Zādzību skaits lielveikalos Latvijā 8 mēnešu laikā ir pieaudzis gandrīz trīsreiz un sasniedzis 3107 gadījumus, kas ir par 1228 gadījumiem vairāk nekā pērn šajā laikā, atsaucoties uz oficiālu statistiku, ziņo Telegraf.

Apsardzes kompānija G4S norāda, ka viņu kompānijā noķerto zagļu skaits ir pieaudzis par 29 %, salīdzinot ar pērnā gada 8 mēnešiem. Pēc G4S pārstāvju teiktā, visbiežāk zog alkoholu, kosmētiku, smaržas, tabakas izstrādājumus, apģērbu un nelielas elektropreces (fotoaparātus, telefonus, u.c.).

Pēc G4S datiem, 65 % gadījumu zog vīrieši, un pārējie 35 % - sievietes vai bērni.

Vēl viena tendence - zog cilvēki, kas iepriekš nav nokļuvuši policijas redzeslokā - lielākoties tie ir cilvēki, kas palikuši bez darba un kuriem ir parādi, piemēram, jāmaksā līzinga maksājumi.

Ekonomiskā krīze skārusi arī šķietami ekonomiski turīgāko iedzīvotāju grupu - strauji palielinās ekskluzīvo pasūtījuma auto numurzīmju pārdošanas piedāvājums.

Pie šāda secinājuma nonācis lielākais numuru portāls www.Numur1.lv. Ja pavasarī un vasarā nedēļā tika izvietoti labi, ja 1…2 ekskluzīvo numura zīmju pārdošanas sludinājumi, tad pēdējo pāris nedēļu laikā vien pārdošanā izlikti 11 numura zīmju pārdošanas sludinājumi, kas ir aptuveni 5 reizes vairāk. Portāla numur1.lv Alberts Ziemelis redaktors šo tendenci skaidro ar ekonomiskā spiediena izraisītu nepieciešamību numuru īpašniekiem atbrīvot numura zīmēs ieguldītos līdzekļus.

Izvēloties pasūtījuma numura zīmes kombināciju, jāpatur prātā, ka vieglāk pārdot numurus ar iniciāļiem vai personvārdu, jo ir lielāks ieinteresēto pircēju loks, iesaka portāls.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

SIA Rīgas satiksme degvielu nodrošina naftas kontrabandā iesaistīta firma, kuras piesegšanā varētu būt bijis iesaistīts bijušais valsts galvenais muitnieks Vladimirs Vaškevičs.

Ar Rīgas satiksmei nepieciešamās degvielas piegādi un uzglabāšanu nodarbojas pašvaldības uzņēmumam pilnībā piederoša SIA Degvielas apgāds (51 % Degvielas apgāda kapitāldaļas Rīgas satiksme iegādājās 2005. gada martā, bet 2006. gada septembrī kļuva par vienīgo uzņēmuma īpašnieci). Tā kā Degvielas apgādam «nebija pieredzes naftas produktu ieviešanai muitas noliktavā, uzglabāšanā un tirdzniecībā, kā arī nav nepieciešamās klientūras, tika nolemts noslēgt pilnvarojuma līgumu ar nozarē pazīstamu un pieredzējušu komersantu,» teikts Degvielas apgāda 2007. gada pārskatā. Šis komersants ir SIA OVI, kura valdes priekšsēdētājs un bijušais īpašnieks ir Vladimirs Oderovs, kuram šovasar tika piespriests piecu gadu cietumsods par apjomīgu naftas kontrabandu (prokuratūra uzskata, ka, pārdodot nelegālo degvielu, legalizēti vairāk nekā 1 milj. Ls). Šobrīd tiesas spriedums gan ir pārsūdzēts.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Valsts sekretāru sanāksmē, 17.novembrī, izsludināts Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.-2020.gadam, kurš izstrādāts, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu prasības, informē Satiksmes Ministrija.

Minētā plāna mērķis ir veicināt alternatīvo degvielu un tās infrastruktūras attīstību, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Plāna uzdevums būs apzināt esošo situāciju alternatīvo degvielu jomā, kā arī noteikt turpmāk veicamos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanai un izmantošanas vecināšanai Latvijā.

Plāns atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020), Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kā arī Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī atbilst Eiropas transporta politikas Baltajā grāmatā Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu noteiktajiem mērķiem.

Iespējams, visma­zāk novērtētais drauds uzņēmumam ir tā darbinieki. Martā veiktais SKDS pētījums liecina, ka praktiski nav uzņēmuma, kurā tā darbinieki neatrastu kaut ko zagšanas vērtu. Pētījuma dati ir šokējoši un atklāj, ka, piemēram, 52.8 % ražošanā strādājošo nav bijis neērti atzīt, ka tie kaut reizi ir apzaguši darba devēju.

Savukārt drošības risinājumu speciālisti atklāj, ka tirdzniecības vietās aptuveni 70 % no veiktajām zādzībām veic paši veikala darbinieki.Zog ceturtā daļa darbinieku img src="http://www.db.lv/gfx/atslega.png" /

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Zādzību skaita palielināšanās nav saistīta ar ekonomisko situāciju valstī. Garnadžus vairāk interesē luksusa preces, nevis pirmās nepieciešamības lietas.

Zog nelielas, bet vērtīgas lietas, kas visbiežāk nonāk pie zagto mantu pārpircējiem vai lombardos, raksta Latvijas Avīze (LA). Lielveikalos visiecienītākās preces ir cigaretes, desa, dārgs degvīns, apavi, apģērbi, kosmētika, mājsaimniecības preces un dārgu zīmolu apģērbi. Bruņotās laupīšanas, juvelierizstrādājumu tirgotavu apzagšanas un zādzību skaita palielināšanās veikalos, pēc policijas domām, saistīta ar ekonomiskās situācijas lejupslīdi. Liela daļa zagļu ir narkomāni, kuriem vajag kārtējai dozai. Likumsargi prognozē, ka tuvākajā laikā paaugstināsies arī nepilngadīgo, tostarp agrāk nesodīto, noziedzība.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Autobraucējus visvairāk interesē auto reģistrācijas numurzīmes ar burtu salikumu AA, otrajā vietā ir ciparu kombinācija 777, bet trešajā – skaitlis 1, liecina numuru portāla Numur1.lv apkopotā informācija.

Piecu mēnešu laikā portāla lietotāji veikuši vairāk nekā 60 tūkstošus auto numuru meklēšanas pieprasījumu, ļaujot noskaidrot TOP13 viskārotāko simbolu salikumu, ko autobraucēji vēlētos redzēt uz savas numurzīmes.

1. Aa

2. 777

3. 1

4. 17

5. Ak

6. 7

7. 666

8. 69

9. As

10. Ss

11. 88

12. Mm

13. Rr

Savukārt visretāk meklētākās numuru kombinācijas bijušas ar skaitļiem 595, 710, 1125, 9900 un 5200.

Numuri ar AA sēriju bija pirmie, ko autobraucēji saņēma pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā, pēc neatkarības atjaunošanas un Ceļu satiksmes Drošības departamenta (CSDD) izveides 1991.gada nogalē.

Lai cīnītos pret globālo sasilšanu un piesārņojuma līmeņiem, vairums pasaules attīstīto valstu vienojušās, ka nākotne pieder elektrībai, tostarp automašīnām ar elektrodzinējiem. Tā, piemēram, Norvēģija un Dienvidkoreja jau paziņojušas, ka no 2025. gada pilnībā aizliegs ar degvielu darbināmu jaunu auto tirdzniecību. Arī citas rietumvalstis iecerējušas šādu liegumu ieviest laikposmā no 2030. – 2040. gadam. Tas nozīmē, ka auto ražotājiem strauji jāmainās un jāpielāgojas. Tas patlaban jau notiek, un starp jaunajiem auto katru gadu novērojams arvien lielāks hibrīdauto un elektroauto īpatsvars.

Ekonomiskais ieguvums dārgākai mašīnai

Nav noslēpums, ka jauni hibrīdauto vai elektroauto parasti ir dārgāki nekā ar degvielu darbināmi auto. Tas tāpēc, ka tiem nepieciešams vairāk detaļu un ierīču nekā ierastajām automašīnām (piemēram, baterija, kurā uzkrāt enerģiju, modificēts dzinējs u. c.). Tomēr, ja ar šo automašīnu regulāri brauc, tās cenas starpība atmaksājas aptuveni 4-6 gadu laikā. Vispirms jāņem vērā mazākas enerģijas izmaksas. Bet vienlaikus arī valsts noteiktie nodokļi, apdrošināšanas izmaksas un pat aizdevumu procenti, ja mašīna iegādāta ar kāda finanšu pakalpojuma palīdzību - auto kredīts vai auto līzings, parasti ir zemāki tieši dabai draudzīgiem auto (ieskaitot hibrīdauto un elektroauto). Par aizdevumiem gan jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā dažādus nosacījumus un ka tieši noteiktā procentu likme var aizdevumu padarīt izdevīgu vai neizdevīgu. Vieglākais veids, kā šīs aizdevumu likmes un citus svarīgus nosacījumus salīdzināt, ir Sortter mājaslapā – kredītu salīdzināšanas portāls.

Savu auto iepriekšējā vakarā jūs novietojāt pagalmā, taču no rīta tur to neatrodat. Sāli brūcēs pieber jauniņa policijas inspektore, kura runā atklātu valodu: vispirms paziņo, ka konkrētās zādzības izmeklēšana būšot pirmā viņas karjerā, tad atklāj, ka nekādas īpašas zagto auto meklēšanas mācības viņas darbvietā nenotiekot un policijai arī nav resursu meklēt katru pazudušo auto. Tāpēc esot minimāla iespējamība, ka spēkrats atradīsies. Tieši tā gadījās Ģirtam (vārds mainīts), kura līzingā pirktais spēkrats šomēnes nozagts Pārdaugavā, piektdien raksta laikraksts Diena.

Viņš saka, ka policijas darbinieki, ar kuriem saskāries krimināllietas ierosināšanas procesā, neesot atstājuši profesionālu iespaidu un devuši viņam padomu meklēt auto pašam, piemēram, izplatot palīdzības lūgumu sociālajos tīklos.

Diena novēroja, ka zagtu auto bildes ar īpašnieku kontaktinformāciju un atlīdzības solījumi tiek publicēti gan sociālajā tīklā Facebook, gan sludinājumu un pat ziņu portālos, kur komentāros cilvēki dalās minējumos, vai tik pagalmos nav atgriezušies «trauksmainie deviņdesmitie», un izsaka aizdomas par vērienīgiem zagtu auto pasūtījumiem. Valsts policijas (VP) statistika to daļēji apstiprina: aprīlī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā nozagts divreiz vairāk spēkratu – 115 auto –, bet šā gada pirmajos četros mēnešos kopumā – 328 auto. Likumsargu dati liecina, ka 141 no tiem esot atrasti.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki trešdien par zagtu velosipēdu uzpirkšanu aizturējuši kādu 1970. gadā dzimušu vīrieti. Kratīšanas laikā pie vīrieša atrasti pieci velosipēdi, kā arī sadzīves tehnika, medikamenti un citas mantas, informēja Valsts policijas pārstāve Diāna Lūkina.

Pārbaudot informāciju par zagtu velosipēdu uzpirkšanu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki šonedēļ veica operatīvās meklēšanas pasākumus, kuru rezultātā izdevās aizturēt kādu 1970. gadā dzimušu vīrieti.

Veicot kratīšanu, policijas darbinieki pie vīrieša atrada un atsavināja piecus, visticamāk, zagtus velosipēdus. Tāpat atrasts ievērojams skaits medikamentu, vairāki mobilie telefoni, apģērbs, kam bija piestiprināta signalizācijas birka, kā arī sadzīves tehnika.

Šobrīd aizturētais vīrietis atrodas izolatorā. Par mantu iegādāšanos, apzinoties, ka tās iegūtas noziedzīgā kārtā, ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 314. panta 1. daļas. Vīrietim par zagtu mantu uzpirkšanu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

Valdības sēdē, 6. februārī, Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz noteikt vienotas prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes un ūdeņraža uzpildes iekārtām, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Ņemot vērā, ka Latvijā alternatīvo degvielu politika ir tikai pašā attīstības sākumposmā, vienotu prasību noteikšana šādu transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes stacijām ir īpaši svarīga. atzīmē ministrijā.

Autotransports veido 91,3% no kopējā transporta SEG (siltumnīcefekta gāzes) emisiju apjoma, bet 23,9% – no kopējā SEG emisiju apjoma. Attiecībā uz transporta nozares radīto gaisa piesārņojumu, nozīmīgas ir nozares radītās slāpekļa oksīda emisijas. NOx emisiju galvenais avots Latvijā ir transports (49%), it īpaši autotransports, kas rada 35% no kopējām emisijām.

Atzīmēts, ka 92% no autoparka veido ar fosilajām degvielām (benzīns un dīzeļdegviela) un 7% ar sašķidrināto naftas gāzi darbināmi transportlīdzekļi, kas ir galvenais SEG emisiju avots. Ir jāapzinās, ka, paplašinot alternatīvo degvielu pielietojumu transportā, varētu parādīties pozitīvā ietekme šādam pasākumam uz Latvijai saistošo mērķu izpildi par SEG emisiju samazināšanu turpmākajos gados.

Lielbritānijas Nacionālais veselības aprūpes dienests (NHS) pārvilina ārstus no Latvijas, piedāvājot tiem līdz pat piecām reizēm augstāku atalgojumu nekā viņi spēj nopelnīt Latvijā, ziņo Publicservice.co.uk.

Šāda Lielbritānijas prakse grauj Latvijas veselības aprūpes sistēmu, uzskata Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis.

«Viņi pārpērk Latvijas ārstus un māsiņas. Viņi izrauj sirdi Latvijas veselības aprūpei. Mūsu labākie speciālisti, kā arī medicīnas skolu absolventi mums tiek atņemti. Jauni un veci, ar pieredzi un vispār bez pieredzes. Šeit kardioloģijas ķirurgs var nopelnīt 600 līdz 700 latus mēnesī. Lielbritānijā viņi var nopelnīt piecas reizes vairāk,» tā A. Ērglis.

Viņš lēš, ka Latvija varētu zaudēt aptuveni 200 līdz 300 ārstu. «Latvija ir tērējusi miljonus, lai viņiem garantētu augstas kvalitātes izglītību, un tagad viņi tiek mums atņemti,» sacījis A. Ērglis.

Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi raisa bažas par gāzes zādzību pieaugumu, šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš informēja, ka pērn LG konstatēja aptuveni 600 gadījumu, kad notikusi iejaukšanās gāzes skaitītāju darbībā, lai nodrošinātu, kā gāze neplūst cauri skaitītājam, tādējādi to nozogot.

LG gāzes zagšanu konstatē, pārbaudot klienta telpu kvadratūru, kā arī salīdzina vēsturisko un esošo gāzes patēriņu un maksājumus. Konstatējot neatbilstības, LG meklē zuduma iemeslus. «Nezinu nevienu gadījumu, kad kāds būtu nepamatoti pieķerts gāzes zagšanā. Turklāt nozagtās gāzes summa ir mērāmā desmitos tūkstošos eiro. Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» uzsvēra Kalvītis.

Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad sarukusi auto tirdzniecība, arī auto zagļi mainījuši darbības specifiku – papildu auto zādzībām, pievērsušies auto detaļu zādzībām. Proti, pēdējo divu mēnešu laikā strauji pieaugušas BMW 5. sērijas un Mecedes Benz S klases auto sānu skata spoguļu zādzības, tā liecina SIA Autonams dati.

Pērn strauji pieauga jaunu apvidus auto zādzību skaits, savukārt šobrīd, kad ekonomiskās situācijas ietekmē šādus auto ir kļuvis daudz grūtāk realizēt, auto zagļi ir atraduši jaunu veidu, kā gūt papildus ienākumus – dārgu auto daļu zādzības un to realizācija. Eksperti uzskata, ka situācija var tikai pasliktināties, pieaugot šo detaļu pieprasījumam melnajā tirgū. Viens no efektīvākajiem risinājumiem, kā sevi pasargāt no šīm zādzībām, ir auto detaļu marķēšana.

Edvīns Panders, Autonams Pārdošanas un attīstības direktors, valdes loceklis: "Jauno auto tirdzniecība samazinās, cilvēki vairs nevar atļauties iegādāties jaunu auto, bet remontē jau esošo, tādēļ arī zagļi papildu auto zādzībām sākuši pastiprināti pievērsties jaunai nišai, zogot un realizējot auto detaļas. Protams, arī līdz šim auto detaļu zādzības nebija retums, tomēr šobrīd aktualizējas tieši specifisku un dārgu detaļu zādzības – sānskata spoguļu un distances sensoru. Faktiski zagļi sākuši mākslīgi radīt pieprasījumu savai precei – bez sānskata spoguļiem saprotams braukt nav iespējams, tādēļ nāksies iegādāties jaunus nozagto vietā. Sarunās ar apdrošinātājiem esam secinājuši, ka pašlaik veidojas absurda situācija, kad auto īpašnieki un auto servisi faktiski palīdz zagļiem biznesu vērst plašumā un, paši nezinot, iepērk nozagtos spoguļus. Ja spogulis nav marķēts, tad nav iespējams noteikt tā izcelsmi - vai spogulis ir zagts vai tiešām jauns un pieder pārdevējam."

Pērn par 24% palielinājies nozagto automašīnu skaits, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati par KASKO apdrošināšanas pieteiktajām atlīdzībām.

Turklāt aizvadītajā gadā iezīmējusies jauna tendence – arvien biežāk zog vidējās klases automašīnas. Tajā pašā laikā būtiski, par 18%, pieaudzis vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām, un šī tendence turpinās arī šogad. Par aizvadītajā gadā nozagtajām vai apzagtajām automašīnām BTA atlīdzībās izmaksājusi 819 tūkstošus eiro.

Pērn vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām ir audzis un sasniedzis 1142 eiro. Arī 2017. gada pirmajos divos mēnešos vidējie zaudējumi, ko detaļu zagļi rada automašīnu īpašniekiem, turpina palielināties, norāda BTA Auto apdrošināšanas produktu vadītājs Gunārs Faļkovskis.

«Personiskām simpātijām biznesā nav vietas. Es arī nebūtu balsojis par Dombrovski, bet ar premjerministru man tomēr ir jāsadarbojas. Bet, ja es esmu vienīgais, kas traucē, tad varu skaidri pateikt - es neturēšos pie sava krēsla, tā ka tas ir priekšnosacījums visām tālākām darbībām,» intervijā laikrakstam Diena sacījis airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Bet tādā gadījumā valstij ir jānāk ar skaidru lēmumu, cik tā grib ieguldīt airBaltic, un arī nauda uzņēmumā ir jāiemaksā. Tad arī varam runāt par dažādām vēlmēm un dažādiem «vajadzētu». Iemaksājiet naudu un tad runājiet tālāk! Tāpat kā par akcionāru līguma grozījumiem - jābūt skaidrībai, nevis kuluāros runātām lietām,» viņš turpina.

Atbildot uz laikraksta jautājumu: «Kā varat komentēt skaļo Valda Zatlera paziņojumu, ka airBaltic joprojām notiekot valsts zagšana bezmaz gaišā dienas laikā?», Fliks sacījis: «Nesaprotu, kas un ko zog - valsts kaut ko zog, vai kāds cits kaut ko zog. Politiķis Valdis Zatlers gan šoreiz varēja paklusēt, tāpat kā klusēja airBaltic vadība - katru reizi, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers izprasīja biļetes biznesa klasē sev un savas ģimenes locekļiem atvaļinājuma ceļojumiem. AirBaltic nevērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jo turēja valsts reputāciju par augstāku.»

«Ja B. Fliks [aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks] apgalvo, ka biļetes iegādātas par īpašām cenām, tad vēlos uzzināt, kādi ir airBaltic cenu politikas kritēriji, un kāpēc man, pērkot biļetes airBaltic, tika izrakstīti rēķini, par kuriem tagad jādiskutē. Nekādas atlaides sev vai saviem ģimenes locekļiem neesmu prasījis, un Flika teiktais ir meli,» medijiem izplatītajā paziņojumā norāda bijušais Latvijas prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas, airBaltic vēlējās nodrošināt sev papildu publicitāti, nodrošinot, ka Valsts prezidents atvaļinājumā dodas tieši ar airBaltic, nevis kādu citu aviokompāniju. Manā izvēlē lidot ar airBaltic noteicošais bija tas, ka, būdams Latvijas Valsts prezidents, lidoju ar nacionālo aviokompāniju,» turpina Zatlers.

Zatlers ir pārliecināts, ka «par Flika patvaļu cenu politikā liecina arī žurnālistu vizināšana uz viņa personīgo preses konferenci Berlīnē 15.jūnijā, kur airBaltic nodrošināja transportu un arī sedza aviobiļešu izmaksas».

Krīzes laikā degvielas zādzībām pievērsušies arī dārgu auto, piemēram, BMW X5 un Porsche Cayenne īpašnieki.

Degvielas zādzību skaits no degvielas uzpildes stacijām ir gandrīz dubultojies, intervijā Dienas biznesam atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins, norādot, ka agrāk šo arodu piekopa vecāku automašīnu īpašnieki, bet tagad arī jaunu, dārgu spēkratu īpašnieki.

«Šajos spēkratos ir ieguldīti milzu līdzekļi. Katru mēnesi cilvēks maksā līzingu, un tagad ir pienācis brīdis, kad, turpinot maksāt, cilvēkiem neatliek naudas benzīnam. Un tad ir gadījumi, kad ar pilnām bākām no degvielas uzpildes stacijām aizbrauc gan BMW X5, gan Porsche Cayenne,» tā A. Grišins.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Lai gan ne policijai, ne Latvijas degvielas tirgotāju asociācijai (LDTA) nav zināms, cik bieži auto īpašnieki uzpildās un aizbrauc nesamaksājuši, to, ka degvielu zog aizvien vairāk apliecina visi, raksta Diena.

Db.lv jau agrāk rakstīja, ka augsto degvielas cenu dēļ pieaudzis noziegumu skaits, kuros mēģināts bez maksas uzpildīties Latvijas degvielas uzpildes stacijā.

LDTA valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis norāda, ka degvielas zagšana ir ekonomikas krīzes pazīme. Viņš uzskata, ka zādzību skaits, kas pēdējos mēnešus ir palielinājies, skaidrojams pircēju maksātspējas samazināšanos.

Degvielas tirgotāji norāda, ka agrāk šādas zādzības notikušas ļoti reti, taču tieši pēdējos mēnešos to skaits palielinājies. Taču tas nebūt nenozīmē, ka degvielu zog masveidā.

Statoil pārstāvis Viesturs Astičs uzsvēr, ka par katru izdarīto zādzību uzpildes stacijā tiek uzsākts kriminālprocess policijā. Pie kam par neliela apmēraa zādzību var tikt piespriests sods brīvības atņemšana līdz pat diviem gadiem.

Valsts iestādes sagatavojušas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz efektīvāk sodīt par agresīvu braukšanu, kā arī nosaka lielākus sodus par telefona lietošanu pie stūres un numurzīmes slēpšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Krapsis norādīja, ka grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā sagatavojusi Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Šobrīd tie iesniegti saskaņošanai Satiksmes ministrijā.

Grozījumi paredz palielināt sodus par apzinātu transportlīdzekļa numurzīmes slēpšanu. Īpaši tas ir aktuāli ar motociklistiem, atzīmēja VP pārstāvis. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu maksimālais sods ir 40 eiro, tad grozījumos rosināts to noteikt no 55 līdz 140 eiro.

Tāpat rosināts palielināt naudas sodu par mobilā telefona lietošanu braukšanas laikā. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu var piemērot brīdinājumu vai 15 eiro sodu, tad grozījumi paredz sodu noteikt no 25 līdz 100 eiro. Citviet Eiropā par šādu pārkāpumu sods ir lielāks, norādīja Krapsis.