Nesen publiskotā, izglītības un darba tirgus tematikai veltītā «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums sniedz vielu interesantām pārdomām par to, kā iedzīvotāji valstī notiekošo saista ar savu personisko materiālo situāciju un ko paši ir gatavi darīt, lai to uzlabotu ja ne tūlīt, tad pārskatāmā nākotnē.

Kopš 2008. gada aprīļa, kad pirmoreiz veikts «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums, līdz 2011. gada jūnijam kritisko vērtējumu valstī notiekošajiem procesiem vienmēr bijis vairāk nekā pozitīvo. Tomēr jāatzīst, ka ekonomiskajai situācijai valstī vērtējums ir krietni kritiskāks (ekonomikas stāvokļa indekss svārstās no -78 līdz -42) nekā respondentu ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums (tā rādītāji ir robežās no -38 līdz -16).

Skaidrojot šīs nesakritības, jāņem vērā, ka iedzīvotāji savus priekšstatus par situāciju valsts ekonomikā visticamāk veido, balstoties uz informāciju viņu izmantotajos masu informācijas līdzekļos. Līdz ar to vairāk vai mazāk spēcīgu ietekmi uz sabiedrisko domu atstāj arī priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu retorika – piemēram, lielāko «uzrāvienu» pēdējo trīs gadu laikā ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss piedzīvoja ap 10. Saeimas vēlēšanu laiku.

Septembra «DnB NORD Latvijas barometra» dati liecina, ka augustā novērotais sabiedrības kopējā noskaņojuma uzlabošanās apsīkums nav bijusi sagadīšanās, kas skaidrojama ar mērījumu statistisko kļūdu. Turklāt mana piesardzīgi izteiktā prognoze, ka septembrī iespējama rādītāju slīdēšana pesimisma virzienā, ir apstiprinājusies.

Lai gan mēneša laikā noskaņojums mainījies tikai nedaudz (sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss samazinājies tikai par vienu punktu: no -36 līdz -37), tagad ir nepārprotami skaidrs – tendence, kas bija vērojama kopš 2009. gada rudens (pakāpeniska sabiedrības pesimisma mazināšanās), 2010. gada vasarā ir apsīkusi.

Nav šaubu, ka galvenais faktors, kas patlaban ietekmē iedzīvotāju noskaņojumu, ir 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti un jaunās valdības veidošanas gaita. Teorētiski varētu sagaidīt, ka vēlēšanu rezultātā sabiedrības noskaņojums uzlabosies. Pat, ja sabiedrība bija neapmierināta ar līdzšinējo kursu (un aptauju dati liecina, ka tā bija neapmierināta, – piemēram, augustā valdības darbu pozitīvi vērtēja tikai 16% iedzīvotāju), tad, sākot strādāt jaunievēlētajiem politiķiem, apmierinātības līmenim vajadzētu pieaugt, piešķirot jaunu uzticības kredītu. Turklāt uzlaboties vajadzētu ne tikai valdības darba vērtējumam, bet arī «DnB NORD Latvijas barometra» nākotnes vērtējuma indeksam, jo būtu tikai loģiski pieņemt, ka jaunās valdības pūliņu rezultātā pēc 12 mēnešiem uzlabosies gan Latvijas ekonomiskā situācija, gan iedzīvotāju personīgie materiālie apstākļi.

Kā jau to varēja sagaidīt, kārtējie steidzīgie (pēcvēlēšanu!) budžeta konsolidācijas pasākumi nav atstājuši sabiedrību vienaldzīgu – DnB NORD Latvijas barometra kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā ir ievērojami samazinājies (no -31 punktiem oktobrī līdz -35 punktiem novembrī). Turklāt pazeminājušies gan tagadnes, gan nākotnes, gan visi astoņi iedzīvotāju noskaņojumu apakšindeksi, kuri summāri veido iepriekšminēto sabiedrības kopējā noskaņojuma indeksu.

Līdz ar to var teikt, ka patlaban atkārtojas 2009. gada jūnija budžeta konsolidācijas situācija, kad vēlēšanu (toreiz – pašvaldību vēlēšanu) iespaidā politiķi sabiedrībai lielā mērā radīja cerību, ka tik traki nemaz nebūs (bija taču kaut kā tās vēlētāju balsis jāiegūst). Taču vēlēšanas pagāja, un izrādījās, ka tomēr maksās visi! Likumsakarīgi, ka šādā situācijā sabiedriskā doma diezgan spēji pagriežas dziļāka pesimisma virzienā.

Turklāt ir pamats domāt, ka nodokļu pieaugums sabiedrībā izsauc krietni lielāku neapmierinātību nekā atsevišķu budžeta pozīciju izdevumu samazinājums. Aptaujas jau ilgstoši liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas maksāt nodokļus, jo uzskata, ka pie varas esošie nespēj (nekompetence) vai pat nevēlas (savtīgums) šo naudu godīgi izlietot jēgpilnos veidos. Šādā kontekstā valdības lēmums konsolidāciju veikt, galvenokārt paaugstinot nodokļus, nevis samazinot izdevumus (kā tas tika solīts pirms vēlēšanām!), protams, jāvērtē kā ļoti tuvredzīgs un jau tā iznīcinoši zemos sabiedrības uzticības reitingus varai vēl vairāk graujošs.

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma decembra indeksus un izmaiņu dinamiku raksturojošās līknes, diemžēl jāsecina, ka decembris labas ziņas nav sagādājis. «DnB NORD Latvijas barometra» decembra dati liecina, ka salīdzinājumā ar novembri Latvijas iedzīvotāju noskaņojumi ir pasliktinājušies – gan vērtējot tagadni, gan arī domājot par nākotni. Līdz ar to arī kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā gājis lejup (no -45 līdz -46 punktiem).

Lai gan šis noskaņojuma pasliktinājums šķietami nav pārāk liels (piemēram, pirms diviem gadiem indekss mēneša laikā nokrita pat par 11 punktiem!), tomēr izmaiņu līkne garākā laika periodā vedina uz pāris interesantiem secinājumiem.

Izskatās, ka, ja neņemam vērā salīdzinoši straujo un lēcienveidīgo noskaņojumu uzlabojumu 2010.gada oktobrī, kas visdrīzāk bija saistīts ar Saeimas vēlēšanu rezultātu radītām cerībām, tad iedzīvotāju kopējie noskaņojumi kopš 2010.gada jūlija īpaši nav mainījušies. Tas savukārt nozīmē, ka daudzu politiķu (ieskaitot valdības vadītāju, ekonomikas un finanšu ministrus) retorika par to, kā Latvijā viss iet uz augšu (gan IKP, gan eksports un nodarbinātība u.c.), patiesībā jau pusgadu uz Latvijas iedzīvotājiem nekādu iespaidu vairs neatstāj. Vismaz kopējā noskaņojuma indeksi liecina, ka iedzīvotāju depresijas līmenis jau pēdējos sešus mēnešus ir nemainīgi augsts.

Pagājušās nedēļas nogalē tika publiskoti jaunākā DnB NORD Latvijas barometra rezultāti, kuri, lai arī iegūti vēl pirms vēsturiskā nu jau bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanas rosināšanu, tomēr ir ļoti zīmīgi. Faktiski tie ir pēdējie sabiedrības noskaņojuma rādītāji pirms priekšvēlēšanu perioda iestāšanās.

Protams, V. Zatlera paziņojums, viņa nepārvēlēšana Valsts prezidenta amatā un tam sekojošās aktivitātes atstāj savu iespaidu uz sabiedrisko domu, aktualizējot jautājumus, kas ir un nav pieņemams politikā, un tādējādi varbūt aizēnojot citas sfēras. Tomēr būtu vieglprātīgi aizmirst sabiedrības neapmierinātību ar situāciju ekonomikā.

Bet neapmierinātība ir dziļa – pozitīvo vērtējumu īpatsvars DnB NORD Latvijas barometra indikatoros svārstās no 1% (par pašreizējo ekonomikas stāvokli) līdz 18% (par Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem). Tiesa, salīdzinot ar aprīli, maijā rādītāji bija nedaudz uzlabojušies, tomēr izmaiņas ir nelielas. Līdz ar to interesanti, vai pārmaiņas politikā un gaidāmās vēlēšanas mainīs arī sabiedrības noskaņojumu, domājot par nākotni, jo, kā liecina iepriekšējo aptauju dati, saistībā ar 10. Saeimas vēlēšanām optimisms pieauga tikai nedaudz un vērā ņemams uzticēšanās kredīts šai Saeimai un valdībai netika dots, vēlāk «atspēlējoties» attieksmē pret to īstenoto rīcību.

Vēl viens mēnesis Latvijā ir pagājis bez ievērojamiem politiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem, un arī «DnB NORD Latvijas barometrs» rāda, ka sabiedrības kopējais noskaņojums atkal jau par dažiem punktiem ir uzlabojies. Un, lai gan kopējais noskaņojumu «temperatūras» līmenis (-39 punkti), neskatoties uz vasaru aiz loga, liecina par dziļu ziemu iedzīvotāju prātos, kopējā noskaņojumu «temperatūra» tomēr ir augstāka nekā maija vidū (-42 punkti) vai pirms pusgada (-53 punkti).

Ja skatāmies, kā iedzīvotāju noskaņojumi ir mainījušies dažādās jomās, tad jāsecina, ka dažu pēdējo mēnešu laikā pozitīvas izmaiņas noskaņojumā uzrāda visi apakšindeksi. Izņēmums ir abi ģimenes materiālās situācijas vērtējuma rādītāji. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā mazāk pesimistiski vērtē gan kopējo situāciju valstī, gan pašreizējo ekonomikas stāvokli un tā izmaiņu virzienu, gan arī iespējamo Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem.

Nedaudz uzlabojušies arī valdības darba un iespēju atrast labu darbu vērtējumi. Tomēr jāatzīst, ka pēdējā rādītāja gadījumā, neskatoties uz naga melnuma tiesas cienīgu uzlabojumu, tas vēl aizvien atrodas vairāk nekā kritiskā stāvoklī – 87% iedzīvotāju iespējas atrast labu darbu vērtē kā sliktas. Pašreizējais noskaņojuma uzlabojuma temps ir tāds, ka, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, tad vismaz es sava atlikušā mūža laikā diezin vai piedzīvošu sabiedrību, kas iespējas atrast labu darbu Latvijā vērtē drīzāk pozitīvi.

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka pašlaik ģimenes finansiālo stāvokli faktiski nav iespējams uzlabot, bet, lai to tomēr mēģinātu izdarīt, jādodas peļņā uz ārvalstīm. Tāpat jaunākā DnB NORD Latvijas barometra pētījumā noskaidrots, ka Skandināvijas valstis tiek uzskatītas par veiksmīgas ekonomikas modeļa paraugu un īpaši populārs šāds viedoklis ir iedzīvotāju ar augstāko izglītību vidū.

Lai arī daļa Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka patlaban vispār nav iespējams palielināt ienākumus, pat atrodot jaunu vai papildu darbu, 16% krievvalodīgo un 11% latviski runājošo respondentu kā iespēju uzlabot savas ģimenes finansiālo situāciju norāda došanos strādāt uz ārzemēm.

Savukārt, analizējot respondentu atbildes pēc izglītības līmeņiem, noskaidrots: tieši iedzīvotāji ar pamatizglītību uzskata, ka palielināt ienākumus nav iespējams, bet cilvēki ar augstāko izglītību ir optimistiskāki un gatavi strādāt vairākos darbos – attiecīgi 30% un 23%.

Iedzīvotāji ar augstāko izglītību arī uzskata, ka palielināt ģimenes ienākumus var, dodoties strādāt uz ārzemēm, ko, iespējams, var skaidrot ar labākām svešvalodu zināšanām.

Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā situācija un sabiedrības labklājība pēc 10. Saeimas ievēlēšanas strauji neuzlabosies.

Iedzīvotāji tomēr cer, ka valstī tiks ieviesta kārtība un pakāpeniski situācija kļūs labāka, - liecina jaunākais DnB NORD Latvijas barometra pētījums, kas tiks prezentēts 27. septembrī.

Augustā iedzīvotāji kļuvuši nedaudz optimistiskāki attiecībā uz to, vai situācija valstī kopumā attīstās pareizā virzienā, kā arī pozitīvāk novērtēts valdības darbs.

DnB NORD Latvijas barometrs, kas jau kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts ekonomikas stāvoklis ir slikts, taču ar valdības darbu apmierināta ir lielākā daļa iedzīvotāju.

Vērtējot Latvijas ekonomikas stāvokli, Rīgas iedzīvotāji ir visoptimistiskākie – nedaudz vairāk nekā 4% atzīst, ka tas ir labs, bet 27% pašreizējo situāciju vērtē kā viduvēju, tomēr ne sliktu, parāda DnB NORD Latvijas barometrs.

Nedaudz mazāk optimistu ir Kurzemē un Zemgalē, bet vispesimistiskāk ekonomisko situāciju valstī vērtē latgalieši un Pierīgas iedzīvotāji – abos reģionos kopumā 86% uzskata ekonomisko situāciju par sliktu.

Vērtējot valdības darbu, lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav bijuši apmierināti ar tās padarīto. To, ka valdība strādājusi ļoti labi, atzīst tikai 3% Rīgas, 2% Pierīgas un Zemgales un 1% Vidzemes iedzīvotāju.

Vairāk nekā seši simti Tukuma iedzīvotāju oficiāli iebilduši pret plāniem vietējo lidlauku pārveidot par starptautisku komerciālu lidostu, jo šādā gadījumā palielināšoties trokšņu līmenis un mazināšoties nekustamo īpašumu vērtība, - tā trešdien paziņoja Tukuma novada dome.

Šī šķietami it kā maznozīmīgā reģionālā ziņa patiesībā uzskatāmi demonstrē to, cik grūti, lai neteiktu, ka neiespējami ir mainīt cilvēku domāšanu, priekšstatus un izpratni par to, kas nepieciešams tik kārotās vispārējās labklājības reālai un reālistiskai sasniegšanai.

Latvijā jau ilgāku laiku ir krīze, un pēdējo mēnešu procesi liek domāt, ka jaunais DnB NORD Latvijas barometrs uzrādīs jaunu pesimisma vilni par valsts un sabiedrības virzību.

Taču šķiet, ka ne smagie ekonomiskie apstākļi, ne ekonomistu, finansistu un politiķu skaidrojumi lielai daļai sabiedrības nav likusi saprast dzīves realitāti – ja aktīvi nedarbosimies un nebūsim gatavi arī uz zināmiem upuriem, uzlabojumi ekonomiskajā situācijā paši no sevis neradīsies.