divas Indijas kara lidmašīnas un sagūstījusi vienu pilotu.

Sagaidāms, ka pilots šodien tiks nodots Indijai, un tas varētu mazināt spriedzi kaimiņvalstu starpā, kas ievērojami saasinājusies pēc 14.februārī Kašmiras Indijas daļā notikušā asiņainā terorakta.

Pakistānas gaisa telpas slēgšanas dēļ daudzas lidsabiedrības spiestas pārplānot savu lidojumu maršrutus, radot problēmas pasažieriem.

Pakistāna plāno piektdien daļēji atcelt ierobežojumus lidojumiem tās gaisa telpā, kas tika noteikti, saasinoties attiecībām ar kaimiņvalsti Indiju, pavēstīja Civilās aviācijas pārvalde (CAA).

«Mēs atvērsim mūsu gaisa telpu plkst.18 (plkst.15 pēc Latvijas laika) lidojumiem uz Islamabadas, Pešāvaras, Karāči un Kvetas lidostām un no tām,» pavēstīja CAA pārstāvis sakariem ar presi Aamirs Mehbubs.

Citas lidostas darbu atsāks pakāpeniski, viņš piebilda.

Lai iegūtu detalizētāku informāciju, pasažieriem jāsazinās ar savām lidsabiedrībām, tviterī norādīja CAA.

Islamabada par gaisa telpas slēgšanu pavēstīja trešdien pēc paziņojuma, ka Pakistāna ir notriekusi divas Indijas kara lidmašīnas un sagūstījusi vienu pilotu.

Sagaidāms, ka pilots šodien tiks nodots Indijai, un tas varētu mazināt spriedzi kaimiņvalstu starpā, kas ievērojami saasinājusies pēc 14.februārī Kašmiras Indijas daļā notikušā asiņainā terorakta.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors tiesai ir nodevis krimināllietu, kurā par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā - apsūdzētas trīs personas, tai skaitā saldumu biznesa uzņēmējs Jāzeps Zukuls.

Neminot personu vārdus, Latvijas Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe sacīja, ka viena no šīm trim personām apsūdzēta arī par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Iepriekš vēstīts, ka izmeklēšanā noskaidrots, ka par iespējamās cilvēktirdzniecības upuriem kļuvuši ne mazāk kā septiņi Indijas pilsoņi.

Krimināllikums par cilvēku tirdzniecību paredz brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lieta nosūtīta izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ziņojuši par piespiedu darbu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pieauga par 81% un bija 116,17 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas pieauga visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 81%, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 116,17 eiro par MWh.

Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 79,40 eiro par MWh, kas pieauga par 25% pret iepriekšējo nedēļu. Pārvades sistēmas jaudas ierobežojumi radījuši cenu starpību starp Igauniju un Latviju - remontdarbu dēļ pieejamā starpsavienojumu jauda bija par 31% zemāka nekā nedēļu iepriekš.

Tikmēr "Nord Pool" nedēļas sistēmas cena kāpa par 167% līdz 33,25 eiro par MWh. Turklāt pieauga elektroenerģijas cenas arī Centrāleiropas valstīs - Polijā elektroenerģijas cena kāpa par 21% līdz vidēji 104,23 eiro par MWh, Vācijā cena bija 100,43 eiro par MWh jeb par 50% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, Austrijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 55% līdz 97,53 eiro par MWh.