Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nodibinājusi Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, kurā darbosies divas apakšpadomes – Pierīgas uzņēmēju apakšpadome un Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadome. Padomes mērķis ir pārstāvēt uzņēmēju intereses konkrētajā reģionā, palīdzot sadarboties ar pašvaldībām risinot dažādus jautājumus, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK Rīgas reģionālo padomi veidos divas apakšpadomes, kuru priekšsēdētāji būs arī padomes līdzpriekšsēdētāji. Par Pierīgas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju ievēlēts Miks Balodis, kurš pārstāv Salaspils Uzņēmēju biedrību, bet viņa vietnieks būs Kārlis Bodnieks no Mārupes uzņēmēju biedrības. Savukārt par Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju kļuvusi Edīte Alksne, kura pārstāv Rīgas Uzņēmēju biedrību, bet viņas vietnieks būs Andris Božē no YIT Celtniecība.

«Mūsu viens no galvenajiem mērķiem, veidojot Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, ir panākt likumdošanas izmaiņas, kas vērstas uz novadu attīstību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbībā un nomaksātie nodokļi atspoguļotu konkrētās vietas izaugsmi nevis līdzekļi aizplūstu prom,» saka Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālās padomes līdzpriekšsēdētājs Miks Balodis.

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

SIA «Rīgas satiksme» kapitāldaļu turētājs un vicemērs Vadims Baraņņiks izraudzījies uzņēmuma padomi četru cilvēku sastāvā, apliecināja pats Baraņņiks.

Padomē iecelts «SEB bankas» bijušais valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols, autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko, kā arī VSIA «Latvijas autoceļu uzturētājs» padomes loceklis Normunds Narvaišs.

Darbam padomē vieta rezervēta arī pašreizējam «Rīgas satiksmes» pagaidu valdes loceklim Jurim Švanderam. Pēc Baraņņika teiktā, šo amatu viņš varēs ieņemt tikai tad, kad atkāpsies no valdes locekļa amata.

Kopumā Baraņņikam bija jāizraugās pieci padomes locekļi, taču, viņaprāt, piektajam jābūt cilvēkam ar augstāko juridisko izglītību. Šis cilvēks tiks meklēts vēl vienā konkursa kārtā.

Pēc vicemēra teiktā, izraudzītajiem pretendentiem šodien tiks izsūtīti paziņojumi par viņu iecelšanu padomē. Pēc tam, 10 dienu laikā, padomei jāsanāk uz sēdi un jāievēl padomes priekšsēdētājs. «Pirmais darbs viņiem būs organizēt pastāvīgās valdes locekļu atlases konkursu,» sacīja Baraņņiks.

Eiro ieviešanas koordinācijas padomes, kuras uzdevumi ir lemt par eiro ieviešanas stratēģiju, veicināt sekmīgu jaunās valūtas ieviešanas koordinēšanu un novērst situācijas, kad «informācijas un izpratnes trūkums ir pamats mītiem un neargumentētām bažām par Latvijas pievienošanos eirozonai», sēdes būs slēgtas, nolemts valdības ārkārtas sēdē.

Padomi vadīs ministru prezidents Valdis Dombovskis, tajā darbosies vairāki ministri, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un citi augstākās vadības līmeņa pārstāvji.

Jau ziņots, ka ministri piektdien, 18. janvārī, vienojās, ka nepieciešams izveidot Eiro ieviešanas koordinācijas padomi, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un sekmīgāku eiro ieviešanu Latvijā. Padomes uzdevumi ir lemt par eiro ieviešanas koordinēšanas stratēģiju, veicināt sekmīgu eiro ieviešanas koordinēšanu, kā arī atbilstoši savai kompetencei lemt par nepieciešamajiem pasākumiem eiro ieviešanai. Padomei būs arī jāapzina problēmjautājumi, kas kavē eiro ieviešanas koordināciju, jāsniedz priekšlikumi šo jautājumu risināšanai, kā arī jāsniedz priekšlikumi eiro ieviešanas koordinēšanai un eiro veiksmīgai ieviešanai.

Latvijas finanšu nozares koncerns "DelfinGroup" noslēdzis reorganizācijas procesu, pārveidojot uzņēmuma tiesisko formu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību par akciju sabiedrību, informē uzņēmums.

AS "DelfinGroup" pamatkapitāls ir 4 miljoni eiro, un to veido 40 miljoni akciju, katra 0,10 eiro vērtībā.

"Uzņēmuma reorganizāciju ļoti atzinīgi uztver gan esošie akcionāri, gan esošie un potenciālie obligāciju īpašnieki. "DelfinGroup" pārvaldība kļūs vēl caurspīdīgāka un efektīvāka. Tostarp, noslēdzot reorganizācijas procesu, reizē ar 2020. gada auditēto finanšu pārskatu tiks sagatavots uzņēmuma pirmais Ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG - Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojums par 2020. gadu. No šodienas es pārtraucu strādāt uzņēmuma valdē un turpināšu darboties tikai uzņēmuma padomē. "DelfinGroup" valdes priekšsēdētāja pienākumus turpmāk veiks līdzšinējais valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš," komentē AS "DelfinGroup" akcionārs un viens no dibinātājiem Agris Evertovskis.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā ar mērķi efektivizēt konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicināt konkurences tiesību ievērošanu, piemērotā naudas soda samaksu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādejādi sekmējot godīgu konkurenci, informē EM.

Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu labā prakse.

Viens no būtiskākajiem jaunā likumprojekta grozījumiem paredz Konkurences Padomei (KP) tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas, kā arī iespēju prioritizēt izskatāmās lietas, tādējādi nodrošinot, ka iestāde savus resursus veltīs tieši smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī tādu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses, izpētei. Vienlaicīgi likumprojekts saglabā arī tirgus dalībniekiem iespēju ziņot par likuma pārkāpumiem.

Viens no topošās valdības zināmiem klupšanas akmeņiem ir tā sauktās Sadarbības padomes, kas aizvietotu Koalīcijas padomi, izveide, pret kuru iebilst KPV LV. Šī partija vienmēr ir uzsvērusi, ka Koalīcijas padome ir visa ļaunuma sakne un antikonstitucionāls veidojums. Tajā pašā laikā konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars jau 2015. gadā tvītoja: «Koalīcijas padome ir gandrīz visās ES valstīs. Ir sanācis papētīt. Un to uzskata par normālu.»

Jāteic, ka Latvijā Koalīcijas padome ir tikusi dēmonizēta, lai gan tas ir normāls partiju sadarbības formāts. KPV LV politiķi vienmēr uzsver, ka visi strīdīgie jautājumi ir jāizdiskutē Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Taču visos gadījumos tas nav iespējams, jo ministriem gluži vienkārši var nebūt mandāta runāt visas partijas vārdā par stratēģiskiem jautājumiem. Piemēram, teritoriālā reforma, par kuru noteikti būs diskusijas. Tā būs politiska izšķiršanās, par kuru jāvienojas partijām, to nevar izdarīt ministri valdības sēdē. Iespējams, būs jautājumi, kuros nepieciešami kompromisi. Atkal – ministriem var nebūt mandāta tos pieņemt. Ir stratēģiskas lietas, par kurām atbild politiķi – partiju līderi. Un ir nepieciešams formāts, kurā tie izrunājas un vienojas par konceptuāliem problēmjautājumiem. Var būt situācija, – kādas partijas ministram ir savs redzējums par nozares attīstību, piemēram, mazo lauku skolu likteni, kas ir pretrunā ar citas partijas programmatiskajiem uzstādījumiem. Šādas domstarpības partiju līmenī nevar atrisināt valdības sēdē. Tam ir nepieciešams cits formāts, kur tiekas partiju līderi.

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

1. aprīlī jānotiek AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcei, kurā akcionāru vairākums cer nomainīt uzņēmuma padomi, ko uzskata par reideriem un vaino informācijas slēpšanā. Ir bažas, ka vairākuma griba tiks kavēta

Dienas Bizness jau rakstīja, ka Uzņēmumu reģistrs īpašā Konsultatīvā padomes sēdē pērn nolēma, ka vēl pirms mantojuma saņemšanas mantinieki var balsot atbilstoši savai daļai un izteikt savu gribu uzņēmumā. Ar līdzmantinieku lēmumu ir nomainīta SIA Olmafarm valdes locekle. Olmafarm ir 42,56% AS Olainfarm akciju turētāja. 1. aprīlī atlicis mainīt AS Olainfarm padomi atbilstoši akcionāru vairākuma gribai, tomēr līdzšinējās padomes rīcība liecina par vēlmi pēc iespējas ilgāk paturēt kontroli uzņēmumā, neskatoties uz akcionāru vairākuma pašreizējo gribu.

Visa Olainfarm mantojuma stāsta jēga slēpjas akciju sadalījumā un definīcijā par to, kas ir šī uzņēmuma akcionāru vairākums. Jau pērnā gada sākumā, pasludinot lielākā Olainfarm akcionāra Valērija Maligina testamentu, mantiniecēm – trīs meitām: Nikai Saveļjevai, Annai Emīlijai Maliginai un Irinai Maliginai – tika pateikts, ka mantojums visām meitām sadalāms vienādās daļās, turklāt 42,56% akciju turētājs AS Olainfarm ir SIA Olmafarm. Tas mantiniecēm nodrošina akciju sabiedrības kontroli arī strīdu gadījumā. Olmafarm ir gluži kā Olainfarm atslēgas, kuras V. Maligins atstājis savām meitām, tā nodrošinot, ka jebkādas mantinieču nesaskaņas tiek atrisinātas Olmafarm iekšienē. Vienkāršoti sakot, ja divām māsām ir vienots redzējums, tad viņām ir vairākums Olmafarm, un tālāk jau balso uzņēmums, nodrošinot mantinieku kontroli AS Olainfarm. Ar šādu aritmētisku akciju izvietojumu ir izveidota situācija, ka Olainfarm matemātiski nevar nonākt ārpusģimenes tirgus spēlētāju ietekmē. Tomēr tas paredz arī dividenžu pastarpinātu izmaksu – vispirms tās no Olainfarm saņem Olmafarm, un tikai pēc tam notiek izmaksa tiešajiem labuma guvējiem.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" koordinatora, Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" akcionāri - "Rail Baltic Estonia", SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un "Rail Baltica statyba" - otrdien, 31.janvārī, par Baltijas kopuzņēmuma padomes locekli apstiprināja Arni Kākuli, informē "RB Rail" pārstāvji.

Jauna padomes locekļa iecelšana saistīta ar to, ka bijušais padomes loceklis Anrī Leimanis kļuvis par "RB Rail" valdes locekli. Padomi veido seši tās locekļi - katrs akcionārs izvirza divus no tiem.

Kākulis bijis "AECOM" Eiropas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Indijas reģionu direktors, iepriekš ilgus gadus strādājis kā Baltijas reģiona direktors un piedalījies "Rail Baltica" projekta agrīno posmu izvērtēšanā. Viņa galvenā darbības sfēra ir biznesa sektoru klientu piesaiste sarežģītiem projektiem stratēģiskās plānošanas un projektēšanas vadības jomā.

Kākulis norāda, ka jau kopš 2010.gada vadījis vairākus ar "Rail Baltica" saistītus projektus - tostarp sākotnējo izpēti, kurā secināts, ka "Rail Baltica" ir ne tikai finansiāli izturētspējīgs, bet ir arī Baltijas valstu attīstības stūrakmens, nākotnē nodrošinot mobilitāti, aizsardzību un ekonomisko izaugsmi.

Trešdien, 13.aprīlī, Ekonomikas ministrija iepazīstināja Tautsaimniecības padomi ar pasākumiem, kurus plānots iekļaut Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2016. - 2018. gadam, informē ministrija.

Tautsaimniecības padome atbalstīja ministrijas piedāvājumu, uzsverot, ka Uzņēmējdarbības plānā jāiekļauj pasākumi, kuri paredz noteiktu principu ievērošanu.

«Lai panāktu straujāku valsts ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, manās prioritātēs ietilpst kompleksa uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tādēļ esmu gandarīts par sadarbības partneru – uzņēmēju organizāciju, darba devēju un pašvaldību – Tautsaimniecības padomē pausto atbalstu mūsu izveidotajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu,» atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien ierodoties darba vizītē Ņujorkā un uzzinot par pēdējiem notikumiem Kijevā, nolēmis aicināt Eiropas Savienības (ES) augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnu Eštoni sasaukt ārkārtas ES Ārlietu ministru padomi.

Ministrs savā mikroblogošanas vietnes twitter kontā ierakstījis, ka šāda ārkārtas padomes sēde nepieciešama, lai nolemtu par sankciju ieviešanu pret Ukrainu.

Savukārt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) situāciju Ukrainā raksturoja kā satraucošu un briesmīgu. Arī viņa uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, atbildēja, ka šo jautājumu vajadzētu izrunāt ES Ārlietu ministru padomes sēdē, tādējādi izlemjot par sankcijām.

Olainfarm mantinieču strīdi no sociālo tīklu un mediju sāgas ir jāpārdēvē par fabulu, jo 1. novembra Olainfarm akcionāru sapulcē, atbilstoši Zemgales rajona tiesas tiesneses Mairas Griķes starplēmumam, mantinieču strīdā pie balsošanas netiek uzņēmuma lielākais akcionārs Olmafarm.

Atturoties no dzejas formas, fabula ir vienkāršāk stāstāma, nekā tie juridiski ideālie stāsti, kurus izplata strīdnieku algoti pārstāvji.

Tātad, kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums Olainfarm. Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena – nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas mazās māsas vietā, cik spēka.

Tēvs bija paredzējis, ka meitas varētu strīdēties, un savas Olainfarm daļas bija sadalījis. Vienu daļu – 42,56% no Olainfarm akcijām – viņš turēja īpašā uzņēmumā Olmafarm, bet otra daļa bija tieši lielajā uzņēmumā Olainfarm – 24% akciju. Meitām pieklājās pa trešdaļai no visa, katrā no uzņēmumiem. Tā kā meitenes strīdējās, vispirms tika mainīta Olmafarm valde, un tālāk jau tika pieprasīta Olainfarm padomes maiņa. Kā tas atgadījies, kā ne, meitenes strīdā mainās vietām un sāk visu no sākuma. Meitu strīdos ir trīs iespējamās kombinācijas.

Noslēdzoties atklātam konkursam uz Eiropas Kopienas (EK) Revīzijas palātas locekļa amatu, pretendentu atlases komisija par piemērotāko šim amatam no Latvijas atzina Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktora vietnieku – Ekonomisko un finanšu jautājumu nodaļas vadītāju Latvijas Pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (ES) Mihailu Kozlovu, informē FM.

Viņa kandidatūra apstiprināšanai tiek virzīta uz Ministru kabinetu (MK).

Šim amatam ir stratēģiska nozīme ES institūcijās, jo pretendentiem ir jābūt ar plašu redzesloku, kā arī pieredzi sadarbībā ar ES institūcijām augstākajā līmenī: Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Ministru padomi.

Latvijas pārstāvja EK Revīzijas palātā pilnvaru termiņš beidzas 2016. gada maijā, tādēļ valdība bija uzdevusi FM kā kompetentajai iestādei organizēt pretendentu atlases procesu. Atklāts konkurss uz EK Revīzijas palātas locekļa amatu tika izsludināts šā gada 1. septembrī, par pretendentu pieteikšanās termiņu nosakot 16. septembri.

Ja pieņemts lēmums par dzīvokļa iegādi, priekšā gaidāms visai ilgs piedāvājumu aplūkošanas, izvērtēšanas un salīdzināšanas ceļš, kuram ir vērts laicīgi sagatavoties. Ir vērts procesu uzsākt ar savu nepieciešamību izvērtēšanu un arī neliela prioritāšu kontrolsaraksta sagatavošanu.

Tas noderēs, lai neaizmirstu izpētīt visus sev interesējošos faktorus un justos droši par izvēli.

- Aplūkojot mājokli nav jāsteidzas. Esiet tur vismaz 20-30 minūtes, lai pagūtu gan visu apskatīt, gan arī izjust telpas. Pieredze un atsevišķi pētījumi rāda, ka bieži vien tie, kuri īpašumu pēta ilgāk, visbiežāk to iegādājas lētāk par sākotnēji prasīto cenu. Iespējams, tas saistāms ar pamatotu iemeslu atrašanu kaulēšanās procesam, tāpat arī pārdevējs šādus interesentus uztver nopietnāk.

- Izpētiet īpašuma konstrukciju un vispārējo stāvokli arī no ārpuses. Ja pamanāmas plaisas vai kādas īpašas nolietojuma pazīmes, noteikti prasiet par to izcelsmi un vai ir plānots defektus novērst. Jāpiebilst, ka, pamanot defektus būvē, ir vērts piesaistīt kādu būvniecības pārstāvi, kurš konsultēs un varēs izstāstīt par situācijas nopietnību smalkāk.

Privatizācijas aģentūras (PA) ieskatā VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētāja Edvīna Bērziņa publiski paustais viedoklis par mēģinājumiem slēpti privatizēt LDz ir sabiedrību maldinošs, sacīja PA.

PA kategoriski nepiekrīt Bērziņa paustajam viedoklim. PA vērš uzmanību, ka publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuru izglītībai, darba pieredzei un kvalifikācijai ir jānodrošina valdes locekļa amata pienākumu profesionāla izpilde un jābūt pamatzināšanām par valsts īpašuma konversijas principiem un ar to saistītiem normatīviem aktiem, tāpat nav pieļaujama šādu normatīvu aktu neievērošana un sabiedrības maldināšana savu personīgo mērķu sasniegšanai.

PA atgādināja, ka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.pants nosaka, ka tādus uzņēmumus kā VAS «Latvenergo», VAS «Latvijas pasts», VAS «Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas gaisa satiksme un VAS Latvijas Valsts meži un šo uzņēmumu akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

Vai sakarā ar to, ka mūsu pirktspēja ir zema, un nevaram atļauties nopirkt kvalitatīvu produktu, visa mūsu augstākā izglītība ir čābīga? Lielā mērā tā ir, intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis.

Viņš norāda, ka, lai situāciju saistībā ar augstākās izglītības kvalitāti Latvijā uzlabotu, ir jāmainās daudz dažādiem aspektiem, kā vienu no svarīgākajiem minot atbildīgu valsts pasūtījumu, kura izveidē būtu jāmazina Augstākās izglītības padomes (AIP) loma.

«Mums ir jāpieņem kādus sešus vai septiņus gadus marinēts jauns Augstākās izglītības likums, kurš n reizes jau gandrīz nonācis tik tālu, ka kaut kas varētu arī notikt. Šajā likumā AIP ir paredzēta pavisam cita loma, cita vieta. Manuprāt, visa veida padomēm ir bišķiņ jāminimizē teikšana, turklāt visās jomās. Ir tomēr vajadzīga personāla atbildība par lietām. Rektors ir atbildīgs par to, kā augstskola funkcionē. Ja kāds kaut ko salaiž dēlī, ir zināma persona, no kā prasīt. Tagad iedomājamies, ka kaut ko salaiž dēlī AIP... Nu un tad?! Vai tad ķersimies pie Saeimas, kas par to padomi balsoja? Nav algoritma! Personu mēs vienmēr varam paņemt «pie dziesmas», bet ne padomi. Skaidrs, ka, nosakot pasūtījumu, šai padomei atvēlētā loma ir pārāk liela,» tā I. Lācis.

Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

«Citas valstis Eiropas Savienības (ES) prezidentūru organizē ar teju desmit reizes mazākiem izdevumiem nekā Latvija – vai mēs atkal gribam būt labākie, izdodot lielus līdzekļus, nemaz nedomājot, kur mēs to naudu liekam,» intervijā Latvijas Radio ceturtdienas rītā pauda prezidents Andris Bērziņš.

«Piemēram, Austrumu partnerības samitam, kas ilgs divas dienas, atvēlēts vairāk nekā miljons eiro. Man neviens nav paskaidrojis, kādēļ Latvijas ES prezidentūrai ir nepieciešams tērēt vairāk nekā simts miljonus eiro,» pauda prezidents.

«Iestāšanās ES bija nepieciešams un pareizs solis,» atzina prezidents, taču tajā pašā laikā viņš norādīja: «Par to, ka ES daudzas lietas netiek risinātas pienācīgi, man šķiet, neviens nešaubās. Daudz kas ir jāmaina arī mūsu domāšanā, it sevišķi attiecībā pret budžeta naudas izlietošanu,» pauda prezidents.

«Mēs sagatavojam un mierīgi izlaižam cauri visam šim projektam vairāk kā simtu miljonu eiro, neredzot neko konkrētu, tikai pieņēmumus,» norādīja A. Bērziņš.

AS «Olainfarm» 22. novembra ārkārtas akcionāru sapulcē atkārtoti amatos apstiprināja esošo uzņēmuma padomi – padomes priekšsēdētāju Pāvelu Rebenoku, padomes priekšsēdētāja vietnieci Irinu Maliginu un padomes locekļus – Mārtiņu Krieķi un Dainu Sirlaku.

AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs norāda, ka izmaiņas statūtos, kas tika ierosinātas pēc atsevišķu akcionāru iniciatīvas un šodien tika noraidītas akcionāru balsojumā, tikai sarežģītu operatīvu uzņēmuma pārvaldību un nesekmētu konstruktīvu sadarbību starp uzņēmuma valdi un padomi.

Akcionāru sapulces lēmumi liecina, ka akcionāriem ir svarīga uzņēmuma stabilitāte un attīstība ilgtermiņā. Domāju, ka ikvienam, kuram patiesi rūp uzņēmuma rītdiena, ir skaidrs, ka iniciatīvas, kas nav vērstas uz attīstību un rada lieku negatīvo fonu, nenes ieguvumu nedz akcionāriem, nedz darbiniekiem, pauž AS Olainfarm vadītājs.

Kā tika informēts, AS Olainfarm desmit mēnešu provizoriskie darbības rezultāti apliecina to, ka uzņēmums šajā sarežģītajā gadā ir sekmīgi strādājis – Olainfarm grupas apgrozījums ir audzis par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniedzis 101,8 miljonu eiro. Apzinoties atklāta dialoga nozīmīgumu ar akcionāriem, šoruden Olainfarm vadības komanda tikās ar akcionāriem sešās valstīs, informējot par situāciju uzņēmumā, plānotajiem investīciju projektiem un ilgtermiņa attīstības redzējumu.

Topošā valsts Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem tiek solīta 3500 līdz 4900 eiro alga pirms nodokļu nomaksāšanas, liecina Veselības ministrijas (VM) izplatītie sludinājumi.

Kopumā tiek piedāvātas piecas vakances - komunikācijas koordinators, loģistikas koordinators, vakcinācijas procesa koordinators, informācijas tehnoloģiju projektu koordinators un biroja vadītājs. Vakances ir uz noteiktu laiku.

VM sludinājumā uzsver, ka piedāvā iespēju vadīt valstiski nozīmīgu projektu, iespēju pieņemt sabiedrībai būtiskus lēmumus veselības sektora jomā, unikālu profesionālo pieredzi un sadarbību ar labākajiem starptautiskajiem partneriem.

"Ņemot vērā projekta nozīmīgumu", VM piedāvā atalgojumu no 3500 līdz 4900 eiro robežās, paredzot iespēju to precizēt, darbu uzsākot.

Kandidātiem nepieciešama teicama reputācija, atbilstoša augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība, atbilstoša profesionālā pieredze nacionāla mēroga pārnozaru projektos, pieredze stratēģiskā plānošanā, zināšanas par valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, kā arī vēlamas zināšanas par veselības aprūpes sistēmu Latvijā.

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?