Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Eifeļa torņa darbinieki trešdienas pēcpusdienā slēdza ievērojamo Parīzes tūrisma atrakciju, protestējot pret jaunu torņa apmeklēšanas politiku, kas, viņuprāt, rada briesmīgas tūristu rindas.

Piekļuve 324 metrus augstajam tornim, kuru pērn apmeklēja vairāk nekā seši miljoni cilvēku, bija bloķēta no plkst.16 (plkst.17 pēc Latvijas laika).

Personāls jau iepriekš plānoja ceturtdien streikot.

Eifeļa torņa administrācija paziņoja, ka personāls slēdzis piekļuvi pēc tam, kad trešdienas pēcpusdienā izjuka sarunas ar arodbiedrībām. Apmeklētāji tomēr netika evakuēti, un tūristiem, kas jau atradās tornī, tika atļauts pabeigt apmeklējumu.

Personāls ir neapmierināts ar jūlijā pieņemtu lēmumu sākt rezervēt pusi no Eifeļa torņa biļetēm tiem, kas biļeti nopērk iepriekš internetā un izvēlas noteiktu laiku savam apmeklējumam. Iepriekš šādiem apmeklētājiem rezervēja tikai 20% biļešu.

Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c. Tomēr Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus. Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu «Atpazīsti Latvijas olas».

«Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,» uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha. «Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,» papildina A. Ērliha.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmeklēšanas eksperiments sagruvušajā Maxima lielveikalā varētu notikt marta otrajā pusē, savukārt ekspertīzes pirmie secinājumi varētu būt vasarā, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš arī sacījis - naivi cerēt, ka lielveikala būvniecībā iesaistītās personas sadarbosies ar izmeklēšanu.

Viņš pastāstīja, ka patlaban nolīgtā būvfirma veic sagruvušā lielveikala konstrukciju nostiprināšanu, lai policisti kopā ar ekspertiem varētu pilnvērtīgi turpināt vākt pierādījumus.

Izmeklēšanas eksperimentā speciālisti pētīs lielveikala nesalūzušo kopņu slodzi un tāpat tiks pētīta nepārlūzušo betona plākšņu izturība.

«Lielveikalā ir palikušas pāris kopnes, kas ir analoģiskas tām kopnēm un konstrukcijām, kas sabruka. Lielveikala projektēšanas laikā tām nebija paredzēta noslogošana. Līdz ar to tiks radīta droša vide, lai eksperti varētu salikt zinātnisko tehniku un imitēt un mērīt to slodzi, pie kuras kopnes pārlūzīs. Pēc tam notiks pārējās darbības, piemēram, nesabojāto konstrukciju noņemšana. Ir palikušas arī veselas betona plāksnes, jo daļa no tām traģēdijas brīdī pārlūza. Speciālisti ar šīm plāksnēm eksperimentēs un pētīs ugunsizturību un mitrumizturību,» norādīja Grišins.

2015. gadā saražoti 698,2 milj. dažādu mājputnu olu – par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 milj. jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada – 272 olas. Olu vidējā realizācijas cena pērn bija 0,69 eiro par 10 olām.

2015. gadā Latvijas veikalos 10 vistu olas maksāja vidēji 1,37 eiro, kas ir par 0,03 eiro mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu. Desmit gados visdārgāk olas maksāja 2012. gadā – 1,59 eiro par 10 olām. Cenu krituma ietekmē pēdējos gados ir palielinājusies iedzīvotāju pirktspēja olām – 2012. gadā viens strādājošais par savu neto mēnešalgu varēja iegādāties 3,1 tūkst. olu, bet viens pensionārs par savu mēneša pensiju – 1,6 tūkst. olu. 2014. gadā viens strādājošais varēja nopirkt jau 4,0 tūkst. olu, bet viens pensionārs – 1,9 tūkst. olu.

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Latvijas olu ražotāji vērsušies pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citām atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no Ukrainas importētām olām saistībā ar salmonellas konstatēšanu no Ukrainas vestajā olu baltuma masā, informēja Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijā.

Asociācijā uzsvēra, ka notikušais nebūt nav pārsteigums, jo no trešajām valstīm importētajām olām pārbaudes uz robežas tiek veiktas tikai izlases kārtā, nevis visai ievestajai produkcijai, un tas nozīmē, ka tirgū var nokļūt arī ļoti lielas inficētu produktu partijas, izraisot masveida inficēšanos un līdz ar to nopietnus draudus patērētāju veselībai un pat dzīvībai.

«Valsts iestāžu, tostarp likumdevēju un valdības nepiedodamas iecietības dēļ tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijā notiks pirmā masveida inficēšanās vai saindēšanās ar olām, olu produktiem vai mājputnu gaļu, kas ievesta no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un ir nepietiekami pārbaudīta vai pat vispār nav pārbaudīta, kā tas bieži notiek pašlaik,» pauda asociācijā.

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.

Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.

Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!

Ziņa par Latvijas premjera Valda Dombrovska atkāpšanos no amata nonākusi arī starp pasaules lielāko mediju «karstajām» ziņām.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata saistībā ar lielveikala jumta sabrukšanu,» virsrakstā ziņo USA TODAY.

«Pēc traģēdijas atkāpjas Latvijas premjers,» - tā Washington Post.

«Latvijas premjers Dombrovskis atkāpjas pēc jumta nāvējošās sabrukšanas,» - Bloomberg.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata pēc Rīgas lielveikala katastrofas,» - Reuters.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija ir noslēdzis nomas līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai. Maxima Latvija jaunā lielveikala izveidē plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tuvākajā laikā uzņēmumi iesniegs visus nepieciešamos dokumentus Konkurences padomei, jo tikai pēc tās atļaujas varēs tikt uzsākti darbi pārtikas lielveikala atvēršanai.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, plānots arī šajā veikalā izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem. Tiks izveidotas arī kases ģimenēm ar bērniem un pašapkalpošanās kases, kurām priekšroku dod aptuveni 27% pircēju tajos Maxima Latvija veikalos, kur tās ir pieejamas.

«Rīga Plaza plāno globālu bijušās hipermārketa zonas rekonstrukciju vairāk nekā 8000 m2 apjomā un darbi tiks uzsākti jau tuvākajā laikā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet,» komentē Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Zolitūdes lielveikala Maxima būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, atzina ēkas inženierprojekta autora SIA HND grupa īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.

«Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu,» sacīja Sergets.

Jautāts, vai pēc vienlaidus siju aizstāšanas ar divdaļīgajām tika pārrēķinātas slodzes un tās atbilda sākotnējam projektam, Sergets atbildēja apstiprinoši. «Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki,» skaidroja Sergets.

Inženieris piebilda, ka būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. «Man gan nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam,» piebilda Sergets.

Veselīgas pārtikas pamatgrozs no bioloģiskiem produktiem vienam cilvēkam mēnesī izmaksā tikai par 30 eiro dārgāk, secināts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) veikatjā pētījumā.

Pētījums tika veikts 2015. gada februārī un martā, un tika salīdzināti Latvijas lielveikalu ķēdēs - Rimi, Maxima un Elvi iegādājamie produkti ar bioloģiskajiem produktiem, kas nopērkami gan šajos pašos lielveikalos, gan iegādājami ekoveikalos un Tiešās pirkšanas pulciņos.

Kopumā veiktais salīdzinājums rāda, ka bioloģisko un nebioloģisko produktu cenas pakāpeniski tuvinās, un priekšstats par bioloģiskās pārtikas pārmērīgi uzpūstajām cenām drīzāk ir mīts. Starpība, aplūkojot salīdzināto grozu, ir nepilni 30 eiro mēnesī, norāda LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis.

Pētījumā tika salīdzinātas veselīgas pārtikas pamatgroza izmaksas, iegādājoties bioloģiski sertificētu un nebioloģisku jeb konvencionālo pārtiku. Par pamata bāzi salīdzinājumam tika ņemtas izmaksas, kuras veido veselīgas pārtikas pamatgrozs - tas izstrādāts, balstoties uz Veselības ministrijas Vesela uztura ieteikumiem pieaugušajiem. Grozā vienam pieaugušam cilvēkam mēnesī ietilpst 33 produkti -- graudaugi, vietējie augļi un dārzeņi un banāni, piena podukti, liellopa gaļa, pākšaugi, medus, olas, tējas, eļļa.

Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikalā Maxima signalizācija tika atslēgta 37 reizes, liecina LETA rīcībā esošās ziņas par Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.

Ticis konstatēts, ka traģēdijas dienā 2013.gada 21.novembrī lielveikalā strādāja vecākais apsargs un divi uzraugi, kuri norādīja, ka pēc signalizācijas nostrādāšanas viņi vērsās ar jautājumu pie vecākā apsarga par to, ko atbildēt Maxima darbiniekiem un veikala apmeklētājiem saistībā ar trauksmes signalizāciju.

Vecākais apsargs esot norādījis, ka viss ir kārtībā un darbiniekiem ir jāturpina strādāt. Tika konstatēts, ka vecākais apsargs neveica veikala telpu apsekošanu, bet 24 minūšu laikā centās atslēgt skanošo signalizāciju un izslēgt balss izziņošanu par evakuāciju. Apsargs signalizāciju atslēdzis 37 reizes, neveicot cilvēku evakuāciju, ne reizi nepārbaudot telpas, no kurām nāca trauksmes signāls.

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Apelācijas instances tiesā izskatot administratīvo lietu par lielveikala «Depo» būvniecībai Jelgavā izsniegto būvatļauju, tiks pieprasīta informācija no Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB), informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Šonedēļ lietā nopratināti divi liecinieki un uzklausīti procesa dalībnieku paskaidrojumi. Tālāk lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Tiesa arī konstatējusi, ka vēl nepieciešams iegūt papildu informāciju no VPVB, tādēļ lietas izskatīšana atlikta. Lietas turpmākā izskatīšana noteikta rakstveida procesā 6.novembrī.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Zvirgzdkalni RB saimnieks Rinalds Bukšs līdz putnkopībai nonācis, paziņu un draugu mudināts, sekojot pieprasījumam pēc veselīgas gaļas. Saimniecība izceļas ar 500 izturīgās britu šķirnes Big 6 tītariem.

Sākumā Polijā iegādāti pirmie 80 bioloģiskie cāļi, bet pašlaik ģimenes saimniecībā Sējas pusē buldurē jau pustūkstotis.

«Pirmajās divās nedēļās pēc izšķilšanās tītarēni kā zīdaiņi jābaro ik pēc divām stundām visu diennakti,» stāsta R. Bukšs.

Pašlaik cāļi tiek iegādāti Austrijā, no kurienes tiek vesta arī barība, bet graudi un zirņi tiek iepirkti no z/s Ķelmēni. «Lai izaugtu, šiem putniem vajag lielu devu proteīna, tāpēc piemērotākā barība būtu soja, bet Latvijā pieejamās barības sastāvā ir tikai ĢMO soja, kas bioloģiskajā saimniecībā nav izmantojama,» norāda R. Bukšs.

Pērn viņš sācis sarunas ar AS Dobeles dzirnavnieks, kur pašlaik top pirmā eksperimentālā partija putnu barībai no bioloģiskās sojas. Ja būs pieejama lētāka barība, šogad ganāmpulku iecerēts paplašināt līdz 1000 putniem. «Sākumā nenojautām, cik daudz ieguldījumu tas prasīs. Piemēram, atskārtām, ka Latvijā nav nevienas tītaru kautuves, tāpēc nācās to uzbūvēt un sertificēt pašiem, tērējot ap 30 tūkst. eiro,» stāsta R. Bukšs.

«Esmu konsultējis daudzas valdības, un Latvijā es redzu tiešām labu tehnoloģiju jaunuzņēmumu bāzi. Jautājums ir – kā to visu padarīt globālāku?» Tā pirms viesošanās Rīgā Digital Freedom Festival saka vairāku globālu riska kapitāla fondu un akseleratoru dibinātājs un investors Pols Breigels (Paul Bragiel)

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā esmu pāris reizes jau bijis, un man tur tiešām patīk, tāpēc es atsaucos ielūgumam uz festivālu, jo gribu atbalstīt jūsu jaunuzņēmumu ekosistēmu. Man Latvijā ir viena investīcija ‒ jūsu AirDog, un es gribu Latvijā investēt vēl. Tāpēc es šo pasākumu un tā komandu atbalstu.

Kas motivēja jūsu investīciju AirDog?

Es ticu cilvēkiem, ne kam citam. Es Amerikā satiku AirDog komandu un sapratu, ka viņi ir lieliski. Tad jau iedziļinājos viņu tehnoloģijā, un tā nepārprotami ir ambicioza. Daudzi pasaulē mēģina kopēt Silīcija ielejā notiekošo; šie džeki gāja tam pa priekšu, un es gribēju būt šā stāsta daļa. Tā mēs ar brāli iesaistījāmies, ieguldījām un arī palīdzējām piesaistīt papildu finansējumu. Tie ir cilvēki ar vīziju.

Šajā nedēļas nogalē, 27. un 28. oktobrī no 11.00 līdz 17.00 Ektornet mudina iepazīties ar dzīvokļiem Baložu pieprasītākajos jaunajos projektos Cālīšpurva ielā 27 un Bērzavotos.

Kā norāda uzņēmums, izdevīgās lokācijas un pieejamās cenas dēļ abos šajos projektos šogad pārdoti vairāk nekā piecdesmit dzīvokļi.

Ar dzīvokļiem iepazīties palīdzēšot Ektornet pārdošanas menedžeri, bet par finansēšanas iespējām uz vietas konsultēs Swedbank kredītspecialisti.

Bērzavotu trīsstāvu ēku kompleksu veido trīs ēkas. Pārdošanā tiek piedāvāti dzīvokļi platībās no 46 līdz 107 m2. Otrā un trešā stāva dzīvokļiem ir 9 līdz 46 m2 lielas, flīzētas terases. Visiem dzīvokļiem ir jau pabeigta pilna iekšējā apdare. Viesistaba apvienota ar virtuves zonu. Vannas istabas un tualetes telpas pilnībā aprīkotas ar santehniku un flīzētas. Katram dzīvoklim ir savi individuālie siltuma un ūdens skaitītāji.

Latvijā panīkusī truškopība drīz atdzims, uzskata Grobiņas novada Medzes pagasta Elčuku saimnieks Edmunds Rubenis. Pašlaik trušu saimniekam ir maz, pieprasīti ir paipalu un vistu cāļi un olas. Pienesumu saimniecībā dod savvaļas zirgi un govis, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Šobrīd man ir tikai kādas desmit apsēklotas trušu mātes. Bija laiki, kad mājās bija ap 250 trušu. Tad cilvēki sāka tirgot trušu gaļu par ceturtdaļu cenas un panīka visa nozare. Pamazām truši izzuda no saimniecībām. Cilvēki blēdījās, pārdodot krustojumus kā šķirnes trušus un iegūstot gaļu no ceturtās un piektās paaudzes krustojumiem, kas nebija kvalitatīva. Arī audzēšanā diletanti izcēlās. Mēģināja trusi barot ilgāk, lai smagāks,» par nejēdzībām truškopībā spriež saimnieks.

E. Rubenis nolēmis, ka ir pienācis laiks palielināt trušu skaitu.

«Jebkura pasākuma veiksmes atslēga ir kvalitātē, nevis cenu dempingā. Dempingot var tikai ar brāķi,» tā E. Rubenis. Trušu gaļas kilograma cena ir augsta – aptuveni 10 eiro.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Šogad Latvijā pieprasījums pēc kūtīs dētajām olām varētu dubultoties no aptuveni 36 miljoniem pagājušajā gadā līdz 70-75 miljoniem šogad, prognozē AS "APF Holdings" pārstāvji.

Pieprasījumu veicinās fakts, ka lielveikalu tīkli pakāpeniski atsakās no sprostos dēto olu tirdzniecības. "Šobrīd atsevišķos lielveikalu tīklos sprostos dēto olu īpatsvars joprojām pārsniedz 50% un, pakāpeniski nomainot šo apjomu uz kūtīs dētām olām, pieprasījums pēc kūtīs dētām olām Latvijā var pat dubultoties, kas dos pozitīvu impulsu Latvijas olu ražotāju attīstībā," norāda AS APF Holdings valdes loceklis Hermanis Dovgijs.

Viņš piebilst, ka uzņēmumā jau tagad vairāk nekā 60% ražoto olu ir kūtīs dētas olas un pēc divu jaunu vistu novietņu ieviešanas ekspluatācijā līdz šī gada beigām uzņēmuma kūtīs dēto olu īpatsvars pieaugs līdz 75%.

Tāpat uzņēmumā paredz, ka olu cenas Latvijā šogad būs stabilas, saglabājoties 2023.gada līmenī.

Otrdien iemūrēta kapsula AS «Balticovo» jaunā projekta – ārpus sprostiem turēto vistu kūts – pamatos, informē uzņēmumu pārstāvji.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 8 miljonus eiro, un pirmās divas kūtis kopā nodrošinās 260 000 jaunas putnu vietas.

«Jaunā projekta realizēšana ir pārdomāta atbilde uz Skandināvijas un Rietumeiropas pieprasījumu pēc 2. numura jeb ārpus sprostiem dētām olām un olu produktiem. Lai arī pašmāju tirgū šis pieprasījums ir samērā neliels, tas arvien palielinās eksporta tirgos. Aug pieprasījums gan pēc olām, gan augstas pievienotās vērtības produktiem, piemēram, vārītām olām, olu kulteņiem un citiem produktiem, kas Latvijas tirgū vēl tikai sāk savu uznācienu, bet eksporta tirgos jau ir ļoti pieprasīti. Jaunās kūtis nodrošinās 260 000 jaunas dējējvistu vietas, kas AS «Balticovo» dējējvistu un jaunputnu vietu skaitu pacels pāri 3 miljonu slieksnim,» skaidro AS «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Aprīļa sākumā gaidāms olu cenu kāpums, laikrakstam Diena atzinuši Latvijas olu ražotāji. Par galveno olu cenu pieauguma iemeslu uzskata to, ka gada sākumā spēkā stājusies Eiropas Savienības (ES) direktīva, kurā noteikti jauni obligātie standarti dējējvistu aizsardzībai un stingrākas dējējvistu labturības prasības.

Eiropā trīs nedēļas pirms Lieldienām olu cena pārsniegusi līdzšinējos rekordus un Eiropā pieaugusi vidēji par 70%, bet Lielbritānijā pat par 100%, Diena rakstīja, atsaucoties uz slovāku avīzi Pravda.

Direktīva, kuru uzskata par grandiozā cenu pieauguma iemeslu, paredz, ka no šī gada sākuma ES dalībvalstīs vistas atļauts turēt tikai modernizētos būros un aizliegti iepriekš lietotie daudz šaurākie būri, skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā departamenta Dzīvnieku veselības un labturības nodaļas vecākā referente Dace Lauska. ES direktīvā dējējvistu labturības prasības reglamentētas ļoti detalizēti un precīzi noteikts, ka tas, kādiem jābūt šo mājputnu turēšanas apstākļiem, piemēram, dējējvistai būrī jāparedz vismaz 750 kvadrātcentimetru liela platība, kas vistai ļauj izplest spārnus un brīvi kustēties, kā arī jānodrošina tas, lai būra kopējā platība nav mazāka par 2000 kvadrātcentimetriem. Katrai vistai vajadzīga arī vismaz 15 cm gara vieta uz laktas, bet barības siles garumam jābūt vismaz 12 cm katrai mītnes iemītniecei.