Mazais zoodārzs sācies ar poniju meiteni Grietu, kurai šobrīd ir 20 gadu. «Tie visi ir mani dzīvnieki, glaudāmi un mīļojami, un arī apmeklētājiem tas netiek liegts,» reģionālajam medijam Zemgales Ziņas stāstījusi to saimniece Karīna Ausekle.

Uz vārdu atsaucas katrs – lama, mūļi un ēzeļi, aitas un pat pīles. Te var pilnībā pārliecināties, ka, tikai no sirds mīlot dzīvniekus, iespējams uzturēt šādu saimniecību, redzēto atstāsta medijs.

Karīna ir dzimusi rīdziniece, bet Ozolnieku novada laukos atradusi savu īsto aicinājumu. Galvenais katram cilvēkam esot dzīvot saskaņā ar sevi un izbaudīt to, ko dara, viņa atzinusi. Atrast savu aicinājumu nozīmē rūpēties par aptuveni simts dzīvniekiem septiņu hektāru platībā. Neaizstājami palīgi esot divi ganu suņi, kas gādā par to, lai saimniecībā neielavītos sveši suņi, lapsas vai neielidotu vanagi un nenodarītu pāri šejienes iemītniekiem.

SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs ir sagatavojis projektu jauna Vides izglītības centra (VIC) izveidei laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 1,55 miljona eiro apmērā, informē Rīgas dome.

No Kohēzijas fonda plānots iegūt 1 036 450 eiro, Rīgas pašvaldības līdzfinansējums būtu 480 225 eiro, bet pats zoodārzs ieguldītu 33 325 eiro.

VIC būs pašā zoodārza centrā – vietā, kur atrodas 1920. gadā būvētā pērtiķu mītne, kas vairs netiek izmantota, jo neatbilst mūsdienu prasībām. Šeit plānots izveidot daudzfunkcionālu ēku ar daļēji transformējamām sienām, kas nodrošinātu efektīvu telpu izmantošanu dažāda rakstura vides izglītības pasākumiem. Būvei būtu nemainīgā daļa, kur atrastos darbinieku, tehniskās un sanitārās telpas, un mainīgā daļa ar četrām nodarbību telpām un mobilu izstāžu zāli, kurā iecerēts integrēt arī kontaktdzīvnieku mītnes.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Ukrainas protestētāji aizvadītajās brīvdienās «ieņēma» bijušā prezidenta Viktora Janukoviča vasaras rezidenci «Mežigorje», kas tagad kļuvusi pieejama apmeklētājiem. Villa pārsteigusi opozīciju ar greznību, turklāt pamatīgo izšķērdību apliecina arī tajā atrastie dokumenti, vēsta pasaules mediji.

Opozīcija V. Janukoviča rezidenci, kas atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Kijevas, ieņēma pēc tam, kad bijušais prezidents pēc viņa atcelšanas no amata metās bēgt.

Vasaras rezidencē un tās 140 hektāru teritorijā atrodams botāniskais dārzs, garāža ar antīko automašīnu kolekciju, koka kuģis, marmora savrupmāja un privāts zoodārzs, golfa laukums, vēsta AP. «Mums trūkst vārdu,» atzina kāds aktīvists, kurš centās regulēt apmeklētāju plūsmu.

Vidējā mēnešalga Ukrainā ir 500 ASV dolāri, tādējādi V. Janukoviča dzīvesveids ir vēl viens no faktoriem, kas spēlē par sliktu bijušajam prezidentam. Ukraiņi uzskata korupciju valdībā par vienu no galvenajām problēmām, ziņo medijs.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs iecēlis Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza (RNZd) pagaidu valdi divu cilvēku sastāvā.

Tajā darbosies bijušais zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš, kurš amatā atradās līdz 2017.gadam, un VARAM Valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandris Cakuls.

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pagaidu valde iecelta saistībā ar to, ka no amatiem RNZd valdē atsaukti valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka un valdes loceklis Andris Morozovs.

Kā informē Rīgas dome, izmaiņas valdē veiktas saistībā ar to, ka pērn veiktajā zoodārza auditā konstatēti pārkāpumi, kas būtiski ietekmējot zoodārza darbību, kā arī veiktās darbības neatbilstot rūpīgam saimnieciskajam stilam.

Horvātijas otra lielākā pilsēta Splita slēgs savu zoodārzu, kuru ārvalstu tūristi raksturojuši kā sliktāko pasaulē, ziņo Reuters.

«Mēs esam likuši zoodārza vadītājam sākt gatavošanos un izstrādāt programmu dzīvnieku pārvietošanai,» sacījis mēra vietnieks Gorans Kovacevičs. Zināms, ka pērtiķi tiks nosūtīti uz Vāciju. Tiek meklēts risinājums tam, kur pārvietot 14 gadus veco tīģeri.

Pēc šī zoodārza apmeklējuma cilvēki sūdzējušies par maziem, netīriem būriem un arī citādi sliktiem apstākļiem zoodārzā. Tīmekļa vietnē tripadvisor.com kāds apmeklētājs raksta: «Šis zoodārzs ir absolūts kauns. Es nesaprotu, kā tas joprojām var darboties... Kopumā - šausmīgi.»

Krāsaini, pūkaini, baisi un izveicīgi – tādi ir tarantuli jeb putnu zirnekļi, kurus interesenti varēs ieraudzīt izstādē PetExpo Ķīpsalā 21. un 22. martā, informē BT1 pārstāve Inese Libere.

Putnu zirnekļus, kuri mēdz būt pat apakštasītes lielumā, izstādē demonstrēs posmkāju zoodārzs „Insektariumas” no Lietuvas. Divas dienas Ķīpsalā varēs apskatīt ne tikai zirnekļus, bet arī dažādus prusakus, daudzkājus, skorpionus, kā arī mazāk baisos zarkukaiņus un dievlūdzējus.

Šogad izstādes PetExpo apmeklētājiem būs unikāla iespēja noskatīt un iegādāties kādu putnu zirnekļa mazuli. Piedāvājums plašs – apmēram 30 sugas.

Ļoti iecienīts mājdzīvnieks ir Čīles rozā tarantuls (Grammostola rosea), bet tiem, kas iepriekš zirnekļus nav audzējuši, piemērotāks būs Brachypelma albopilosum sugas zirneklis. PetExpo 2015 varēs iegādāties ar terārijus un barību, kas nepieciešama šo pūkaino skaistuļu audzēšanai.

Rīgas Zooloģiskajā dārzā pie terārija atklāta jaunā Dienvidamerikas pērtiķu - kalitriksu - vasaras mītne, informē Rīgas dome.

Vasaras mītne tapusi ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu grupas DPA un Pasaules Dabas fonda atbalstu. DPA mītnes izveidē ieguldījis 3000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Līga Brakovksa.

Jaunās mītnes sedzošais siets pasargās tās iemītniekus no vārnu un kaiju uzbrukumiem, savukārt stikla barjersienas neļaus pērtiķiem no apmeklētājiem saņemt dažādus bīstamus kārumus - pērtiķi īpaši smagā formā slimo arī ar cilvēku vīrusu slimībām, tādēļ jaunie apstākļi ļauj izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem.

Savukārt atrašanās svaigā gaisā un saules peldes stiprina dzīvnieku organismu un tas palielina iespēju iegūt veselīgus pēcnācējus. Lai pērtiķēniem vēsākās dienās nesaltu, tiem uzbūvēta apsildāma slēptuve - dobums.

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.