SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs ir sagatavojis projektu jauna Vides izglītības centra (VIC) izveidei laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 1,55 miljona eiro apmērā, informē Rīgas dome.

No Kohēzijas fonda plānots iegūt 1 036 450 eiro, Rīgas pašvaldības līdzfinansējums būtu 480 225 eiro, bet pats zoodārzs ieguldītu 33 325 eiro.

VIC būs pašā zoodārza centrā – vietā, kur atrodas 1920. gadā būvētā pērtiķu mītne, kas vairs netiek izmantota, jo neatbilst mūsdienu prasībām. Šeit plānots izveidot daudzfunkcionālu ēku ar daļēji transformējamām sienām, kas nodrošinātu efektīvu telpu izmantošanu dažāda rakstura vides izglītības pasākumiem. Būvei būtu nemainīgā daļa, kur atrastos darbinieku, tehniskās un sanitārās telpas, un mainīgā daļa ar četrām nodarbību telpām un mobilu izstāžu zāli, kurā iecerēts integrēt arī kontaktdzīvnieku mītnes.

Mazais zoodārzs sācies ar poniju meiteni Grietu, kurai šobrīd ir 20 gadu. «Tie visi ir mani dzīvnieki, glaudāmi un mīļojami, un arī apmeklētājiem tas netiek liegts,» reģionālajam medijam Zemgales Ziņas stāstījusi to saimniece Karīna Ausekle.

Uz vārdu atsaucas katrs – lama, mūļi un ēzeļi, aitas un pat pīles. Te var pilnībā pārliecināties, ka, tikai no sirds mīlot dzīvniekus, iespējams uzturēt šādu saimniecību, redzēto atstāsta medijs.

Karīna ir dzimusi rīdziniece, bet Ozolnieku novada laukos atradusi savu īsto aicinājumu. Galvenais katram cilvēkam esot dzīvot saskaņā ar sevi un izbaudīt to, ko dara, viņa atzinusi. Atrast savu aicinājumu nozīmē rūpēties par aptuveni simts dzīvniekiem septiņu hektāru platībā. Neaizstājami palīgi esot divi ganu suņi, kas gādā par to, lai saimniecībā neielavītos sveši suņi, lapsas vai neielidotu vanagi un nenodarītu pāri šejienes iemītniekiem.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam tiks piešķirta papildu dotācija, lai varētu nodrošināt tā darbību. Zoodārzs aprēķinājis, ka kopš 2009.gada tā izdevumi palielinājušies par 256 tūkst. Ls, taču minimālā summa, lai nodrošinātu tālāku darbību, būtu nepieciešama vismaz 38 tūkst. Ls apmērā.

Rīgas domes Mājokļa un vides komiteja konceptuāli atbalstīja papildu dotācijas piešķiršanu 163,2 tūkst. Ls, norādot, ka Zoodārzs ir nacionālas nozīmes objekts, kas pilda arī vides izglītības funkcijas, līdz ar to tas būtu jāatbalsta arī no valsts. Finansiāli sarežģījumi radušies tāpēc, ka ir samazinājušās valsts dotācijas un pieaugušas energoresursu cenas, turklāt Zoodārzam papildu izdevumus radīja pēdējā bargā un ilgā ziema.

Jāmin, ka lielāko daļu jeb 55,2% Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza budžeta veido pašu ieņēmumi no ieejas biļetēm un saimnieciskās darbības, 35,8% ir Rīgas domes dotācija, bet 9% - valsts dotācija.

Ukrainas protestētāji aizvadītajās brīvdienās «ieņēma» bijušā prezidenta Viktora Janukoviča vasaras rezidenci «Mežigorje», kas tagad kļuvusi pieejama apmeklētājiem. Villa pārsteigusi opozīciju ar greznību, turklāt pamatīgo izšķērdību apliecina arī tajā atrastie dokumenti, vēsta pasaules mediji.

Opozīcija V. Janukoviča rezidenci, kas atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Kijevas, ieņēma pēc tam, kad bijušais prezidents pēc viņa atcelšanas no amata metās bēgt.

Vasaras rezidencē un tās 140 hektāru teritorijā atrodams botāniskais dārzs, garāža ar antīko automašīnu kolekciju, koka kuģis, marmora savrupmāja un privāts zoodārzs, golfa laukums, vēsta AP. «Mums trūkst vārdu,» atzina kāds aktīvists, kurš centās regulēt apmeklētāju plūsmu.

Vidējā mēnešalga Ukrainā ir 500 ASV dolāri, tādējādi V. Janukoviča dzīvesveids ir vēl viens no faktoriem, kas spēlē par sliktu bijušajam prezidentam. Ukraiņi uzskata korupciju valdībā par vienu no galvenajām problēmām, ziņo medijs.

Pakistāna plāno uzbūvēt 30 miljonus ASV dolāru vērtu atrakciju parku Abotābādā, pilsētā, kur ASV spēki nogalināja Osamu bin Ladenu, ziņo telegraph.co.uk.

Jāatgādina, ka teroristu līderis bin Ladens tika nošauts 2011. gada 2. maijā.

Ziemeļrietumu Khyber Pakhtunkhwa provinces amatpersonas cerot, ka projekts, kas tapšot, sadarbojoties publiskajam un privātajam sektoram, veicinās tūrismu. Taču tā mērķis neesot uzlabot pilsētas tēlu, kuru iedragājusi bin Ladena nogalināšana. «Šim projektam nav nekāda sakara ar Osamu bin Ladenu,» skaidrojusi kāda vietējā amatpersona, piebilstot: «Mēs strādājam, lai veicinātu tūrismu un palielinātu izklaides iespējas visā provincē, un šis projekts ir viens no šiem centieniem.»

Atrakciju pilsēta sākotnēji tapšot mazākā platībā, bet ar laiku to esot plānots būtiski paplašināt. Tajā atradīsies mantojuma parks, savvaļas dzīvnieku zoodārzs, pārtikas iela, piedzīvojumu atrakcijas, ūdenskritumi un skriešanas trases.

Horvātijas otra lielākā pilsēta Splita slēgs savu zoodārzu, kuru ārvalstu tūristi raksturojuši kā sliktāko pasaulē, ziņo Reuters.

«Mēs esam likuši zoodārza vadītājam sākt gatavošanos un izstrādāt programmu dzīvnieku pārvietošanai,» sacījis mēra vietnieks Gorans Kovacevičs. Zināms, ka pērtiķi tiks nosūtīti uz Vāciju. Tiek meklēts risinājums tam, kur pārvietot 14 gadus veco tīģeri.

Pēc šī zoodārza apmeklējuma cilvēki sūdzējušies par maziem, netīriem būriem un arī citādi sliktiem apstākļiem zoodārzā. Tīmekļa vietnē tripadvisor.com kāds apmeklētājs raksta: «Šis zoodārzs ir absolūts kauns. Es nesaprotu, kā tas joprojām var darboties... Kopumā - šausmīgi.»

Daugavpils Universitāti (DU) nesen apmeklējis Japānas Kosmosa izpētes centra JAXA (Japan Aerospace Exploration Agency) zinātnieks Dr.ph.Tamotsu Nakano, lai runātu par universitātes sadarbību ar japāņiem. Viens no šīs sadarbības rezultātiem būs Latvijas susura nosūtīšana kosmosā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja DU rektors Arvīds Barševskis, universitātei notikušas pirmās sarunas ar Kosmosa centra pārstāvi un šobrīd tiek gatavots sadarbības līgums. Nākamajā tikšanās reizē ar japāņiem, kas varētu notikt martā, līgumu varētu detalizēti apspriest vai pat jau parakstīt. Līgums paredz gan zinātnisko sadarbību, gan sadarbību lekciju sakarā.

Kā apliecināja A. Barševskis, japāņu un DU sadarbības rezultātā kosmosā patiešām plānots nosūtīt susuri. Taču Latvijas medijos izplatījusies absolūti nepatiesa informācija par to, ka kosmosā plānots sūtīt lielo susuri, jo šo dzīvnieku kapsulā nemaz neesot iespējams ievietot. Runa esot par mazo susuri. Šādi dzīvnieki esot atrodami arī Japānā, bet arī tie esot pārāk lieli kapsulai, tādēļ susura meklējumi atveduši līdz Latvijai.

Francijas galvaspilsētā Parīzē drīzumā durvis vaļā vērs Zooloģiskais dārzs, kurš dibināts pirms 80 gadiem un kurā pēdējos četrus gadus tika veikti vērienīgi atjaunošanas darbi 167 miljonu eiro apmērā, ziņo Associated Press (AP).

Zoodārza svinīgā atklāšana gaidāma 12. aprīlī, taču preses pārstāvjiem šī dzīvnieku mājvieta bija aplūkojama jau dažas dienas iepriekš. Piedāvājam arī Jums ielūkoties atjaunotā zoodārza fotogrāfijās galerijā augstāk.

Parīzes Zoodārzs drošības draudu dēļ tika uz laiku slēgts 2008. gadā. Kā raksta AP, kopš 1934. gada zoodārzā netika veikti nekādi uzlabojumi, un tas tika raksturots kā «konkrēti džungļi ar tradicionāliem dzīvnieku būriem».

Zoodārzā aplūkojami zvēriņi no pieciem dažādiem to izcelsmes reģioniem – Madagaskaras, Patagonijas, Gajānas, Eiropas un Sāhelas-Sudānas. «Tas ir kā ceļojums apkārt pasaulei,» uzskata zooloģiskā dārza direktore Sofija Ferera Le Movana (Sophie Ferreira Le Morvan). Vienas no Parīzes zoodārza «zvaigznēm» ir tā 16 žirafes, no kurām dažas ir 1934. gadā dzīvojošo žirafu pēcteces. Lai arī daudzi zoodārza iemītnieki renovācijas darbu laikā tika pārcelti uz citām mājvietām, žirafes esot palikušas būvdarbus «uzraudzīt», raksta AP. Lielākā daļa dzīvnieku pēc renovācijas darbu pabeigšanas atgriezušies Parīzē.

Princis Alvalīds bin Talals (Alwaleed bin Talal) tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku Saūda Arābijā un vienu no bagātākajiem arī visā pasaulē.

Tomēr pēc Forbes jaunākā pasaulē bagātāko cilvēku saraksta publicēšanas izcēlies strīds par to, cik tieši bagāts ir princis.

Pats Alvalīds uzskata, ka viņam pieder 29,6 miljardi ASV dolāru, kamēr Forbes nepiekrīt un viņa bagātību lēš 20 miljardu ASV dolāru apmērā, līdz ar to viņu atzīstot par 26. bagātāko cilvēku pasaulē. Par šādu novērtējumu princis esot dziļi aizvainots un atteicies no jebkādas turpmākas sadarbības ar Forbes.

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Krāsaini, pūkaini, baisi un izveicīgi – tādi ir tarantuli jeb putnu zirnekļi, kurus interesenti varēs ieraudzīt izstādē PetExpo Ķīpsalā 21. un 22. martā, informē BT1 pārstāve Inese Libere.

Putnu zirnekļus, kuri mēdz būt pat apakštasītes lielumā, izstādē demonstrēs posmkāju zoodārzs „Insektariumas” no Lietuvas. Divas dienas Ķīpsalā varēs apskatīt ne tikai zirnekļus, bet arī dažādus prusakus, daudzkājus, skorpionus, kā arī mazāk baisos zarkukaiņus un dievlūdzējus.

Šogad izstādes PetExpo apmeklētājiem būs unikāla iespēja noskatīt un iegādāties kādu putnu zirnekļa mazuli. Piedāvājums plašs – apmēram 30 sugas.

Ļoti iecienīts mājdzīvnieks ir Čīles rozā tarantuls (Grammostola rosea), bet tiem, kas iepriekš zirnekļus nav audzējuši, piemērotāks būs Brachypelma albopilosum sugas zirneklis. PetExpo 2015 varēs iegādāties ar terārijus un barību, kas nepieciešama šo pūkaino skaistuļu audzēšanai.

Savu leduslāci Romeo mēs negribam atdot nevienam citam zoodārzam, laikrakstam Diena apgalvojis Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš, komentējot nesen izskanējušo informāciju par to, ka ārvalstu zoodārzi izteikuši vēlmi iegūt savā īpašumā Rīgas zoodārzā mītošo balto lāci.

Diskusijas ap ilggadējā zoodārza iemītnieka leduslāča Romeo likteni spilgti ilustrē situāciju, kādā nonācis Rīgas zoodārzs, kas šogad oktobrī gatavojas atzīmēt simtgadi. Rekomendācijas un priekšstati dzīvnieku turēšanai nebrīvē XXI gadsimtā strauji mainījušies, uzsverot, ka dzīvniekiem jānodrošina plašākas teritorijas, daudzveidīgas rotaļāšanās iespējas, nekā bija pieņemts pagājušajā gadsimtā, turklāt zoodārzā jāveido apstākļi, kas būtu maksimāli pietuvināti brīvdabas videi. Savukārt dzīvnieku mītņu pārbūvēšana prasa īsā laikā veikt ievērojamus finansiālos ieguldījumus, kādu Rīgas Zooloģiskā dārza rīcībā nav, vēsta laikraksts.

Lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku, ziņo pasaules mediji. Vairākos apgabalos nokrišņu daudzumam sasniedzot rekordu, tikuši slēgti ceļi, tāpat apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Ūdens līmenis turpina paaugstināties, vēsta BBC.

Patlaban zināms, ka plūdos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un bez vēsts pazuduši ir vismaz astoņi.

Vācijā, Austrijā un Čehijā izsludināta plūdu trauksme un glābšanas darbos iesaistījusies armija. Plūdi skāruši arī Šveici.

Vācijas pilsētā Eilenburgā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Leipcigas, no saviem mājokļiem ir evakuēti vismaz septiņi tūkstoši cilvēku, savukārt no Čehijas galvaspilsētas Prāgas un tās apkaimes uz drošāku vietu pārvietoti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, tāpat pārvietots zoodārzs un slimnīca.

Prāgā, gar Vltavas upes krastiem ugunsdzēsēji izvietojuši metāla aizsargbarjeras, savukārt brīvprātīgie upes krastus nocietina ar smilšu maisiem. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka ūdens Vltavā nesasniegs 2002. gada līmeni, kad plūdi izpostīja vairākas pilsētas daļas, tomēr šogad tie ir pietiekami bīstami, lai radītu nopietnus postījumus. Patlaban Čehijā plūdi nopostījuši vairākas mazāk izturīgas koka mājas lauku rajonos, ziņo BBC. Prāgā slēgtas metro stacijas un skolas, tāpat pastāv bažas, ka plūdi varētu sasniegt galvaspilsētas vēsturisko centru.

Rīgas Zooloģiskajā dārzā pie terārija atklāta jaunā Dienvidamerikas pērtiķu - kalitriksu - vasaras mītne, informē Rīgas dome.

Vasaras mītne tapusi ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu grupas DPA un Pasaules Dabas fonda atbalstu. DPA mītnes izveidē ieguldījis 3000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Līga Brakovksa.

Jaunās mītnes sedzošais siets pasargās tās iemītniekus no vārnu un kaiju uzbrukumiem, savukārt stikla barjersienas neļaus pērtiķiem no apmeklētājiem saņemt dažādus bīstamus kārumus - pērtiķi īpaši smagā formā slimo arī ar cilvēku vīrusu slimībām, tādēļ jaunie apstākļi ļauj izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem.

Savukārt atrašanās svaigā gaisā un saules peldes stiprina dzīvnieku organismu un tas palielina iespēju iegūt veselīgus pēcnācējus. Lai pērtiķēniem vēsākās dienās nesaltu, tiem uzbūvēta apsildāma slēptuve - dobums.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs iecēlis Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza (RNZd) pagaidu valdi divu cilvēku sastāvā.

Tajā darbosies bijušais zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš, kurš amatā atradās līdz 2017.gadam, un VARAM Valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandris Cakuls.

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pagaidu valde iecelta saistībā ar to, ka no amatiem RNZd valdē atsaukti valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka un valdes loceklis Andris Morozovs.

Kā informē Rīgas dome, izmaiņas valdē veiktas saistībā ar to, ka pērn veiktajā zoodārza auditā konstatēti pārkāpumi, kas būtiski ietekmējot zoodārza darbību, kā arī veiktās darbības neatbilstot rūpīgam saimnieciskajam stilam.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā viena lata jubilejas monētu Rīgas Zooloģiskais dārzs, informēja centrālajā bankā.

Monētas grafisko dizainu veidojis Ivars Mailītis un ģipša modeli – Ligita Franckeviča un Ivars Mailītis.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Rīgas Zooloģiskajam dārzam šogad aprit 100 gadu, ko tas sagaida, plaši piedaloties pasaules un Eiropas programmās dzīvnieku sugu saglabāšanā un esot viena no Latvijas ģimeņu iecienītākajām atpūtas vietām.

Patlaban zoodārza kolekcijā ir 420 sugu 3200 dzīvnieku, turklāt aptuveni trešajai daļai zooloģiskajā dārzā pārstāvēto sugu dzimst vai izšķiļas mazuļi, un vairāk nekā 90 šeit apskatāmo sugu iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā, savukārt 30 sugām tiek uzturētas starptautiskas ciltsgrāmatas. Zoodārzs piedalās 32 Eiropas apdraudēto sugu vairošanas programmās.

Turpmāk tūristiem Daugavpilī tiks piedāvāta iespēja apskatīt vietējo skrošu rūpnīcu, informēja Daugavpils novada tūrisma informācijas centrā.

Līdz ar jauno tūrisma piedāvājumu Daugavpils skrošu rūpnīca būs kļuvusi par vienīgo tūristiem atvērto munīcijas ražošanas rūpnīcu Baltijā, kurā atrodas Eiropā vecākais joprojām strādājošais skrošu liešanas tornis.

Rūpnīcas apmeklējuma gaitā tūristiem tiks piedāvāts apskatīt vēsturiskās svina liešanas iekārtas, ar kurām kausēts svins iegūst ideālas lodes piliena formu, krītot no 40 metru augstuma, kā arī medību munīcijas vēsturisko ekspozīciju.

Pēc ekskursijas interesentiem būs iespēja izmēģināt roku rūpnīcas šautuvē.

Ekskursijas ražošanas zonā nenotiks skrošu pasūtījumu izpildes laikā.

Porcelāns ir īpaši kaprīzs materiāls, taču tādēļ no tā veidotās lietas ir atšķirīgas un piesaista uzmanību .

«Mana mīlestība ir porcelāns,» saka keramiķe Aira Lesiņa. No šī materiāla viņa izgatavo krūzes, sienas dekorus, rotas. Viens no viņas spilgtākajiem darbiem ir sienas dekori – lāči, kaķi, eži, bruņurupuči, kam uz vēdera ir kāds īpašs mākslinieces rakstīts vēstījums. Teksti uz viņas darbiem rakstīti nedaudz bērnišķīgā manierē. Reizēm pat cilvēki sakot: izskatās, kā rakstīts ar kreiso roku – kurš tad to nevar! Taču ir tādi, kurus tieši tas uzrunā.

Populārākās ir Airas gatavotās porcelāna krūzes. «Mums katram ir daudz krūžu, bet ir viena vismīļākā. Man liekas, ka no rīta vajag pozitīvisma devu. Es pati esmu gatava celties agrāk, svarīgi, lai man būtu rīta kafijas rituāls, tāpēc krūzei jābūt īpašai,» uzskata Aira. Iespējams, tāpēc, ka viņa savas krūzes veido ar šādu attieksmi, arī cilvēki to jūt un tās pērk.

Smilšu kino (SIA Deserto) radītāja Zane Pumpure-Prāmniece pievērsusies jaunam projektam, piedāvājot ar krāsainām smiltīm veidojamas glezniņas bērniem ar īpašu Lāčplēša dienai un Latvijas dzimšanas dienai veltītu tematiku

Smilšu aplikāciju princips ir līdzīgs kā uzlīmēm – kad noņem virsējo kārtiņu, apakšā atklājas lipīgs slānis, uz tās uzber smiltis, un tās pielīp. «Tas ir viegli, ātri, un rezultāts ir pietiekami radošs, jo bērni krāsas var kombinēt pilnībā pēc saviem ieskatiem. Katram sanāk pilnīgi cits rezultāts, bet kontūras palīdz zīmējumu noturēt formā,» saka Zane.

Domājot par to, ka vajadzētu radīt tieši Latvijas produktu un personalizētu attēlu sēriju, tapa divi zīmējumi – Latvija un Lāčplēsis. Tā kā viņas iecere bija piedāvāt ne vien rokdarbu komplektiņu, kas dod iespēju krāsot ar smiltīm, bet pildītu arī izglītojošo funkciju, viņa izvēlējās šos motīvus. «Šobrīd bērniem lielā klāstā ir dažādi ārzemju varoņi – Supermens, bruņurupuči nindzjas u.tml., un īsti nav latviešu alternatīvas, ko piedāvāt. Ja vecāki nav paši pēc savas iniciatīvas stāstījuši, bērni nezina, kas ir Lāčplēsis. Tāpēc līdzās smilšu aplikāciju komplektam ielikām pasaku par Lāčplēsi, lai būtu pamats, kas bērnus ieinteresētu, kas tas tāds ir, kāds varētu izskatīties, kāpēc viņš latviešiem ir tik īpašs, kādi bija viņa varoņdarbi,» stāsta Zane.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Svētā Jāņa katedrālē Ņujorkā pulcējās kaķi, suņi, bruņurupuči un pat kamieļi, lai piedalītos īpašā dievkalpojumā, kas bija veltīts Svētajam Asīzes Franciskam, kurš tiek uzskatīts par dzīvnieku un vides aizbildni.

Dievkalpojumā piedalījušies seši tūkstoši cilvēku, kā arī četri tūkstoši dažādu dzīvnieku. Bijušais Ņujorkas Svētā Jāņa katedrāles dekāns Džeimss Parks Mortons laikrakstam Daily Mail pastāstīja, ka ceremonija ir viens no populārākajiem pasākumiem pilsētā.

Līdzīgi dievkalpojumi, kuros svētību saņem arī dzīvnieki, Svētā Asīzes Franciska piemiņas dienai 4. oktobrī tuvākajās dienās, notiek arī citviet pasaulē.

Madars Pujats izveidojis spēļu aparātu jeb arkādi, kurā var atrast savulaik populārās datorspēles, izmēģināt savu izveicību

Mario, Karalis lauva, bruņurupuči nindzjas, dažādas sporta spēles ir tikai dažas no iespējamām izvēlēm, jo Madars arkādē apvienojis visas tās datorspēles, kas bija populāras 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Tas, pēc viņa teiktā, ir sens produkts jaunās skaņās. «Mudinu atgriezties bērnībā vai aizvest tur savas atvases,» teic Madars.

Kopā ar tēvu Madars strādā ģimenes uzņēmumā SIA Malneks, kas nodarbojas ar mājas lapu dizaina un logo izstrādi. «Mani aizrāva vienas plates ARM arhitektūras dators. Sava prieka pēc mājās izveidoju programmatūru, kā arī aparatūru un arkādes ietvaru. Programmatūrā vienkopus ir iespējams savietot simtiem spēļu, nevis tikai vienu, kā tas bija retro arkādē. Pagaidām aparātā ir vairāk nekā simt spēļu, bet varu to skaitu papildināt vēl vairākas reizes, jo tiek izmantota atvērtā koda programmatūra,» stāsta Madars. Viņš paralēli privātajam biznesam uz pusslodzi strādā Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā par informācijas tehnoloģiju projektu vadītāju. Pirmo arkādes prototipu Madars mājās uztaisīja pirms kāda gada, un, to parādot draugiem un paziņām, saņēma atzinīgus vārdus un pamudinājumu izveidot aparātu ar skaistu dizainu un to piedāvāt korporatīvajiem pasākumiem un privātām ballītēm.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(77).jpg

^{Karikatūra: Agris Liepiņš, Dienas Bizness}

Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis Saeimai vēlreizējai caurlūkošanai grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz specializētas tiesas izveidošanu. Faktiski šis viņa solis ir saistīts ar vienas no tiesnešu biedrībām paustajiem iebildumiem, ka attiecīgie grozījumi neatbilstot pašreizējām tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm.

Iespējams, tā arī ir, taču... Ja koncepcija neatbilst sabiedrības interesēm, jāmaina koncepcija. Piemēram, paredzot, ka Jelgavas pilsētas tiesa izskatītu lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kā tas bija paredzēts, tiktu panākti uzreiz divi pozitīvi efekti. Pirmkārt, uzņēmējiem, kas ir iesaistīti šādās lietās, uz spriedumu nevajadzētu gaidīt bezgalīgi. Ir taču zināms, ka tiesu sistēma Latvijā strādā lēnāk par sasirgušu bruņurupuci, kas būtiski sarežģī darbu dazādās tiesās iesaistītajām personām. Bet, kā norāda paši uzņēmēji – taisnīgums, kas panākts, staigājot pa tiesas zālēm piecus gadus, nereti vairs nav taisnīgums. Respektīvi, var sagadīties, ka uzņēmums savu maksātnespēju sagaida ātrāk nekā tiesas spriedumu. Otrkārt, izveidojot specializētas tiesas, būtu cerības panākt, ka vismaz attiecībā uz noteiktām lietām mums būtu kompetenti tiesneši. Proti, vismaz kaut kādā mērā izdotos samazināt pašreiz bieži dzirdamo stāstu apjomu par to, ka spriedumus nākas rakstīt tiesnešu palīgiem, jo pašiem tiesnešiem par konkrētās lietas specifiku ir stipri vien maza sapratne.

Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū uz privātas Tetiaroa salas atrodas viens no greznākajiem ekoloģiskajiem kūrortiem pasaulē – Brando.

Kūrorts savulaik piederēja Holivudas zvaigznei, aktierim Marlonam Brando, kurš to vēlējās izveidot kā savrupu, ekoloģisku patvērumu, un nu tas pārtapis par slavenību un bagātnieku iecienītu atpūtas vietu. Tā, piemēram, nesen tur viesojies ASV eksprezidents Baraks Obama, dziedātāja Bejonsī u.c, raksta bbc.com.

Atpūtas vietas filozofija ir saglabāt salas skaistumu un bioloģisko daudzveidību, saimniekojot ilgtspējīgi - saules enerģija, jūras ūdens gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas apgādā visu salu. Dabas mīļotāji šeit patiešām var justies kā paradīzes nostūrī - koraļļu rifi mirdz lagūnā, apkārt peld vaļi, baltajā pludmalē gozējas jūras bruņurupuči.

No labas idejas ienākšanas prātā līdz tās sačakarēšanai nav tāls ceļš ejams – to ir pierādījis Latvijas likumdevējs, sākot ar šā gada 1. aprīli, realizēdams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzi, kurā publiski būs redzami visi nodokļu parādnieki, kuru savlaicīgi nenomaksātā nodokļu summa būs lielāka par 100 latiem.

Protams, var diskutēt, kāpēc noteiktā summa ir 100, nevis 200 vai 300 lati, bet tas nav galvenais. Pamatdoma ir laba – piemēram, vienojoties par sadarbību ar potenciālo darījumu partneri, uzņēmējam teorētiski tiks dota iespēja VID datu bāzē pārliecināties, vai pretī nesēž nodokļu nemaksātājs. Tāpat, piedaloties valsts vai pašvaldību iepirkumos, uzņēmējam vairs nevajadzētu skraidīt apkārt ar izziņām par samaksātajiem nodokļiem, jo pilnīgi pietiktu, ja attiecīgā iepirkuma slidinātājs palūkotos VID datu bāzē un pārliecinātos, ka attiecīgajam pretendentam parādu pret valsti nav. Lai gan datu bāze jau pēc dažām dienām sāks savu darbu, no visa pārējā tāds čiks vien iznāks.