Tie, kas izlemj atgriezties no ārzemēm Latvijā, biežāk nekā vietējie uzdrīkstas dibināt savu uzņēmumu.
Vajag paburzīties pa pasauli, izrauties no rutīnas un vides, kurā cits citu zina vismaz «pēc deguniem». Dzīve svešumā atraisa uzdrīkstēšanos un ļauj novērtēt lietas, kas iepriekš šķitušas pašsaprotamas vai pat nevajadzīgas, atzīst jaunatvērtās Liepājas kafejnīcas Darbnīca īpašniece Inta Šoriņa.
2008.gadā, kad nobira daudzi vērienīgi projekti, Inta vairs nevarēja iedomāties, ka varētu sēdēt pie kāda darba devēja un spīdošām acīm teikt – jā, es darīšu jūsu labā visu, celšu jūsu uzņēmuma peļņu ar savu darba rezultātu. «Biju drausmīgi pārgurusi. Un tad sanāca tā, ka no darba pārnāca vīrs un teica – atkorķē pudeli vīna, man kaut kas jāsaka… Mēs abi aizbraucām tāpēc, ka bijām no visa pārguruši. Vajadzēja paburzīties pa pasauli, jo Latvija bija tik maziņa – ja arī nepazīsti visus, tad zini tos, kas strādā vienā nozarē,» aizbraukšanas iemeslus skaidro I. Šoriņa. Kad Šoriņu ģimenei bija jāizlemj, vai palikt ārzemēs vai atgriezties, viņi izšķīrās par labu Liepājai, kaut arī pirms aizbraukšanas no Latvijas desmit gadu bija rīdzinieki. «Liepāja visu laiku elpoja pakausī kā tāda maza idille,» atceras Inta, kura ir dzimusi liepājniece. Savukārt viņas vīra vecāki ir bijušie liepājnieki. Tāpēc tad, kad, strādājot Londonā, pieteicās meitiņa, viņi nolēma atgriezties. «Tas bija tāds lielais Sprīdīša lēmums – nu, kur tad tu dosies, kad bērniņš būs? Skaidrs, ka atpakaļ, mājās. Tāpēc Liepāja,» viņa skaidro. Jau brīvdienās, atbraucot ciemos pie vecākiem, viņa sapratusi – patiesībā te ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs. Kas tieši? Visas nepieciešamās iestādes – Ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, medicīnas un izglītības iestādes, viņa uzskaita. Vismaz pa vienai ir, un dažās jomās pat pastāv izvēle, viņa piebilst. Galvenais – bērnudārzs aiz stūra un pāris minūšu gājienā – jūra. «Liepājā ir vairāk svaiga gaisa un mazāk stresa,» viņa piebilst. Kad no dzimtās pilsētas aizgājusi mācīties uz Rīgu, staigājusi pa Vanšu tiltu no viena gala uz otru, lai dabūtu vēju sejā. Pēc atgriešanās no ārzemēm bijusi doma palikt Liepājā tikai vienu gadu, kamēr metiņa pavisam maza. «Pat bērnudārzu pieteicām Rīgā,» atzīstas Inta. Nu jau meitiņai ir divi gadi, bet mamma kopš šā gada sākuma ir kafejnīcas Darbnīca īpašniece un darba devēja trim cilvēkiem.