Neskatoties uz decembra salu, sērijveida dzīvokļu tirgus kļūst siltāks, apgalvo nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Šā gada pirmajos mēnešos sērijveida dzīvokļiem var būt gan pozitīvas, gan negatīvas cenu svārstības, prognozē kompānija.

Neraugoties uz to, ka kopš 2009.gada rudens cenām ir tendence nedaudz pieaugt, tomēr kopumā gads iezīmējas ar būtisku cenu kritumu, salīdzinājumā ar 2008. gadu. 2008.gadā vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33.5 %. Savukārt 2009.gada laikā cenas «nokrita» vēl par 44.2 %.

Db.lv jau ziņoja, ka arī Ober Haus Real Estate veiktie aprēķini liecina, ka 2009. gada decembrī vidējās sērijveida cenas Rīgā ir nedaudz palielinājušās. Šī kompānija norādīja pieaugumu 2 % apmērā, bet vidējo cenu — 494 eiro/m2.

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Ķīna un ASV trešdien vienojušās pastiprināt sadarbību klimata jomā nākamajā desmitgadē, ar šo pārsteidzošo paziņojumu nākot klajā COP26 klimata samitā Glāzgovā.

Divas pasaules lielākās oglekļa emitētājas kopīgā deklarācijā apņēmušās rīkoties, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas.

2015.gadā ANO klimata konferencē Parīzē tika aicināts ierobežot globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas, un, ja iespējams, līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Ķīna un ASV paziņojušas, ka vienojušās par soļiem vairākos jautājumos, tostarp metāna emisijām, pāreju uz tīru enerģiju un dekarbonizāciju.

Taču Ķīna šonedēļ atteicās parakstīt vienošanos par metāna emisijas ierobežošanu, ko COP26 parakstīja gandrīz 100 valstis. Tā vietā Ķīna solīja izstrādāt savu atsevišķu plānu metāna emisijas problēmas risināšanai.

Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Televīzija un radījums Vides Fakti aicina šo sestdien, 29.martā no plkst. 20.00–21.00 piedalīties akcijā Zemes stunda, izslēdzot apgaismojumu un elektriskās ierīces uz vienu stundu. Simboliskās akcijas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām, pierādot, ka katra indivīda rīcība ir nozīmīga globālās sasilšanas apturēšanā.

"Tieši elektrības un siltuma ražošana, kā arī pārmērīga resursu patērēšana rada kaitīgos CO2 izmešus. Samazinot enerģijas patēriņu, mēs varam cīnīties ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām, kas šobrīd kļuvušas par visnozīmīgāko draudu pasaulei. Akcija, protams, ir simboliska, bet tā parāda, ka mums nav vienaldzīgs planētas liktenis," skaidro organizatori.

Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs uzsver, ka ''nelielas lietas, ko varam izdarīt no dienas dienā, dod būtisku ieguldījumu visas pasaules mērogā. Šāda akcija ir simbolisks apliecinājums, tam, ka esam gatavi rīkoties''.

Šogad tādas pasaules pilsētas kā Sidneja, Kopenhāgena, Toronto, Otava, Vankūvera un Monreāla, Dublina, Bangkoka, Telaviva, Čikāga, Atlanta un Sanfrancisko, gandrīz 17 tūkstoši dažādu uzņēmumu un neskaitāmas mājsaimniecības visā pasaulē piedalīsies akcijā, uz vienu stundu izslēdzot apgaismojumu. Pagājušajā gadā akcija veiksmīgi aizsākās Sidnejā, Austrālijā, kur vairāk nekā 2 miljoni cilvēku pierādīja, ka ir iespējams kopīgi cīnīties ar globālo sasilšanu, informē organizatori.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Pagājšpiektdien pamatīgu pārsteigumu piedzīvojis Rīgas pilsētā strādājošais privāttaksometra vadītājs Jurijs L., kuram, pēc izsaukuma ierodoties Berģos, vajadzēja salonā uzņemt pilnīgi kailu klienti un cauri visai Rīgai nogādāt Imantā, šodien, 17.janvārī, vēsta laikaraksts Latvijas Avīze.

Incidents noticis pusdienlaikā, kad pēc kaimiņu aizrādījuma, neviena negaidīts, savā privātmājā ieradies kāds uzņēmējs un konstatējis, ka pēc rekomendācijām pieņemtā aukle – 22 gadus vecā Anžela K. – neatrodas viņa deviņus mēnešus vecā bērna istabā un nav atrodama visā mājas pirmajā stāvā. Pēc mājas apskates saniknotais biznesmenis konstatējis, ka aukle kopā ar ciemos uzaicināto draugu izklaidējas vienā no daudzajām guļamistabām, kūpinot cigaretes un dzerot konjaku. Abi kailie un pārsteigtie jaunieši bijuši tik apjukuši, ka pat nav pretojušies, kad nama saimnieks savācis visas viņu drēbes un pa logu izmetis tās mājas iekšpagalmā.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Vislielāko interesi par sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumu izrāda cilvēki, kuru ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī. Tikmēr cilvēki ar zemākiem ienākumiem sava pensijas kapitāla uzkrāšanu biežāk atstāj novārtā, necenšoties ietekmēt tā pieaugumu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Viena no iespējām, kas ļauj ikvienam sekot līdzi pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem, ir vietne manapensija.lv. Vaicājot, cik bieži šī iespēja izmantota, atklājies, ka visbiežāk (vienu reizi gadā vai biežāk) to dara iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro mēnesī (31 %), kamēr no tiem, kam ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī, – 18 %. Atbildi, ka pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem nav sekojuši ne reizi vai vienu reizi pirms vairāk nekā pieciem gadiem, visbiežāk minēja iedzīvotāji grupā ar zemākajiem ienākumiem (67 %).

Ikviens Latvijas iedzīvotājs savu individuālo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var noskaidrot arī ar vietnes Latvija.lv palīdzību. Tomēr aptaujas dati atklāj, ka arī šo bezmaksas iespēju savā labā izmanto mazāk nekā puse aptaujas dalībnieku (39 %), kamēr 59 % atzinuši, ka to nedara nekad. Visbiežāk – vienu vai vairākas reizes gadā – savu individuālo pensijas 2. līmeņa uzkrājumu pārbauda vislabāk pelnošie aptaujas dalībnieki (800 un vairāk eiro mēnesī). Šajā grupā tā atbildējis katrs ceturtais respondents. Tikmēr atbildi „nekad” visbiežāk sniedza tie, kuri pelna līdz 600 eiro mēnesī (65 %).

Daudzos Baltkrievijas uzņēmumos ceturtdien sākušies mītiņi sakarā ar pēdējiem notikumiem valstī - strādājošie protestē pret vardarbību pret protestētājiem, nelikumīgām aizturēšanām un vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Tāpat ceturtdien Minskas galvenajās ielās un laukumos izgājuši tūkstošiem cilvēku, veidojot "solidaritātes līnijas". Līnijās stājas baltā tērptas sievietes, turot ziedus, plakātus un aizturēto cilvēku attēlus.

Minskā mītiņus sarīkojuši lielo uzņēmumu "Belmedpreparati", "Keramin" darbinieki, kā arī dažādu kompāniju celtnieki.

Pret vardarbību protestē arī divu slimnīcu un pilsētas stomatoloģiskās poliklīnikas mediķi. Protestu plāno sarīkot arī ātrās palīdzības darbinieki.

Tāpat pie rūpnīcas sapulcējušies viena no valsts lielākajiem būvniecības uzņēmumiem "Mapid" strādnieki.

Minskā protestā izgājuši Baltkrievijas valsts filharmonijas darbinieki, spontāna akcija sarīkota arī pie Nacionālā mākslas muzeja.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pagājušā gada beigās iedzīvotāji un uzņēmumi banku sektorā kavēja kredītus kopumā par 600 miljoniem latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādus operatīvos datus paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Proti, kopumā kredītu ar maksājumu kavējumiem daļa kopējos kredītos pieaugusi no 6,89 % 2007. gada beigās līdz 15 % 2008. gada beigās, tostarp pērn decembra beigās kredītu ar maksājumu kavējumiem virs 90 dienām īpatsvars kredītportfelī sasniedza 3,6 % iepretim 0,8 % 2007. gada beigās. Pēc I. Krūmanes teiktā, no 600 milj. Ls 58 % apmērā, kas ir 345 milj. Ls, bankas 2008. gada beigās bija izveidojušas uzkrājumus. Tādējādi uzkrājumu īpatsvars kopējā kredītportfelī 2008. gada beigās bija sasniedzis 2,1 % - līdzīgi kā to jau iepriekš prognozēja FKTK. Tostarp atsevišķās bankās uzkrājumu līmenis sasniedzis pat 5 % līdz 6 % no kredītportfeļa. Būtiskākais uzkrājumu pieaugums bijis tieši decembrī, kad uzkrājumu apjoms pieauga par 150 milj. Ls, jo vēl novembra beigās uzkrājumiem bija atvēlēti 1,2 % kopējā kredītportfeļa.

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) nāk klajā ar apgalvojumiem, kuriem no zinātnes viedokļa nav pamatojumu, savukārt ASV zinātnieki ignorē temperatūras rādītājus no ledāju klātajiem reģioniem. Pār apgalvojumiem par globālās sasilšanas problēmām sliecas aizvien lielāka šaubu ēna.

Aizvien vairāk zinātnieku paustās ziņas saistībā ar klimata izmaiņām sastopas ar kritiku, padarot šo ziemu klimata maiņu pētniekiem īpaši bargu, vēsta Investor’s Business Daily.

Db.lv jau vēstīja, ka pēc tam, kad pērn novembra beigās kāds hakeris «ielauzies» Lielbritānijas klimata izpētes centra sistēmā, pārkopējis vairākus e-pastus un vēlāk tos publicējis, internetā sākusies plaša šo e-pastu izvērtēšana. Atrodami vairāki skeptiķu emuāri, kuros dažādi speciālisti pauž viedokli, ka globālā sasilšanas problēma patiesībā šobrīd vairs nav tik aktuāla, jo pēdējo gadu laikā Zemes temperatūra ir samazinājusies.

Šie pierādījumi liecina, ka zinātnieki slepeni paši savā starpā vienojušies, lai paustu globālās sasilšanas zinātnisko «konsensu», slēpjot datus, kas ir pretrunā ar viņu apgalvojumiem.

Viens no vadošajiem Ziemeļvalstu IT infrastruktūras piegādātājiem un programmatūru pielāgotājiem Atea Latvijā izveidojis globālo biznesa procesu pakalpojumu centru Rīgā, šodien informēja uzņēmuma pārstāvji.

(Papildināts viss teksts)

Tādējādi līdz 2015. gadam plānots pieņemt darbā aptuveni 600 darbinieku, nodrošinot IT pakalpojumus Atea uzņēmumu klientiem Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, kā arī veiks finanšu un administratīvo procesu vadības funkcijas Atea grupas uzņēmumiem.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, Atea grupu Latvijā pārstāv divi uzņēmumi ar dažādiem darbības virzieniem - SIA Atea Global Services, kas nodrošina visaptverošus IT infrastruktūras pakalpojumus, programmu izstrādi un licenču administrēšanu, kā arī SIA Atea, kas ir datortehnikas piegādātājs un apkalpotājs Latvijā.

SIA Atea Global Services jau šobrīd nodarbina vairāk nekā 200 darbiniekus un nodrošina IT ārpakalpojumus aptuveni 500 ārvalstu kompānijām. Attīstot globālo biznesa procesu pakalpojumu centru Rīgā, Skanstes ielā 50, plānots nodrošināt informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, kā arī finanšu un administratīvo procesu vadību Atea grupas uzņēmumiem. Vienlaikus līdz ar globālo biznesa procesu pakalpojumu centra izveidi Rīgā paredzēts restrukturizēt Atea grupas uzņēmumu darbību un pilnveidot sniegto pakalpojumu kvalitāti.