Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.

Vējonis šorīt pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda, ka viņa pilnvaru laikā Latvijā ir paveikts daudz - stiprināta valsts drošība, stiprināta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kā arī sāktas reformas vairākās valsts darbības jomās.

«Četru gadus ir intensīvi strādāts Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. (..) Bet, protams, tie ir tikai daži gadi, kas vērsti kopumā uz Latvijas valsts ilgtspējīgumu un labklājības celšanu,» sacīja Vējonis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam.

Vējonis pēc tikšanās ar Gobzemu žurnālistiem sacīja, ka sagatavos rīkojumu par nominācijas atsaukšanu, kā arī sāks konsultācijas ar partijām.

Kā skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka pašreizējā brīdī, beidzoties dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema kandidatūrai nav vairākuma atbalsta. «Pēc sarunas es Gobzemu informēju, ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu un turpmākajiem soļiem,» žurnālistiem sacīja Vējonis.

Taujāts, vai Gobzema nominēšana nav bijusi kļūda, Vējonis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu.

Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks kļuvis par Igaunijas e-rezidentu.

Vizītes laikā Igaunijā otrdien šīs valsts prezidente Kersti Kaljulaida pasniedza pāvestam e-rezidenta digitālo identifikācijas apliecību.

Līdz ar to Francisks kļuvis par Igaunijas 37 647.e-rezidentu.

Pāvests ir pirmais valsts galva, kas kļuvis par Igaunijas e-rezidentu. Iepriekš e-rezidenta digitālās identifikācijas apliecības pasniegtas vairāku valstu valdību vadītājiem, tostarp Japānas premjerministram Sindzo Abem, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Luksemburgas premjeram Ksavjē Betelam.

E-rezidenta programma Igaunijā darbojas kopš 2014.gada 1.decembra.

Ārvalstnieki var pieteikties Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņemšanai tiešsaistē un dokumentu var saņemt Igaunijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai Policijas un robežsardzes pārvaldē. Tiešsaistes pieteikuma formu var aizpildīt arī angļu un krievu valodā.

Ja valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas līdz pirmdienai, 26.novembrim, nebūs spējušas vienoties par vairākuma atbalstītu Ministru prezidenta amata kandidātu, tad otra iespēja tām vairs netiks dota, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents neslēpa, ka viņam ir «plāns B», taču neatklāja, kāds tas ir, vien atzina, ka «partijām tas varētu nepatikt». Valsts pirmā persona gan norādīja, ka minētais «plāns B» nekādā gadījumā nav saistīts ar Saeimas atlaišanu.

«Es esmu devis termiņu līdz pirmdienai, lai partijas piedāvā [vairākuma atbalstītu premjera amata kandidātu]. Nu tad zināmā mērā var teikt, ka 26.novembris ir tas kritiskais brīdis. Ja partijas līdz tam nespēs vienoties, tad tām šādas tiesības vispār vairs netiks dotas,» sacīja Vējonis.

Vaicāts par iespējām jaunajā valdībā iekļaut «Saskaņu», prezidents atgādināja, ka neviena cita no parlamentā ievēlētajām partijām nav izteikusi gatavību sadarboties ar «Saskaņu», līdz ar to šāds scenārijs pagaidām neesot iespējams.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Valdības veidošanas sarunās gada nogalē ir panākts nozīmīgs progress, lai 2019.gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, šādu nostāju pēc tikšanās ar 13.Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Personu, kurai uzticēt nākamās valdības veidošanu, Vējonis šodien tomēr vēl nav nominējis.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis uzskata, ka panāktais progress janvārī varētu ļaut apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot «Moneyval» ziņojuma rekomendācijas.

«Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par jaunās valdības kodolu, kuru varētu veidot četras politiskās partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība »Attīstībai/Par!« (AP), nacionālā apvienība »Visu Latvijai«-»Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un partiju apvienība »Jaunā Vienotība« (JV),» atzīmēja Valsts prezidents.

Vējonis uzsvēris, ka ir būtiski līdz nākamās nedēļas beigām vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam un rast kompromisus, lai uzsāktu darbu pie vēlētājiem doto solījumu izpildes un vairotu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā.

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus - Aldi Gobzemu (KPV LV) un Arti Pabriku (AP).

Vēlētāji vēlēšanās vairāk ir izvēlējušies «jaunās» partijas, tāpēc mana pirmā izvēle par premjera amata kandidātu bija starp šīm partijām, izvēli pirmo Ministru prezidenta nomināciju uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam LTV «Rīta panorāmā» skaidroja Vējonis. Pirmajam kandidātam izveidot valdību nav izdevies, bet tālāk izvēle sākotnēji notikšot starp Gobzemu un Pabriku.

Pēc prezidenta vārdiem, «vairāk jaunās politikas pārstāvis» būtu Gobzems, jo Pabriks jau ir bijis politikā, taču no otras puses, Pabrika pieredze esot vērtējama arī kā plus, jo tas ļautu viņa vadītai valdībai ātrāk kvalitatīvi sākt darbu.

Sabiedrība ir pateikusi, ka vēlās jaunu politiku, un šādi premjera amata kandidāti vēl ir, piebilda prezidents.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis no 2018. gada 2. aprīļa līdz 7. aprīlim darba vizītes ietvaros apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis un 8. aprīlī un 9. aprīlī Franciju, vēsta pieejamā informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā.

Vizītes ietvaros Valsts prezidents otrdien, 3. aprīlī, piedalīsies trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa samitā Vašingtonā.

«Samitā, kas veltīts Baltijas valstu simtgadei, plānots pieņemt deklarāciju, kurā sagaidām spēcīgu politisku vēstījumu attiecībā uz ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai. Samita laikā plānots iezīmēt turpmāko Baltijas valstu un ASV sadarbību, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī sadarbību ekonomikā, enerģētikā, izglītībā un citās jomās,» uzsver Raimonds Vējonis.

Pēc samita Vašingtonā Valsts prezidents apmeklēs Sanfrancisko un Silīcija ieleju, kur paredzētas tikšanās ar sociālo tīklu kompānijām «Facebook» un «Google». Tāpat darba vizītes laikā plānots LIAA pārstāvniecības ASV apmeklējums un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Silīcija ielejā, kā arī vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem Sanfrancisko un Ņujorkā.

«Latvijai piemīt visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par galveno Ķīnas kravu loģistikas centru Baltijas reģionā. Attīstot sadarbību ar Lielā akmens industriālo un loģistikas parku Minskā, aicināju Ķīnu izvēlēties Rīgu kā tiešu izejas punktu uz Baltijas jūru Joslas un ceļa iniciatīvas kontekstā,» pēc tikšanās ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Ķīna ir svarīgs Latvijas sadarbības partneris. Latvija augstu novērtē valstu divpusējo dialogu, kā arī kopīgo ES-Ķīnas dialogu Stratēģiskās partnerības ietvaros. Savukārt Ķīnas iniciatīva »16+1« formātā ir efektīvs instruments, kas papildina līdzšinējās sadarbības formas,» atzīmēja R. Vējonis.

Latvija ir ieinteresēta jaunu Ķīnas investīciju piesaistē. «Jau šodien mēs varam piedāvāt plašas investīciju iespējas ne tikai tradicionālajā transporta un loģistikas nozarē, bet arī jaunajās industrijās, piemēram, dzīvības zinātnēs un zaļajās tehnoloģijās,» atzīmēja Raimonds Vējonis. Puses izteica gandarījumu par jau uzsākto Pekinas Genomikas Institūta kopprojektu dzīvības zinātņu jomā.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Jūlijā Valsts prezidenta pilnvaras nolikušais Raimonds Vējonis arī šogad turpinājis palielināt uzrājumus, liecina deklarācija, kuru viņš iesniedzis, beidzot pildīt Valsts prezidenta pienākumus.

Pērn Vējonis bija uzkrājis 178 237 eiro un 1041 ASV dolāru, kas ir par 5352 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad aptuveni sešu mēnešu laikā viņš savus uzkrājumus palielinājis par 17 905 eiro.

Visvairāk Vējonis uzkrājis AS «Citadele banka» - 164 801 eiro. AS «SEB banka» uzkrāti 26 035 eiro un 1041 ASV dolārs, AS «SEB atklātais pensiju fonds» - 2857 eiro, bet 2448 eiro uzkrāti «SEB Dzīvības apdrošināšanā».

Šogad Vējonis no Valsts prezidenta kancelejas algā saņēma 31 723 eiro, kā arī kompensāciju 8112 eiro. Savukārt AS «Citadele banka» Vējonim procentos izmaksājusi 32 eiro. Eksprezidents nav deklarējis nedz parādsaistības, nedz izsniedzis aizdevumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tāpat Vējonis nav deklarējis sev piederošu nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis joprojām vēl neatklāj, vai šovasar atkārtoti kandidēs uz augsto amatu.

«Nesaku nē un nesaku jā,» iespējas kandidēt uz prezidenta amatu šorīt telekanālā LNT komentēja Vējonis.

Vējonis prezidenta amatā nonāca 2015.gadā un šogad varētu pretendēt uz otro termiņu šajā amatā, taču valdošās koalīcijas pārstāvji, starp kuriem vairs nav Zaļo un zemnieku savienības, no kuras rindām ir nācis Vējonis, pārliecinoši sliecas par labu jurista Egila Levita ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā.

Vējonis izteicās, ka lēmuma pieņemšanai «vēl jau ir laiks», jo kandidātus prezidenta amatam varēs sākt pieteikt pēc mēneša - no 9.maija. Vienlaikus no viņa teiktā bija noprotams, ka viņš tomēr labprāt vēlētos turpināt iesākto, sakot - ja tu esi sācis darīt kādu darbu, kāpēc gan neizmantot šo iespēju pilnībā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajām partijām vēl nenominēja premjera amata kandidātu un deva partijām laiku līdz 26.novembrim, lai vienotos par iespējamo nākamo koalīciju.

Vējonis atzina, ka tikšanās laikā 13.Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji viņu informēja, ka pagaidām nevienam no līdz šim izvirzītajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem nav izteikta vairākuma atbalsta parlamentā.

«Nevienam no kandidātiem nav izteikta vairākuma parlamentā, tāpēc šodien nevirzīšu nevienu Ministru prezidenta amata kandidātu, bet aicināju partijas turpināt diskusijas, lai meklētu kopsaucējus un piedāvātu vienu kandidātu, kas varēs iegūt vairākuma atbalstu,» sacīja Valsts prezidents.

Valsts augstākā amatpersona norādīja, ka konsultācijas tiks turpinātas jaunnedēļ, 26.novembrī. Vējonis no politiķiem sagaida aktīvu rīcību, izvirzot priekšlikumus iespējamajam Ministru prezidenta amata kandidātam, kam būtu atbalsts parlamentā. Vējonis pauda, ka pašlaik nepieciešams izveidot ilgstoši darboties spējīgu valdību.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis Jaungada uzrunā akcentēja Latvijas simtgadē uzplaukušo tautas pašapziņu, atgādinot, ka «Latvijas stāsts ir un būs tāds, kādu paši to radīsim un izstāstīsim».

Prezidents norādīja, ka Latvijas valsts simtgades gadā «paši sevi ieraudzījām no jauna - [to,] cik Latvija ir liela un stipra», un arī nākotnē raugāmies «ar jaunām cerībām un lielu darba sparu».

«Ieraudzījām, cik lieli esam izauguši, un to saskatīja arī pārējā pasaule,» uzsvēra Vējonis, atgādinot, ka Latviju apsveikt ieradās daudzu valstu vadītāji.

Prezidents akcentēja, ka vienlaikus Latvijas iedzīvotāji pērn pieņēma atbildīgus lēmumus, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi un «kopā veidojot stipru un labklājīgu valsti».

Vējonis pauda pārliecību, ka «ikviens ir pielicis un pieliks savu roku, lai arī Jaunajā gadā un otrajā simtgadē Latvijā un katrā ģimenē valdītu mīlestība, drošība, saticība un labklājība».

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka «dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība».

«Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,» sprediķī sacīja pāvests.

«Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,» viņš piebilda.

Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, «mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,» sacīja pāvests.

Ziemassvētkos «mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā», un mums sev ir jāvaicā - «vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav», norādīja Francisks.

13.Saeimā ievēlēto partiju sarunās par valdības izveidi vērojams zināms progress, taču vēl nepieciešamas intensīvas sarunas, lai līdz pirmajai nākamās Saeimas sēdei būtu lielāka skaidrība par iespējamo koalīciju, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis otrdien Rīgas pilī tikās ar 13.Saeimā ievēlētās partijas «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības «Attīstībai/Par!» Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku.

Iespējamie Ministru prezidenta amata kandidāti informējuši Valsts prezidentu par līdzšinējās partiju sarunās sasniegto, turpmāko valdības veidošanas procesu un darāmajiem darbiem.

«Potenciālie Ministru prezidenta amata kandidāti nenoraidīja iespēju strādāt koalīcijā arī tad, ja konkrētais politiķis personīgi nebūs Ministru prezidents,» atzīmēja Valsts prezidents.

Romas katoļu baznīcas vadītājs pāvests Francisks (Jorge Mario Bergoglio) Baltijas valstīs pārvietosies ar «Fiat Tipo» automašīnu, kas atspoguļojot viņa galvenās vērtības – vienkāršību un mērenību.

Septembra beigās paredzētā Franciska vizīte ir otrā reize, kad pāvests ierodas Baltijas valstīs pēc to neatkarību atgūšanas. Pirmais 1993. gada septembrī ciemojās Jānis Pāvils II.

«Pāvests neierodas kā tūrists, viņu neinteresē skaistas fasādes,» uzsver vizītes organizatori.

Pāvesta vizītes laikā lietotās automašīnas vēlāk parasti tiek nodotas izsolē, bet savāktie līdzekļi tiek veltīti labdarībai. Tie ir ļoti pieprasīti modeļi – piemēram, 2016. gadā vizītes Filadelfijā laikā lietotais «Fiat 500L» modelis vēlāk izsolē tika pārdots par 82 tūkstošiem ASV dolāru. Jauns tāds modelis ASV maksā četras-piecas reizes mazāk.

Pagājušajā gadā «Lamborghini» speciāli Vatikāna vadītājam radīja un uzdāvināja īpašu sporta «Huracan». Tiesa, pāvests pie tās stūres tā arī nepiesēdās – automašīna tika pārdota «Sotheby‘s» izsolē par 715 tūkstošiem eiro. Tas ir par 4 reizēm vairāk, nekā sākotnējā «Huracan» cena, kas sasniedz aptuveni 180 tūkstošus eiro. Lielākā daļa no summas, kas tika iegūta par automašīnu, tika veltīta ISIS izpostītas Irākas pilsētas Ninīvijas atjaunošanai, atlikusī daļa – citām labdarības organizācijām.

Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 9. februārī, Phjončhanā, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, informē Valsts Prezidenta kanceleja.

«Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs», norāda Valsts prezidents.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

Ja «Jaunās Vienotības» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam ar savu Ministru kabineta piedāvājumu neizdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu, tad Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amata kandidātu parlamentā vairs nemeklēs, izriet no Vējoņa šorīt paustā intervijā LNT raidījumam «900 sekundes».

Valsts prezidents pieļāva iespēju, ka jau šodien varētu tikties ar Kariņu un, iespējams, arī oficiāli nominēt viņu premjera amatam, ja tiks saņemti «signāli», ka Kariņa piedāvātais valdības koalīcijas modelis gūtu Saeimas vairākuma atbalstu.

Jautāts, vai prezidenta lēmumu par Kariņa nominēšanu premjera amatam ietekmēs arī viņa piedāvātās valdības sastāvs, proti, konkrētu ministru vārdi un uzvārdi, Vējonis atbildēja, ka pagaidām viņš uz personālijām neskatīsies. «Svarīgāk - ir vai nav vairākums. Attiecībā uz personālijām, tas, protams, būs nākamais solis valdības veidošanas procesā. Ja es Kariņa kungu nominēšu, pirmkārt, viņam pašam un JV būs jāvērtē, vai piedāvātās personālijas ir «okei» konkrētajiem ministru amatiem,» norādīja prezidents. Tajā pašā laikā viņš gan nenoliedza, ka personālijas var būt izšķirošas jautājumā par Saeimas vairākuma atbalstu konkrētai valdībai, tomēr šo kandidatūru vērtēšanu un izvēli prezidents pagaidām vairāk vēlas atstāt potenciālā premjera ziņā, prasot saskaņot tikai aizsardzības un ārlietu ministra kandidātus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) otrdien iztaujāts arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna «Volkswagen» ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā bez vadītāja priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna (JKP) nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc svētkiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

«Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus,» norāda Valsts prezidents.

Plānots, ka uzreiz pēc valsts svētkiem Vējonis tiksies ar partijas «KPV LV» virzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu un partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) virzīto premjera amata kandidātu Arti Pabriku, lai uzklausītu viņu redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Rīkojumu, ar kuru atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Bordānam sastādīt Ministru kabinetu, Vējonis parakstīs ceturtdien.

Prezidenta kancelejā atzina, ka Bordāns trešdien informēja Vējoni par valdības veidošanas gaitu, atzīstot, ka neredz iespējas izveidot valdību un saņemt Saeimas vairākuma atbalstu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā vienotība» politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

«Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,» secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu».