Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Sestdien, 22. septembrī, Rīgā jau septīto gadu notiks Eiropas Valodu dienai veltīti pasākumi, uz kuriem aicina Valsts valodas aģentūra.

No pulksten 10.00 līdz 13.00 visi interesenti, īpaši skolēni un studenti, tiek aicināti uz 9 dažādām valodu darbnīcām Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Valodu darbnīcas notiks grupās pa 25 cilvēkiem, un to dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar angļu, vācu, franču, norvēģu, krievu, īslandiešu, zviedru, somu un dāņu valodu. Valodu darbnīcās interesentiem būs iespēja tuvāk iepazīties ar sev interesējošo valodu, tās skanējumu, vēsturi, īpatnībām un praktizēties tās lietojumā. Lielās ieinteresētības dēļ, pieteikšanās uz angļu, vācu un krievu valodas darbnīcām jau ir slēgta, bet joprojām ir iespējams pieteikties uz franču, norvēģu, īslandiešu, zviedru, somu un dāņu valodas darbnīcām.

Investējot 449 tūkstošus eiro, marta sākumā Kolkā atklāts Kolkas lībiešu saieta nams.

Projekta gaitā veikta «Pastnieku» ēkas nojaukšana, tās vietā uzbūvējot jaunu.

Kolkas lībiešu saieta namā kopdarbosies Dundagas novada pašvaldība, Līvu (lībiešu) savienības «Līvõd īt» Kolkas nodaļa un biedrība «Domesnes».

Saieta namā iespējams gūt ieskatu lībiešu kultūrā, jūras atdoto priekšmetu izpētē, iegūt tūrisma informāciju, apskatīt izstādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.

Plānots, ka lībiešu saieta namā būs ekspozīcija par dzīvi piekrastē, notiks vakarēšanas un pamazām arī gadskārtu svinēšanas tradīciju iedzīvināšana, lekcijas, izstādes.

Kolkas lībiešu saieta nama projekta izstrādātājs – SIA REMM, arhitekts Mārcis Pēterhofs, bet būvnieks - SIA Pretpils.

Droši vien jūs jau esat dzirdējuši par multimediju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher angļu valodas apgūšanai: iespējams jūs esat lasījuši informāciju latviešu presē vai aplūkojāt saitu internetā www.QT.lv , vai, iespējams, par Quick Teacher jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka jūs apgūsiet angļu valodu 2 mēnešu laikā. Šodien mēs piedāvājam jums uzzināt, cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar lietotāju viedokli. Līvija KALĒJA

Ronalds RINGIS, SIA Schaller Baltikum tirdzniecības pārstāvis

Es strādāju austriešu kompānijā un man, protams, ir nepieciešamas svešvalodas zināšanas. Angļu valodu es jau biju mācījies agrāk, un pamatzināšanas man jau bija, bet es gribēju zināt valodu daudz labāk. Quick Teacher es nopirku internetā, un tagad mācos pēc šī CD trešo mēnesi. Es nevaru pateikt, ka esmu apguvis visu valodu. No otras puses, tas, ko man apsolīja – 2 000 vārdi 2 mēnešu laikā – apmēram tā arī sanāca. 2 000 vārdu – tas ir nepieciešamais minimums, lai zinātu valodu, un tagad mans vārdu krājums ir ap 2 500 – 2 600 vārdu, un es jau apgūstu frāzes un teikumus. Mācos es neregulāri: brīvdienās apmēram 3 stundas dienā, bet darba vietā kā kuru reizi – ja nav garastāvokļa un ir apnicis skatīties monitorā, tad ne vairāk kā 20 – 30 minūtes dienā. Šīs programmas mīnuss ir tas, ka, ja esi sācis mācīties, tad tas jādara daudz maz regulāri – ja mācās tikai pāris reižu mēnesī, tad daļa vārdu aizmirstas. Man ir maz brīva laika un ne vienmēr gribas mācīties.

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Pašmāju valodu skolu galvenais peļņas avots joprojām ir angļu valoda; ņemot vērā darba tirgus prasības, jaunieši apgūst krievu valodu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Angļu valodu Rīgā galvenokārt mācās cilvēki ar priekšzināšanām, reģionos – arī iesācēji, turklāt liela daļa ir gados vecāki cilvēki.

Pēdējos desmit gados 95% interesentu izvēlas mācīties angļu valodu, saka Andris Lanka, Valodu vēstniecības valdes priekšsēdētājs. Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs norāda, ka ir pieaudzis specializēto un nozares angļu valodas kursu skaits. Viņš cer, ka tas liecina par Latvijas uzņēmumu sekmīgo eksporta pieredzi, jo šobrīd daudzos uzņēmumos darbinieki neapgūst vispārējo angļu valodu, bet gan papildina grāmatvedības, enerģētikas vai loģistikas terminoloģijas zināšanas. Ir arī samērā daudz vietējo latviešu jauniešu, kuri mācās krievu valodu. «Pie mums krievu valoda ir nr.1. Tas liecina, ka tā joprojām ir svarīga un vienmēr būs nepieciešama. Daudzi jaunieši angļu valodu apgūst ļoti labā līmenī skolās, bet krievu valodas zināšanas ir A1 vai švakā A2 līmenī. Krievu valodu mācās reālas dzīves nepieciešamības dēļ,» saka Nora Poiša, Education Centre Durbe direktore. Communication Teachers Group valodu skolas direktore Inga Zeide piebilst – bizness saprot, ka nav iespējams ignorēt krieviski runājošo klientu klātbūtni Latvijā, un investē savu darbinieku valodu zināšanu uzlabošanā. Tāpēc arī arvien vairāk vecāku saviem bērniem jau bērnudārzā izvēloties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Krasi pieaugušais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skaits liek domāt par jaunām sadarbības dimensijām ES iekšienē. Turklāt šie jaunie sadarbības modeļi ne vienmēr var tikt vērtēti ekonomiskā izdevīguma kontekstā.

Tā atzinis Eiropas Savienības daudzvalodības komisārs Leonards Orbans, ar kuru Db bija iespēja tikties un noskaidrot, kā komisārs redz daudzvalodības politikas perspektīvu Eiropas telpā, kā arī tās saistību ar biznesa vidi.

Jūs Latvijas apmeklējuma laikā tikāties ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu. Kādi ir tikšanās laikā gūtie secinājumi?

Mēs pārrunājām komisijas iniciatīvu, kas saistīta ar daudzvalodības nozīmi konkurētspējīgas ekonomikas vairošanā. Tikšanās laikā tika prezentēts Lielbritānijas nacionālā valodu centra pētījums, kurā norādīts, ka mazā un vidējā izmēra uzņēmumi zaudē konkurences cīņā tieši darbinieku slikto valodu zināšanu dēļ. Balstoties uz šo pētījumu, mēs pagājušajā gadā organizējām konferenci Briselē, kā arī izveidojām biznesa forumu, kura secinājumi par daudzvalodības nozīmi uzņēmumu darbā tiks apkopoti tuvākajā laikā.

Spāņu kultūras centrā Séneca Latvijas iedzīvotāji ne vien apgūst spāņu valodu un kultūru, bet arī trenējas nomest kautrības bruņas.

«Esam auguši, esam paplašinājuši savu kulturālo aktivitāšu piedāvājumu. Tagad pasniedzam arī gastronomijas meistarklases, ir kino pulciņš un šogad sākām sadarboties ar partneriem Valensijā – piedāvājam apgūt spāņu valodu tur. Pieprasījums bija liels, mūsu studenti vasarā grib braukt atvaļinājumā un turpināt mācīties vai arī apgūt intensīvo valodas apmācības kursu Spānijā. Vajadzēja atrast uzticamu uzņēmumu. Ir labas un ir sliktas skolas, mēs nevaram riskēt ar savu vārdu, sūtot cilvēkus uz skolu ar nekvalitatīvu piedāvājumu. Ja iesakām vietu, kur mūsu studentiem nepatiks, riskējam ar reputāciju. Atrast partneri nebija viegli,» stāsta Fransisko Havjers Fernandess Kruzs (Francisco Javier Fernández Cruz), spāņu kultūras centra Séneca īpašnieks.

Sestdien, 3.novembrī, no plkst. 9:00 līdz 19:00, pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32 notiks pastmarku sērijas Rotas jaunās pastmarkas Lībiešu arheoloģiskās rotas pirmās dienas zīmogošana, liecina Latvijas Pasta sniegtā informācija medijiem.

Jaunajā pastmarkā attēlotas bruņurupuču saktas, kas ir tradicionāla 13. gadsimta lībiešu rota. Uz pirmās dienas aploksnes redzama sieviete lībiešu tautastērpā, bet fonā attēlotas divas krūšu važiņas ar bruņurupuču saktām. Savukārt pirmās dienas speciālo zīmogu rotā sena lībiešu rota zirga veidolā.

Pastmarkas tirāža ir 200 000 eksemplāru un tā drukāta Nīderlandē, tipogrāfijā Joh. Enschede. Pastmarkas autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, pastmarkas nomināls ir 60 santīmi.

Sērijā Rotas šis ir otrais pastmarku izdevums. Pirmais tika izdots 2006. gadā, kad klajā nāca Latvijas un Kazahstānas kopizdevums – pastmarka ar Latvijai raksturīgo sprādzi – saktu un pastmarka ar Kazahstānas tradicionālo rotu – rokassprādzi.

Bērni Eiropā sāk mācīties svešvalodas arvien agrāk, vairākums skolēnu tās apgūst no 6-9 gadu vecumam, liecina Eiropas Komisijas publicētais Eurydice ziņojums Pamatrādītāji par valodu mācīšanu Eiropas skolās 2012. Tikmēr Latvijā svešvalodas apguvi no 1.klases kavē likumdošana.

Eurydice ziņojums apstiprina, ka gandrīz visās Eiropas valstīs visvairāk mācītā svešvaloda ir angļu valoda, krietni aiz tās ir franču, spāņu, vācu un krievu valoda. Pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa valstu ir samazinājušas vecumu, kurā sākas obligātā valodu apguve, izņemot Beļģiju (franciski runājošo kopiena), Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti. Dažās Eiropas valstīs svešvalodu kā obligātu sāk mācīties jau pirmskolā, piemēram, vācu valodas kopiena Beļģijā nodrošina svešvalodas mācības jau trīsgadniekiem.

Valsts izglītības satura centra speciāliste Rita Kursīte komentē: «Lai gan esam starp valstīm, kurās jau pamatskolā apgūst divas svešvalodas, vēl arvien atpaliekam no kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas-, ja salīdzinām vecumu, kad bērni uzsāk obligātu pirmās svešvalodas apguvi. Latvijā bija plānots uzsākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases jau 2011./2012. mācību gadā, tam pat tika piešķirts papildu finansējums - svešvalodu mācību grāmatu iegādei 1.klases skolēniem. Diemžēl Ministru kabineta noteikumi dažus mēnešus pirms mācību gada sākuma tika mainīti, pasākums uz diviem gadiem atcelts. Tiesa, daudzas skolas pēc pašu iniciatīvas tomēr uzsāka svešvalodu apguves procesu jau 1.klasē. Visproblemātiskākā šai jautājumā ir skolēnu noslodze - ir jāpieņem lēmums, vai, uzsākot pirmās svešvalodas apguvi no 1. klases, tiks palielināta skolēnu mācību slodze 1. un 2. klasē vai arī tas notiks uz kāda cita mācību priekšmeta rēķina.»

Vairāk nekā puse Eiropas Savienības (ES) skolēnu neprot svešvalodu pietiekami labā līmenī, lai varētu tajā sarunāties, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

9 no 10 ES pilsoņiem uzskata, ka spēja sarunāties svešvalodā ir ļoti noderīga un 98% norāda, ka svešvalodu apguve ir vērtīgs ieguldījums bērnu nākotnē. Tomēr, kā noskaidrojās Eiropas Komisijas pasūtītajā pētījumā, situācija ar svešvalodu zināšanām pusaudžu vidū nav iepriecinoša.

14 ES dalībvalstīs tika veikti testi, lai noskaidrotu svešvalodu zināšanu līmeni skolēnu vidū. Pētījumā noskaidrojās, ka tikai 42% pusaudžu skolēnu ir apguvuši pirmo svešvalodu pietiekami labi, lai spētu tajā sarunāties, tāpat atklājās, ka tikai katrs ceturtais spēj sarunāties otrajā svešvalodā, ko apgūst.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

ASV informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft un Latvijas šīs nozares uzņēmuma SIA Tilde pilotprojekti, kas tika īstenoti projekta Valodu krasts gaitā, ir pabeigti, bet patlaban notiek sarunas par jauniem projektiem, pastāstīja Tildes mārketinga vadītāja Ilze Leimane. Patlaban sarunu procesā ir mašīntulkošanas sistēmas izveide citām Eiropas valodām.

Mašīntulkošanas sistēmas izveidi no latviešu uz angļu un no angļu uz latviešu valodu paredzēja viens no īstenotajiem pilotprojektiem. Šī projekta laikā sadarbojās uzņēmuma Tilde valodas speciālisti un Microsoft Izpētes grupas valodas speciālisti, nodrošinot tehnoloģisko pamatu Microsoft mašīntulkošanas sistēmas papildināšanai ar diviem jauniem valodu virzieniem - latviešu-angļu un angļu-latviešu. Kā informēja Tilde, uzņēmuma partnerība ar Microsoft, kopīgi veidojot latviešu valodas mašīntulkošanas sistēmu vietnei microsofttranslator.com, īpaši pieminēta šonedēļ notiekošajā Eiropas Valodas tehnoloģiju forumā kā izcils sadarbības piemērs.

Absolūtais vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, neskaitot savu dzimto valodu, pārvalda vēl vismaz vienu valodu, lai tajā varētu sarunāties.

Tā liecina Eiropas Komisijas sadarbībā ar TNS Opinion & Social Eirobarometra veikts pētījums, aptaujājot 26 751 Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņus. Latvijā aptaujāti 1 024 pilsoņi vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas valstī dzīvo pastāvīgi un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.

Pētījumā arī atklāts, ka vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju zina vismaz divas svešvalodas, savukārt 13% zina vismaz trīs svešvalodas. Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka nezina nevienu svešvalodu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Goško atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji svešvalodas zina būtiski vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Attiecīgi – vismaz vienu svešvalodu zina 54% eiropiešu, vismaz divas – 25%, vismaz trīs – 10% eiropiešu. Savukārt nevienu svešvalodu nezina 46% ES dalībvalstu pilsoņi.

Par to, ka arī Latvijas iedzīvotāji plāno doties peļņā uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas maijā, liecina iedzīvotāju arvien pieaugošā interese par vācu valodas apguvi, secinājuši valodu centra Berlitz speciālisti.

Berlitz valodas centra eksperti brīdina, ka aizbraucēju vidū būs kvalificēti savas jomas eksperti, kas Vācijā saskata daudz lielākas atalgojuma iespējas savā profesijā nekā Latvijā.

Saskaņā ar Berlitz datiem iedzīvotāju vēlme mācīties vācu valodu pieaugusi par 100% salīdzinājumā ar pērno gadu, kļūstot par otru populārāko valodu centrā apgūto svešvalodu. Pēdējo mēnešu laikā Berlitz esot novērojama interesanta tendence – vairāki klienti, kas iepriekš uzsākuši angļu valodas mācības, nomaina tās pret vācu valodas apguvi.

Berlitz centra Latvijā direktore Inga Zeide norāda: «Vācu valoda ir trešā zināmākā svešvaloda Latvijā pēc krievu un angļu valodām, kas skaidrojams ar to, ka padomju gados to apguva kā svešvalodu skolā. Tāpēc tikai loģiski, ka līdz ar darba tirgus atvēršanu Vācijā un ņemot vērā ekonomisko krīzi Īrijā un Lielbritānijā, daļa iedzīvotāju, kuri runā vācu valodā, vēlēsies doties peļņā uz Vāciju. Šo tendenci mēs izjūtam arī Berlitz valodu centrā, jo pieaug interesentu skaits, kas agrāk ir apguvuši vācu valodu un šobrīd vēlas atsvaidzināt savas zināšanas vai tās apgūt padziļināti.»

Latvijas galvaspilsētu nedrīkst vadīt cilvēks, kurš aktīvi vērsies pret Latvijas valstiskuma pamatiem, runājot par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) aktivitātēm saistībā ar referendumu par valsts valodu, norāda Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

«Pirms gada Ušakovs kopā ar sabiedroto - ekstrēmistu Vladimiru Lindermanu personīgi aktīvi piedalījās referenduma sarīkošanas kampaņā. SC politiķi izmantoja valodu referendumu, lai apzināti mēģinātu šķelt sabiedrību un publiski apšaubīt mūsu valsts pamatus. Uzskatu, ka Ušakovam šī kļūda ir jāatzīst,» savā paziņojumā medijiem pauž Ēlerte.

Viņa norāda, ka «pērnā gada referendums ir stiprinājis pārliecību par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tas ir spēcinājis Satversmē ietverto pamatprincipu neaizskaramību, kā arī veicinājis izmaiņas likumos, lai valsts institūcijām nodrošinātu iespēju vērsties pret antikonstitucionālām politiskām tendencēm, kas nākotnē varētu apdraudēt Latvijas valsts pēctecību».

Trešdien, 2. aprīlī, pasta centrā Sakta Rīgā, Brīvības bulvārī 32, no plkst. 9.00 līdz 18.00 notiks Līvu savienības Līvõd Īt 85 gadu jubilejai veltītās aploksnes pirmās dienas zīmogošana. Jubilejas aploksnes un speciālā zīmoga dizaina autors ir Ģirts Grīva, informē Latvijas Pasts.

Aploksnes tirāža būs 1000 eksemplāru.

Aploksnē attēlots dabasskats ar jūras piekrasti, kas simbolizē lībiešu karoga trīs krāsu vēsturisko nozīmi – zilā krāsa karoga apakšā simbolizē zvejnieka iztikas peļņu jūrā, baltā krāsa karoga vidū simbolizē jūras liedagu, kur atrodas zvejnieka māja un ģimene, bet zaļā krāsa karoga augšdaļā simbolizē mežu.

Tradicionālajās krāsās attēlots arī lībiešu ģerbonis un karoga fragments. Aploksnē attēlots vēl viens lībiešu simbols – himna Min Izāmō, kas latviešu valodā nozīmē Mana Tēvzeme (1923. gads, himnas autors – Kārlis Stalte). Speciālo zīmogu rotā uzraksts Līvu savienībai – 85, Līvõd Īt.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem brīvi pārvalda kādu svešvalodu, kas ir augstākais svešvalodu zināšanu līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eurostat dati.

Angļu valoda ir tā, kuru vislabāk pārvalda ES iedzīvotāji, taču Latvijas, Lietuvas un Polijas stirpā puse ir krievu valoda. Tajā pat laikā, piemēram, Lielbritānijas iedzīvotāji vislabāk zina franču valodu, savukārt Slovākijas iedzīvotāji – čehu valodu.

Latvijā 54,7% aptaujāto atzinuši, ka tiem ir teicamas krievu valodu zināšanas, kamēr 24,7% norādīja, ka labi pārvalda šo valodu, savukārt 15,2% paskaidroja, ka prot šo valodu pamatzināšanu līmenī.

Lietuvā 41,6% respondentu norādīja, ka teicami pārvalda krievu valodu, kamēr 28,1% un 26,6% krievu valodu pārvalda attiecīgi labi un pamata līmenī.

Igaunijā tajā pat laikā iedzīvotāju vislabāk pārvaldītā svešvaloda ir angļu. 28% valsts iedzīvotāju norādīja, ka tiem ir ļoti labas angļu valodas zināšanas, 33,3% apgalvoja, ka labi pārvalda šo valoda, savukārt 25,1% atzina, ka viņu angļu valodas zināšanas ir pamata līmenī.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latviešu valodu pārzina aptuveni 90% citu tautību Latvijas iedzīvotāju, secināts Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījumā par valodas situāciju Latvijā 2010.-2015.gadā, kas šodien prezentēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

LVA norādīja, ka iedzīvotāju dzimtā valoda visbiežāk atbilst nacionalitātei, savukārt krievu valodu kā savu dzimto valodu visbiežāk norāda ukraiņi, baltkrievi, poļi.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,233 miljoniem iedzīvotāju, savukārt no Latvijas cittautiešu vidus valsts valodu prot apmēram 90% iedzīvotāju.

Latvijā kopumā dzīvo vairāk nekā 160 dažādu tautību pārstāvji, turklāt Latvijā tiek runāts vēl vairāk valodās. Arī Latvijas skolās iespējams apgūt apmēram 10-15 svešvalodas, no kurām populārākā ir angļu un krievu valoda.

Veiktajās aptaujās noskaidrots, ka vismaz pamatzināšanu līmenī latviešu valodu pārzina 91% iedzīvotāju, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Kopš 1989.gada šis rādītājs audzis aptuveni četras reizes.

Pēc plašām debatēm Saeima ar 65 deputātu balsīm par pieņēmusi paziņojumu par latviešu valodas valstisko lomu, aicinot pilsoņus piedalīties 18. februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Balsojumā nepiedalījās Saskaņas centra deputāti, kā arī deputāti Jānis Reirs (Vienotība) un Vjačeslavs Dombrovskis (Zatlera Reformu partija).

«Latvijā šobrīd dzīvo vairāk kā 170 tautību pārstāvji. Katram no šīm tautībām ir sava dzimtā valoda. Bet tas nav viņiem traucējis ikdienā veiksmīgi veikt saziņu vienīgajā valsts valodā, un tas nav bijis par pamatu tam, ka viņi prasītu, lai viņu dzimtā valoda kļūst par otro, trešo, piekto, septīto vai simtseptiņdesmito Latvijas valodu,» uzsvēra deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība).

Paziņojumā parlamenta pārstāvji apstiprina, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem.

Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā ir radījis ļoti niecīgu potenciālu, ka tā var kļūt arī par Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu.

Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paredz, ka 18. februārī notiekošā tautas nobalsošana neizraisīs krievu valodas kļūšanu par ES oficiālo valodu. Kā EUobserver norādīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa, tad «nepieciešamo balsu skaits ir tik liels, ka tas nekad nenotiks».

Saskaņā ar likumdošanu tautas nobalsošanā krievu valodu jāatbalsta vairāk nekā pusei no valsts balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Gadījumā, ja referendumā tiktu atbalstīta krievu valoda, palielinātos spiediens uz Latviju, lai valsts padarītu krievu valodu par oficiālu ES valodu.

Šādā situācijā Latvija varētu meklēt visu pārējo ES dalībvalstu atbalstu krievu valodai kā oficiālai savienības valodai - ES līdzekļi būtu jāpiešķir dokumentācijas tulkošanas nodrošināšanai, vēsta Euobserver. Latvija varētu izmantot arī citu ceļu un padarīt krievu valodu par «daļēji oficiālu» ES valodu – izmantot to tikai atsevišķos dokumentos un notikumos.

Darba likums joprojām pietiekami neaizsargā tos darba ņēmējus, kuri neprot krievu valodu un veicina viņu aizbraukšanu uz angļu vai vācu valodā runājošajām valstīm, portālam Diena.lv sacījis Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.

Šā gada 25.jūlijā Darba likuma 32.pantā stājās spēkā izmaiņas, kas liedz darba sludinājumos norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Taču A.Kursītis uzskata, ka papildus šai prasībai nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumus, kuri precīzi reglamentētu, kurās profesijās un kādā līmenī darba devējs drīkst pieprasīt svešvalodu zināšanas, vēsta medijs.

VVC pārstāvis norāda, ka, piemēram, Francijā nav zemāks dzīves vai algu līmenis kā Lielbritānijā, taču no Latvijas salīdzinoši neliels procents emigrē uz Franciju. «Galvenais iemesls ir tāds, ka viņi neprot franču valodu. Bet viņi ir mācījušies un prot angļu un vācu valodu,» teic A.Kursītis. Viņš norāda, ka šobrīd jaunietim, kurš nav mācījies krievu valodu, ir vieglāk aizbraukt uz Īriju, Lielbritāniju un Vāciju, kur pietiek ar skolā apgūtajām valodu zināšanām. Šādā veidā valodu nezināšanas dēļ tiek veicināta daudzu jauniešu emigrācija.

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) interneta mājaslapā publicētajiem datiem referendumā par krievu valodas statusu Latvijā «par» krievu valodu kā otru valsts valodu Latgalē nobalsojuši 55,57% balstiesīgo iedzīvotāju.

Savukārt, «pret» nobalsojuši 44,02%.

Tā, piemēram, Daugavpilī «par» krievu valodu nobalsojuši 85,18% pilsoņu. «Pret» balsojuši vien 14,39%. Rēzeknē «par» balsojuši 60,29% balstiesīgo, bet «pret» - 39,27%.

Rīgā «par» nobalsojuši 36,03% pilsoņu, «pret» - 63,56%.

Vidzemē - «par» bijuši 11,78%, «pret» - 87,98%.

Kurzemē - «par» bijuši 8,46%, «pret» - 91,37%.

Zemgalē - «par» bijuši 12,23%, «pret» - 87,42%.