Valdība otrdien nolēma atcelt aizliegumus skaistumkopšanas, labsajūtas un fotopakalpojumu sniegšanai.

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka aizliegumu jāatceļ, jo Latvijā uzlabojusies epidemioloģiskā situācija.

Vienlaikus šo pakalpojumu sniegšanas laikā ir jāievēro valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības un konkrētai nozarei pieņemtais drošas pakalpojumu sniegšanas protokols.

Operatīvās vadības grupā 14.jūnijā panākta starpinstitucionāla vienošanās par pakāpenisku dažādu sektoru darbības atsākšanu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai Latvijā.

Kopš 1.jūnija ir atļauta visu skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšana, ja pakalpojumu sniedzēji ir vakcinēti vai pēdējā pusgada laikā izslimojuši Covid-19, spējot uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Savukārt no 15.jūnija skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji papildu vakcinēšanās vai pārslimošanas faktam var uzrādīt negatīvu testu.

No nākamās nedēļas, 1.septembra, friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem, kā arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem būs obligāti jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem.

Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu sniegšana atsevišķā telpā, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez Covid-19 sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams.

Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

"Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs varēs apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas varēs nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī nebūs jāievēro drošai pakalpojumu sniegšanai noteikto telpas ierobežojumu vienam apmeklētājam un starplaiku starp pakalpojumu saņēmējiem. Šādā gadījumā pakalpojumi tiek sniegti visdrošākajā, proti, "zaļajā" režīmā," norāda ministrijā.

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Trešdien, 6. novembrī, Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma noslēgumā tika paziņoti Baltijas M&A tirgus nozīmīgāko darījumu apbalvojumu ieguvēji 2019. gadā.

Šis ir jau sestais gads, kopš tiek atzīmēti Baltijas M&A un privātā kapitāla nozares panākumi. M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa tirgus profesionāļu un ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarētājus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana. Vērtēšanā iekļauti darījumi, kas noslēgti iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Baltijas M&A gada darījums 2019.: Schwenk Zement KG: CEMEX S.A.B. de C.V. Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu iegāde

Šis 340 miljonu eiro darījums ietvēra Latvijas SIA CEMEX (tagad – SIA SCHWENK Latvija) iegādi (kam pieder Brocēnu cementa rūpnīca ar ražošanas jaudu apmēram 1,7 miljonu tonnu apmērā, vairāki ieguves karjeri un gatavā cementa maisījuma ražotnes, kā arī jūras terminālis), kā arī citus aktīvus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļvalstīs.

"Smart Eco Tiny" Ādažu novadā ražo pārvietojamās mājas, plānojot ar tām apgūt Ziemeļvalstu tirgu un izveidot pārvietojamo namiņu ciematus Latvijā.

"Sekojot nekustamo īpašumu tirgum, pievērsām uzmanību, ka strauji pieaug pieprasījums pēc neliela izmēra, ekoloģiskām un energoefektīvām mājām. Pamanījām arī, ka Eiropā sāk attīstīties pārvietojamo māju, jeb Tiny House kustība. Uzskatāms piemērs ir Vācija, kur izveidoti vairāki Tiny House ciemati. Esam apmeklējuši vairākas izstādes Somijā, Polijā un Vācijā, iepazīstoties ar piedāvājumu šajā segmentā. Ņemot vērā to, ka jau vairāk nekā 20 gadus darbojamies būvniecības jomā, pildot namdaru un apdares speciālistu darbus, nolēmām uzsākt šāda tipa māju ražošanu arī Latvijā," stāsta "Smart Eco Tiny" valdes loceklis Kaspars Juliks.

Sākotnējās investīcijas uzņēmējdarbības uzsākšanā veido apmēram 50 000 eiro, kas saistītas ar darbnīcas telpu iekārtošanu, tirgus un produkta izpētes darbiem, konsultācijām ar konstruktoriem un arhitektiem, demo mājas radīšanu.

Viesnīcas “Jelgava” telpās plānots izveidots SPA, informē SIA "Kulk" viesnīcas "Jelgava" direktore Jeļena Naumova-Martišūne.

Plānots, ka SPA tiks atvērts apmeklētājiem 2023.gadā. "Mēs ticam, ka dzīve agri vai vēlu atgriezīsies ierastajā gultnē un varēsim uzņemt savus viesus jaunajā atpūtas zonā," stāsta J. Naumova-Martišūne.

SPA paredzētas dažādas saunas, gaismas un audio terapijas zonas, aromātiska duša, baseins ar masāžas staciju un kaskādi.

"Mūsu viesnīcā apmetas sportistu delegācijas, lielu starptautisku uzņēmumu pārstāvji, tāpat arī vietējie iedzīvotāji, un viesi labprāt izmanto viesnīcā jau esošo atpūtas kompleksu ar pirtīm un trenažieru zāli. Mēs esam pārliecināti, ka iespēja apmeklēt šo jauno SPA kļūs par vēl vienu iemeslu dot priekšroku tieši mūsu viesnīcai," saka J.Naumova-Martišūne.

Dānijas valdība nolēmusi atcelt gandrīz visus ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un no piektdienas vairums iestāžu drīkstēs atsākt darbu.

Naktsklubi un diskotēkas ir vienīgie izņēmumi. Tie arī turpmāk paliks slēgti.

Dānijā arī turpmāk cilvēkiem būs jāievēro sociālā distancēšanās, daudzās vietās būs jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, negatīvs Covid-19 tests vai pierādījums par Covid-19 pārslimošanu.

Restorāni, bāri, sporta zāles un daudzas citas vietas Dānijā jau ir atvērtas, un vairums skolēnu jau labu laiku mācās skolās klātienē.

Tagad arī universitāšu studenti drīkstēs apmeklēt lekcijas klātienē, un arī vakarskolās un mūzikas skolās mācības atsāksies normālā režīmā.

Tiks atvērtas arī saunas, peldbaseini, zoodārzu telpas un izklaides parki. Atļautas būs arī citas sporta un atpūtas aktivitātes.

Šā gada 1.jūnijā darbu klātienē var atsākt virkne pakalpojumu sniedzēju, ja tie ir vakcinējušies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 vakcinētiem vai pārslimojušiem pakalpojumu sniedzējiem pakāpeniski tiek atcelti darbības ierobežojumi, dīkstāves atbalstu par jūniju varēs saņemt tie pakalpojumu sniedzēji, kuri joprojām būs dīkstāvē, jo vēl nav vakcinēti un līdz ar to šobrīd vēl nevar atsākt pakalpojumu sniegšanu, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, valdība pagājušajā nedēļā lēma, ka, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19, no š.g. 1.jūnija tas drīkst individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta inventāra nomas un fotopakalpojumus, kā arī citus saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Pakalpojuma sniegšanās telpā var atrasties tikai pakalpojuma sniedzējs un viens klients (sporta inventāra nomas, pirts, saunas un fotopakalpojumu gadījumā viens pakalpojumu sniedzējs un viena mājsaimniecība). Šajā gadījumā klientiem nav jābūt vakcinētiem.

Lietuviešu zemo cenu sporta klubu ķēde Lemon Gym šogad Rīgā plāno atvērt četrus sporta klubus, investējot 1,5 miljonus eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurenti jauna tirgus dalībnieka parādīšanos vērtē pozitīvi, taču piebilst, ka tā piedāvātā koncepcija katram sportotgribētājam nederēs.

Pērn UAB Impuls LTU atvēra pirmos zemo cenu sporta klubus Lemon Gym Viļņā un gada nogalē to dalībnieku skaits sasniedza 6000. Redzot, ka Lietuvā ir pieprasījums pēc šādiem sporta klubiem, kompānija saskatīja biznesa potenciālu arī Latvijā, stāsta Vidmants Šugždinis (Vidmantas Šiugždinis), UAB Impuls LTU un SIA Gym LV vadītājs.

Rietumeiropā un ASV attīstās zemo cenu sporta klubu koncepcija; to cena ir vismaz divreiz zemāka nekā vidēji tirgū. «Vidējā cena tirgū ir 40 līdz 50 eiro, mūsu piedāvājums – 19 līdz 29 eiro. Šādu cenu piedāvāt mums ļauj tas, ka zemo cenu sporta klubos nav baseina, saunas un grupu nodarbības, pamatpakalpojums ir trenažieru zāle. Šobrīd lielākā daļa mūsu biznesa ir premium sporta klubi, bet ievērojami attīstās zemo cenu bizness. Šajā virzienā redzam plašas iespējas,» stāsta V. Šugždinis.

Lai no 1. septembra varētu saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, ir nepieciešams uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19, pārslimošanas vai negatīvu testēšanas sertifikātu; uzņēmēji pieļauj ēnu ekonomikas uzplaukumu.

Jāatgādina, ka šā gada maija nogalē valdība nolēma, ka šā gada 1. septembrī beidzas noteiktais pārejas periods friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un no šī datuma visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāvar uzrādīt derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Derīgs Covid-19 sadarbspējīgs vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem. Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu (atsevišķā telpā) sniegšana, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez sadarbspējīga sertifikāta pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams. Šādā režīmā vienas mājsaimniecības pārstāvjiem var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

Rīgā, Imantā, Slokas ielā 161 apmeklētājiem atvērts jau otrais budžeta klases sporta klubs Lemon Gym, informē kluba pārstāvji.

Sporta kluba izveidē investēti 350 000 eiro.

Lemon Gym, pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, Latvijā ienāca šī gada sākumā, līdz ar sava pirmā sporta kluba atvēršanu iepazīstinot Latvijas fitnesa entuziastus ar budžeta klases sporta klubu konceptu, kas jau plaši pazīstams gan Rietumeiropā, gan ASV. Budžeta klases sporta klubs paredz to, ka cena par sporta zāles izmantošanu ir vismaz divas reizes mazāka nekā vidēji tas ir tirgū, kas skaidrojams ar to, ka budžeta klases sporta klubos nav pieejami papildus baseini vai saunas, bet lielākā uzmanība pievērsta galvenajam pakalpojumam – trenažieru zālei.

Jaunatvērtais 935 m2 plašais sporta klubs piedāvās apmeklētājiem vairāk nekā 70 dažādus Life Fitness trenažierus.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Grieķijai šobrīd papildu taupība nav nepieciešama un izdevumu samazinājumi jau bijuši pārlieku bargi, pirmdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Ja Grieķija ievēros vienošanos, kas panākta ar Eiropas Savienību (ES) attiecībā uz budžeta pārpalikuma palielināšanu līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pretstatā SVF ieteikumiem, tad tai nevajadzētu vainot fondu par papildu taupības īstenošanu, lai sasniegtu šo mērķi, bloga ierakstā norāda SVF amatpersonas.

SVF vecākais ekonomists Moriss Obstfelds un Eiropas nodaļas direktors Pols Tomsens, kuri bijuši iesaistīti saunās ar Grieķiju, izmanto šo blogu, lai aizstāvētu SVF pret dezinformāciju, kas, pēc viņu uzskatiem, izkropļo patiesību.

Pēc vairākas dienas Grieķijā ilgušām demonstrācijām saistībā ar jauniem budžeta izdevumu samazinājumiem amatpersonas vēsta, ka SVF tiek kritizēts par papildu fiskālās taupības pieprasīšanu, jo sevišķi par tās noteikšanu kā nosacījumu tik ļoti nepieciešamajai parādu sloga mazināšanai.

Iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm modernākajai vieglatlētikas manēžai Rīgā, kas tiks uzbūvēta atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletic" noteikumiem un nodrošinās modernākos treniņu un sacensību apstākļus.

"Jaunā vieglatlētikas manēža ir apliecinājums valsts sporta ambīcijām, kas vienlīdz vērstas gan uz augsto sasniegumu sportu, gan bērnu un jauniešu, paralimpisko un tautas sportu. Jaunā manēža līdz ar Daugavas stadiona futbola un vieglatlētikas laukumiem, kā arī Ledus halli, ļauj sekmīgi īstenot šos mērķus, " savā uzrunā teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš norāda, ka "projekta gaita līdz šim brīdim nav bijusi vienkārša. Ņemot vērā būvizmaksu sadārdzinājumu bija jāpanāk vienošanās par risinājumiem, kā turpināt šo projektu. Pēc vairāk nekā pusgada ilga kopīga darba ar būvuzņēmēju tika panākts rezultāts, kas ir gan tiesiski korekts, gan funkcionāli pieņemams. Šī brīža projekta lielākie izaicinājumi ir saistīti ar būvniecības darbu saspringto grafiku, jo darbi jāpabeidz līdz 2023.gada 31.decembrim, tomēr esam optimistiski par to, ka procesus izdosies pabeigt noteiktajos termiņos."

Uzņēmums SIA APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Idejas autors Raimonds Kreišs biznesa portālam db.lv izrāda pirmo saražoto ēku un stāsta par biznesa iecerēm.

Pirmā ēka radīta kā invalīdu tualete Austrijas kempingam – ar automātiskajām durvīm un citu speciālo aprīkojumu.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Pētot tirgu, sapratām, ka Eiropa ir pārblīvēta ar koka moduļmāju ražotājiem. Secinājām arī to, ka Eiropā privātmājas kļūst arvien mazākas – pieaug zemes un būvizmaksu dārdzība. Jaunās ģimenes mājas būvē nelielas, kurās vieta būtībā ir diviem pieaugušajiem un vienam bērnam, bet tiklīdz ģimenē ienāk otrais bērns vai rodas jauni hobiji, sāk trūkt vietas. Tā radās ideja ražot gan unikālu palīgtelpu, kuru var vienkārši nolikt privātmājas pagalmā, gan pilnībā funkcionējošu dzīvojamo telpu,» skaidro R. Kreišs.

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" pirmdien paziņoja, ka aizliedz novērošanas kameras viesu māju iekšienē, lai ievērotu viesu privātumu.

"Airbnb" iepriekš atļāva novērošanas kameras tādās koplietošanas telpās kā gaiteņi un dzīvojamās istabas, ja šīs kameras bija skaidri redzamas un pieminētas naktsmītņu piedāvājumos pirms to rezervācijas.

Tomēr cilvēki sociālajos medijos ir sūdzējušies par to, ka atraduši šķietami paslēptas kameras "Airbnb" naktsmītnēs, un dažas no tām bijušas zonās, kur ir gaidāms privātums.

""Airbnb" aizliedz iekštelpu novērošanas kameru izmantošanu piedāvājumos visā pasaulē, un tas ir daļa no centieniem vienkāršot mūsu politiku novērošanas kameru un citu ierīču jomā un turpināt mūsu kopienas privātuma noteikšanu par prioritāti," blogā paziņoja ASV bāzētais uzņēmums.

Ventspils piedāvā iespēju atpūsties ikvienam – ģimenēm ar bērniem, draugu kompānijām, kā arī senioriem.

Pēc relaksācijas un atpūtas Ūdens piedzīvojuma parka apmeklētajiem tiek piedāvāta iespēja nakšņot Olimpiskā centra Ventspils trīs zvaigžņu viesnīcā pilsētas centrā. Ūdens piedzīvojumu parka un viesnīcas pakalpojumus iespējams iegādāties komplektā par ļoti izdevīgu cenu. Šāds komplekts var būt arī lieliska dāvana visai ģimenei. To meklējiet vietnē www.gribuatpusties.lv

Ūdens piedzīvojumu parkā Ventspilī ir pieejami dažāda veida pakalpojumi, gan lieliem, gan pašiem mazākajiem. Lielais un mazais baseins, kurus attiecīgi var izmantot pēc vēlmes un peldēt prasmes, atlētikas zāle ar jauniem un moderniem trenažieriem un profesionāls treneris, pie kura vērsties pēc palīdzības, aerobikas zāle, kurā notiek dažāda veida nodarbības, kā arī ūdens atrakciju un SPA zona, kurā iespējams bērniem izpriecāties un pieaugušajiem relaksēties un noņemt saspringumu.

Līdz galam nepabeigtais Rēzeknes rekreācijas centrs netālu no Kovšu ezera joprojām gaida potenciālos investorus, informē pašvaldībā. Vērienīgie tēriņi šī centra būvniecībai nereti tikuši minēti kā viens no iemesliem pilsētas finanšu problēmām.

Projekts "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai", kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu un piešķirto līdzfinansējumu piecu miljonu apmērā, noslēgsies septembra beigās. Pašvaldība, izpildot līguma nosacījumus, ir veikusi pēdējos maksājumus būvuzņēmējam SIA "Arčers" par objektā veiktajiem darbiem.

Saskaņā ar projekta nosacījumiem komersantam, kurš nomās rekreācijas centra telpas, būs jārada jaunas darba vietas un jāpiesaista nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos.

Vieni no pēdējiem interesentiem, kuri pirms kāda laika pauda gatavību nomāt ēku un blakus uzbūvēt starptautiskam četru zvaigžņu līmenim atbilstošu viesnīcu ar komfortabliem numuriņiem un konferenču zālēm, savus nodomus pagaidām nav apstiprinājuši, atzina domē. Lai gan rekreācijas centra un tam piegulošās teritorijas apsaimniekošanas nomas tiesību izsoles līdz šim beigušās bez rezultātiem, sarunas ar potenciālajiem investoriem joprojām turpinās, kā arī "tiek izmantotas visas iespējas" uzņēmējdarbības vecināšanas pasākumos un kampaņās prezentēt šo investīciju ieguldīšanas objektu.

Tuvāk izejmateriāliem un ostām – šie ir divi no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ Talsu novadā nobāzējušies tik daudzi kokapstrādes uzņēmumi

SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks teic, ka tas ir likumsakarīgi, jo Talsu rajons ir otrais mežainākais Latvijā aiz Ventspils. Talsu rajonā meži ir gana kvalitatīvi un, pateicoties labai infrastruktūrai, arī pieejami. Uzņēmumi saskata ieguvumu atrasties tik tuvu izejmateriālam, jo tā iespējams samazināt transporta izmaksas. Tāpat pluss ir Rīgas, Ventspils un Mērsraga ostas tuvums.

Pēdējos trīs gados Talsu novada smagsvaram kokapstrādes uzņēmumu saimē SIA Vika Wood apgrozījums bijis stabils – 2015. gadā 59,1 milj. eiro, 2016. gadā 59 milj. eiro, bet 2017. gadā – 58,7 milj. eiro. «Apgrozījums ne vienmēr liecina par uzņēmuma darbības rezultātu kritumu vai kāpumu. Svarīgs ir gala rezultāts, un 2017.gads noslēgts ar labu finanšu rezultātu. Tāpat veiksmīgi esam uzsākuši vērienīgus darbus uzņēmuma stiprināšanai ilgtermiņā,» stāsta SIA Vika Wood valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

Pagaidām Latvijā kriosaunas nav savairojušās tik kuplā skaitā kā savulaik solāriji, šīs metodes popularitāte pieaug lēnām

Latvijā krioterapijas pirmsākumi meklējami pirms aptuveni 15 gadiem, kad atvērti pirmie saloni, kur saņemt aukstuma devu.

Gadu gaitā Rīgā tirgus dalībnieku sastāvs ir mainījies, taču skaits – ne. Patlaban ir trīs vietas, kur iespējams uz dažām minūtēm sajust mīnus 130-160 grādu lielu salu. Pēdējos gados šādi centri atvērti daudzviet reģionos.

«Šajā jomā darbojos devīto gadu, un daudzi mani kolēģi ir bijušie klienti, kuriem pašiem iepatikusies procedūra, un viņi saredzēja biznesa iespējas. Domāju, ka reģionos atvērt šādu centru nav viegli, tomēr ir izdarāmi. Lai sāktu, jārēķinās ar 15 līdz 50 tūkst. eiro lielām investīcijām. Šajā summā ietilpst gan pašas saunas iegāde, gan telpu remonts. Summas amplitūda ir tik plaša, jo var iegādāties gan jaunu, gan lietotu tehniku,» skaidro veselības centra Krio (SIA KVK Risinājumi) vadītāja Kristīne Pētersone. Taujāta, kādēļ Latvijā aukstuma terapija vēl nepiedzīvo tādu popularitātes vilni kā savulaik solāriji, viņa spriež, ka bizness ir specifisks un negarantē ātru peļņu. Turklāt šī procedūra vēl aizvien Latvijā ir jaunums, līdz ar to centra vai salona personālam ir jābūt zinošam par aukstuma terapijas iedarbību, kā arī jāmotivē un jāiedrošina cilvēks kāpt iekšā kupolā, kas sola stindzinoši aukstas sajūtas. Emocijas ir dažādas – gan skaļa iekliegšanās, gan pilnīga koncentrēšanās bez jūtu izrādīšanas. Tieši šādi visbiežāk uzvedoties vīrieši, kuri ir arī lojālākie klienti. Viņi apzinās šīs procedūras ieguvumus un to, ka, neslimojot un labi izguļoties, viņi varēs produktīvāk strādāt, viņa spriež.

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness Oasis. Projektā ieguldīti teju 2 miljoni eiro, informē viesnīcas pārstāvji.

Welness Oasis atpūtas centrs viesnīcā darbojas jau kopš 2005.gada un vidēji gadā uzņem ap 50 000 apmeklētāju. Šogad centrs tika pilnībā atjaunots un papildināts ar jaunām iespējām un pakalpojumiem, vienlaikus iegūstot mūsdienīgāku vizuālo noformējumu un tehnoloģiskos risinājumus.

Saunu un baseinu centrs Welness Oasis ir izvietots divos stāvos. Viesi karsēties var 6 dažādās saunās (2 tvaika pirtīs, sāls pirtī, 2 dažādu temperatūru somu pirtīs un bērnu pirtī), kā arī atpūsties 3 dažādu temperatūru baseinos. Tāpat pie baseina ir iekārtots Aqua bārs. Centrā pieejams arī masāžas kabinets un solārijs.

Welness Oasis saunu un baseina centra fotogrāfijas iespējams aplūkot galerijā augstāk!

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu viesnīcu ar skatu uz Baltijas jūru, netālu no Ventspils vecpilsētas. Bet viņiem ir problēmas ar darbaspēku, jo Latvijā nav tādu spa tradīciju,» biznesa portālam db.lv stāsta «Vytautas mineral SPA» direktors Robertas Lukošius.

Konkrētu plānu Latvijā uzņēmumam pagaidām nav, taču, ņemot vērā investoru intereses, detalizētāku informāciju par turpmākajām iecerēm uzņēmums vēl neatklāj.

Spa centrs Vytautas mineral SPA Lietuvas mazpilsētā Birštonā tika atvērts 2016. gada rudenī. Kopējās projekta investīcijas veidoja 21 miljonu eiro - spa centra izveidē ieguldīti gan privātie, gan Eiropas Savienības līdzekļi. Kopumā spa centru pārvalda pieci privāti investori.

Vytautas mineral SPA sevi uzskata par vienu no inovatīvākajiem centriem Eiropā Tajā pieejamas spa procedūras, baseini, saunas, sporta zāle, restorāns un viesnīca.

Šobrīd uzņēmums paplašinās un blakus esošajam spa centram tiek būvēta jauna ēka, kuru plānots pabeigt nākamgad. Tajā atradīsies gan papildus konferenču telpas, gan viesnīcas numuriņi. Plānots, ka projekts varētu izmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Jau šobrīd Vytautas mineral SPA pieejami 165 numuriņi un viesnīca spēj uzņemt ap 350 viesiem.