2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.
Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.
Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.
Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.
Laikā kopš 2012. gada jaunuzņēmumi Latvijā piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 303,3 miljonu eiro apmērā. Pēdējos gados pasaulē daudzi jaunuzņēmumi piesaistījuši investīcijas pirmreizējo virtuālo valūtu piedāvājumu projektos jeb ICO. Vaicāta, vai statistikā iekļauti arī šie uzņēmumi, Z. Vipule norāda, ka šī tipa finansējums rēķināts atsevišķi un tie ir aptuveni 50 miljoni eiro.
Jaunuzņēmumi vecumā līdz pieciem gadiem Latvijā nodarbina vairāk nekā 1600 darbiniekus, bet kopumā – 2635 cilvēkus. Laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nomaksājuši vairāk nekā 34,1 miljonu eiro un šī summa katru gadu pieaug.
32% jaunuzņēmumu strādā digitālo tehnoloģiju, 9% mākslīgā intelekta un lielo datu, 9% viedo tehnoloģiju un robotu, 7% finanšu tehnoloģiju, 6% veselības un augsto tehnoloģiju, 6% reklāmas tehnoloģiju un 4% ķīmijas tehnoloģiju jomā.
Līdz šim Latvijas startup jomā bijuši 12 pārdošanas gadījumi.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko norādīja, ka Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ietvaros atbalstu saņēmuši četri uzņēmumi – SIA Dripitio, SIA Nordigen Solutions, SIA Motivio un SIA Findup. Taču viņš uzsver, ka kopumā dažādās programmās atbalstu saņēmuši 40 līdz 50 jaunuzņēmumi.
«Statistika rāda, ka jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug, un pēdējos gados Ekonomikas ministrija strādājusi gan pie sadarbības modeļa izveides starp ekosistēmas pārstāvjiem un publisko sektoru, gan pie atbalsta instrumentu izstrādes jaunuzņēmumiem. Lai veicinātu jaunuzņēmumu un tajos nodarbināto skaita pieaugumu, šogad plānots ne vien pārskatīt jau esošo atbalsta programmu nosacījumus, bet arī pilnveidot tiesisko regulējumu. Jau tuvākajā laikā plānojam sēsties pie viena galda ar nozares ekspertiem, lai vienotos par turpmākajiem darbiem. Sagaidām arī aktīvu iesaisti no ekosistēmas pārstāvju puses un apņemšanos kopīgiem spēkiem pilnveidot šo vidi,» uzsver R. Aleksejenko.
Šobrīd Latvijas jaunuzņēmumiem ir pieejamas dažādas valsts atbalsta programmas, to skaitā Altum administrētie akcelerācijas fondi, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, iespēja piedalīties specializētās izstādēs, konferencēs, kā arī iespēja saņemt startup vīzu. Pieejami arī inovāciju vaučeru un biznesa inkubatoru atbalsta pakalpojumi, kā arī sēklas un izaugsmes riska kapitāla finansējums. Tomēr, pētījums ļauj secināt, ka ne visi jaunuzņēmumi pilnvērtīgi izmanto pieejamās atbalsta iespējas, kā arī atbalsta mehānismiem vairākos gadījumos būtu nepieciešami uzlabojumi.
Lai sekmētu jaunuzņēmumu ekosistēmas izaugsmi, Ekonomikas ministrija plāno līdz gada beigām sagatavot un iesniegt Saeimā priekšlikumus grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī ir priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, lai pārskatītu termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas nosacījumus augsti kvalificētu darbinieku piesaistei no trešajām valstīm.
«Latvijai ir gaiša nākotne jaunuzņēmumu izaugsmē, bet ir arī vajadzīga pacietība, līdz uzņēmumi izaug tik lieli kā, piemēram, Mikrotik. Pašiem jaunuzņēmumiem būtu naskāk jāpiesakās uz likumā noteiktām nodokļu atlaidēm: piemēram, jaunuzņēmuma Nordigen pieredze rāda, ka, ieviešot Jaunuzņēmumu likumā paredzēto projektu, var ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Valstij būtu būtiski pievērsties inženiertehnisko zinātņu studentu skaita palielināšanai, kā arī opciju regulējuma sakārtošanai,» norāda Change Ventures vadošais partneris un TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.
«Jau daudz ir runāts par to, ka IT nozare strauji attīstās, nozares pieaugums vērojams ne tikai Latvijā, bet visā reģionā, un jaunuzņēmumu nozare ir daļa no tā. Domājot par Latvijas ekonomikas attīstību un konkurētspēju kopumā tuvākajās desmitgadēs, tas ir jāņem vērā un jādomā par to, kā radīt labāko vidi nozares attīstībai. Mēs redzam, ka Latvijai jau šobrīd ir daudz priekšrocību, gan uzņēmējdarbības vidē kopumā, gan jaunuzņēmumu jomā, un arī ārvalstu investori un uzņēmumi uz Baltijas valstīm skatās līdzvērtīgi. Vienlaikus, dati nepielūdzami rāda, ka mēs atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, mums ir rūpīgi jāvērtē iemesli - birokrātiskie šķēršļi, talantu piesaiste, atbalsts nozarei valsts līmenī, pārliecinoša komunikācija ārvalstīs - un tie jālabo. Tomēr mazas valsts priekšrocība ir tā, ka varam veikt izmaiņas daudz ātrāk, vieglāk un operatīvāk, un tas mums ir jāizmanto,» uzsver Latvijas Startup asociācijas Startin.lv valdes locekle Līva Pērkone.
Vienlaikus pētījums identificē arī nozares izaicinājumus, piemēram, talantu piesaistē. Informācijas tehnoloģijas ir viena no augstāk atalgotajām profesijām Latvijā, un algu kāpums dažos gados šajā nozarē sasniedzis 32% pieaugumu. Vienlaikus, visās IT studiju programmās Latvijā kopā studē 6500 studenti, kas spēj nodrošināt vien daļu no darba tirgus pieprasījuma, turklāt studējošo skaitam kopumā ir tendence samazināties.
Jaunuzņēmumu politika ir būtiska inovāciju veicināšanai un Latvijas ekonomikas konkurētspējai. Pētījuma ietvaros ne vien apkopota aktuālā nozares statistika un identificēti būtiskākie ekosistēmas dalībnieki, bet tika intervēti 100 jaunuzņēmumi, kā arī 80 industrijas pārstāvju, analizējot esošo politiku, un piedāvāti priekšlikumi tālākai attīstībai. Pētījuma rezultāti apliecina, ka jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās.
#1/4
#2/4
#3/4
