Krievijas pilsoņu «pelēko noguldījumu» apjoms Kipras bankās ir pārspīlēts, tomēr šīs valsts finanšu iestādes izmantojot liels daudzums Krievijas valsts struktūru, jo tā esot ērta jurisdikcija, atzinis kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs.
Patlaban Krievijas valsts struktūru konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti un D. Medvedevam nav saprotams, kāpēc tas tā noticis, jo šīs naudas izcelsmes avots ir acīmredzams un šie finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. «Tieši tāpēc mēs arī esam spiesti ieņemt tādu diezgan cietu nostāju saistībā ar notikumiem Kiprā un šīs valsts parādu krīzes noregulējumu,» Krievijas premjera sacīto citē Newsru.
Savukārt, kas attiecas uz noguldījumiem, kuriem ir «specifisks raksturs, kas liecina par pelēkām shēmām, ar kuru palīdzību nauda tiek aizvesta no Krievijas», tad šīs summas neesot tik lielas, kā par tām ir ierasts runāt, uzsvēris Krievijas premjers. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru.
D. Medvedevs uzsvēra, ka Krievijas varasiestādēm ir ārkārtīgi svarīgi, lai Kipras partneri tām nodotu visu informāciju, kas Maskavai palīdzētu piemērot atbildību tiem cilvēkiem, kas no kaimiņvalsts ekonomikas izņem naudu. Krievijas premjers arī pauda cerības, ka rezultātā izdosies panākt maksimāli izdevīgu lēmumu, kas gan palīdzēs Kiprai, gan arī nepasliktinās attiecības ar Eiropas Savienību.
Db.lv jau vēstīja, ka Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzēto nodevu noguldījumiem, nosaucot par negodīgu, neprofesionālu un bīstamu, kritizējis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Krievijā tikšanos ar savu kolēģi aizvada Kipras finanšu ministrs Mihails Saris (Michalis Sarris), kurš noliedzis, ka sala vēlas panākt jaunu aizdevumu no Maskavas, bet gan norādījis, ka sarunas saistītas ar Krievijas iespējamām investīcijām Kipras banku un dabasgāzes sektoros.
Vēstīts arī, ka Kipras parlaments noraidījis pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevumu, kura ietvaros noguldījumiem tiktu piemērota vienreizēja nodeva. Pēc balsojuma Kiprā uzsākušās sarunas par alternatīva glābšanas plāna izveidi. Tikmēr Austrijas finanšu ministre Marija Fektere pavēstījusi, ka nākamais solis ir jāsper Kiprai, jo Eiropas Centrālā banka valsts kredītiestādes «neuzturēs pie dzīvības», ja netiks apstiprināts starptautiskais aizdevums.