Siguldas novadā ir attīstīta kokapstrāde, te darbojas lieli nozares uzņēmumi, tostarp arī mēbeļnieki. Netipisks mēbeļu ražotājs ir Tilibs&Lācis (SIA KD Stripes), kas nevis šļūc IKEA sliedēs, bet lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā.

«Bez ražošanas mēs Siguldā dzīvotu savās zelta rudens lapās, bet paēduši no tā nebūtu,» smejas Tilibs&Lācis dibinātājs un līdzīpašnieks Ivars Lācis. Viņš mēbeļu ražotni izveidoja 2001. gadā, pēc kāda laika pievienojās Māris Tilibs, un kopš tā laika «darbojamies kā laulāts pāris». Kompanjoni smejas, ka,strādājot kopā, viens otru redz vairāk nekā sievu.«Mums tāpat kā laulības dzīvē ir jāplāno kopīgais budžets, darāmie darbi, katram ir savi pienākumi,un tas nav vienkārši,» salīdzina Ivars. Ilgie «laulības gadi» apliecina, ka atrast kopsaucēju Ivaram un Mārim izdodas arī ilgtermiņā.

Mazāk ir vairāk

Uzņēmuma interneta vietnē atrodama frāze,ka ražotnes saimniekiem ir redzējums par nākotnes mēbelēm. «Mums ir konkrēta vīzija, kādas mēbeles vēlamies gatavot, un mums ir savas dizaina iezīmes. Tas viss kopā raksturo mūsu redzējumu par kvalitāti un mēbeles ilgmūžību,» stāsta Ivars. «Tajā pašā laikā jāapzinās, ka neviens nav tik perfekts kā anekdotē japāņi, kas pasūtījumam iepakojuši līdzi arī dažus brāķus, jo prasībās bija teikts, ka pieļaujami pāris procentu brāķa,» smejas Ivars.Ivaru un Māri interesē tādi būtiski jautājumi kā mēbeļu kalpošanas laiks, un šāda attieksme mūsdienu pērc-un-izmet ekonomikā ir kļuvusi par retumu.Protams, tas atspoguļojas cenā, un arī te Ivaram un Mārim ir savs kategoriskums – ja klients vēlas apzināti ietaupīt uz kvalitāti, piemēram, prasot izmantot lētāko furnitūru, no pasūtījuma veikšanas Tilibs&Lācis atsakās.«Labai mēbelei būtu jākalpo ilgu laiku, desmitgadi ir minimālā robeža. Kā sabiedrība mēģinām zaļi domāt un neizmantot plastmasas maisiņus,tajā pašā laikā šņikājam kokus nost un ražojam galdiņus, kuri ir lēti un nekvalitatīvi un kurus pēc ballītes var izmest laukā. Tāpēc uzskatu, ka nevajadzētu tiekties uz mēbeļu fast-food. Nav pareizi,ka mēbeles ir tik īsmūžīgas, tajā pašā laikā varbūt arī nav jābūt tik konservatīviem kā britiem, kas iegādātās mēbeles lieto gadus trīssimt. Man pašam šķiet, ka mazāk ir vairāk. Labāk, lai mājās ir pāris labu krēslu, nevis desmit sliktu,» stāsta Ivars. Viņaprāt,katalizators tam, vai mēbele ir laba, ir gandarījums,ko tā sniedz lietotājam.

«Bieži vien tirgū pieejams labs dizains par nereāli augstu cenu, un to var nopirkt tikai daži. Gribējām, lai mēbeles ir skaistas, izturīgas un pieejamas,» stāsta bērnu mēbeļu zīmola Tilibs&Lācis viens no radītājiem, galdnieks Māris Tilibs.

Viņš un kompanjons Ivars Lācis neslēpj, ka Ķelnes bērnu mēbeļu izstādē pārņēmis neliels pesimisms, jo nākas konkurēt ar uzņēmumiem, kuriem ir 150 gadu vēsture. «Nevienam tur tu neesi vajadzīgs. Tā ir lielākā jauno uzņēmēju kļūda, jo nereti tie domā, ka viņu dizains ir unikāls un tas var maksāt četras reizes vairāk nekā līdzvērtīgs produkts. Nonākot šādās izstādēs, viņi saprot, ka pasaules mērogā nav īpaši,» teic M. Tilibs.

«Pagaidām sērijveida mēbeļu ražošanu subsidējam no citiem mūsu veiktajiem darbiem. Tilibs&Lācis ir dārga aizraušanās, pagaidām vēl daudz eksperimentējam, izgatavojot daudzus produktu prototipus, bet redzu, ka nākotnē varēsim no sērijveida ražošanas droši dzīvot. Esam tuvu startam, kad jaunā zīmola mēbeļu ražošanu pārvērtīsim biznesā. Klientu kontaktu bāze no izstādēm ir gana laba, un man gribas domāt, ka šis gads būs ar izrāvienu,» cer M. Tilibs.

Bērnu mēbeļu zīmols Tilibs&Lācis, sākot sērijveida ražošanu, mērķē uz tirdzniecības vietām, kurās iepērkas «vidējais eiropietis»

Galdnieki Māris Tilibs un Ivars Lācis kopā mācījušies Rīgas Amatniecības vidusskolā, pēc tam katrs strādājis savā darba vietā, līdz abu ceļi atkal krustojušies. Izpildot individuālos pasūtījumus, viņi plecu pie pleca strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Kopš 2007. gada abi lolojuši ideju par sērijveida mēbeļu ražošanu, toreiz tapa pirmais produkts – īpaši stabils koka krēsls bērniem, kas vēl aizvien ir dižpārdoklis. Plašāku bērnu mēbeļu kolekciju viņi sāka veidot 2011. gadā, kad sortiments tika papildināts ar kumodi, rakstāmgaldu ar maināmiem augstumiem, pusdienu galdu ar masīvkoka virsmu, drēbju skapi, gultu u.c. «Izveidojām mājaslapu tikai 2015. gada augustā, kad bijām pārliecināti, ka konkrētos produktus varam izgatavot lielākā apjomā, un savas mēbeles parādījām plašākai publikai,» stāsta SIA KD Stripes (zīmola Tilibs&Lācis) līdzīpašnieks Māris Tilibs.

Acu aprūpes uzņēmuma OC VISION pamati likti deviņdesmito gadu sākumā un tas joprojām ir Latvijas kapitāla uzņēmums, kas darbojas jau 27 gadus. No viena veikala Ķengaragā OC VISION izvērsies 73 optiku ķēdē Latvijā un Lietuvā un no dibināšanā ieguldītajiem 32 000 Latvijas rubļu (repšiki) (2270 eiro) uzņēmums «izaudzis» līdz 25 miljonu eiro apgrozījumam 2018. gadā.

Uzņēmuma vēsture ir cieši saistīta ar Latvijas Universitāti (LU). 1992. gada 1. septembrī LU tika izveidota pirmā optometrijas studiju programma, kas tolaik bija tikai otra tāda Eiropā. Tā kā jaunajiem studentiem nebija prakses vietu, 1992. gada decembrī optikas un optometrijas mācību spēki un nodaļas studenti no Latvijas Universitātes dibināja un gadu gaitā attīstīja SIA «Latvijas Universitātes Optometrijas centru» (LU OC), kas kalpoja par prakses vietu studentiem un kļuva par pamatu pašreizējai OC VISION grupai.

Pirmajā darbības gadā LU OC darbinieki bija paši īpašnieki, pirmo algoto darbinieku pieņēma tikai 1993. gadā, tāpēc sākotnēji visu nācās paveikt pašiem uzņēmuma izveidotājiem. Vitolds Grabovskis bija uzņēmuma vadītājs, Jānis Dzenis, pašreizējais OC VISION valdes priekšsēdētājs, tolaik atbildēja par centra finansēm, savukārt pazīstamais profesors Ivars Lācis bija pirmais optiķis, kurš kopā ar Aldi Liepiņu slīpēja lēcas, un Pēteris Cikmačs atbildēja par visa veida briļļu lēcām, ko viņš dara joprojām. Vēl uzņēmumā bija tirdzniecības vadītāja Inta Butlere, kas atbildēja arī par ietvaru izvēli un piedāvājumu, kā arī grāmatvede Skaidrīte Āboltiņa.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Rīgā otrdien sāksies pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), kurā piedalīsies vairāk nekā 300 latviskas izcelsmes uzņēmēji, pētnieki, finansisti, inženieri, juristi un citu nozaru profesionāļi no divdesmit valstīm.

Forums norisināsies no 2. lūdz 4. jūlijam, un tajā tiks pārstāvēti apstrādes rūpniecības, finanšu, jurisprudences, mežsaimniecības, izglītības, transporta, farmācijas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, arhitektūras, dizaina, valsts pārvaldes u.c. sektori. Latviskas izcelsmes profesionāļi būs ieradušies no ASV, Austrālijas, Beļģijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Kanādas, Kataras, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Singapūras, Šrilankas, Šveices, Urugvajas, Vācijas, Zviedrijas, kā arī no Latvijas.

2. jūlijā plānotas foruma starptautisko dalībnieku iepazīšanās vakariņas, savukārt 3. jūlijā paredzētas sešas diskusijas - Latvijas vieta globālajā pasaulē, Latvijas uzņēmējdarbības vide, eksportspējīgajās nozares - ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, inovācijas un investīcijas tehnoloģijās, kā arī radošajās industrijās.

Labrīt!

«Galvenā tēma, par ko būtu jārunā, ir izglītības kvalitāte. Pagājušajā gadā centralizētajos pārbaudījumos matemātikā vidējais līmenis Latvijā atbilst 33% no 100%. Proti, eksāmenā var iegūt 100%, bet vidēji Latvijā zināšanu līmenis ir 33%. Tātad ir tādi, kas kārto centralizēto pārbaudījumu un iegūst tikai 2% vai 3%. Kur mēs iesim ar bērniem, kuru zināšanas matemātikā ir 33%? Mums nav, kur iet. Mēs esam pilnīgās auzās ar kvalitāti,» intervijā Dienas biznesa B kodam saka zinātnieks Ivars Lācis.

Šorīt Dienas Bizness raksta par valdības plānu noteikt peļņas nodokļa atlaidi, lai ieinteresētu uzņēmējus ievērojami vairāk tērēt naudu pētniecībai. Reālākas Latvijā kļūst Turcijas kravas. 11. novembra krastmalas uzņēmēji dalās par saviem iespaidiem un novērojumiem, strādājot šajā vietā.