SIA Baltic Airlines vērsies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret a/s Latvijas krājbanku, apstrīdot komercķīlas tiesību izlietošanu.
To sarunā ar DB atzina 100% airBaltic meitas kompānijas SIA Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols. «Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi, aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses,» sacīja A. Vītols. Viņš uzsver, ka pārsūdz Latvijas krājbankas realizēto Baltic Airlines nevis airBaltic komercķīlu. «Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju,» piebilst A. Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta mātes kompānijas airBaltic akcionāra intereses.
Pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas SIA Baltic Airlines ir devis kīļu (savu mantu) a/s Latvijas krājbanka par nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 9,18 milj. Ls. Kas aiz šīs ķīlas īsti slēpjas, nav zināms. Tā ņemta 2008.g. 5. decembrī (pārjaunota 07.04.2011), kas sakrita ar brīdi, kad toreizējais airBaltic vadītājs - Bertolts Fliks- pieņēma lēmumu par airBaltic akciju iegādi no SAS. Toreiz DB rakstīja, ka, iespējams, šādi caur Baltic Airlines vismaz daļēji finansēta SAS akciju iegāde, ko B. Fliks toreiz stingri noliedza. Baltic Airlines, kas agrāk saucās Air Baltic Eastern, ir 2005. gadā dibināts uzņēmums ar pamatojumu, attīstīt lidojumus uz austrumu tirgiem. Laika gaitā Baltic Airlines pats kļuva par vairāku uzņēmumu 100% īpašnieku- starp tiem ir gan SIA Travel Lounge, Baltic Contact centre, Online Travel agency, Air Baltic Training kā arī airBaltic lojalitātes programmu apkalpojošais uzņēmums Baltic Miles. Ja šajā Baltic Airlines komercķīlā, kas dota Krājbankai, kā mantu kopība ir ieskaitītas arī šīs meitas kompānijas, tad, realizējot komercķīlas tiesības, Krājbanka varētu atsavināt arī šos uzņēmumus un nodarīt kaitējumu ne tikai Baltic Airlines, bet arī airBaltic. Tas arī varētu izskaidrot to, kāpēc Baltic Airlines valdē tagad darbojas jurists Alnis Vītols, kas agrāk dažādos amatos darbojies vairākos airBaltic grupas uzņēmumos, kā arī bijis administrators vairākos desmitos citu uzņēmumu. Interesants fakts, ka pēc Bertolta Flika aiziešanas no Baltijas Aviācijas sistēmu (BAS) valdes, ko viņš 2009. gadā izdarīja, lai novērstu interešu konfliktu, viņa vietā BAS stājās Alnis Vītols. Tāpat arī skandalozo 2009. gada 4. marta airBaltic akcionāru līgumu, kas deva B. Flikam airBaltic praktiski neierobežotu varu, kā liecina portāla pietiek.com publikācija, bez toreizējā satiksmes ministra Ainara Šlesera parakstījis tieši Alnis Vītols.