Jaunākais izdevums

Presē izskanējušie 18 000 eiro ir ar sniega lāpstām un kaisītājiem aprīkoto automašīnu Ņiva pārdošanas cena, par ko piedāvājam tās pirkt citiem, tā Diena.lv apgalvoja Rīgas pašvaldībai piederošās SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) vadītājs Artūrs Livšics. Savukārt vienas automašīnas izmaksas viņš nevēlējās atklāt, sakot, ka tas ir komercnoslēpums.

Iepriekš LatLADA padomes pārstāvis Kristaps Zariņš teica, ka autoražotāja LADA mašīnas Ņiva maksā 5000 latu. Savukārt pie maksimālās komplektācijas tā cena sadārdzinās par 500 eiro. «Grūti saprast, kā KNA vienas automašīnas komplektācijā ar sniega lāpstu un kaisītāju iztērējis 18 000 eiro,» viņš teica.

A.Livšics apstiprināja, ka pilnā aprīkojumā, kādu arī izvēlējās KNA, Ņiva maksā 8000 eiro, tātad – ap 5000 latu. Savukārt sniega tīrīšanas aprīkojuma izmaksas viņš nevēlējās atklāt. «Ja atklāšu, cik maksā, zaudēsim visus potenciālos pircējus,» teica uzņēmuma pārstāvis. Viņš gan atzina, ka neviens cits uzņēmums šādi aprīkotas Ņivas nevarētu tirgot.

Viņš piebilda - interneta komentāros parādījās informācija, ka uzņēmuma peļņa, pārdodot šīs automašīnas, varētu būt 30%. «Tas ir tuvu taisnībai,» atzina A.Livšics.

K.Zariņš teica, ka Krievijā tiek ražotas lāpstas, kuras var pievienot automašīnā Ņiva. Tās maksā 600 eiro.

To, ka sniega tīrītāji katrs izmaksāja 18 000 eiro, iepriekš teica Rīgas domes projektu koordinators Uģis Vidauskis. Viņš arī teica, ka iepirkums tika veikts likumā paredzētajā kārtībā, izsludinot konkursu, un Ņiva tika izvēlēta kā lētākais un izturīgākais variants. Automašīnas tika iepirktas līzingā. Par pašu amerikāņu sniega tīrīšanas iekārtu Sno-way viņš zināja komentēt maz, toties sacīja, ka KNA kļuvis par šīs tehnikas oficiālo pārstāvi Latvijā.

No A.Livšica teiktā gan varēja noprast, ka konkurss nav rīkots ne par automašīnu, ne sniega tīrīšanas aprīkojuma piegādi, taču procedūra, pēc viņa apgalvotā, rīkota saskaņā ar Iepirkumu likumu kā ārkārtējs gadījums.

Ja tiktu rīkots konkurss, tad vajadzīgo tehniku varētu nopirkt tikai maijā, kad «sniega droši vien vairs nebūtu», teica uzņēmuma pārstāvis.

Kā teica A.Livšics, pasaulē nav tik daudz ražotāju, kas izgatavo tehniku, ar kuru var aprīkot nelielas automašīnas. ASV ražotāji vienmēr esot lētāki, tāpēc priekšroka dota tiem.

Savukārt attiecībā uz automašīnu bijuši tikai divi varianti – Ņiva vai Suzuki Jimny, taču otrais variants bijis divreiz dārgāks. «Mēs jau labprāt gribētu Toyota Land Cruiser, bet tas ir dārgs un to nevar izmantot tīrīšanai. Ir tikai divi džipi, kas var braukt pa trotuāriem,» teica A.Livšics. Priekšroka dota Ņivai. Latvijā ir divi LADA pārstāvji, un auto pirkts no Lada Baltika. A.Livšics gan pats nevarēja atcerēties dīlera nosaukumu un atminējās to tikai pēc Diena.lv atgādinājuma.

Pats uzņēmums aprīkot automašīnas ar tīrīšanas iekārtām nolēmis, jo nekur Eiropā, kur bijuši amerikāņu pārstāvji, neesot bijis iespējams nopirkt automašīnas, kas aprīkotas ar lāpstām.

Vasarā Ņivas plānots izmantot kā darba mašīnas, tāpat KNA iecerējis eksperimentēt, uzstādot birstes, lai tīrītu trotuārus.

Uzņēmums plāno pārdot sniega tīrītājus gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā. Vaicāts, cik daudz šādu automašīnu KNA plāno pārdot, A.Livšics teica, ka šobrīd, kad ziema iet uz beigām, zvani un interese esot, bet reāli diez vai kāds pirkšot. Taču nākamajā sezonā, jau rudenī, pēc viņa domām, var gaidīt pieprasījumu. Vasarā plānots izplatīt tīrītāju reklāmu.

Runājot par to, vai pašvaldības uzņēmums var nodarboties ar šādu biznesu, viņš stāstīja, ka esot bijusi tikšanās ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, lai pārrunātu iespējas nodarboties ar komercdarbību. Tajā secināts, ka to var darīt, jo uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību un darbojas kā komercuzņēmums, kam arī jāpelna.

Kopš piektdienas KNA mājaslapā ir jauns sludinājums ar jauno sniega tīrāmo mašīnu foto, kurā teikts, ka KNA piedāvā ātru un kvalitatīvu ielu un teritorijas atbrīvošanu no sniega, izmantojot profesionālu tehniku un darbiniekus. Tehnikas izmantošana maksājot 13 latus stundā bez PVN 21%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunās sniega lāpstas varētu būt izmaksājušas 10 tūkstošus eiro katra

Līva Melbārzde, Valdis Vikmanis,19.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Autoražotāja LADA mašīnas Ņiva maksā 5 450 latu (7 754 eiro). Savukārt pie maksimālās komplektācijas tā cena sadārdzinās par 500 eiro. Grūti saprast kā Kurzemes namu apsaimniekotājs vienas automašīnas komplektācijā ar sniega lāpstu un kaisītāju iztērējis 18 000 eiro.»

Tā, komentējot Kurzemes namu apsaimniekotāja (KNA) jauniegādātās astoņas Ņiva automašīnas kopā ar sniega tīrītājiem, saka a/s LatLADA padomes pārstāvis Kristaps Zariņš.

Viņš arī piebilst, ka Krievijā ražotas lāpstas, kuras var pievienot automašīnā Ņiva maksā 600 eiro. K. Zariņam gan nebija ziņu, cik tāda lāpsta varētu maksāt ASV un cik izmaksā kaisītājs. Rīgas domes projektu koordinators Uģis Vidauskis Db apstiprināja, ka KNA iegādātie sniega tīrītāji tiešām katrs izmaksājuši 18 tūkst. eiro, taču viņam nebija informācijas, cik atsevišķi izmaksājusi pati Ņiva un cik sniega tīrīšanas iekārta. «Cik es zinu šis iepirkums tika veikts likumā paredzētajā kārtībā, izsludinot konkursu. Ņivas tika izvēlētas kā lētākais un izturīgākais variants. Automašīnas tika iepirktas līzingā,» stāstīja U. Vidauskis. Par pašu amerikāņu sniega tīrīšanas iekārtu Sno-way viņš zināja komentēt maz, toties sacīja, ka KNA kļuvis par šīs tehnikas oficiālo pārstāvi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs konstatējis iespējamus pārkāpumus pašvaldības lielākā namu apsaimniekotāja Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) iepirkumos, kuru vidū ir arī ar sniega tīrīšanas iekārtām aprīkotu pilnpiedziņas automašīnu Lada Ņiva iegāde, vēsta laikraksts Diena.

KNA konkursu par šo auto iegādi nerīkoja, lai arī astoņas nokomplektētas mašīnas izmaksāja 69 282 latus jeb 8 660 latu viena.

J. Radzevičs lūgs domes Audita un revīzijas pārvaldi veikt vispusīgu pārbaudi un pēc tam lems par amatpersonu atbildību.

Db.lv jau vēstīja, ka pašvaldības uzņēmums KNA šī gada februārī izrādīja četras jaunas krievu autoražotāja LADA mašīnas Ņiva, kuras aprīkotas ar sniega tīrīšanas iekārtām, kas īpaši pielāgotas iekškvartālu teritoriju un piebraucamo ceļu atbrīvošanai no sniega.

Rīgas dome iepriekš norādīja, ka KNA ir viens no turīgākajiem uzņēmumiem galvaspilsētā, kas nodarbojas ar māju apsaimniekošanu, tādēļ šādu pirkumu varot atļauties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iepirkumus Latvijā var veikt daudz efektīvāk

Kaspars Rozenkopfs, Iepirkumu monitoringa uzņēmuma Iepirkumi.lv valdes priekšsēdētājs,03.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijās par valsts budžeta samazināšanu un finanšu nepietiekamību, arvien pārāk maz uzmanības tiek pievērsts efektīvākai un atklātākai esošo budžeta līdzekļu izmantošanai.

Katrs saimnieciski domājošs cilvēks zina, ka peļņu veido divi lielumi – lielāki ieņēmumi un mazāki tēriņi. Kā iepirkumu speciālisti mēs nevaram nodrošināt lielākus ieņēmumus, bet mēs varam palīdzēt samazināt tēriņus, mudinot budžeta iestādes vairāk domāt par iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, lai valsts un pašvaldību organizācijas darbotos pēc iespējas efektīvāk, iepirkumos tērējot mazāk valsts budžeta līdzekļus vai arī par attiecīgo naudu iepērkot kvalitatīvākas preces un pakalpojumus.

Lai gan sabiedrībā bieži tiek minēti negatīvi piemēri par atsevišķiem problemātiskiem iepirkumiem, ir skaidrs, ka lielākā daļa iepirkumu tiek organizēti bez apzinātas nolaidības vai krāpšanas. Tomēr laba griba viena pati nav pietiekama. Kā nozares speciālisti mēs varam novērtēt, ka atbildīgajiem par iepirkumu organizēšanu dažkārt trūkst zināšanas un laika resursi, kā arī netiek izmantoti jau šobrīd pieejamie rīki, lai iepirkumi būtu efektīvi, atklāti un godīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku lieta LU radīs 1,7 miljonu zaudējumus

Db.lv,06.03.2023

Situācija, kurā nonākusi Latvijas Universitāte, vērtēja kā visnotaļ īpatna, ņemot vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau 2021. gada septembrī pieņēma lēmumu piemērot universitātes iepirkumam Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtai (Zinātņu centra ēkai) finanšu korekciju 25% apmērā no piešķirtā ES fondu finansējuma. Skaitliski tas nozīmē, ka būvniekiem nelabvēlīga tiesvedības iznākuma būvnieku karteļa lietā rezultātā Latvijas Universitātei būs automātiski jāatmaksā aģentūrai saņemtais finansējums teju 1,7 miljonu apmērā. Tas tātad būs jāatmaksā no publiskajiem līdzekļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lai taupītu, Rīgas dome izlēmusi likvidēt daudzās namu pārvaldes un izveidot vienu lielu namu pārvaldi visai Rīgai. Ar pirmo janvāri darbu zaudēs 15 pārvalžu vadītāji, kā arī daudzi administrācijas darbinieki. Tas izlemts jau pirms mēneša, bet namu pārvaldnieki tikmēr steidzas vērienīgi iepirkties,» svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Rīgā ir 15 Rīgas namu pārvaldes, tajās strādā gandrīz 3900 darbinieki. Lielākoties tie ir sētnieki, namdari, elektriķi, būvinženieri un citi speciālisti. Vairāk nekā pustūkstotis sēž administrācijas ērtajos krēslos. Kopumā algās tiek tērēti vairāk nekā 9 miljoni latu.

Valsts kontrole Rīgas Domei aizrādīja, ka te var ietaupīt un pirms mēneša Rīgas dome beidzot lēma par pārmaiņām - namu pārvaldes apvienos vienā megapārvaldē. Līdz ar nākamo janvāri amatus zaudēs gan namu pārvalžu vadība, gan lielākā daļa administrācijas darbinieku. Šis lēmums nav apturējis attapīgākās namu pārvaldes - kamēr nav likvidētās, tās steidz sludināt vērienīgus iepirkumus,» vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lūgs vērtēt Kurzemes namu apsaimniekotāja revīzijas rezultātus

Elīna Pankovska,18.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) dalībnieku sapulce nolēma nosūtīt prokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes veiktās revīzijas rezultātus par uzņēmuma darbību laika posmā no pagājušā gada 1.oktobra līdz šā gada 15. maijam.

Savukārt uzņēmuma valdei ir uzdots 3 mēnešu laikā pilnībā novērst konstatētās nepilnības.

Audita un revīzija pārvalde konstatējusi virkni pārkāpumus iepirkumu procedūrās, nepamatotus naudas pārskaitījumus, neskaidras līzinga operācijas, ar kapitāla daļu turētāju nesaskaņotu līgumu par automašīnu patapinājumu, pārkāpumus atlaisto darbinieku pabalstu aprēķināšanā un izmaksās, kā arī citus pārkāpumus.

Jāatgādina, ka Kurzemes namu apsaimniekotājs steidzās iepirkties. Aprīlī paātrinātā slēgtā konkursā pārvalde vēlējās iegādāties ūdens patēriņa skaitītājus par 2 ar pusi miljoniem latu. Šobrīd konkurss ir pārtraukts.

Gada sākumā pārvalde bez konkursa no kādas privātfirmas iegādājās jaunas ēku numurzīmes. Tās uzstādīja līdzās vecajām. Vairāk nekā 10 tūkst Ls vērtajām zīmēm tumsā bija jāspīd, jo tās esot aprīkotas ar saules baterijām. Diemžēl tās nespīdot. Mēnesi vēlāk par astoņu sniega tīrītāju pilnpiedziņas automašīnu Ņiva iegādi pārvalde iztērēja vēl 70 tūkst.Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Arī Sniega Ņivas palīdz tīrīt ceļus; šķūrē sniegu Pārdaugavā

Gunta Kursiša,14.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No astoņām «Sniega Ņivām», kas iegādātas par 69 tūkstošiem latu, pašlaik Pārdaugavā tiek izmantotas piecas līdz sešas automašīnas, savukārt pārējās vēl nav nepieciešamas.

Jau rakstīts, ka Kurzemes namu apsaimniekotājs iegādājās astoņas automašīnas Ņiva, kas aprīkotas ar speciālām iekārtām sniega šķūrēšanai, taču, piemēram, pērnā gada janvārī sniega sega bijusi pārāk liela un Ņivas nav jaudājušas to pastumt.

Pašlaik gan situācija ir tāda, ka «Sniega Ņivas» var būt izmantojamas sniega tīrīšanai. Lielākoties automašīnas tiek liktas lietā Pārdaugavas rajonos, Db.lv stāstīja Rīgas namu apsaimniekotāja pārstāvis Krišs Leiškalns. Ņivas pārsvarā tiek izmantotas sniega šķūrēšanai iekšpagalmos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Par 69 tūkstošiem latu pirktās «Sniega Ņivas» nejaudā pastumt lielo sniegu

Ritvars Bīders,06.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Rīgā no astoņām pērn iegādātajām automašīnām Ņiva, kas aprīkotas ar speciālām iekārtām sniega tīrīšanai, šim mērķim strādājot piecas, savukārt pārējās tiek izmantotas citām vajadzībām.

Db.lv informēja Kurzemes namu apsaimniekotāja galvenais inženieris Edmunds Vīksniņš, tad «Sniega Ņivas» ir «pārāk vieglas» un netiek galā ar patlaban galvaspilsētā sakrājušos lielo sniega daudzumu. Tās tiek izmantotas brīžos, kad sniega sega nav pārāk bieza.

Pārējās Ņivas, kas tika iegādātas ar mērķi tīrīt sniegu, izvadā darbiniekus uz objektiem.

Visbiežāk «Sniega Ņivas» attīra ceļu atkritumu vedējiem, lai tie varētu piekļūt nepieciešamajām vietām. «Sniega Ņivas» darbībā varot redzēt Āgenskalnā, Bolderājā un Ķīpsalā. Viena automašīna un tās komplektācija ar sniega lāpstu un kaisītāju izmaksājusi 18 000 eiro. Pašvaldības uzņēmums toreiz automašīnas iegādājies līzingā. Vispirms nolūkotas Ņivas, bet tad atrasta ASV kompānija, kas tirgo aprīkojumu, tāpēc konkurss toreiz netika rīkots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajiem Lada Kalina un Priora, kā arī Lada Niva modeļiem no nākamā gada Vācijā tiks piemērota trīs gadu rūpnīcas garantija, vēsta Automobilwoche.

Līdz šim krievu autoražotāja modeļiem bija divu gadu rūpnīcas garantija. Db neizdevās noskaidrot vai rūpnīcas garantijas termiņš tiks pagarināts arī Latvijā tirgotajiem Lada modeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LADA tirgotājs dubultojis apgrozījumu

Žanete Hāka,25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu LADA tirgotājs SIA LatLADA pagājušajā gadā apgrozījis 656,026 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Apgrozījums audzis vairāk nekā divas reizes, un, kā norāda uzņēmuma valde, ja nebūtu stingras Eiropas Savienības prasības saistībā ar jaunu automašīnu pārdošanu, uzņēmuma apgrozījums varētu būt bijis vēl lielāks.

Jānorāda, ka lielāko daļu jeb 70% no uzņēmuma apgrozījuma pērn veidojuši ieņēmumi no automašīnu tirdzniecības, savukārt atlikušo daļu – ieņēmumi no rezerves daļu un pakalpojumu pārdošanas.

2014.gadā biežāk pārdotais LADA modelis uzņēmumā bijis LADA 4X4, kas plašāk pazīstams arī kā Ņiva. Kā norāda SIA LatLADA vadība, lietoto automašīnu rezerves daļu tirgū ik gadu vērojams skaita kritums LADA automašīnām, kas iziet tehnisko apskati. Tas ļauj secināt, ka automašīnas faktiski netiek lietotas un drīzumā tiks norakstītas, tiesa gan, vecāka gadagājuma cilvēki vēl labprāt turpina remontēt savas vecās automašīnas, taču, ņemot vērā, ka ražotājrūpnīcas ar katru gadu ievērojami ceļ cenas rezerves daļām, tas kļūst neiespējami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Melioratoriem tiks iegādāti 13 jauni apvidus auto

Gunta Kursiša,08.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi ir noslēgusi iepirkumu par jaunu automobiļu iegādi finanšu līzingā, Db.lv stāstīja valsts kapitālsabiedrības pārstāvis Vidmants Bielins.

VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi noslēgusi līgumu ar SIA DnBNORD Līzings, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Noslēgtā līgumcena ir 119 tūkstoši latu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

«Iegādāsimies 13 jaunas Dacia Duster automašīnas. Tās nepieciešamas meliolatoriem braucieniem pa laukiem,» norādīja V. Bielins. Viņš stāstīja, ka vienas Dacia apvidus automašīnas cena ir 8180 lati bez PVN.

Līdz šim SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi melioratori pārvietojās ar pirms trijiem gadiem pirktajām automašīnām Ņiva. Līgums par to izmantošanu šogad ir beidzies, tādēļ tika iegādātas jaunas automašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo krīzes apstākļos noskatījis jaunu autoparku 700 tūkst. latu vērtībā. Finanšu ministrija uzskata, ka iepirkums jāatliek uz vēlāku laiku, savukārt Latvenergo skaidro, ka veicot jebkuru iepirkumu tiek īstenota labākā biznesa prakse, raksta Diena.

Ja viss būtu gājis, kā iecerēts, jau mēnesi valsts uzņēmuma Latvenergo darbinieki novērst elektrības bojājumus pie iedzīvotājiem dotos ar jaunām Fiat Panda automašīnām. Savukārt viens no partijas TB/LNNK lielākajiem sponsoriem Leons Jakrins ar biznesa partneriem būtu ticis pie pusmiljona latu par šo auto pārdošanu, izpētījis laikraksts Diena.

Šādu iespēju pavēra gada sākumā Latvenergo izsludinātais iepirkuma konkurss par vismaz 70 jaunu auto iegādi 700 000 latu vērtībā.

Iepirkuma pārtraukšana sāpīga būtu arī L.Jakrinam pastarpināti piederošajai firmai Auto Italia, kas konkursā ieguva lielāko pasūtījumu. Firmas pārdošanas apjoms šogad krities par 70%. Konkursa izsludināšanas laikā Jakrina dēls Emīls Jakrins bija tēvzemiešu ekonomikas ministra Kaspara Gerharda padomnieks. Latvenergo akcionārs ir valsts, un tās intereses uzņēmumā pārstāv Ekonomikas ministrija (EM), norādīts laikrakstā. Pēdējos gados seniors L.Jakrins TB/LNNK ziedojis 46 000 latu. Lielas summas ziedojusi arī otra Auto Italia pastarpinātā īpašniece Guna Eglīte — kopumā 26 000 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmums Kurzemes namu apsaimniekotājs ceturtdien izrādīja četras jaunas krievu autoražotāja LADA mašīnas Ņiva. Tās aprīkotas ar sniega tīrīšanas iekārtām, kas īpaši pielāgotas iekškvartālu teritoriju un piebraucamo ceļu atbrīvošanai no sniega. Namu apsaimniekotājam būs kopumā astoņas šādas mašīnas, ziņo Diena.lv.

Kā stāstīja Rīgas domē, viena automašīna un tās komplektācija ar sniega lāpstu un kaisītāju izmaksājusi 18 000 eiro. Pašvaldības uzņēmums automašīnas iegādājies līzingā. Vispirms nolūkotas Ņivas, bet tad atrasta ASV kompānija, kas tirgo aprīkojumu.

Rīgas domē norādīja, ka Kurzemes namu apsaimniekotājs ir viens no turīgākajiem uzņēmumiem galvaspilsētā, kas nodarbojas ar māju apsaimniekošanu, tādēļ šādu pirkumu varot atļauties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grib veicināt centralizētus pašvaldību iepirkumus

Madara Fridrihsone,18.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu likumā tiek plānoti kārtējie grozījumi – Finanšu ministrijai uzdots izstrādāt likuma labojumus, lai noteiktu vietējo pašvaldību pienākumu plānot un organizēt centralizētus iepirkumus pašvaldību vajadzībā.

Attiecīgi grozījumi ministrijai jāizstrādā līdz šā gada aprīlim, izskatot vadlīnijas par iespējām centralizēt pašvaldību iepirkumus, nolēma valdība.

Ar vadlīniju ieviešanu iecerēts panākt, ka iepirkumu centralizācijas process īpaši tiek attīstīts pašvaldībās, ka novadu vai pilsētu pašvaldības plāno un organizē pašvaldības iestādēm nepieciešamos vienveidīgos iepirkumus, nosakot, kādu preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumi tiks veikti centralizēti, un kādi - nodoti pašvaldību iestāžu ziņā.

Tādas preces kā datori, biroja tehnika, kopētāju un drukas iekārtu piederumi un biroja papīrs arī pašvaldībām būs obligāti jāiepērk, izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica kopējās izmaksas var sasniegt piecus miljardus eiro, šodien preses konferencē sacīja Rail Baltica īstenotāja AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Rubesa uzsvēra, ka, projekta aprisēm kļūstot reālākām, ir skaidrs, ka Rail Baltica projekta izmaksas visās Baltijas valstīs būs lielākas, nekā iepriekš lēstie 3,68 miljardi eiro.

«Patlaban paliekam pie pieciem miljardiem eiro, bet konkrētākas izmaksas būs zināmas tad, kad visās Baltijas valstīs būs apstiprināts Rail Baltica dzelzceļa plāns. Vispirms jānoskaidro, ko īsti būvēsim,» informēja RB Rail vadītāja.

Savukārt RB Rail padomes loceklis Indreks Oravs projekta izmaksu atšķirību skaidroja ar faktu, ka patlaban Rail Baltica īstenošanas plāni ir reālistiskāki nekā pirms pāris gadiem, kad projekta izmaksas tika lēstas 3,68 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesaimnieciska rīcība Latvijas telekomunikāciju iepirkumos un nesodāmības sajūta

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors,02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rubesa: Vienošanās par Rail Baltica līgumu panākta; šodien Baltijas valstīs to paraksta

LETA,30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienošanās par dzelzceļa Rail Baltica projekta finansēšanas un izpildes nosacījumu līgumu ir panākta un šodien trijās Baltijas valstu galvaspilsētās tas tiek parakstīts, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē paziņoja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Varbūt šķiet, ka šodien ir dramatisks datums, bet es gribētu šo drāmu noņemt, pauda Rubesa, uzsverot, ka vienošanās ir panākta un šodien notiek tehnisks darbs, lai deviņas Baltijas valstu iestādes līgumu fiziski parakstītu.

Viņa atzina, ka vienošanās nenāca viegli, ņemot vērā, katras valsts atšķirīgos likumus un juridiskos procesus. Tā gan neesot tikai Baltijas valstu problēma, tā ir visos Eiropas Savienības starpvalstu projektos.

Rubesa skaidroja, ka atbilstoši līgumam RB Rail būs centrālā pārvaldītāja loma projektā. Uzņēmums vadīs iepirkumos, nodrošinās projekta īstenošanu, kā arī mārketinga un biznesa aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Teju visas puses parakstījušas līgumu par Rail Baltica īstenošanu; vēl pietrūkst Lietuvos geležinkeliai

LETA,03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgumu par Rail Baltica finansēšanas un izpildes modeli parakstījušas astoņas no deviņām iesaistītajām Baltijas valstu iestādēm, izņemot Lietuvas dzelzceļa kompāniju Lietuvos geležinkeliai, aģentūrai LETA pavēstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail pārstāvji.

«Projekta finansēšanas un izpildes modeļa parakstīšanas process ir gandrīz noslēdzies. Lai to pabeigtu pilnībā, nepieciešams pēdējais paraksts no Lietuvos Geležinkeliai, ko iekšēju lēmumu pieņemšanas procedūru dēļ būs iespēja veikt tuvāko dienu laikā,» pauda RB Rail.

Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektora vietnieks Alberts Šimēns ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka līguma projektu pagaidām nav apstiprinājusi uzņēmuma valde, tikmēr uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Sauļus Girdausks norādījis, ka vienkārši tiek gaidīts, kamēr no Baltkrievijas atgriezīsies uzņēmuma ģenerāldirektors Stasis Dailīdka, kuram būtu jāparaksta līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bērnu slimnīcas attīstību apdraud Finanšu ministrija

,02.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas dienas pirms Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvdarbu pabeigšanas svētkiem apturēts iepirkums par transformatoru stacijas jaudas palielināšanu, kas nozīmē, ka jaunais korpuss paliks bez elektrības.

Slimnīcas vadība saņēma vēstuli no Veselības ministrijas, ka iepirkumi, kas lielāki par 100 tūkstošiem latu, pašlaik apturēti, ziņo Diena. «Ja valsts galvotais kredīts netiks turpināts, mums vienkārši ir nogriezta elektrība, jo mums nav dota atļauja realizēt projektu par orientējoši 100 000 latu, lai palielinātu transformatoru būdas jaudu. Mēs nekādi nevaram bez šīs jaudas palielināšanas palaist jaunu māju,» saka slimnīcas vadītājs Dzintars Mozgis. Atbilstoši premjera Valda Dombrovska rīkojumam visi slimnīcu iepirkumi no valsts garantētā kredīta, kuri pārsniedz 100 000 latu, jāsaskaņo ar Finanšu ministriju (FM). VM valsts sekretārs Armands Ploriņš skaidro - tās vēstules slimnīcām, kurās informēts, ka iepirkumi apturēti, nosūtītas tagad, jo FM pašlaik nav piekritusi saskaņot iepirkumus, kas nozīmē kredīta izmaksāšanas apturēšanu. «Finanšu ministrija regulāri sūta mums atpakaļ visus iepirkumu projektus, pamatojoties uz to, ka grib izvērtēt jaunos biznesa plānus,» viņš saka. FM pārstāvis Aleksis Jarockis apstiprina - FM lūgusi VM pārskatīt slimnīcu biznesa plānus. VM gan uzskata, ka pašlaik nav pamata pieprasīt biznesa plānus, jo visas slimnīcas, kuras ņēmušas valsts galvotos kredītus, tiks saglabātas līdzšinējā statusā. Turklāt piešķirtie kredīti esot ar tik izdevīgiem noteikumiem, ka atteikties būtu neprāts, un pagaidām arī neesot problēmu ar kredītu atmaksāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs,21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ šogad plāno ar būvniecību saistītos iepirkumus par 22 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere,18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.

«Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps TabFab kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,» teica Janvāre.

Komentāri

Pievienot komentāru