Sabiedrība

ZZS sāk cīņu pret izmaiņām referendumu rīkošanā

Zanda Zablovska,30.07.2012

Jaunākais izdevums

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēmusi vākt 34 Saeimas deputātu parakstus, lai apturētu grozījumu likumā par referendumiem spēkā stāšanos un rosinātu referendumu par tiem.

Saeimas atbalstītie grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» paredz, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā būs jāsavāc 50 tūkstoši vēlētāju parakstu salīdzinājumā ar pašreiz noteiktajiem 10 tūkstošiem parakstu. Savukārt no 2015.gada būs nepieciešams savākt vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu.

ZZS aicinās Saeimas deputātus atbalstīt iniciatīvu lūgt Valsts prezidentam Andrim Bērziņam apturēt likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» grozījumu spēkā stāšanos uz diviem mēnešiem. Kopumā nepieciešami 34 deputātu paraksti, bet ZZS Saeimā pārstāv 13 deputāti. Ja Valsts prezidents apturētu likuma spēkā stāšanos, divu mēnešu laikā ikvienam pilsonim būtu dota iespēja paust savu viedokli par pieņemtajiem likuma grozījumiem un iespējamā referenduma organizēšanu, DB informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska. Atbilstoši Satversmei, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu, Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur uz diviem mēnešiem. Lai likumu nodotu tautas nobalsošanai, nepieciešams savākt ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu.

«Vara Latvijā pieder tautai,» uzsvērts paziņojumā, skaidrojot, ka Saeimai nav tiesību ierobežot jau esošās pilsoņu tiesības. ZZS ieskatā pieņemtie likuma grozījumi ir apvainojums arī Latvijas politiskajām partijām – politiskajā dienaskārtībā varēs parādīties tikai valdošās koalīcijas virzīties jautājumi un lēmumi. Piedāvātais slieksnis ir pārāk augsts pilsoņu līdzdalības iespējām, minēts paziņojumā. ZZS piedāvā palielināt pirmās parakstu vākšanas kārtas slieksni no 10 līdz 30 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Politologs: Lai JKP izveidotu koalīciju bez ZZS, JV un Saskaņas, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt

LETA,10.10.2018

Jaunās konservatīvās partijas (LKP) valdes priekšsēdētājs, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (priekšplānā) un nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis Gaidis Bērziņš

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima neskata grozījumus degvielas cenu kāpuma bremzēšanai ar mazāku akcīzi

LETA,10.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima nolēma neiekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus likumprojektus, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai.

Sēdes darbā neiekļautos grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" un "Par atbilstības novērtēšanu" Saeima ierasti skata sēdē pēc nedēļas, tomēr par nākamās nedēļas sēdes darba kārtību vēl tiks lemts atsevišķi.

Debatēs pie frakcijām nepiederošs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka kolēģi noteikti ir pamanījuši degvielas cenu pieaugumu un zina, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Tā politiķis netieši norādīja uz pārējo iedzīvotāju atšķirību no deputātiem, kuriem nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt transporta kompensāciju.

"Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem, bet ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās inflāciju kopējo faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem," grozījumu nepieciešamību pamatoja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portāls: ZZS caur Vides projektiem maksājusi savas un Lemberga priekšvēlēšanu kampaņas veidotājam

Dienas Bizness,04.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA,22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ZZS atsakās no Izglītības un zinātnes ministrijas vadīšanas

LETA,13.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atteikusies uzņemties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadību. Par to ZZS pārstāvji informējuši šodien notikušajās topošās koalīcijas partiju un Ministru prezidenta amatam nominētās kandidātes Laimdotas Straujumas (V) sarunās.

Kā pēc šodienas tikšanās informēja Straujuma, ZZS savu lēmumu pamatojuši ar to, ka IZM būtu jāvada profesionālim, kāda viņu rindās neesot.

Rīt par valdības veidošanu un atbildības jomu sadali plānotas ZZS un partijas Vienotība divpusējās konsultācijas.

Kā ziņots, ZZS saskaņā ar Straujumas iepiekš izteikto piedāvājumu tiktu IZM, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

ZZS valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka viņš uzskata, ka labs risinājums būtu, ja ZZS vadītu VARAM, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vadītu Ekonomikas ministriju un Reformu partija (RP) turpinātu darbu Izglītības un zinātnes ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdības veidošanu sarežģī strīdi par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem

LETA,10.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Dombrovska mantojums - problēmu netrūkst

L.Melbārzde, Z.Zablovska, E.Mudulis, E.Pankovska, S.Dieziņa, D.Meļķis,28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ZZS valsts budžetā jāatmaksā 11,63 tūkstoši latu

Elīna Pankovska,31.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Senāts atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un noraidījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kasācijas sūdzību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu, ar kuru partijai valsts budžetā jāatmaksā pretlikumīgi saņemtie un iztērētie finanšu līdzekļi 11,63 tūkst. Ls apmērā, DB uzzināja tiesā. Tas nozīmē, ka ZZS tomēr nevarēs izvairīties no minētās summas ieskaitīšanas valsts budžetā.

DB jau rakstīja, ka 2008. gadā KNAB saistībā ar 2006.gadā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem uzdeva piecām partijām atmaksāt valsts budžetā finanšu līdzekļus 1,055 milj. Ls apmērā. ZZS tika uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 11,63 tūkst. Ls apmērā.

Veicot pārbaudi, KNAB secināja, ka pastāv tieša saikne starp ZZS un politiskās organizācijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga organizēto priekšvēlēšanu aģitāciju, kuras izvietošanu medijos viņš un viņa dzīvesbiedre bija apmaksājuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunās valdības izveidē neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Tikšanās starp JKP un ZZS līdz šim ir bijusi visīsākā salīdzinājumā ar citām partijām, aptuveni 20 minūtes. Pēc šīs tikšanās JKP līderis Jānis Bordāns paziņoja, ka redz ZZS kā konstruktīvu opozīciju Saeimā, ko noteica vēlētāju izvēle.

ZZS līderis Armands Krauze pauda, ka ZZS atbalsta loģiskus priekšlikumus. Tomēr, ja ZZS nebūs jaunās valdības sastāvā, tad politiskais spēks tās apstiprināšanu neatbalstīs.

Krauze gan uzsvēra, ka pašlaik ir tikai pats valdības veidošanas sarunu sākums, un noslēgumā būs redzams, kāds valdības modelis tiks piedāvāts. Lai arī ZZS aktīvi iesaistīsies valdības izveides procesā, politiskais spēks gatavs strādāt gan valdībā, gan opozīcijā, pauda Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nepilnu 98% balsu saskaitīšanas 12.Saeimas vēlēšanās lielāko atbalstu ir ieguvusi Saskaņa, tomēr balsu vairākumu Saeimā saglabās valdošā koalīcija, kurā ietilpst Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Pašlaik ir saskaitītas balsis 1000 no 1054 iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs. Kopumā vēlēšanās nobalsojuši 912 050 vēlētāji.

Pašlaik par Saskaņu nodoti 23,26% balsu, par Vienotību - 21,62% balsu, bet par ZZS - 19,74%.

Savukārt nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK atbalstījuši 16,5% vēlētāju, partiju No sirds Latvijai (NSL) - 6,91%, bet Latvijas Reģionu apvienību (LRA) - 6,47%.

Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, ZZS - 21, nacionālā apvienība - 17, bet NSL un LRA Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Savukārt iepriekšējās, 11.Saeimas vēlēšanās, Saskaņas centrs ieguva 31 mandātu, Vienotība - 20, VL-TB/LNNK - 14 bet ZZS - 13. Tātad šajās vēlēšanās savu pārstāvniecību parlamentā visvairāk palielinās ZZS, mandātu skaits pieaugs arī nacionālajai apvienībai un Vienotībai, savukārt Saskaņas deputātu skaits sarūks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar ZZS un Saskaņas balsīm Truksni ievēlē Jūrmalas mēra amatā

LETA,19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja amatā pirmdien ievēlēts Gatis Truksnis (ZZS), kurš kūrortpilsētu vadīja arī vairākus gadus iepriekš, aģentūrai LETA pastāstīja Jūrmalas domē.

Kā ziņots, Jūrmalas domē par sadarbību vienojusies Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija Saskaņa.

Sākotnēji ZZS pauda, ka Truksni mēra amatam nevirzīs, tomēr dažas dienas vēlāk savu nostāju mainīja. No ZZS jaunajā sasaukumā ievēlēti seši deputāti, tātad, lai iegūtu vairākumu, tai nepieciešams vēl vismaz divu deputātu atbalsts.

ZZS iepriekš informēja, ka sadarbībai uzrunājuši nacionālo apvienību Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), kura domē ieguvusi divus deputāta mandātus, un partiju Saskaņa, kura ieguvusi trīs deputāta mandātus. VL-TB/LNNK pauda, ka ir gatava sadarboties ar ZZS tikai tad, ja tā mēra amatam nevirzīs Truksni. Pretējā gadījumā VL-TB/LNNK gatava strādāt domes opozīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena norādīja, ka, pēc EM ieskatiem, vienai papildu brīvdienai no ir gan pozitīvās puses, gan negatīvās.

Atbilstoši EM speciālistu aprēķiniem, vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus EM norādīja, ka brīvdienas piešķiršana var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķiem uzņēmējiem brīvdiena var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā darba samaksa.

"Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt uzņēmēju konkurētspēju. Jāatzīst arī, ka pāvesta Franciska pastorālā vizīte varētu būt pamats tūristu pieplūdumam Latgales reģionā, kas savukārt rada papildu biznesa iespējas viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem," sacīja EM pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Saeima šo priekšlikumu aizvadītajā ceturtdienā vispirms nodeva izskatīšanai komisijās, bet vēlāk atbalstīja arī pirmajā un otrajā lasījumā, pieņemot likuma grozījumus steidzamības kārtībā. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi - atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās.

Likuma izmaiņas Saeimā iesniedza Augusts Brigmanis (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Aldis Adamovičs (V), Viktors Valainis (ZZS), Jānis Trupovnieks (ZZS), Juris Vectirāns (ZZS), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Laimdota Straujuma (V), Jānis Urbanovičs (S), Līga Kozlovska (ZZS), kā arī Andris Bērziņš (ZZS).

Klaužs Saeimas sēdē sacīja, ka Latvija var lepoties, ka šeit septembrī viesosies pāvests. Viņš norādīja, ka debatēs tiek pieminēts vēlēšanu tuvums, tomēr noraidīja, ka tas būtu iemesls likuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldību vēlēšanās visvairāk deputātu vietu ieguvusi ZZS

LETA,07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ārkārtas sēdē Jūrmalas domes priekšsēdētājs Truksnis saglabā amatu

LETA,08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā ārkārtas Jūrmalas domes sēdē, pašreizējam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim (ZZS) izdevās amatu saglabāt.

Iesniegumu par neuzticības izteikšanu Truksnim Jūrmalas domes opozīcijas deputāti iesniedza 2.oktobrī, īsi pēc tam, kad medijos izskanēja informācija, ka Valsts policija mēru sodījusi par narkotisko vielu uzglabāšanu.

Tomēr jau sēdes sākumā pats Truksnis sacīja, ka 30.septembrī izskanējusī informācija medijos viņam esot bijis jaunums. «Es neesmu bijis informēts ne par šo sodu, ne administratīvo procesu, tāpēc tagad skaidroju notikušā apstākļus,» teica Truksnis. Viņš neesot zinājis par lietas ierosināšanu un arī nav aicināts uz nopratināšanu vai jelkādu paskaidrojumu sniegšanu tiesībsargājošajās iestādēs.

«Kad par to uzzināju no medijiem, »www.latvija.lv« reģistrā pārbaudīju savus administratīvos sodus un atklāju, ka 2017.gada sākumā tiešām šāda lieta ir bijusi. Tagad skaidroju situāciju, jo man nav bijis iespējas ne iepazīties ar lietas apstākļiem, ne tos pārsūdzēt,» apgalvoja Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdības veidošanas sarunās partijas pagaidām vienojušās vien par darba organizāciju

LETA,27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz valdības veidošanas sarunām uzaicināto tā dēvēto labēji centrisko partiju pārstāvji šodien apsprieduši tikai organizatoriskus jautājumus, tomēr politiskie spēki pauž gatavību piedalīties arī tālākās diskusijās par Ministru kabineta veidošanu.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) pagaidām piedalīsies sarunās, bet tālākā situācija būs atkarīga no apspriešanās procesa, un JKP lems par savu dalību tālākos sarunu posmos.

Partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) politiķe Marija Golubeva skaidroja, ka Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems norādījis, ka vēlas, lai sarunas norisinātos koleģiāli, kas nozīmētu sava veida konfidencialitāti. Reizē esot jāsaglabā līdzsvars ar sabiedrības interesēm zināt par saturisko piedāvājumu, kas vēl tiks apspriests sarunās.

AP visvairāk interesē saturiskais piedāvājums un iespēja vienoties par nepieciešamajām reformām un valdības sasniedzamajiem mērķiem, norādīja politiķe. Partiju apvienības prioritātes ir sociāli liberālā dienas kārtība, eiropeiskā orientācija un reformu veikšana. Golubeva atzina, ka plānotais sarunu grafiks ir diezgan blīvs. «Domāju, ka tāpat kā visi pārējie partneri mēs piedalīsimies šajās sarunās un tad redzēsim, kā mums ies,» pauda politiķe, vaicāta par to, kā politiskais spēks pieņems lēmumu, vai piedalīties šajā valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija Saskaņa - 24 deputātu vietas.

Vienotība jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17 vietas.

Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai (NSL) - septiņus, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Kā liecina CVK informācija par 1047 no 1054 iecirkņiem, par Saskaņu nobalsojuši 23,13%, par Vienotību - 21,76%, par ZZS - 19,62%, par nacionālo apvienību - 16,57%, par NSL - 6,88%, bet par LRA - 6,55%. LRA ieguvusi astoņus mandātus, lai arī par to nobalsojis mazāks vēlētāju skaits nekā par NSL. Par NSL nobalsoja 62 472 vēlētāji, bet par LRA - 60 553 balsstiesīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Arī Vienotība atbalstoša sociālo iemaksu celšanai un lielākai IIN progresivitātei

LETA,14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā rast trūkstošo finansējumu veselības aprūpei arī Vienotība varētu atbalstīt sociālo iemaksu palielināšanu un lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) progresivitāti.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa pēc politiskā spēka tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja, ka šodien Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nāk ar jaunu piedāvājumu par sociālo iemaksu palielināšanu par vienu procentpunktu, kas varētu būt risinājums veselības aprūpes finansējuma pieaugumam. Vienotībai bija atbalstošs viedoklis, tomēr šī politiskā spēka pārstāvji uzsver, ka jārod risinājums arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri nemaksā sociālo nodokli, pastāstīja Āboltiņa.

Runājot par pārējo nodokļu reformu kopumā, politiķe akcentēja, ka jaunu piedāvājumu neesot bijis, tomēr ZZS pārstāvji apliecinājuši, ka budžeta deficīts netiks palielināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Politiskā koķetērija ar sasodīti mazu sauso atlikumu

Dienas Bizness,27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būt vai nebūt Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) pašreizējā Valda Dombrovska valdībā – šāds teju vai šekspīrisks jautājums nodarbina daudzu prātus kopš brīža, kad no darba tika atlaista kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, un Nacionālā apvienība (NA) tādējādi sāka domāt, kā uz šo faktu reaģēt.

Notiekošais šajā jomā, protams, ir kā interesanta parādība no teatrālā aspekta, taču par tā dēvēto sauso atlikumu gan var runāt tikai atsevišķās epizodēs. Proti...

Var saprast Dombrovski, kurš, dzirdēdams NA retoriku, acīm redzami vēlas nodrošināties ar atbalstu «no malas» drīzumā pieņemamajam nākamā gada valsts budžetam. Par to, ka zināma vienošanās starp vadošo koalīcijas spēlētāju un ZZS varētu būt notikusi, liecina abu pušu pārstāvju izteikumi, un vienīgais, kas nekādi nav skaidrs, – kas konkrēti «zaļzemniekiem» ir apsolīts par atbalstu budžetam. Pārējie divi pašreizējās koalīcijas partneri gan ir nokļuvuši situācijā, no kuras vēl kaut kā vajadzētu izkļūt ar godu. Reformu partija ir publiski paziņojusi, ka tai vairs nav nekādu iebildumu ne pret zaļo krasu, ne visām pārējām ZZS atšķirības zīmēm, un tādējādi nebūtu arī nekādu problēmu strādāt vienā valdībā. Jāatgādina, ka, veidojot šo valdību, tieši ZZS (nevis Saskaņas centrs) Reformu partijai bija kā sarkana lupata bullim, un pat domas pieļaušana, ka abi šie politiskie spēki varētu sēdēt pie viena galda Ministru kabinetā, varēja tikt uzskatīta par amorālu. Tagad izskatās, ka minētās partijas nostāja ir pavisam cita – vienalga, ar ko, ka tikai vēl nedaudz pabūt valdībā. Vēl kutelīgākā situācijā ir jau minētā NA. No vienas puses, NA ir vēlme parādīt savam elektorātam, ka tai ir raksturs un spēja nepiedot premjeram par Jaunzemes-Grendes izmešanu no darba. No otras puses, vismaz tas NA spārns, ko veido TB/LNNK vecbiedri, labi saprot, ka šobrīd palikšana aiz valdības kuģa borta var nozīmēt politiskā līķa statusu pēc Saeimas vēlēšanām. Plus vēl neviens no pašreizējās valdības veidotājiem nevēlas tās krišanu līdz Jaunajam gadam, respektīvi, līdz eiro ieviešanai, kad, tēlaini sakot, varēs griezt lentītes un sist sev pie krūtīm, skandinot – redz, kādi mēs malači, ka spējām panākt Latvijas iekļūšanu eirozonā. Pēc Jaunā gada, kad cenas visam gana strauji augs, un tādējādi palielināsies arī iedzīvotāju neapmierinātība, valdības krišana kļūs par visai reālu notikumu, lai savas dusmas vēlētāji nesaistītu ar šābrīža flagmaņu darbu. Vēl jau ir jautājums par to, ko vēlas vai nevēlas ZZS. Kuluāros šobrīd arvien vairāk dzirdams, ka no šīs partiju apvienības pēdējā laikā esot novērsies tās popularitātes lielākais kaldinātājs Kurzemes reģionā, kas nozīmē, ka ZZS vajag atrast kādus citus veidus, kā par sevi atgādināt, ko ir grūti izdarīt, sēžot opozīcijā. Tomēr nevar dot pat 1%, ka ZZS tiešām izdosies iekļauties pašreizējās valdības darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) piektdien, 7.decembrī, plāno iepazīstināt partnerus ar «reālu plānu B» valdības izveidošanai, pavēstīja politiķis.

Gobzems pagaidām neatklāja, ko paredz viņa plāns.

Uz tikšanos plkst.10 partijas «KPV LV» Saeimas frakcijā aicināts pa vienam pārstāvim no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV).

Kā ziņots, vairākas sarunās iesaistītās partijas uzskata, ka vēl nav paveikti ļoti būtiski valdības izveidošanas priekšdarbi, tāpēc tās skeptiski vērtē iespēju tuvākajās dienās nonākt līdz Saeimas balsojumam par Gobzema veidojamo Ministru kabinetu.

Pagaidām vēl nav panāktas vienošanās par Gobzema vadītas valdības deklarāciju, sadarbības līgumu, Ministru kabineta sastāvu un atbildības jomu sadalījumu, un politiskie spēki norāda, ka šo darbu īstenošanai nepieciešams ilgāks laiks. Lai arī partijas ir skeptiskas un kritizē valdības veidošanas procesu, visas joprojām pauž gatavību sarunām par darbiem un valdības deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ZZS varētu sākt parakstu vākšanu referenduma rosināšani par eiro ieviešanu

Dienas Bizness,07.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar sabiedrības zemo atbalstu eiro ieviešanai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nopietni apsver iespēju vākt parakstus referenduma rosināšanai. ZZS balsos pret Euro ieviešans likumu, bet, ja Saeima to tomēr apstiprinās, partija lūgs Valsts prezidentu likumu neizsludināt.

LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Saeimas deputāte Sana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa skaidro, ka patlaban iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai ir kritiski zems. Tāpat deputāte norāda, ka šobrīd eirozonai vēlas pievienoties tikai Latvija, kas arī esot zināms rādītājs attiecībā uz šobrīd notiekošo Eiropā, kam, pēc viņas teiktā, arī piekrīt zinoši ekonomisti, to skaitā Reizniece-Ozola min Jāni Ošleju un Uldi Osi.

Saeimas deputāte skaidro, ka pastāv iespēja, ka ZZS, lūdzot prezidentam neizsludināt Euro ieviešans likumu, meklēs atbalstu pie Saskaņas centra deputātiem. Reizniece-Ozola pieļauj, ka Valsts prezidents varētu likumu izsludināt, neskatoties uz ZZS aicinājumu to nedarīt, tāpēc partija nopietni apsver iespēju ķerties pie parakstu vākšanas referenduma rosināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru