Jaunākais izdevums

Apvienos trīs Interspiro ražotnes un koncentrēs tās vienā ražotnē Latvijā, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Šādu lēmumu Interspiro AB valde pieņēmusi 2010. gada 13. decembrī, bet ražošanu no Zviedrijas un ASV uz Liepāju, kur jau darbojas viena no trim Interspiro ražotnēm, pārcels līdz šā gada novembra beigām, laikrakstam pastāstīja SIA Interspiro Production ražotnes vadītājs Sandris Gusts.

Apkalpošanas centrus un rezerves daļas noliktavas kompānija saglabās visā pasaulē, bet centrālā noliktava būs Liepājā.

Iemesls šāda lēmuma pieņemšanai esot centieni saglabāt konkurētspējīgas cenas un uzlabot apkalpošanas līmeni. Ražošanas koncentrēšana vienā vietā nozīmē, ka darbavietu skaits Liepājas ražotnē varētu pieaugt līdz 40 cilvēkiem, lēš S. Gusts.

Dienas bizness jau rakstīja, ka elpošanas un drošības ekipējuma ražotāja SIA Interspiro Production darbu Liepājā sāka 2008. gadā, bet pēc gada jau bija dubultojusi ražošanas apgrozījumu un izaugsmi turpināja arī pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KIA Rio ir ļoti lādzīgs mazulis ar solīdu aprīkojumu un saprotamām gaitas īpašībām. Atliek tikai ar agresīvākām metodēm pacīnīties, lai celtu savu atpazīstamību Latvijā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

No privātpersonu skatu punkta mazi auto pie mums nav ejošākā prece. Salīdzinājumā ar Rietumeiropu Latvijā tie iedzīvojas diezgan negribīgi un kūtri. Toties, kas attiecas uz firmu un uzņēmumu dienesta auto funkciju pildīšanu, tad tādi auto kā KIA Rio un tam līdzīgie ir ļoti vērtīgi eksemplāri.

Šoreiz DB rīcībā uz dažām dienām nonāca KIA Rio ar 120 ZS jaudīgo T-GDI turbomotoru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var teikt – ļoti dzīvelīgs un feins motoriņš! Vienīgais - manuālās pārnesumkārbas slēgšanās varētu būt nedaudz precīzāka, bet citādi viss stilīgi un iedvesmojoši, pat trīscilindru motoriņa raksturīgais troksnis savā ziņā piestāv KIA Rio. Veikli manipulējot ar pārnesumiem, auto uz priekšu trauksies azartiski. Galvenais ir nenokavēt pārslēgšanās brīdi, gan slēdzoties uz augšu, gan uz leju. Kā jau ierasts, šāda tipa motoriņiem degvielas patēriņš nav medusmaize. Šo rindu autora novērojumi apliecina, ka vidēji uz 100 nobrauktajiem kilometriem nāksies rēķināties ar septiņiem litriem degvielas. Vietas KIA Rio salonā pietiek, arī bagāžnieks ir tik liels, cik šāda izmēra automobiļiem tie caurmērā spēj būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas Centrāltirgus attīstīšanai piedāvā idejas no Ghetto games līdz laikmetīgajam mākslas muzejam

LETA,19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA "Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā, atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt atlikušajos paviljonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nekustamo īpašumu tirgus Liepājā «uz bremzēm»

Vēsma Lēvalde,07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volvo XC 90 sāk jaunu spēli

Aldis Zelmenis,29.08.2014

Volvo XC90 ir viens no šā gada visvairāk gaidītajiem sērijveida modeļiem. Vienīgi žēl, ka šī auto tīkotājiem vajadzēs bruņoties ar pacietību, jo tā ražošana sāksies tikai 2015. gada sākumā, bet pirmos auto Latvijā, visticamāk, ierobežotā skaitā sagaidīsim tikai martā.

Avots: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot tas ir noticis! Otrās paaudzes Volvo XC90 modelis ir norāvis slepenības plīvuru.

Kaislīgākajiem Volvo faniem vajadzēja gaidīt divpadsmit gadus, lai piedzīvotu šo brīdi. Tam ir vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, taču galvenais pagrieziena punkts, kas ļāva zviedru kompānijai atmosties no dziļā miega, bija Volvo atbrīvošanās no Ford važām. 2010. gadā, kļūstot par ķīniešu autogiganta Geely īpašumu, viss kardināli mainījās. Būtībā no tā brīža Volvo lietas sāka mērķtiecīgi virzīties kalnā augšup. No jaunā saimnieka puses vairs nesekoja iepriekš pieredzētie tukšie solījumi un policejiskais uzraudzības stils, bet gan prāvas investīcijas jaunu modeļu izstrādē un pats galvenais – zviedru inženieriem bija brīvas rokas, lai īstenotu savas idejas. Tā nu ir iznācis, ka tieši Volvo XC 90 ir pirmais lielais projekts, kas tapis pilnībā no jauna. Jaunā modulārā SPA platforma, kas ir XC 90 rīcībā, ir viegli pielāgojama citu izmēru modeļiem, un tas vieš cerības, ka drīzumā Volvo modeļu klāsts tiks papildināts ar citiem nozīmīgiem jaunumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas hokeja izlase pirmo reizi vēsturē iekļūst pasaules čempionāta pusfinālā

LETA,25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā.

Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0).

Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Pēc līdzīga sākuma zviedri pārņēma iniciatīvu, bet nekļūdīgi spēlēja abu vienību vārtsargi Artūrs Šilovs un Larss Jūhanssons.

Tomēr pirmie vārtus guva mājinieki, kad pēc metiena pa Jūhanssona vārtiem ripa nokļuva aizvārtē, kur to ieguva Rihards Bukarts un piespēlēja vārtu priekšā. Miks Indrašis, traucējot mājinieku aizsargam, netika pie metiena, taču ripa nokļuva pie Dana Ločmeļa, kurš no vārtu priekšas ar metienu vārtu kreisajā augšējā stūrī izvirzīja Latviju vadībā. Rezultatīva piespēle tika ieskaitīta arī Indrašim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere,28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane,19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut AS "Cēsu alus" iegūt izšķirošu ietekmi pār daļu no SIA "Orkla Foods Latvija" aktīviem - zīmolu "Everest", kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un tirdzniecību, informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Cēsu alus" darbība Latvijā saistīta ar alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu, tostarp pudelēs pildīta dzeramā ūdens ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums realizē pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar zīmolu "Lielbāta" un "Bērzūdens".

Savukārt SIA "Orkla Foods Latvija" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijā ir saistīta ar augļu, ogu, dārzeņu, majonēžu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražošanu un vairumtirdzniecību, garšvielu un piedevu ražošanu, bezalkohola dzērienu ražošanu, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu un vairumtirdzniecību, augļu un dārzeņu sulu ražošanu un vairumtirdzniecību, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošanu, cukura, šokolādes un cukuroto konditorejas izstrādājumu vairumtirdzniecību, sausiņu un cepumu ražošanu, ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošanu, maizes ražošanu, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanu, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanu un kartupeļu pārstrādi. Uzņēmums ražo un realizē dzeramo ūdeni ar zīmolu "Everest".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv,11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trelleborg Wheel Systems Liepāja pāriet uz dziļākiem ūdeņiem, paplašinot ražotni, dubultojot darbinieku skaitu un sākot ražot plašāku produkcijas klāstu. Produkcija, kuras sākums ir dzelzs loksne, bet galaprodukts – ritenis ar uzmontētu riepu, nonāk pie lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas ražotājiem abās globusa pusēs, stāsta ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja birojā Liepājā fiziski sajūtama te valdošā demokrātiskā atmosfēra. Priekšniece pati pagatavo mums tēju, un DB fotogrāfs viņu sākumā notur par sekretāri. Pozitīvā nozīmē, jo Trelleborg ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done vienkārši «nemētā šefu».

Vēl viena Lienes atšķirības zīme ir lokālpatriotisms – viņa vienmēr un visur cenšas uzsvērt to, ka uzņēmums atrodas tieši Liepājā, ka veiksmes stāsta pamatā ir Liepājas rūpnieciskais šarms un šeit dzīvojošo uzkrātās kompetences. Liene ir dzimusi liepājniece, kura atgriezusies savā pilsētā pēc mācību un darba perioda galvaspilsētā un par šo iespēju patiesi priecājas. Trelleborg Liepājas birojā vismaz katrs otrais darbinieks, līdzīgi kā ražotnes vadītāja, ir atraduši atpakaļceļu uz Liepāju. Šeit strādājošie ar koferiem pārbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pasaules lielpilsētām un nostūriem. Tas noticis paralēli tam, kā Liepāja spējusi sadziedēt Metalurga kraha ievilktās rētas darba tirgus stabilitātē un nodarbinātības rādītājos. Nu vietā nācis cits izaicinājums, ne mazāk sarežģīts. Lielais jautājums vairs nav «kur dabūt darbu?». Tagad tas skan – «kā tikt pie darbiniekiem?».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilnītis: Liepāja divreiz pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, trešo reizi pilsēta nav pelnījusi

Māris Ķirsons,27.02.2018

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs tendences Zviedrijas sabiedrībā, ko eksportētājiem vajadzētu ņemt vērā

Inese Andersone, GatewayBaltic direktore,18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija ir viena no pasaules bagātākajām un attīstītākajām valstīm, un tās ģeogrāfiskā novietojuma dēļ arī ērts eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem. Tādēļ GatewayBaltic piedāvā nelielu ieskatu aktuālajās Zviedrijas sabiedrības attīstības tendencēs, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus paplašināt savu produktu vai pakalpojumu klāstu, kas ļautu gūt panākums arī otrpus Baltijas jūrai.

Sabiedrības novecošanās

Sabiedrības novecošanās noteikti ir problēma, par ko noteikti dzirdēts jau iepriekš, taču šis ir tas brīdis, kad vajadzētu sākt par to domāt nopietni. Šobrīd 18% Zviedrijas iedzīvotāju ir vecumā 65gadi un vairāk, un tiek paredzēts, ka šis skaitlis sasniegs 24% jeb ceturtdaļu sabiedrības jau 2035. gadā. Produkti un pakalpojumi senioriem sastāda ievērojumu un pastāvīgi augošu tirgus daļu, kas ir atvērta jauniem, inovatīviem produktiem. Uzņēmumu galvenais uzdevums šobrīd ir saprast, kā viņu piedāvātais preču vai pakalpojumu klāsts var tikt pielāgots senioru vajadzībām. Tas var būt jauns tehnoloģisks risinājums aprūpes centriem un pansionātiem vai tikpat labi pārtikas produkts, kas bagātināts ar specifiskām uzturvielām – iespēju ir daudz un dažādas! Iespējams, ka, lai uzrunāto attiecīgo mērķauditoriju, jāpielāgo nevis pats produkts, bet gan mārketinga stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs,30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs,02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas bijušo sporta manēžu Daugava nosola higiēnas preču ražotājs Cotton Club Liepāja

LETA,02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noslēgtu savas ražotnes būvniecības procesu Karostas industriālajā parkā, STATS grupas uzņēmums SIA “EB Liepāja” piesaistījis līdzfinansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

Būvniecības veidņu paneļu ražotnes un biroja ēkas celtniecība tika uzsākta pērnā gada maijā ar STATS grupas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, bet laika gaitā izdevies piesaistīt arī līdzfinansējumu teju 3 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

“Neskatoties uz to, ka ir neliela aizkavēšanās, kas saistīta ar Austrijas partneru iespējām tehnoloģiskās ražošanas līnijas nodrošināšanā, plānojam, ka ražotni 5000 kvadrātmetru platībā varēsim nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām,” atklāj “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons. “Ēkas energoefektivitāte atbilst likumdošanas prasībām, bet ilgtspējas principus palīdzēs sekmēt saules kolektoru izvietošana uz rūpnīcas jumta.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie, kas izlemj atgriezties no ārzemēm Latvijā, biežāk nekā vietējie uzdrīkstas dibināt savu uzņēmumu.

Vajag paburzīties pa pasauli, izrauties no rutīnas un vides, kurā cits citu zina vismaz «pēc deguniem». Dzīve svešumā atraisa uzdrīkstēšanos un ļauj novērtēt lietas, kas iepriekš šķitušas pašsaprotamas vai pat nevajadzīgas, atzīst jaunatvērtās Liepājas kafejnīcas Darbnīca īpašniece Inta Šoriņa.

2008.gadā, kad nobira daudzi vērienīgi projekti, Inta vairs nevarēja iedomāties, ka varētu sēdēt pie kāda darba devēja un spīdošām acīm teikt – jā, es darīšu jūsu labā visu, celšu jūsu uzņēmuma peļņu ar savu darba rezultātu. «Biju drausmīgi pārgurusi. Un tad sanāca tā, ka no darba pārnāca vīrs un teica – atkorķē pudeli vīna, man kaut kas jāsaka… Mēs abi aizbraucām tāpēc, ka bijām no visa pārguruši. Vajadzēja paburzīties pa pasauli, jo Latvija bija tik maziņa – ja arī nepazīsti visus, tad zini tos, kas strādā vienā nozarē,» aizbraukšanas iemeslus skaidro I. Šoriņa. Kad Šoriņu ģimenei bija jāizlemj, vai palikt ārzemēs vai atgriezties, viņi izšķīrās par labu Liepājai, kaut arī pirms aizbraukšanas no Latvijas desmit gadu bija rīdzinieki. «Liepāja visu laiku elpoja pakausī kā tāda maza idille,» atceras Inta, kura ir dzimusi liepājniece. Savukārt viņas vīra vecāki ir bijušie liepājnieki. Tāpēc tad, kad, strādājot Londonā, pieteicās meitiņa, viņi nolēma atgriezties. «Tas bija tāds lielais Sprīdīša lēmums – nu, kur tad tu dosies, kad bērniņš būs? Skaidrs, ka atpakaļ, mājās. Tāpēc Liepāja,» viņa skaidro. Jau brīvdienās, atbraucot ciemos pie vecākiem, viņa sapratusi – patiesībā te ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs. Kas tieši? Visas nepieciešamās iestādes – Ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, medicīnas un izglītības iestādes, viņa uzskaita. Vismaz pa vienai ir, un dažās jomās pat pastāv izvēle, viņa piebilst. Galvenais – bērnudārzs aiz stūra un pāris minūšu gājienā – jūra. «Liepājā ir vairāk svaiga gaisa un mazāk stresa,» viņa piebilst. Kad no dzimtās pilsētas aizgājusi mācīties uz Rīgu, staigājusi pa Vanšu tiltu no viena gala uz otru, lai dabūtu vēju sejā. Pēc atgriešanās no ārzemēm bijusi doma palikt Liepājā tikai vienu gadu, kamēr metiņa pavisam maza. «Pat bērnudārzu pieteicām Rīgā,» atzīstas Inta. Nu jau meitiņai ir divi gadi, bet mamma kopš šā gada sākuma ir kafejnīcas Darbnīca īpašniece un darba devēja trim cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Finišam tuvojas Ziemeļeiropas lielākās cepumu ražotnes būvniecība Ādažos

Db.lv,12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecība Liepājā augusi par 50 miljoniem latu

Vēsma Lēvalde,26.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Liepājā šā gada pirmajā pusgadā palielinājies par 50,4 milj. Ls jeb par 29,5%, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Liepāja apstrādes rūpniecības produkcijas ražošanā un realizācijā sasniegusi augstāko līmeni starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012. gada pirmajā pusgadā Liepājā bija 213,8 milj. Ls (10,2% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 25,6 milj. Ls jeb par 13,6%. Bet, salīdzinot ar 2012. gada pirmo ceturksni, š.g. otrā ceturkšņa rūpniecības produkcijas realizācijas apjomi palielinājušies par 23,6 milj. Ls jeb par 24,9%.

2012. gada pirmajā pusgadā vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 20,7 milj. Ls, kas ir 9,7% no Liepājā saražotajām precēm jeb 2,7% no Latvijā saražotajām un vietējā tirgū realizētajām precēm. Savukārt eksportam realizētas pašražotās preces par 193 milj. Ls, kas ir 90,3% no Liepājā saražotajām precēm jeb 14,4% no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru