Datorpeles vēsture sākās pagājušā gadsimta 60. gados. Stenfordas Pētniecības institūtā profesors Duglass Engelbārts (Douglas C. Engelbart) izstrādāja pirmo mehānisko rādītājierīci, to mūsdienās plaši uzskata par pašu pirmo peli.
Šī pele apvienojumā ar Engelbārta pārliecību par cilvēces sadarbību ar datoriem bija pirmsākums industrijai, kura šajā laikā uz cilvēku darba galdiem ir izvietojusi simtiem miljonus šo rādītājierīču.
1961. g. Kādā konferencē Stenfordas Pētniecības institūta pārstāvis profesors Duglass Engelbārts no kabatas izvelk bloknotiņu un uz papīra uzzīmē rīku, kurš nodrošinās fizisku mijiedarbību starp cilvēku un CRT ekrānu. Vēlāk, 1962. gadā, profesors kādā zinātniskā rakstā — „Konceptuāla struktūra cilvēka intelekta pilnveidošanai” — šo ierīci nosauks par rādītāju"".
1964. g. Engelbārta Pilnveidošanas pētījumu centra vadošais inženieris, Bils Inglišs (Bill English) izveido pirmo datorpeles prototipu. Izgrebtai no koka kluča, pirmajai pelei (attēlā) bija ritentiņš, kas pārveidoja ierīces kustību kursora kustībā uz ekrāna. Pelei bija viena sarkana poga un viens vads. Kāds, kas to aplūkoja, teica, ka saražo miljardo datorpeli. Neviens īsti nezina, kurš pirmais izdomāja šo vārdu.
1967. g. 21. jūnijā D. Engelbārts iesniedza patenta pieteikumu, savu ierīci nosaucot šādi: „X-Y pozīcijas indikators ekrāna sistēmai.” Lūk, kas par attiecīgo ierīci teikts patenta pieteikumā: „X-Y pozīcijas indikators, kuru ar roku var virzīt pa jebkuru virsmu, nodrošinot kursora kustību katodstaru lampas ekrānā. Indikatora kontrole ģenerē signālus, kuri norāda tā atrašanās vietu, lai kursors uz ekrāna atrastos attiecīgajā vietā. Indikatora kontroles mehānismam ir X un Y pozīcijas ritentiņi, kuri ir uzmontēti tā, lai tie viens otram būtu perpendikulāri. Ritentiņi rotē atbilstoši mehānisma X un Y kustībām, tie iedarbina reostatus, kuri ar vada palīdzību nosūta signālus datoram, kurš kontrolē CRT ekrānu.”
1968. g. 9. decembrī ir peles publiskā debija, nereti to sauc par „visu demonstrāciju māti.” S. Engelbārts un 17 kolēģi no Stenfordas Pētījumu centra noorganizē 90 minūšu garu publisku prezentāciju kādā datoru konferencē Sanfrancisko.
1970. g. 17. novembrī ASV Patentu birojs D. Engelbārtam par X-Y pozīcijas indikatoru ekrānu sistēmu piešķir patentu ar numuru 3.541.541..
1974. g. Mūslaiku peli, kurai ir tikai viena bumba un divas pogas, Šveices Valsts politehnikumā attīsta Žans Daniels Nikū (Jean-Daniel Nicoud). D. Engelbārts Ž. D. Nikū bija nosūtījis savas idejas attēlu, un Nikū potenciometrus aizstāj ar optiskās kodēšanas iekārtām.