Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Pasaules līmeņa zvaigznes uz konferencēm galvenokārt ved pelnošākie uzņēmumi, nozaru asociācijas un vēstniecības , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A klases lektoru honorāri svārstās no 100 līdz 400 tūkst. eiro. Līdz šim Latvijā ir viesojušies vien pāris pasaules līmeņa spīkeri – Robins Šarma (Robin Sharma) un Stīvens Kovejs (Stephen Covey). Pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā uzņemti visnotaļ dārgi ārvalstu spīdekļi. Tur tiek rīkotas vērienīgākas konferences, kurās ņem dalību pazīstami, augstas klases spīkeri, atzīst apmācību un biznesa konsultāciju uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. Lielāko Lietuvas un Somijas konferenču organizatoru - Formu 1 un Nordic Forum - organizētās konferences apmeklē vidēji 4–5,5 tūkstoši cilvēku, Latvijā kuplāks dalībnieku skaits pasākumā, kurā piedalījušies augstākā līmeņa lektori, ir bijis aptuveni 900 cilvēku. Gan pārējās Baltijas valstīs, gan Skandināvijā biļešu cenas ir augstākas nekā Latvijā. Piemēram, Somijā biļete uz A klases lektora lekciju maksā ,sākot no 500 eiro, bet Latvijā biļetes cena ir divas reizes zemāka – aptuveni 250 eiro. V.Gražulis norāda, ka Latvijā A klases lektoru vizīšu organizēšana ir nerentabla.

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Šonedēļ Rīgā viesojas pasaulē atzīts restorānu kritiķis no Lielbritānijas Endijs Heilers. Pats viņš sevi dēvē par ēdienu rakstnieku. E. Heilers ir apmeklējis visus pasaules restorānus, kuriem piešķirtas trīs Michelin zvaigznes. Baltijas valstīs pagaidām gan diemžēl vēl nav neviena restorāna, kuram ir kaut viena šāda zvaigzne.

Fragments no DB intervijas:

Kurus restorānus plānojat apmeklēt?

Esmu iecerējis doties uz Vincentu, Gastronome, Bibliotēka nr.1 un Muusu.

Rīgā runā, ka esat atbraucis apmeklēt vairākus speciāli izvēlētus vietējos restorānus, lai tos rekomendētu Michelin zvaigznes saņemšanai. Vai tā ir taisnība?

Runāju ar šefpavāriem par to, kādiem standartiem jāatbilst restorānam, kāds ir līmenis, lai saņemtu Michelin zvaigzni, stāstu par pašreizējām izsmalcināto virtuvju tendencēm. Ņemot vērā, ka daudz ceļoju un apmeklēju restorānus visā pasaulē, par to zinu daudz, taču tajā pašā laikā man nav nekāda sakara ar Michelin zvaigznēm. Es neesmu inspektors un nevaru rekomendēt kādam, piešķirt vai nepiešķirt zvaigzni. Rakstu par ēdienu, par restorāniem žurnālam Elite Traveler, atsauksmes par restorāniem savā mājaslapā. Tā kā esmu apmeklējis restorānus, kam piešķirtas trīs Michelin zvaigznes, zinu, kādam tam jābūt, man paša izstrādāta 20 baļļu sistēma, kā vērtēt restorānu. Ja restorāns iegūst 15–16 punktus, tas jau velk uz vienu Michelin zvaigzni.

Michelin ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, Michelin inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Pirmie Michelin ceļveža restorāni Latvijā tiks nosaukti īpašā pasākumā, kas norisināsies 2023. gada 21. novembrī Rīgā.

Gvendals Pulleneks (Gwendal Poullennec), Michelin ceļvežu starptautiskais direktors: “Pēc ilgāka laika, kas pavadīts Latvijā, vērtējot un izbaudot kulinārijas nozares piedāvājumu, priecājamies pievienot šo valsti mūsu Michelin ceļvedim. Latvija ir pazīstama ar savu kultūras mantojumu, jūras piekrasti un mežiem. Pēdējos gados tā ir kļuvusi arī par aizraujošu gardēžu galamērķi Eiropā. No mutē kūstošiem tradicionālajiem gardumiem, ko ar lepnumu pasniedz mazajās ēstuvēs, līdz radošiem starptautiskās virtuves ēdieniem, ko piedāvā mūsdienīgi restorāni, kas konkurē ar citu Eiropas pilsētu restorāniem. Latvija ir pelnījusi šo īpašo atzinību. Mūsu inspektori šobrīd veic noslēdzošo vērtēšanas posmu un nevaram vien sagaidīt, kad varēsim publiski ziņot par mūsu atklājumiem Latvijā.”

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

QS Top Universities Stars (QS Stars) publiskojis universitāšu padziļināto vērtējumu 5 zvaigžņu sistēmā, tajā izvērtēts augstskolas sniegums noteiktās pamata kategorijās un katra sīkāk vairākās apakškategorijās. Latvijas Universitātes (LU)kopējais vērtējums ir 4 zvaigznes un tās sniegums izvērtēts 7 pamatkategorijās: studiju darbs – 5, nodarbinātība – 4, pētniecība – 3, starptautiskā orientācija – 5, iespējas – 5, inovācija – 5, iekļautība – 4, ekspertjoma – 2, informē LU Preses centrs.

Ar 4 zvaigznēm, līdzīgi kā LU, ir novērtētas tādas Eiropā cienījamas universitātes kā Ljēžas Universitāte (Beļģija), Koimbras Universitāte (Portugāle) un Alkala Universitāte (Spānija). LU ir apsteigusi gan kaimiņvalsts Lietuvas Viļņas Ģediminas Tehnisko Universitāti (3 zvaigznes), gan Vitautas Magnus Universitāti (2 zvaigznes).

Kopējais punktu skaits, ko iespējams iegūt izvērtējumā ir 1000. Universitātēm, kas ieguvušas 5+ vērtējumu, minimālais punktu skaits ir 900, ar 5 novērtētajām – 700 punkti, savukārt LU un pārējās universitātes, kas novērtētas ar atzīmi 4, minimālais punktu skaits ir 550. LU kopvērtējumā pietrūka 78 punktu, lai tā tiktu novērtēta ar 5 zvaigznēm.

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Holivudas slavas alejā apķēpāta ekscentriskā ASV miljardiera Donalda Trampa zvaigzne.

Uz zvaigznes ar Trampa vārdu ar dzeltenu krāsu bija uzzīmēts liels krusts, taču tas tika notīrīts ceturtdien neilgi pēc parādīšanās.

Holivudas Tirdzniecības kameras vadītājs Lerons Gablers pauda vilšanos par notikušo. «Ja cilvēki neatbalsta Donaldu Trampu, savu nepatiku nevajadzētu izlikt Holivudas slavas alejā,» viņš paziņoja aģentūrai AFP.

Holivudas slavas alejā izvietotās zvaigznes ar slavenību vārdiem ne reizi vien cietušas no vandalisma. Decembrī uz vairāku desmitu sieviešu sazāļošanā un seksuālā izmantošanā apsūdzētā Bila Kosbija zvaigznes tika uzķēpāts vārds «izvarotājs».

Restorānu sarakstam, kuri ieguvuši "Michelin" zvaigzni, šogad varētu pievienoties viens vai divi restorāni, pieļauj Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat restorānam "Max Cekot Kitchen" ir ambīcijas un potenciāls iegūt otro zvaigzni, norādīja Janzis, piebilstot, ka restorāns ir manāmi investējis gan servisā, gan traukos un citur.

Nosauks Michelin 2025. gada Latvijas labākos restorānus 

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin”...

Ar katru gadu cerības pieaug, un restorāni, kuri tikuši novērtēti, ir pelnījuši saglabāt novērtējumus vai iegūt papildu, teica Jenzis, piebilstot, ka šajā brīdī Latvijā ir laba gastronomijas situācija un līmenis, kādā pavāri strādā, ir augsts. Zvaigzne ir papildu motivācija strādāt vēl labākā līmenī.

Jau ziņots, ka "Michelin" šogad 24.oktobrī paziņos Latvijas restorānus, kuri tiks iekļauti 2025.gada "Michelin" ceļvedī, kā arī nosauks restorānus, kas saņems "Michelin" zvaigznes.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni - 19 restorāni, kuri atrodas Rīgā, un septiņi restorāni, kuri atrodas ārpus galvaspilsētas. To starpā ir viens restorāns ar vienu zvaigzni, trīs "Bib Gourmand" restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

"Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā izcilus ēdienus, ievērojot piecus kritērijus: sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes tiek piešķirtas uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Nolemts slēgt SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" veikalu "Zvaigznes outlet grāmatnīca" Vaļņu ielā, Rīgā, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Viņa atzina, ka šāds lēmums pieņemts Covid-19 pandēmijas mazināšanai noteikto tirdzniecības ierobežojumu dēļ, kas cita starpā neļauj pārdot grāmatas klātienē. "Mēs vēl būtu cīnījušies, ja ne atbilde no Ekonomikas ministrijas, ka aizliegts tirgot grāmatas," sacīja Kilbloka.

Uzņēmuma vadītāja atzīmēja, lai arī veikals šajā ārkārtējās situācijas laikā tirgo grāmatas distances kanālos, apgrozījums ir vēl uz pusi mazāks nekā pagājušā gada pavasarī, kad pirmās ārkārtējās situācijas laikā tas arī būtiski samazinājās. "Mums saka - pārdodiet pa telefonu, pārdodiet internetā, izsniedziet veikalā. Taču izsniegt veikalā nozīmē, ka cilvēki ir darbā, viņiem ir jāmaksā, bet to izsniegumu veikalā ir ārkārtīgi maz," atzina Kilbloka.

Uzņēmums Soira šogad nosaukts starp labākajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē, iegūstot augsto, 2-zvaigžņu Great Taste balvu abiem vērtētajiem sieriem.

Pasaules vadošās pārtikas vērtēšanas sistēmas Great Taste eksperti 2023.gadā lēmuši piešķirt 2 zelta zvaigznes abiem pieteiktajiem sieriem: cietajam sieram Birznieku un mīkstajam sieram Gauja.

Konkursā, kuram tika pieteikti 14 195 produkti, stingrā, aklās vērtēšanas žūrija nodēvējusi Soira produktus par tādiem “no kuriem grūti atteikties”.

Katru gadu Great Taste piešķir trīs nominācijas:

1 zvaigzne – “ēdiens / dzērien, kas sniedz fantastisku garšu”

2 zvaigznes – “krietni pārsniedz vienkārši labu garšu”

3 zvaigznes – “nepārspēti garšīgs ēdiens / dzēriens”

Aprakstīts kā “brīnišķīgs meistardarbs, kura intensīvais laba piena aromāts apliecina piena devēju labturību, bet saldenā riekstainā garša burtiski dejo vienotā harmonijā. Siers ar pārsteidzošu dziļumu”, cietais siers “Birznieku” guva žūrijas atzinību.

Ņujorkas «džungļos», kur pieblīvētās arhitektūras un piesārņojuma dēļ skaidras, atklātas debesis kļūs arvien retāka parādība, popularitāti sāk iegūt jaunākais luksusa klases pakalpojums - iespēja nakšņot uz terasēm, balkoniem vai pagalmos, raugoties zvaigznēs vai pilsētas gaismās, vēsta AFP.

Pilsētā, kurā gaisa piesārņojums un spožais mākslīgais apgaismojums, kas nāk no Manhetenas debesskrāpjiem, var aizēnot zvaigznes, luksusa viesnīcu tīkla AKA pārstāvji pauž, ka šo pakalpojumu var uzskatīt par unikālu pieredzi. AKA sola pieczvaigžņu numuriņu 17. stāvā par 1,5 tūkstošiem eiro par nakti. Cenā iekļauta «karaliska gulta», vakariņas sveču gaismā, kamīns, «romantiskas uzkodas» un teleskops, ar kuru raudzīties zvaigznēs.

Savukārt «luksusa kempings» Ņujorkā kļuvis populārs pēc skarbās 2011. gada ziemas, raksta medijs. Pēc ziemas, kad lielu daļu laika cilvēki pavadīja iekštelpās, vasarā sevišķi daudzi gribēja izbaudīt nakšņošanu ārā. Šo vēlmi pamanīja uzņēmums Affinia Gardens, kurš pašlaik piedāvā gulēt teltī uz terases Ņujorkas rajonā Upper East Side. Iespēju pārnakšņot teltī šajā prestižajā rajonā iespējams nopirkt par 309 – 700 ASV dolāriem.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

The Wall Street Journal grāmatu topā nesen 1. vietu pilnīgi negaidīti ieņēma kāda sirsnīga grāmata par nāvīgi slimiem jauniem cilvēkiem. Grāmata saucās «Kļūda mūsu zvaigznēs». Cita starpā tajā rakstīts - dažas bezgalības ir lielākas par citām. Šķiet, to pašu var teikt arī par nelaimēm. Ikviens traģisks notikums ir sāpju un ciešanu ziņā bezgalīgs, tomēr dažas traģēdijas ir lielākas par citām.

Vakardienas Zolitūdes traģēdija daudziem starp mums ir vislielākā. Tiem, virs kuru galvām vakar zvaigznēs pēkšņi iestājās kļūda. Tiem, kas palika iesprostoti zem drupām, smokot un kliedzot pēc glābēju rokas. Tiem, kas devās palīgā - un paši gāja bojā. Tiem, kas paši negāja bojā, bet darīja šo pārcilvēcisko darbu un, kā pēkšņi daudzi attapa - dara tādas lietas ikdienā par atalgojumu, kas knapi turas virs minimālā. Tiem, kas pameta visu savējo, un gāja kalpot citiem slimnīcā, policijas dežūrā vai ugunsdzēsēju rindās. Tieši kalpot, nevis strādāt - jo darbs ir kas tāds, par ko cilvēks saņem puslīdz pieklājīgu naudu. Kalpot aiz tīrās cilvēcības un pienākuma apziņas pret valsti - arī kas neiedomājams, kaut neapšaubāmi vienas medmāsas vai ugusndzēsēja darbs ir stipri patriotiskāks par tūkstoti lāpām, kas reizi gadā uz svētkiem lepni izmaršē Rīgas ielās. Nemaz nerunājot par skaudro atklāsmi, kādu paver šādas traģēdijas - nelaime nepazīst cilvēku tautības, griesti brūk vienādi pār latviešiem un krieviem, un tam, kas aprakts zem drupām, būs gluži vienalga, kādā valodā runā viņa glābējs un kāda tam etniskā izcelsme.

Somu ekonomikas temperatūra pēdējos gados pastāvīgi ir zem nulles, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skandināvijas valstis tradicionāli var lepoties ar spēcīgu un sakārtotu tautsaimniecību, kur, piemēram, eirozonas sastāvā Somijai tiek piedēvētas īstenas finansiālās stabilitātes zvaigznes statuss. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs un Somijas gadījumā šāds zvaigznes statuss kļūst arvien blāvāks, ko apliecina arī ekonomikas dati.

Jau gandrīz no 2012. gada sākuma minētās Ziemeļvalsts tautsaimniecība atrodas pastāvīgā recesijas stadijā – reti ir tie brīži, kad ceturkšņa ietvaros gada skatījumā Somijas ekonomika spēj demonstrēt pieaugumu. Arī, piemēram, pagājušā gada trešajā ceturksnī šīs valsts IKP gada laikā saruka par 0,2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 0,5%. Rezultātā nav izslēgts, ka šogad Somija jau piekto reizi kopš 2008. gada ieslīdēs recesijā.

«Vēl pirms manas ievēlēšanas, apsēdos ar visu komandu un izrunājāmies, kā racionālāk izmantot to, kas ir un, kā strādāt, lai būtu vairāk. Lai izvairītos no sajūtas, ka nevar savilkt kopā galus, papildus būtu nepieciešami apmēram 100 000 eiro,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidente Ineta Radēviča.

Fragments no intervijas

Esat uz jauna starta – šogad ievēlēta par LVS prezidenti. Kas ir Jūsu uzstādītais virsuzdevums, par ko celsieties un kritīsiet?

Vieglatlētikā ir divi virzieni: masveidība un augsto sasniegumu sports. Redzu to, kā piramīdu, kur pirmais ir pamatne, bet augsto sasniegumu sports - virsotne, kurp tiekties un ko sasniegt. Visa sākums ir tautas sports, kur iesaistās arī bērni, sekojot savu vecāku piemēram. Pašreiz izbraukāju Latviju, lai izpētīt situāciju, kā ieinteresēt bērnus tautas sporta pasākumos aizrauties ar vieglatlētiku un izmēģināt spēkus sporta skolas vieglatlētikas sekcijā. Būtisko lomu nākamajā posmā spēlē sporta skola. Šeit svarīga ir atklāta savstarpējā komunikācija starp skolu un LVS, kur centrālfigūras ir jauns vieglatlēts un treneris. Sporta skolām vienmēr jābūt iespējai izteikt savas idejas, tāpat tur jāsagatavo sportistu nākamajam līmenim- studentu sportam. Manuprāt, pašlaik tas ir visvājākais posms. Kādreiz pati absolvējot Krāslavas sporta skolu, un biju spiesta paralēli treniņiem un mācībām vel piestrādāt, kas neveicināja rezultātu izaugsmi. Paralēli jau notiek dažādas sacensības. Par vieglatlētikas gada pilsētu šogad var saukt Ogri, jo ļoti daudzas sacīkstes notiks tieši tur, arī 25. maijā - sacensības Rīgas Kausi, kur sportisti vēlas pierādīt sevi profesionāļu konkurencē un savu atbalstītāju priekšā. Vēsturiski tās ir sacensības, kur «iedegās» zvaigznes un piedzimst sapņi. Mūsu zinošie līdzjutēji ir viens no svarīgākajiem faktoriem veiksmīgai sacensību norisei. Būsim liecinieki jauniem rekordiem un patiesām emocijām! Protams, jau jākomplektē komandas Eiropas, pasaules čempionātiem. Sazinos ar sportistiem, kā notiek sagatavošanās process, vai kas vēl nepieciešams. Gatavojamies arī Rīgas kausa sacensībām. Ar Sportland palīdzību izdosies noorganizēt Mini Riga cup, kur trīscīņas sacensībās piedalīsies 8 – 11 gadus veci bērni, kas būs pilotprojekts. Uzskatu, ka ļoti svarīgi ir bērniem nespecializēties pārāk agri, bet gan iet daudzcīņu ceļu, lai vēlāk profesionālajā sportā viņi nonāktu veselīgāki, ar ilgstošāku karjeru.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

«Ja mēs šo klubu kategorizēsim kā peļņas vietu, tad džezs te nedzīvos. Pirmajā vietā te ir mūzika, skaņa, sapnis un kultūra. Šādas vietas džezmeņi dēvē par džeza baznīcu.»

Tā uzsver džeza mūziķis Deniss Paškevičs, kurš pirms trīs mēnešiem kopā ar domubiedriem atvēra džeza klubu Pashkevich Jazz Club. «Pirms gada manī radās impulss īstenot jaunu un interesantu projektu – džeza klubu Rīgā. Tas nāca no potenciālajiem partneriem, kuru vēlme iesaistīties šajā projektā man deva iekšējo sajūtu, ka visi kopā mēs to varam izdarīt kvalitatīvi. Viens no viņiem ir džeza mūziķis, pianists un uzņēmējs Nikita Bratus. Faktiski tas ir starptautisks projekts,» stāsta Pashkevich Jazz Club mākslinieciskais vadītājs un zīmola nesējs Deniss Paškevičs, kurš ir džezmenis ar 25 gadu stāžu, kā arī jau iepriekš piedalījies vairāku uzņēmumu attīstīšanā. Viņš atzīst, ka biznesa daļa viņa dzīvē līdzās mūzikai vienmēr ir bijusi, jo patiesi veiksmīgi radoši cilvēki dzīvo sakārtotā personīgajā kosmosā, līdzsvarotu domu un iekšējas pasaules vidē. Tas palīdz radīt. Sakārtota materiālā vide ir viena no veiksmīgas radošas dzīves platformām. «Jādomā, kā veidot pareizo līdzsvaru, jo mākslā ir ļoti daudz realitātes. Tā ir piepildīta ar zināšanām un spēju tās pārvaldīt, īpaši runājot par džeza mūziku, kompozīciju un improvizāciju tajā,» viņš turpina.

Vai nākamais gads būs labs līgumu slēgšanai? Vai uz biznesa partneriem var paļauties? Vai nauda viegli birs makā un bankas kontā? Vai veselības problēmas un privātās dzīves peripetijas neizjauks biznesa plānus? Dienas bizness piedāvā horoskopus nākamajam, 2011. gadam.

Aunam 2011. gads būs piesātināts dažādiem notikumiem – gaidāmi gan jauni notikumi, jauns darbs, pārvākšanās, nav izslēgta arī jauna mīlestība. Negaidīti darba priekšlikumi varētu tikt izteikti februāra beigās, marta sākumā, bet pret tiem jāizturas maksimāli piesardzīgi, īpaši, ja tie izskatās neticami pievilcīgi. Martā, aprīlī var saasināties attiecības ar partneriem. Šajā periodā nepieciešama liela savaldība un takta sajūta, lai gan Aunam tā nav pati izteiktākā rakstura īpašība, bet ko darīsi – būs jāiemācās. Vasarā īpaši noderēs senākas iemaņas un zināšanas, lai gan nav izslēgta pārkvalifikācija un jaunas specializācijas apgūšana. Gada otrajā pusē atkal parādīsies jaunas perspektīvas un jauni biznesa partneri. Finanšu ziņā gads būs pietiekami pozitīvs, gada otrajā pusē beidzot gaidāma stabilizācija materiālā sfērā. No jūnija līdz augustam iespējamas nelielas problēmas ar veselību – dzīvi var traucēt sāpes galvā un sirds apvidū. Gada laikā nepieciešams pievērst uzmanību arī vēderam, mazāk lietot pārtikā asus un sāļus ēdienus.

Jau šī gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme - lēnāka.

Tomēr neviens - pat vispesimistiskākais ekonomists - nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi "iespiest bremžu pedāli grīdā" un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu.

Lielākajai daļai, tostarp būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.