Tuvāk izejmateriāliem un ostām – šie ir divi no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ Talsu novadā nobāzējušies tik daudzi kokapstrādes uzņēmumi
SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks teic, ka tas ir likumsakarīgi, jo Talsu rajons ir otrais mežainākais Latvijā aiz Ventspils. Talsu rajonā meži ir gana kvalitatīvi un, pateicoties labai infrastruktūrai, arī pieejami. Uzņēmumi saskata ieguvumu atrasties tik tuvu izejmateriālam, jo tā iespējams samazināt transporta izmaksas. Tāpat pluss ir Rīgas, Ventspils un Mērsraga ostas tuvums.
Pēdējos trīs gados Talsu novada smagsvaram kokapstrādes uzņēmumu saimē SIA Vika Wood apgrozījums bijis stabils – 2015. gadā 59,1 milj. eiro, 2016. gadā 59 milj. eiro, bet 2017. gadā – 58,7 milj. eiro. «Apgrozījums ne vienmēr liecina par uzņēmuma darbības rezultātu kritumu vai kāpumu. Svarīgs ir gala rezultāts, un 2017.gads noslēgts ar labu finanšu rezultātu. Tāpat veiksmīgi esam uzsākuši vērienīgus darbus uzņēmuma stiprināšanai ilgtermiņā,» stāsta SIA Vika Wood valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.
Līdz 2005. gadam AS Talsu mežrūpniecība nodarbojās gan ar mežsaimniecību, gan ar mežistrādi, jo bija ilgtermiņa mežu izstrādes līgumi. «Tā kā AS Latvijas valsts meži tos vairs nepagarināja, tad sapratām, ka jāsāk nodarboties ar kokapstrādi – virpotu un mizotu mietu ražošanu. Gadā saražojam aptuveni 20 tūkst. kubikmetru gatavās produkcijas. Mūsu sortiments gadu gaitā nav mainījies. Iespēja ir sākt ražot dažādus būvniecības elementus, piemēram, sijas un spāres, jo mums ir vajadzīgās iekārtas, bet vēl neesam sākuši šajā tirgus nišā iespraukties,» stāsta AS Talsu mežrūpniecība valdes priekšsēdētājs Gatis Štāks.
Pēdējos trijos gados uzņēmuma AS Ingrid D apgrozījums ir bijis vidēji pusotrs miljons eiro – 2017. gadā tie bija 1,6 milj. eiro. «Mūsu galvenais produkts ir koka kāti un aizkaru stangu sagataves, taču, ja runājam par mūsu uzņēmuma izaugsmi un attiecīgi arī par apgrozījuma pieaugumu, to galvenokārt veicinājuši trīs faktori. Pirmkārt, arvien plašāk tiek izmantoti koksnes materiāli, piemēram, vairāk ražojam garumā un šķērsām līmētās koka līstes, kuras mūsu klienti Vācijā sauc par teātra latām. Otrkārt, tiek ražotas preces ar pievienoto vērtību, piemēram, koka kāti, kurus ražojam, tiek uzlaboti pēc pircēja pieprasījuma, liekot tiem zīmogu, pievienojot vītnes utt. Savukārt trešais galvenais pieauguma iemesls ir cenu pieaugums tirgū kopumā, kas būtībā ir ietekmējis visu kokrūpniecības nozari Latvijā,» stāsta AS Ingrid D valdes priekšsēdētājs Jānis Grahoļskis. Šogad uzņēmums iecerējis sākt ražot saunas dēļus.
Visu rakstu Izmanto Kurzemes meža masīva potenciālu lasiet 4. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.