Pirmo reizi Rīgas domē ticis pie varas Saskaņas centrs likvidēja daudzās izpilddirekcijas un atstāja tikai trīs. Taču, kā vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga, tajās amatos salikti daudzi ar partiju saistīti cilvēki, un kompensācijās par nepamatoti atlaistiem darbiniekiem dome samaksājusi jau 160 tūkstošus latu.

Cilvēki pēc partijas piederības esot salikti arī tik saimnieciskās struktūrās kā namu pārvaldes. Tajās varot ne tikai nekontrolēti rīkoties ar iedzīvotāju naudu, bet saņemt arī ministra cienīgu algu. Kā īpašs piemērs tam esot Kurzemes namu apsaimniekotājs.

Kurzemes namu apsaimniekotājs ir lielākais no 15 namu apsaimniekošanas uzņēmumiem galvaspilsētā. Pēc uzvaras pašvaldību vēlēšanās par tā vadītāju Saskaņas centrs iekārtoja Artūru Lifšicu. Tomēr viņa karjera ātri beidzās. Lifšics bez konkursa veicis aizdomīgus iepirkumus par lielām summām, no kuriem amizantākais bijis ar saules baterijām aprīkotu ēku numuru zīmju iegāde, kuras tomēr tumsā nespīdēja. Lifčiss amatu zaudēja, bet viņa cilvēki palika, norādīja raidījums.

«Lai taupītu, Rīgas dome izlēmusi likvidēt daudzās namu pārvaldes un izveidot vienu lielu namu pārvaldi visai Rīgai. Ar pirmo janvāri darbu zaudēs 15 pārvalžu vadītāji, kā arī daudzi administrācijas darbinieki. Tas izlemts jau pirms mēneša, bet namu pārvaldnieki tikmēr steidzas vērienīgi iepirkties,» svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Rīgā ir 15 Rīgas namu pārvaldes, tajās strādā gandrīz 3900 darbinieki. Lielākoties tie ir sētnieki, namdari, elektriķi, būvinženieri un citi speciālisti. Vairāk nekā pustūkstotis sēž administrācijas ērtajos krēslos. Kopumā algās tiek tērēti vairāk nekā 9 miljoni latu.

Valsts kontrole Rīgas Domei aizrādīja, ka te var ietaupīt un pirms mēneša Rīgas dome beidzot lēma par pārmaiņām - namu pārvaldes apvienos vienā megapārvaldē. Līdz ar nākamo janvāri amatus zaudēs gan namu pārvalžu vadība, gan lielākā daļa administrācijas darbinieku. Šis lēmums nav apturējis attapīgākās namu pārvaldes - kamēr nav likvidētās, tās steidz sludināt vērienīgus iepirkumus,» vēstīja raidījums.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Lielie pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumi līdz šim nav bijuši etalons efektīvai saimniekošanai, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Rēķinot dzīvokļu, būtībā klientu skaitu uz vienu darbinieku, nākas secināt, ka līdz šim Rīgas lielākajās namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrībās – Kurzemes namu apsaimniekotājs un Zemgale – nebūt šis cipars nav maksimāli lielākais. Vidēja lieluma uzņēmumi Purvciema nami un Pļavnieku nami spējuši nodrošināt, ka viens darbinieks vismaz teorētiski apkalpo lielāku dzīvokļu skaitu, attiecīgi 63 un 59. Un tā, domājams, arī ir optimizācijas būtība, lai ar iespējami mazākiem resursiem varētu apkalpot vairāk klientu. Līdzīga aina veidojas arī pretstatot apgrozījumu un apsaimniekojamo dzīvokļu skaitu, lielajiem namu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir ļoti viduvēji rādītāji – ap 200 Ls uz vienu dzīvokli.

Māju uzturēšanas kvalitāte ir zema, ko ietekmē zemā iedzīvotāju ieinteresētība un maksātspēja, secina RTU studenti pēc prakses vairākos apsaimniekošanas uzņēmumos

No šā gada 1. februāra līdz 19. aprīlim RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma institūta 237 studentiem bija prakse uzņēmumos SIA Rīgas nami, AS Rīgas namu apsaimniekotājs, SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs, SIA Valdemāra nami, SIA Namu apsaimniekošanas aģentūra, YIT Tehsistem u.c. Rīgā praksi izgāja 180 studenti.

Atbilstoši prakses programmai studenti iesniedza atskaites, kurās tika uzskaitītas galvenās problēmas, ar kurām ikdienā saskaras gan Latvijas iedzīvotāji, gan arīdzan pārvaldīšanas un apsaimniekošanas iestāžu un uzņēmumu darbinieki.

«Autoražotāja LADA mašīnas Ņiva maksā 5 450 latu (7 754 eiro). Savukārt pie maksimālās komplektācijas tā cena sadārdzinās par 500 eiro. Grūti saprast kā Kurzemes namu apsaimniekotājs vienas automašīnas komplektācijā ar sniega lāpstu un kaisītāju iztērējis 18 000 eiro.»

Tā, komentējot Kurzemes namu apsaimniekotāja (KNA) jauniegādātās astoņas Ņiva automašīnas kopā ar sniega tīrītājiem, saka a/s LatLADA padomes pārstāvis Kristaps Zariņš.

Viņš arī piebilst, ka Krievijā ražotas lāpstas, kuras var pievienot automašīnā Ņiva maksā 600 eiro. K. Zariņam gan nebija ziņu, cik tāda lāpsta varētu maksāt ASV un cik izmaksā kaisītājs. Rīgas domes projektu koordinators Uģis Vidauskis Db apstiprināja, ka KNA iegādātie sniega tīrītāji tiešām katrs izmaksājuši 18 tūkst. eiro, taču viņam nebija informācijas, cik atsevišķi izmaksājusi pati Ņiva un cik sniega tīrīšanas iekārta. «Cik es zinu šis iepirkums tika veikts likumā paredzētajā kārtībā, izsludinot konkursu. Ņivas tika izvēlētas kā lētākais un izturīgākais variants. Automašīnas tika iepirktas līzingā,» stāstīja U. Vidauskis. Par pašu amerikāņu sniega tīrīšanas iekārtu Sno-way viņš zināja komentēt maz, toties sacīja, ka KNA kļuvis par šīs tehnikas oficiālo pārstāvi Latvijā.

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apsaimniekotajās mājās komunālo maksājumu parādi netiek pārdalīti mājas iedzīvotāju vidū, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service norādīja RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.

«RNP apsaimniekotajās mājās nenotiek parādu pārdalīšana uz visu nama iedzīvotāju pleciem. Nevienā no mūsu apsaimniekotajām mājām kopējais parāds netiek pārlikts uz kaimiņu pleciem,» viņš uzsvēra.

Komentējot to, ka līdz šim dažādus strīdus izraisījuši jautājumi par siltumenerģijas rēķinu samaksu, jo brīdī, kad mājai jāpievieno siltums, godprātīgie rēķinu maksātāji ir līdzatbildīgi par nemaksātāju radītajiem parādiem, Straupe paskaidroja, ka RNP dara visu, lai mājām apkuri pievienotu laicīgi un, ņemot vērā, ka RNP ir liela kompānija, to ir vieglāk izdarīt.

Mazajiem apsaimniekošanas uzņēmumiem gan šīs problēmas risināšana beidzas atšķirīgi, viņš atzina, atgādinot par Māju servisa KSA gadījumu ‒ Māju serviss KSA atteicās apsaimniekot 32 mājas, jo nespēja norēķināties ar Rīgas siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums (RS) par saņemto siltumenerģiju un tā apsaimniekotajām mājām netika pievienota apkure. «Pašlaik liela daļa šā apsaimniekotāja māju ir kļuvušas par mūsu klientiem. Tajā pašā laikā, pārņemot māju, mēs nepārņemam atbildību par iepriekšējā apsaimniekotāja nesamaksātajiem parādiem. Citiem vārdiem runājot, mēs nevaram atmaksāt šīs mājas komunālo rēķinu parādu no sava uzņēmuma līdzekļiem,» klāstīja Straupe un piebilda, ka ar RS panākta vienošanās par šīs mājas vēsturiskā parāda atmaksas grafiku.

Reorganizējot 15 Rīgas pašvaldības namu pārvaldes, tiks izveidota viena.

To 29. martā izlēmusi Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja, galīgais lēmums vēl jāpieņem domes sēdē. Šāds lēmums tiek pamatots ar to, ka, apvienojot kapitālsabiedrības, būs iespējams vienkāršot un efektīvāk organizēt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, kā arī plānot finanšu plūsmu un kontrolēt tās izlietojumu. Tāpat tas ļaus ieekonomēt administratīvās izmaksas, līdz ar to dodot iespēju samazināt arī ēku apsaimniekošanas maksas daļu, vairāk līdzekļu novirzot māju tehniskā stāvokļa uzlabošanai.

No astoņām «Sniega Ņivām», kas iegādātas par 69 tūkstošiem latu, pašlaik Pārdaugavā tiek izmantotas piecas līdz sešas automašīnas, savukārt pārējās vēl nav nepieciešamas.

Jau rakstīts, ka Kurzemes namu apsaimniekotājs iegādājās astoņas automašīnas Ņiva, kas aprīkotas ar speciālām iekārtām sniega šķūrēšanai, taču, piemēram, pērnā gada janvārī sniega sega bijusi pārāk liela un Ņivas nav jaudājušas to pastumt.

Pašlaik gan situācija ir tāda, ka «Sniega Ņivas» var būt izmantojamas sniega tīrīšanai. Lielākoties automašīnas tiek liktas lietā Pārdaugavas rajonos, Db.lv stāstīja Rīgas namu apsaimniekotāja pārstāvis Krišs Leiškalns. Ņivas pārsvarā tiek izmantotas sniega šķūrēšanai iekšpagalmos.

Pašvaldības uzņēmums Kurzemes namu apsaimniekotājs ceturtdien izrādīja četras jaunas krievu autoražotāja LADA mašīnas Ņiva. Tās aprīkotas ar sniega tīrīšanas iekārtām, kas īpaši pielāgotas iekškvartālu teritoriju un piebraucamo ceļu atbrīvošanai no sniega. Namu apsaimniekotājam būs kopumā astoņas šādas mašīnas, ziņo Diena.lv.

Kā stāstīja Rīgas domē, viena automašīna un tās komplektācija ar sniega lāpstu un kaisītāju izmaksājusi 18 000 eiro. Pašvaldības uzņēmums automašīnas iegādājies līzingā. Vispirms nolūkotas Ņivas, bet tad atrasta ASV kompānija, kas tirgo aprīkojumu.

Rīgas domē norādīja, ka Kurzemes namu apsaimniekotājs ir viens no turīgākajiem uzņēmumiem galvaspilsētā, kas nodarbojas ar māju apsaimniekošanu, tādēļ šādu pirkumu varot atļauties.

Dārgāko apkuri par vienu kvadrātmetru Latvijā piegādā SIA Liepājas namu apsaimniekotājs – šī uzņēmuma klienti Autoru ielas 4 namā Liepājā par apkuri maksā 1,78 latus kvadrātmetrā, liecina Re:Baltica pētījums Karstie Rēķini.

Otra lielākā maksa par apkuri Latvijā ir SIA Inviana apkalpotajam namam Laimas ielā 2, Siguldā – 1,71 lats par kvadrātmetru.

Pētījumā tika noskaidroti arī tie siltuma piegādātāji, kuri nodrošina lētāko apkuri, rēķinot uz vienu kvadrātmetru. 31 santīmu par vienu kvadrātmetru maksā Elkoņu ielas 5/9 nams Liepājā, kuram siltumu piegādā šā paša nama īpašnieku biedrība. Salīdzinoši zemi apkures rēķini ir arī SIA Rīgas namu pārvaldnieka sildītajam namam Kurzemes prospektā 46 (35 santīmi par kvadrātmetru) un Kurzemes prospektā 58 (38 santīmi par kvadrātmetru). Trešā mazākā maksa par siltumu ir SIA Jūrmalas siltums apsaimniekotajam namam Saldus ielā 5, kura iedzīvotāji maksā 35 santīmus par kvadrātmetru.

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs konstatējis iespējamus pārkāpumus pašvaldības lielākā namu apsaimniekotāja Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) iepirkumos, kuru vidū ir arī ar sniega tīrīšanas iekārtām aprīkotu pilnpiedziņas automašīnu Lada Ņiva iegāde, vēsta laikraksts Diena.

KNA konkursu par šo auto iegādi nerīkoja, lai arī astoņas nokomplektētas mašīnas izmaksāja 69 282 latus jeb 8 660 latu viena.

J. Radzevičs lūgs domes Audita un revīzijas pārvaldi veikt vispusīgu pārbaudi un pēc tam lems par amatpersonu atbildību.

Db.lv jau vēstīja, ka pašvaldības uzņēmums KNA šī gada februārī izrādīja četras jaunas krievu autoražotāja LADA mašīnas Ņiva, kuras aprīkotas ar sniega tīrīšanas iekārtām, kas īpaši pielāgotas iekškvartālu teritoriju un piebraucamo ceļu atbrīvošanai no sniega.

Rīgas dome iepriekš norādīja, ka KNA ir viens no turīgākajiem uzņēmumiem galvaspilsētā, kas nodarbojas ar māju apsaimniekošanu, tādēļ šādu pirkumu varot atļauties.

Presē izskanējušie 18 000 eiro ir ar sniega lāpstām un kaisītājiem aprīkoto automašīnu Ņiva pārdošanas cena, par ko piedāvājam tās pirkt citiem, tā Diena.lv apgalvoja Rīgas pašvaldībai piederošās SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA) vadītājs Artūrs Livšics. Savukārt vienas automašīnas izmaksas viņš nevēlējās atklāt, sakot, ka tas ir komercnoslēpums.

Iepriekš LatLADA padomes pārstāvis Kristaps Zariņš teica, ka autoražotāja LADA mašīnas Ņiva maksā 5000 latu. Savukārt pie maksimālās komplektācijas tā cena sadārdzinās par 500 eiro. «Grūti saprast, kā KNA vienas automašīnas komplektācijā ar sniega lāpstu un kaisītāju iztērējis 18 000 eiro,» viņš teica.

A.Livšics apstiprināja, ka pilnā aprīkojumā, kādu arī izvēlējās KNA, Ņiva maksā 8000 eiro, tātad – ap 5000 latu. Savukārt sniega tīrīšanas aprīkojuma izmaksas viņš nevēlējās atklāt. «Ja atklāšu, cik maksā, zaudēsim visus potenciālos pircējus,» teica uzņēmuma pārstāvis. Viņš gan atzina, ka neviens cits uzņēmums šādi aprīkotas Ņivas nevarētu tirgot.