Jau vairāk nekā 380 siltuma rēķinu apkopoti pētījumā Karstie rēķini. Pirmie secinājumi uzrāda ļoti atšķirīgu situāciju dažādās pilsētās un atšķirīgu rēķinu sagatavošanas metodiku pat viena uzņēmuma ietvaros. Skaidrs pašlaik ir tas, ka juceklis ir liels, vēsta laikraksts Diena.

«Lielākā daļa iedzīvotāju nezina, kā veidojas viņu rēķini, un apsaimniekotāji viņiem to nesaka,» konstatē pētījuma iniciatore Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re: Baltica direktore Inga Spriņģe. Tāpēc tiek veikts pētījums Karstie rēķini - mediju sadarbības projekts par siltumenerģijas izmaksām daudzdzīvokļu namos.

No iedzīvotājiem saņemtos rēķinus reizēm esot grūti ievadīt vienotā sistēmā, jo grūti saprast, ko kura pozīcija nozīmē. Daļā pašvaldību siltuma rēķinus izraksta siltuma piegādātāji, daļā, arī Rīgā, rēķinus izraksta namu apsaimniekotāji. «Parādās apsaimniekotāju radošās izdomas bagātība,» ironizē I. Spriņģe.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Latvijā visdārgāk par apkuri maksājuši Garkalnes iedzīvotāji. Upes ielas ēkā, lai apkurinātu vienu kvadrātmetru jāmaksā 2,63 lati. Šo ēku apsaimnieko pašvaldības SIA Garkalnes Komunālserviss, liecina akcijas Karstie Rēķini apkopotie dati.

Nākamā dārgākā apkure bijusi Ikšķilē, kur Stacijas ielas divu ēku iedzīvotāji maksāja 2,40 latus un 2,33 latus par kvadrātmetra apkurināšanu.

Vismazāk par apkuri janvārī maksājuši ēkas Mārupes Zeltrītu ielā 22 iedzīvotāji. Šeit viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksājusi 0,20 latus. Ēku apsaimnieko uzņēmums SIA Namu apsaimniekošana, liecina Karsto Rēķinu dati.

Nākošās zemākās kvadrātmetra apsildīšanas izmaksas ir Rīgā - Visvalža ielas 3a iedzīvotājiem par kvadrātmetra apsildīšanu jāmaksā 21 santīms - un Liepājā, kur ēkas Ugāles ielā iedzīvotājiem jāmaksā 31 santīms.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Izvērtējot sezonas aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū un cilvēku interesi par Jauno projektu segmentu, City24 sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem piedāvā ikgadējo kampaņu Jauno projektu "Karstie piedāvājumi", kur iespējams iepazīties un apskatīt gan Jauno projektu dzīvojamā fonda piedāvājumus gan privātmāju piedāvājumus no uzticamākajiem attīstītājiem. Kampaņas ietvaros projektu attīstītāji un pārdevēji piedāvā šī brīža aktuālākos Jaunos Projektus ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem.

Šogad "Karstie piedāvājumi" kampaņā Tev ir iespēja iepazīties ar 19 Jauno projektu mājokļu piedāvājumiem. Kampaņas ietvaros ir pieejami piedāvājumi dažādām auditorijām, gan ekonomiskās klases pilnas apdares dzīvokļi, sākot no 860 eur/m2 gan grezni dzīvokļi Klusajā centrā.

Kā arī, Tavai ērtībai, Jauno projektu piedāvājumu lapā ir izveidota iespēja ikvienam aizpildīt Pieprasījuma formu, norādot konkrētus, Tev interesējošus Jaunā projekta mājokļa kritērijus, un informācija ar Tavām vēlmēm par mājokļa iegādi Jaunajā projektā tiks nosūtīta visām kompānijām, kuru projekti ir apskatāmi City24 kampaņā "Karstie piedāvājumi"!

Pēc vasaras un atvaļinājumu laika Jauno projektu un nekustamo īpašumu tirgus kopumā aktivizējas. Pieaug gan projektu attīstītāju aktivitāte, rīkojot mājokļu Atvērto durvju dienas, gan arī pircēju aktivitāte.

Izvērtējot cilvēku interesi par Jauno projektu segmentu, City24 sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem jau trešo gadu piedāvā kampaņu "Karstie piedāvājumi", kur iespējams iepazīties un apskatīt gan Jauno projektu dzīvojamā fonda piedāvājumus gan privātmāju piedāvājumus no uzticamākajiem attīstītājiem. Kampaņas ietvaros projektu attīstītāji un pārdevēji piedāvā šī brīža aktuālākos Jaunos Projektus ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem.

Šogad "Karstie piedāvājumi" kampaņā Tev ir iespēja iepazīties ar 21 Jauno projektu mājokļu piedāvājumiem. Kā arī, Tavai ērtībai, Jauno projektu piedāvājumu lapā ir izveidota iespēja ikvienam aizpildīt Pieprasījuma formu, norādot konkrētus, Tev interesējošus Jaunā projekta mājokļa kritērijus, un informācija ar Tavām vēlmēm par mājokļa iegādi Jaunajā projektā tiks nosūtīta visām kompānijām, kuru projekti ir apskatāmi City24 kampaņā "Karstie piedāvājumi"!

«Ir jāvērtē un jāvirzās uz vienotu metodiku, kas pateiktu, kāda ir siltuma rēķina struktūra un kādā veidā tas tiek aprēķināts,» šodien intervijā Radio 101 norādīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Valdības vadītājs skaidroja, ka neviens uzņēmums nevar patvaļīgi noteikt tarifus, jo visus tos izskata un lēmumu pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Tomēr Dombrovskis ir sekojis līdzi akcijai "Karstie rēķini" un uzskata, ka ir pamats regulatoram izvērtēt, vai nevajag vienotu metodiku, pēc kuras ir jāveic komunālo pakalpojumu rēķini. Protams, Latvijas pilsētās situācija varot atšķirties to vides specifikas dēļ, bet uz vienotu metodiku rēķina izveidē tomēr būtu jāvirzās, uzskata premjers.

Paša Dombrovska dzīvesvietas komunālo pakalpojumu rēķins mēnesī esot pāri par 100 latiem.

Kā ziņots, siltuma cena par vienu kvadrātmetru Latvijā atšķiras pat desmitkārtīgi, secināts pētījumā "Karstie rēķini".

Siltumenerģijas piegādātājs a/s Rīgas Siltums nav pieslēdzis apkuri aptuveni septiņiem procentiem mājokļu, Db.lv stāstīja Rīgas Siltums informācijas daļas vadītāja Jana Roze.

Viņa stāstīja, ka apkure var nebūt pieslēgta divu iemeslu dēļ – tādēļ, ka ēkas pārstāvji ir pauduši, ka nevēlas, lai apkure tiktu pieslēgta, vai arī tādēļ, ka mājai ir izveidojies parāds.

Parāda dēļ apkures pieslēgšana ir aizkavēta 1,2 % ēku, iepriekš rakstīja Nozare.lv.

Oktobra sākumā parāds, ko veidoja namu iedzīvotāju nenomaksātie rēķini par apkuri, veidoja 1,4 miljonus Ls, tomēr, kā norāda J. Roze, kopējais parāda apjoms ir dinamisks un mainās katru dienu.

Kā Db.lv skaidroja J. Roze, ar Rīgas siltums norēķinās nama apsaimniekotājs. Uzņēmums piegādā siltumenerģiju mājai, savukārt tās apsaimniekotājs to sadala siltumā, kas paredzēts karstajam ūdenim un siltumā, kas paredzēts apkurei. Tādējādi Rīgas siltums nevar pieslēgt apkuri tikai atsevišķiem dzīvokļiem, kas nomaksājuši parādu par apkuri.

Aukstais februāris Latvijas iedzīvotājiem sagādājis ievērojamus maksājumus par apkuri. Izmaksas mazākas nekļūs, bet turpinās augt, jo palielinās naftas cenas, uzskata Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) vadītāja Maija Rubīna.

Laikraksts Neatkarīgā vēsta, ka februārī dažās ēkās Liepājā apkures rēķini varētu būt pat par 30 procentiem lielāki, bet Rīgā par 100 kvadrātmetru plašu dzīvokli varētu sasniegt pat 170 latu. Visdārgāko siltumu februārī saražojis uzņēmums Jūrmalas siltums – 52,99 lati par kilovatstundu, bet vislētākais tas bijis Mālpilī, kur kurināts ar šķeldu, – tikai 30,58 lati (bez pievienotās vērtības nodokļa).

Pēdējo gadu pieredze rāda, ka apkures izmaksas palielina arī augstāks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un citas izmaksas, norāda laikraksts. Siltumapgādes uzņēmums Rīgas siltums informē, ka galvaspilsētā maksājums par apkuri februārī varētu palielināties par 16 procentiem (tarifs – 42,16 latu par megavatstundu). Liepājā, kur ir Latvijā otrs augstākais siltuma tarifs (50,74 lati par megavatstundu), rēķinos redzamās summas būs par septiņiem līdz pat 30 procentiem lielākas, informē SIA Liepājas enerģija pārstāve Līga Ratniece.

Pavasaris nekustamo īpašumu tirgū ir aktīvs un karsts periods, tāpēc vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv sadarbībā projektu attīstītājiem un pārdevējiem piedāvā jauno projektu kampaņu Karstie piedāvājumi! Kampaņa norisināsies no 1. līdz 30 aprīlim. Tās laikā interesentiem būs iespēja iepazīt plašo jauno projektu klāstu, izstaigāt tos virtuāli vai klātienē, un atrast savu jauno mājokli.

Jauno projektu kampaņa Karstie piedāvājumi ir ilggadēja City24.lv tradīcija, kas katru reizi rada vislielāko potenciālo pircēju interesi. Kampaņa norisinās viena mēneša garumā divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad nekustamo īpašumu tirgū valda pastiprināta aktivitāte.

Jauno projektu piedāvājumu iespējams apskatīt kampaņas mājaslapā. Tur pārskatāmā veidā iespējams apskatīt visu kampaņas dalībnieku piedāvāto. Jaunums – lielāko daļu jauno projektu pavasara "karsto piedāvājumu" kampaņas laikā varēs apskatīt ne vien fotogrāfijas, bet arī izstaigāt 360 grādu virtuālajās tūrēs, kas ne tikai ļauj pilnvērtīgi iepazīt jebkuru īpašumu, bet arī veicina lēmuma pieņemšanu par tā iegādi.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās pat ar divkāršu izmaksu kāpumu par apkuri nākamajā apkures sezonā, šodien preses konferencē informēja AS "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.

Šādos apstākļos uzņēmums cer uz valsts lēmumiem, kas nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem mazinātu izmaksu slogu.

Kā piemēru viņa minēja 50 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Ja tā iemītniekiem aizvadītajā sezonā par apkuri bija jāmaksā 70 eiro, tad pie dabasgāzes cenas 100 eiro par megavatstundu (MWh), dzīvokļa apkures izmaksas būšot ap 145 eiro.

Krūze informēja, ka "Rīgas siltums" iesniedzis pieteikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas paredz pašreizējo siltuma tarifu 74,08 eiro par vienu MWh no augusta paaugstināt līdz 85,99 eiro par MWh.

Savukārt prognozes liecina, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, tarifs varētu palielināties līdz 155 eiro par MWh.

Priekulniekus maija pirmajā nedēļā sildīja gan saulīte, gan radiatori. Apsaimniekotājs norāda uz iedzīvotāju atšķirīgajām vēlmēm un noliedz siltuma ražotāja lobēšanu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Neticami, bet fakts, ka vēl šodien, 8. maijā, SIA Priekules nami turpina mūs sutināt,» aizvadītās piektdienas rītā redakcijā vērsās priekulnieki, kuri dzīvo Liepājas ielas mikrorajonā. Runa ir par joprojām neatslēgto apkuri, lai gan vismaz vienas mājas iedzīvotāji esot uzrakstījuši pieteikumu, ka vēlas tās pārtraukšanu.

Priekulnieki spriež: «Uzņēmums priecājas, ka mūsu maciņi dilst.» Saņemtajos rēķinos maksa tiek prasīta par visu aprīli, taču varējusi būt uz pusi mazāka, ja apkuri pārtrauktu ap 15. aprīli. Daži jau darījuši apsaimniekotājam zināmu, ka apkures rēķinu par maiju neapmaksās.

Pandēmijas gados pamatīgu paātrinājumu ieguvusī digitalizācija, ko pavisam nesen paplašinājusi arī mākslīgā intelekta (MI) rīku ieviešana, turpina transformēt strādāšanas ieradumus kā privātos uzņēmumos, tā valsts pārvaldē.

Produktivitātes paaugstināšanas iespējas ir patiešām plašas, turklāt tirgū nemitīgi nonāk aizvien jauni risinājumi, tādēļ tos visus ir grūti apzināt un aptvert, nemaz nerunājot par ieviešanu organizācijas darbā. Diemžēl uz šī bagātīgā jaunievedumu fona dažas senākas, taču ne mazāk noderīgas lietas tiek piemirstas. Viena no tām ir e-rēķini.

Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka drīzumā rēķini būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais dokuments. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Pārējiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās tiks piemērotas no 2026. gada.

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Februārī, salīdzinot ar janvāri, apkures rēķini Rīgā varētu būtiski samazināties, sacīja Rīgas siltuma valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka uzņēmuma aplēses liecina – februārī siltuma rēķini varētu samazināties par 18,5%, kas saistīts gan ar siltākiem lakapstākļiem, gan ar mazākiem dabasgāzes tarifiem, kā arī ar to, ka februārī ir mazāk dienu.

Patlaban iedzīvotāju parādi par siltumu ir sasnieguši 25 miljonus latu, sacīja N. Talcis, norādot, ka, lai tos segtu, izmanto īstermiņa kredītus, kas palīdz norēķināties ar enerģijas piegādātājiem. Pašlaik kredītu ņemšana uzņēmumam problēmas nesagādājot un esot «paceļami». N. Talcis arī norādīja, ka situācija ar parādiem neesot daudz sliktāka nekā citos gados.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Tiešie norēķini par apkuri un ūdeni būs dārgāki, nekā rēķini, kas patērētājiem nosūtīti ar apsaimniekotāju starpniecību, pauda pašvaldības SIA Rīgas ūdens un AS Rīgas siltums pārstāvji.

Papildus izmaksas būs gan pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem. Lai ieviestu tiešos norēķinus, uzņēmumiem būs jāizstrādā klientu apkalpošanas sistēma un pašiem jācīnās ar individuāliem parādniekiem, kas nozīmē papildu izmaksas, kuras būs jāsedz pašiem patērētājiem.

Patērētājiem papildus tēriņus varētu radīt arī komisijas maksas - apmaksājot vairākus atsevišķus rēķinus, arī komisijas maksas būs jāmaksā vairākas reizes, nekā gadījumā, kad jāapmaksā tikai viens, apsaimniekotāja veidotais, rēķins.

«Respektējam likumu un šo iespēju nodrošināsim, taču tas noteikti nenotiks nedēļas vai mēneša laikā,» aģentūrai LETA sacīja Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Pievienotās vērtības nodokļu (PVN) likmes samazināšana līdz 5% ko iepriekš piedāvāja Rīgas dome, nav adekvāta rīcība, jo šādā gadījumā palielinātos Krievijas gāzes patēriņš, tādējādi palielinot Latvijas atkarību no ārvalstu energoresursiem.

(Papildināts ar N. Ušakova viedokli.)

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš sacīja, ka patlaban daudzviet Latvijas novados apkuri var nodrošināt, izmantojot citus resursus, par piemēru minot biomasu, turklāt tur rēķini arī esot zemāki. Tāpat ministrs aicināja veikt energoefektivitātes pasākumus, piemēram, māju siltināšanu.

Pavļuts akcentēja, ka tieši Rīgas pašvaldība, kas nākusi klajā ar PVN apkurei mazināšanu, nesekmē ēku siltināšanu, kamēr citās pašvaldībās šādas iespējas tiek izmantotas plašāk un veiksmīgāk.

Biznesa vidē ir izplatīts maldīgs uzskats, ka E-rēķins ir PDF rēķins, kas nosūtīts elektroniski un derīgs bez paraksta – tā nav!

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir digitāla formāta rēķins, kas tiek sagatavots no rēķina izrakstītāja ERP, grāmatvedības, vai kādas citas sistēmas, kas ir konfigurētas ar zemāk aprkastītu E-rēķinu formāta savienojumu, un nosūtīts uz rēķina saņēmēja sistēmu, neizmantojot epastu, vai fizisku piegādi.

“Šeit ir būtiski, lai jebkurš uzņēmums padomātu par savas sistēmas esošo vai plānoto nodrošinājumu” saka Mārtiņš Kaļva, procesu automatizācijas eksperts no MS Solutions

Kas uzņēmējus sagaida nākotnē?

Šāda E-rēķinu sistēma, ļaus efektīvi apmainīt rēķinu saturu mašīnlasāmā formā, kas būs viegli apstrādājams sistēmām un būtiski samazinās kļūdu iespēju un nepieciešamību pēc manuālas apstrādes resursiem.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Ķekavas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju lēmums nozāģēt radiatorus kaimiņiem, kuriem izveidojušies apjomīgi apkures parādi, ir pēdējais izmisuma solis, kā risināt problēmu, skaidro dzīvokļu īpašnieku biedrības Zemdedziņas valdes priekšsēdētāja Diāna Spertāle.

Kā ziņots, kādā Ķekavas daudzdzīvokļu namā parādnieku dzīvokļos tiek nozāģēti radiatori, jo kaimiņu parādu dēļ mājai netiek pieslēgta apkure.

Kopumā namam par siltumu izveidojies 7000 latu parāds. Pamatā to izveidojuši seši dzīvokļi, kuriem nama īpašnieku biedrības sapulcē nolemts noņemt radiatorus. Vienā no dzīvokļiem, kuram ir 1600 latu parāds, radiatori jau noņemti, bet citi parādnieki šādai rīcībai pretojas.

«Biedrība uzskata, ka radiatoru demontāža ir pēdējais solis. Vai šāds lēmums ir pieņemts «no plika gaisa»? Protams, ne. Tuvojas novembris, vairumā Latvijas un visā Ķekavā apkure ir pieslēgta daudzdzīvokļu mājām. Ķekavā ir viena māja, kurai apkure nav pieslēgta, - tā ir mūsējā. Esošajā situācijā cieš 40 no 48 dzīvokļu iemītniekiem jeb aptuveni 150 cilvēki, kuri katru mēnesi godīgi maksā pietiekami lielas summas par pakalpojumiem - gan siltumu, gan apsaimniekošanu. Kāpēc 85% no mājas iedzīvotājiem vajadzētu ciest? Kādas ir alternatīvas rīcības iespējas biedrībai, kurai nav leģitīmu iespēju likt, mudināt, aicināt parādniekus segt savus parādus un ietekmēt siltuma piegādātāja, SIA Ķekavas nami, lēmumu apkuri atteikties pieslēgt, pamatojot to ar lielajiem parādiem?» vaicā D. Spertāle.

Pavasaris nekustamo īpašumu tirgū ir aktīvs periods, tāpēc vadošais nekustamo īpašumu portāls City24.lv sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem piedāvā jauno projektu kampaņu «Karstie piedāvājumi». Kampaņa norisināsies no 1.līdz 30.aprīlim, un tās laikā interesentiem būs iespēja iepazīties ar populārākajiem jaunajiem projektiem, iegādāties tos par īpaši izdevīgām cenām, kā arī gūt citus noderīgus bonusus.

Jauno projektu kampaņa „Karstie piedāvājumi” ir ilggadēja tradīcija, ko atzinīgi ir novērtējuši arī nekustamo īpašumu attīstītāji. Tā norisinās vienu mēneša garumā divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad nekustamo īpašumu tirgū valda pastiprināta aktivitāte.

Šīs „karsto projektu” kampaņas ietvaros cilvēkiem tiek piedāvātas plašas iespējas izvēlēties sev tīkamāko projektu, jo piedāvājumā ir gan dzīvokļi, gan mājas, kā arī zemes projekts, kuram kampaņas laikā ir īpaši izdevīgi iegādes nosacījumi. Jauno projektu piedāvājumu iespējams apskatīt šeit.

Vadošais nekustamo īpašumu portāls City24.lv sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem piedāvā jauno projektu kampaņu «Karstie piedāvājumi». Kampaņa norisināsies no 1.līdz 31.oktobrim, un tās laikā interesentiem būs iespēja iepazīties ar labākajiem jaunajiem projektiem, kā arī tos iegādāties par īpašām cenām vai gūt citus noderīgus bonusus.

Jauno projektu piedāvājumu iespējams apskatīt www.city24.lv/karstiepiedavajumi/. Šajā lapā pārskatāmā veidā iespējams apskatīt visu kampaņas dalībnieku piedāvāto – katram projektam pievienots apraksts, galerija, kā arī kontakti, lai varētu sazināties ar mājokļu attīstītājiem un pārdevējiem, lai uzzinātu papildus informāciju vai iegādātos īpašumu. Vietnē iespējams sazināties arī ar SEB bankas pārstāvjiem un pieteikties kredīta konsultācijai.

City24.lv pārstāvis Maksis Karlins stāsta, ka neskatoties uz to, ka šī gada laikā darījumu skaits jaunajos projektos ir krities (salīdzinājumā ar pagājušo gadu), interese par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos nav būtiski mazinājusies. Atsevišķos Rīgas mikrorajonos, piemēram, Ziepniekkalnā un Teikā, interese, salīdzinot ar pagājušo gadu, pat ir pieaugusi. «Analizējot statistikas datus, redzam, ka interese par īpašumiem jaunajos projektos ir salīdzinoši augsta, savukārt lēmuma pieņemšana par iegādi notiek ilgāk, ko ietekmē vairāki faktori – ekonomiskā situācija, kredītu pieejamība, uzkrājumu – pirmo iemaksu neesamība» novērojumos dalās M.Karlins.